Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 30. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par izskatīto grozījumu likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Iesniedzēji – Jānis Porietis, Anta Rugāte un citi deputāti.

Man ir prieks par to, ka iesniedzēju viedoklis un motivācija sakrita ar “Saskaņas Centra” viedokli un motivāciju, kuru mēs izklāstījām mūsu alternatīvajā budžetā. Jo nodokļu likmes ir būtisks valdības politikas instruments, ar kura palīdzību valdība var sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada otrajā ceturksnī uz mājsaimniecības situācijas pasliktināšanos norādīja 66 procenti Latvijas iedzīvotāju (laukos – 58 procenti, pilsētās – 70 procenti). Un kā galvenie iemesli ir minēti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zudušas cerības to atrast, darba samaksas aizkavēšana un citi iemesli.

Vienlaikus ar sarežģīto ekonomisko situāciju šobrīd tiek prognozēts pārtikas cenu kāpums. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka pārtikai cenas tuvāko mēnešu laikā pieaugs par 10-30 procentiem. Šovasar cenu kāpums novērots jau piena produktiem – par 10-15 procentiem, savukārt graudu cenas pasaules biržā kāpušas par 30-40 procentiem, un tas izsauks cenu pieaugumu maizes izstrādājumiem.

Līdz ar to šis likumprojekts paredz piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam un maizei, tādējādi sniedzot atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Es uzskatu, ka, piemērojot samazinātu, 10 procentu, PVN likmi maizei un pienam, tiks radītas izmaiņas valsts budžetā. Tomēr iespējams, ka kopējā ieņēmumu summa nesamazināsies, bet, pieaugot minēto pārtikas preču apgrozījumam, palielināsies. Turklāt šādas izmaiņas var atstāt pozitīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, jo pašvaldībām varētu būt jāizmaksā mazāk līdzekļu, lai nodrošinātu maznodrošinātajām personām garantēto iztikas minimumu.

Diemžēl šis likumprojekts komisijām nav nodots, jo Saeimas vairākums nobalsoja pret to.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka tuvojas Skolotāju diena, un frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlos apsveikt visus Latvijas skolotājus. Vēlu panākumus, pacietību, radošu dzirksti un vienmēr mīļus jūsu audzēkņus!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Rudens dienas paliek aizvien īsākas, un aizvien īsākas paliek arī Saeimas sēdes.

Šodien bija pēdējā sēde pirms 10.Saeimas vēlēšanām. Un laikam jau arī tas iespaido: aizvien populistiskāki priekšlikumi tiek virzīti skatīšanai Saeimas sēdē, tie nav izskatīti arī Ministru kabinetā. Protams, Ministru kabinets ļoti rūpīgi strādā pie jaunā budžeta veidošanas, un nodokļu likumi būtu jāskata kopā ar budžeta veidošanu nākamajam gadam.

Šodienas sēdē gandrīz visi likumprojekti bija tādi, kuri bija izskatāmi otrajā un trešajā lasījumā, bet vēl joprojām tiek nodoti arī jauni likumprojekti, kurus būtu vēlams pieņemt šai Saeimai, kamēr deputāti, kas ir šajā sasaukumā, var turpināt šo likumprojektu pieņemšanu līdz galam – vai nu otrajā, steidzamajā, lasījumā, vai trešajā lasījumā. Bet, protams, tas satraukums, kas ir pēdējās priekšvēlēšanu dienās, atstāj zināmu iespaidu arī uz darbību Saeimā.

Man gribas nedaudz raksturot šo situāciju, jo es jau no 1990.gada esmu bijusi visās Saeimās un biju arī toreizējā Augstākajā padomē, kas balsoja par neatkarību. Man gribas pateikt to, ka tik dīvaina priekšvēlēšanu aģitācija, kāda ir šogad, nav bijusi nekad. Naudas loma ir ārkārtīgi pieaugusi, un, manuprāt, vajadzētu nākamajai Saeimai ierobežot šos izdevumus, kas ir lietojami reklāmām. Vai tad mums Latvijā nav kur naudu likt, ka tā jāgrūž par tukšām reklāmām?! Manuprāt, cilvēki jau sen ir izšķīrušies, par ko balsot, un tāda aģitācija drīzāk var izraisīt pretēju efektu, ja tā kļūst pārāk uzbāzīga.

Ļoti daudzi deputātu kandidāti aicina svītrot citus kandidātus. Es gribu teikt, ka nevajadzētu ņemt vērā šos aicinājumus. Es domāju, ka šādi aicinājumi nav atbalstāmi. Katram vēlētājam ir sava galva – balso tikai par tiem politiskajiem spēkiem, par kuriem ir pārliecināts, kuri ir līdz šim izvilkuši Latviju no ekonomiskās lejupslīdes bedres. Un gribētos teikt, ka krustiņus pievilkt tikai tām personām, kuras personīgi pazīstat, kuru labums Saeimas darbā ir novērtēts... Arī tad, ja šo cilvēku pazīstat, velciet krustiņus, bet, lūdzu, neļaujieties tādiem aicinājumiem: “Tikai konkrēto personu atbalstīsim, bet pārējos visus svītrosim!” Tas ir ļoti nesolīdi, manuprāt.

Gribas novēlēt visiem pēdējās mierīgās dienas. Taču Saeima turpinās savu darbu arī visu oktobri, līdz pat 2.novembrim, un jācer, ka šajā Saeimā mēs pabeigsim tos likumprojektus, kuru pieņemšana tiešām ir nepieciešama un lietderīga, un neizdarīsim tādas lielas muļķības, kādas Saeima dažreiz pēdējās savas darbības dienās, savā beigu posmā, savas darbības beigu posmā, ir izdarījusi iepriekšējos gados.

Paldies par uzmanību.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija):

Ir aizritējusi pēdējā Saeimas sēde pirms 2.oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Šodien diemžēl šajā Saeimas sēdē tika noraidīti divi politiskā bloka “Par labu Latviju” deputātu iesniegtie likumprojekti. To mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt ekonomiskās krīzes radītās grūtības, un viens no šiem likumprojektiem paredzēja samazināt PVN likmi maizei un pienam.

Veiktajā aptaujā 87 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka pienam un maizei jāpiemēro samazinātā PVN likme. Saskaņā ar prognozēm pārtikas cenas tuvāko mēnešu laikā pieaugs par 10–30 procentiem; tas būtiski ietekmēs trūcīgākās iedzīvotāju daļas dzīves līmeni, un tādēļ bloka “Par labu Latviju” deputātu piedāvātā samazinātā PVN likme maizei un pienam būtiski atvieglotu trūcīgo ģimeņu budžetu. Samazināta likme maizei un pienam nav nekas neparasts citās valstīs.

Daudzās valstīs PVN likme pārtikai ir 10 procenti vai pat vēl zemāka. Grieķijā visiem pārtikas produktiem PVN likme ir 8 procenti, Nīderlandē – 6 procenti, Spānijā – tikai 4 procenti.

Pazemināta PVN likme ir būtisks valdības instruments, kuru diemžēl Dombrovska valdība nevēlas izmantot, lai atbalstītu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Tas būtu ļoti būtiski, ņemot vērā faktu, ka šā gada 2.ceturksnī vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas mājsaimniecību ir norādījušas uz situācijas pasliktināšanos. Ar samazinātām nodokļu likmēm var pozitīvi ietekmēt arī Latvijas uzņēmēju konkurētspēju attiecībā pret citām valstīm.

Otrs bloka “Par labu Latviju” deputātu iesniegtais likumprojekts, kuru valdošās koalīcijas deputāti šodien noraidīja, ir “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz, ka no valsts budžeta tiek segta skolotāju darba samaksa, mācību grāmatas un darba burtnīcas 1.-9.klašu skolēniem, kā arī tiek nodrošināts brīvs transports uz skolu un atpakaļ tiem bērniem, kuriem nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Šajā piedāvājumā bija arī brīvpusdienas 1.-4.klašu skolēniem. Šo priekšlikumu mērķis bija panākt, ka izglītība līdz augstskolai Latvijā patiešām ir bez maksas, kā to paredz Satversme.

Nav pieļaujama situācija, ka vecāki ar zemiem ienākumiem nevar palaist skolā savus bērnus. Diemžēl ar katru gadu pieaug to skolas vecuma bērnu skaits, kuri skolu neapmeklē. Pagājušajā mācību gadā bija vairāk nekā 2 900 tādu bērnu.

Bloka “Par labu Latviju” deputāti rosinājuši arī organizēt izglītības standartiem atbilstošas vienas mācību grāmatas izstrādi un izdošanu katrā mācību priekšmetā, vienlaikus nodrošinot šīs vienas mācību grāmatas elektroniskās versijas brīvu publisku pieejamību. Un šādu iniciatīvu ir atbalstījuši arī vairāk nekā 80 procenti respondentu.

Šodien bloka “Par labu Latviju” deputāti neatbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, kas paredzēja atcelt mazalkoholisko kokteiļu un sidru marķēšanu ar akcīzes markām. Ņemot vērā alkohola patēriņu jauniešu vidū, nav nepieciešams atvieglot šādu kokteilīšu un sidru marķēšanu. Un tas, mūsuprāt, arī atvieglotu ēnu ekonomikas darboņu darbību Latvijas tirgū, tajā pašā laikā apgrūtinot policijas darbu nelegālo preču apkarošanā.

Tā kā pašreizējais Ministru kabinets starptautiskajiem aizdevējiem ir solījis nākamā gada budžeta konsolidāciju veikt līdz 440 miljoniem latu, respektīvi, samazināt šos budžeta izdevumus, mūsu bloka deputāti iesniedza jautājumus premjeram un ministriem, prasot informēt par pasākumiem, kādus valdība plāno nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai. Vai tie tiks samazināti pensionāriem, vai tie tiks samazināti sociālajos pabalstos, vai tie tiks samazināti citā veidā? Ministru prezidents Dombrovskis un viņa ministri pirms vēlēšanām negaidīti un pārsteidzoši sasauca valdības sēdi, lai izvairītos no neērtajiem jautājumiem. Mēs, deputāti no bloka “Par labu Latviju”, uzskatām, ka tā ir bezatbildīga un nevalstiska attieksme no valdības puses.

Nobeigumā es aicinu visus 2.oktobrī izdarīt pareizu izvēli, nevis akli noticot priekšvēlēšanu solījumiem, kuri pēc tam tiek ātri lauzti, bet gan vērtējot stingru mugurkaulu un skaidru redzējumu par Latvijas turpmāko attīstību.

Novēlu visiem balsotājiem izdarīt pareizu un labu izvēli vēlēšanās.

M.Grīnblats (Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodienas sēdē tika izsakatīti vēl vieni grozījumi Civilprocesa likumā, un arī “Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” frakcija iesniegusi savus priekšlikumus, kurus pārsvarā gatavojis bijušais tieslietu ministrs, partijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Mērķis – nodrošināt lielāku kredītņēmēju aizsardzību. Ir arī ņemti vērā vairāki viņa priekšlikumi, kas paredz pastiprināt atbildību par adreses maiņu un neziņošanu tiesai, kā arī par lietas dalībnieku izvairīšanos no paskaidrojumu sniegšanas tiesai un neatbildēšanu uz tiesnešu pieprasījumu.

Šodien iezīmējās arī tendence skatīt vairākus nodokļu likumus. Ir domājams, ka līdz ar 2011.gada budžeta tuvošanos tomēr iezīmēsies arī partiju pozīcijas, jo jau tagad ir skaidrs, ka gaidāmā konsolidācija, kuras augšējā robeža šobrīd nu vairs gluži 400 miljonus nesasniedz, tomēr varētu būt arī mazāka, jo apmēram viena trešā daļa no līdzekļiem ir jāiegūst uz ieņēmumu pieauguma rēķina. Savukārt šis pieaugums varētu būt balstīts ne jau tikai uz nodokļu celšanu, bet arī uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu 3-3,5 procentu ietvaros, kas tomēr varētu dot apmēram 100–110 vai varbūt pat 120 miljonus – nodokļu pieaugumu; protams, rēķinām apmēram 30 procentus uz IKP. Tas, jāsaka, pēdējos gados ne vienmēr ir bijis sasniegts, bet tam tomēr vajadzētu būt mērķim. Katrā gadījumā trešā ceturkšņa rezultātu izvērtēšana, kas dos pirmos aptuvenos skaitļus ap 10.novembri, tomēr varētu dot vairāk optimistiskus rādītājus nekā tikai balstīšanās uz pirmo pusgadu, kas, protams, šobrīd vairāk liecina par to, ka Latvija dziļāk neslīd, bet augšupeja vēl ir nākotnes jautājums.

Mūsu apvienības pozīcija ir viena: jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli neapšaubāmi ir jāatgriežas pie neapliekamā minimuma pieauguma tuvākajos gados (vismaz par 20 latiem gadā), kā arī pie neapliekamā minimuma par apgādībā esošu personu. Tā būtu palīdzība mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku.

Jāpatur kā rezerves variants arī progresīvās likmes piemērošana ieņēmumiem virs 1200 latiem mēnesī, ja tāda vajadzība radīsies, lai konsolidētu nākamā gada budžetu.

Nav aiztiekamas samazinātās PVN likmes 10 procentu apjomā, bet droši vien nav ieviešami vēl kaut kādi papildu atvieglojumi. Tas varētu radīt pārāk lielas grūtības tieši šajā ziņā budžetam, ja šeit vēl būtu kādas papildu likmes.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli jāteic, ka, protams, vajag būtiski pārskatīt kadastrālās vērtības noteikšanu, kura nevar pārsvarā balstīties uz ēkas vai dzīvokļa atrašanās vietu, bet kurai ir jābalstās uz ēkas vai dzīvokļa izmaksām un vērtību. Tas diemžēl šobrīd nav ņemts vērā. Ir ieviešams neapliekamais minimums 20 tūkstošu latu apmērā no šādi revidētas kadastrālās vērtības, kā arī nosakāma progresīvā likme, kad īpašumam ir lielāka vērtība (piemēram, ja virs 100 tūkstošiem latu tomēr maksā krietni vairāk).

Uzskatām, ka rezerve ir arī nodokļa likmes palielināšana arī par kapitāla pieaugumu, kā arī lielo uzņēmumu (ar vairāk nekā 50 procentiem ārvalstu kapitāla daļu) aplikšana ar papildu likmi 10 procentu apmērā. Mūsuprāt, arī tā nebūtu nekāda diskriminācija, jo uzņēmumi, kas ir Latvijas valsts rīcībā, tāpat valsts budžetā ieskaita krietni vairāk par 25 procentiem, pusi vai pat tuvu pilnai summai arī šobrīd.

Tāda ir mūsu pozīcija. Un domājams, ka oktobrī šīs diskusijas konkretizēsies un bieds, ka varētu samazināt pensijas, kā arī vairāki citi jautājumi tomēr atkritīs, jo redzams, ka neviena partija, neviens saprātīgi domājošs to neatbalsta.

Paldies par uzmanību. Novēlu visiem saprātīgi izdarīt izvēli 2.oktobrī. Uz redzēšanos!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”):

Šī bija tiešām pēdējā sēde pirms vēlēšanām, bet tajā tika atbalstīti vairāki būtiski likumprojekti, to skaitā tie, kas attiecas uz mūsu tiesību aizstāvēšanu.

Tika pieņemti Civilprocesa likuma grozījumi trešajā lasījumā, lai varētu stāties spēkā maksātnespējas likums.

Tika pieņemts pirmajā lasījumā likumprojekts par dokumentu legalizācijas atcelšanu ar Eiropas Savienības valstīm. Tas ir ļoti būtiski cilvēkiem, kas nodarbojas ar savu biznesu, it sevišķi ar Eiropas Savienības valstīm.

Tika pieņemts pirmajā lasījumā arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas beidzot noteiks to, ka tiesnešu kvalifikācija tiek vērtēta visas viņu karjeras garumā.

Netika pieņemti divi populistiski priekšlikumi, kurus iesniedza opozīcija. Vērtējot priekšlikumu par PVN pazemināšanu pienam un maizei, es atceros, protams, tos argumentus, ar kuriem šis priekšlikums tika noraidīts treknajos gados, kad valsts to varēja atļauties. Es atceros, kādi argumenti tad tika minēti. Savukārt šobrīd mani uztrauc, ka tas ir ne tikai vēlēšanu tuvums, bet... Nāca prātā šīs rindiņas: “Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi...”. Taču šoreiz viņš kabatā lien nevis pēc nēzdodziņa, lai notrauktu asariņu, bet gan pēc pildspalviņas, lai uzrakstītu likumprojektiņu, jo uz šādu tiešām patiesu, cilvēku trūkuma izraisītu problēmu rēķina var taču padomāt par savu biznesu, par sevis privatizēto pārtikas rūpniecību, gan par maizi, gan par pienu, kurš, nav noslēpums, pieder lielā mērā Šķēles kungam. “Tagad taču mēs varētu atrast veidu, kā šo peļņu palielināt!” Šajā likumprojektā, šajā priekšlikumā, diemžēl nav ne kripatiņas rūpju ne par mūsu lauksaimniekiem, kuri sūri un grūti to pelna, ne par tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir zemi ienākumi un kuriem ir problēmas nopirkt pārtiku.

Protams, tuvojas vēlēšanas, un arī es izmantošu izdevību pateikt jums paldies. Paldies par to, ka jūs esat ticējuši savai valstij, ka jūs esat atraduši spēku neaizbraukt un uzmundrināt viens otru grūtā brīdī. Sestdien ir tas brīdis, kad ir jāizdara izvēle. Un es pateikšu tā – novērtējiet darbus! Novērtējiet, vai grūtā brīdī vēlējās strādāt vai vēl grūtākā brīdī pameta valdību un nevēlējās strādāt politiķi, kuri šobrīd sola medus kalnus, vai kādi citi, kas trīs nedēļas domāja, vai nāks, un Kosmonautikas dienā paziņoja, ka tomēr viņi šajā valdībā negrib strādāt.

Pirms pusotra gada, kad kampēji bija noveduši valsti līdz bezdibeņa malai, tikai Valdim Dombrovskim pietika politiskās drosmes uzņemties atbildību gan par valsti, gan par saviem cilvēkiem. Šobrīd starptautiskie eksperti šo min kā veiksmes stāstu un rāda mūs par piemēru, kā pārvarēt krīzi. Bet tas ir tikai sākums. Ir ļoti trausls panāktais līdzsvars, un, ja mēs paši nepieņemsim atbildīgus lēmumus, domājot par valsti ilgtermiņā, par nākotni, par ikvienu cilvēku – tiešām, pirmām kārtām par katru cilvēku, kas dzīvo šajā valstī! –, tad mēs nepanāksim to, ka mūsu ekonomika strauji atlabs, ka cilvēki dzīvos labāk, un mūsu valstī nepanāksim to, ka cilvēki brauks atpakaļ uz mūsu valsti.

Es novēlu, lai mums vismaz ārā spīd saule! Lai visiem skolotājiem daudz ziedu un smaidīgi bērni! Un ikvienam no mums lai atbildīga izvēle sestdien!

Paldies.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Divdesmit gadus pie varas bija vai no malas atbalstīja varu faktiski tādas pašas partijas, kas arī šodien iesniedz savus sarakstus vēlēšanām, vienkārši drusciņ koriģējušas nosaukumus. “Vienotība”, “Saskaņas Centrs”, ZZS, “Par labu Latviju”, VL!–TB/LNNK ir oligarhu kalpi, kas ir gatavi atņemt tautai pēdējo naudu savu īsto saimnieku labā.

Visas šīs partijas neizbēgami būs pie varas arī pēc 2.oktobra, bet šim kolektīvam, oligarhu piedēklim, tauta varētu izveidot stingru opozīciju, balsojot par PCTVL – pašu godīgāko, aktīvāko un veiksmīgāko Latvijas partiju. Šajā Saeimā mums ir tikai pieci deputāti, taču mēs esam līderi publiskās uzstāšanās un iesniegto likumdošanas priekšlikumu ziņā. Mēs uzvarējām Satversmes tiesā un atguvām Latvijai pulcēšanās brīvību. Mēs esam vienīgie, kas balsoja par tautas tiesībām atlaist jau šo Saeimu. Mēs panācām, ka piedziņu nevar vērst pret visa veida sociālajiem pabalstiem; tas ļauj neatdot ārvalstu banku filiālēm 20 miljonus latu gadā, un tā ir visu mūsu deputātu alga 200 gadu laikā. Ja visi tautas kalpi strādātu tā kā mēs, Latvijā jau sen būtu paradīze.

Saraksts Nr.1 – tava godīgā izvēle!

A.Brigmanis (ZZS frakcija):

Laikam jau īsti vietā ir īss retrospektīvs apskats par šīs Saeimas darbu, jo šodien ir pēdējā darba diena. No mūsu apvienības puses es gribu teikt, ka to raksturojošie vai varbūt daži spilgtākie momenti ir sekojošie.

Es ar tādu kā rūgtumu atceros to garo nakti, kad mēs šeit sēdējām. Varbūt, ka tas nebija tas pareizākais darba stils, kas toreiz bija, un tie lēmumi, kas nakts laikā tiek pieņemti, varbūt nav tie pareizākie. Un tas liek arī mums izdarīt secinājumus par darbu, kas stāv priekšā.

Par mūsu darbu. Es domāju, ka mēs vislabāk sevi raksturojam ar to, ka visās krīzes situācijās mēs esam strādājuši un no savām atbildības jomām neesam vairījušies – neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi labklājība vai izglītība, vai zemkopība, vai vide. Vienmēr esam nesuši šo atbildības nastu sabiedrības priekšā par darbiem vai varbūt par kādu neizdarītu lietu.

Ja runājam par tādām lietām, par kurām varbūt nedaudz rūgtums palicis, jāpiemin, šī reģionālā reforma. Mūsu izpratnē... mēs cīnījāmies par šo lietu. Cīnījāmies, lai šī būtu brīvprātīga reforma. Nu nākas konstatēt, ka daudzās vietās reforma buksē. Bet es domāju, ka cīņa nav galā. Un to rāda vēl arī šis Mērsraga un Rojas piemērs. Likumdevēji ir pieņēmuši lēmumu par šo pagastu atjaunošanu savās robežās. Man liekas, tas ir pierādījums tam, ka, ja labi gribam, mēs varam izdarīt arī daudz.

Par pašu spilgtāko mirkli. Manuprāt, mēs vienmēr esam bijuši par šo nacionālo stāju mūsu partijā. Un varbūt Ingmāra Līdakas teiciens “Aizver muti!” visspilgtāk raksturo to, kāda ir mūsu attieksme pret tiem, kuri grib graut Latvijas identitāti, cīnīties pret latviešu valodu un varbūt arī runāt par lietām... par mūsu valstiskās... nu, varbūt pilsoņu tiesībām...

Ja mēs runājam par nākotni, tad, protams, pirmais jautājums ir nākamā gada budžets. Mēs esam pārliecināti, ka nākamajā Saeimā mūsu apvienības cilvēki, kas tiks ievēlēti, strikti pildīs savus solījumus vēlētājiem. Nākamā gada budžetā strikti iestāsimies par to, lai nebūtu samazinājuma pensijām; lai netiktu samazināts neapliekamais minimums pensionāriem; lai netiktu aiztiktas skolotāju algas.

Ir lietas, kas ir jāizdara. Jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis īpašumiem. Un arī tie, kam ir vairāk, varētu varbūt nedaudz padalīties ar trūcīgajiem šajā jautājumā.

Nobeigumā es gribu pateikt paldies visiem tiem, kas mūs šajā laika periodā ir atbalstījuši, un izteikt pārliecību, ka nu Latvija rāpsies ārā no šīs krīzes un ka būs labāki laiki. Un katrā gadījumā mēs esam kopā ar jums!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija):

Ir beigusies šā sasaukuma pēdējā sēde pirms vēlēšanām.

Tautas partija ir bloka “Par labu Latviju” sastāvā. Šodien arī mēs aizstāvējām divas jaunas iniciatīvas, kas ir ierakstītas mūsu programmā un par ko mēs cīnīsimies arī turpmāk.

Pirmā iniciatīva bija Izglītības likuma grozījumi, kas paredzētu ieviest bezmaksas grāmatas līdz vidusskolas beigām, bezmaksas brīvpusdienas
1.–4.klasei, kā arī vienas grāmatas principu to daudzo grāmatu vietā, kuras ir šobrīd. Ja mēs nedomāsim par savu bērnu izglītību, nedomāsim par demogrāfiju, Latvijai draud tas, ka jau tuvāko 20 gadu laikā, protams, nāksies rēķināties ar to, ka mūsu paliek aizvien mazāk un mazāk.

Otrā mūsu iniciatīva bija nodokļu samazinājums maizei un pienam. Paredzējām, ka šajā nebūt ne vieglajā periodā, kas, šķiet, vēl netaisās ātri beigties, mēs varam vismaz samazināt pašiem galvenajiem produktiem cenas, neietekmējot ar to kādu budžeta... neapdraudot budžetu, bet tajā pašā laikā izdarot droši vien to, ko ir nepieciešams izdarīt.

Zīmīgi, ka tieši šodien, kad valdošais vairākums, koalīcija, noraidīja šīs iniciatīvas, ministri un Ministru prezidents Dombrovskis mums atsūtīja vēstuli par atteikšanos nākt uz Saeimu šodien pulksten piecos vakarā atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem par saviem nodomiem, sastādot 2011.gada budžetu. Šis ir vistiešākais apliecinājums, ka bažas par to, ka tūliņ pēc vēlēšanām tiks samazinātas pensijas, ka tūliņ pēc vēlēšanām tiks pacelti nodokļi gan zālēm, gan apkurei, kur šobrīd ir samazinātie nodokļi, gan visās citās jomās, acīmredzot nav bez pamata. Ministri baidījās, ka, iekļūstot jautājumu krustugunīs, kāds var izpļāpāties kā, piemēram, finanšu ministrs, kurš nekandidē, bet vienmēr godprātīgi arī nav slēpis to, ka ir šāds nodoms – gan palielināt nodokļus, gan samazināt to, ko var vēl samazināt.

Pirms nedēļas ministri attaisnojās ar to, ka viņiem bija jāsagaida Baltkrievijas delegācija (acīmredzot gan jāvāra kafija, gan jākopē dokumenti, jo tā mēs sapratām delegācijas apkalpošanu). Šodien atrastais iemesls ir Ministru kabineta sēde, kurā nav neviena steidzama jautājuma. Tas pilnībā apliecina to, ka tas ir vienkārši iegansts, lai pirms vēlēšanām slēptu šos savus nodomus un, iespējams, jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām sasauktu, atkal sēdi, kurā šie gaidāmie samazinājumi kļūtu aktuāli.

Par Dombrovska veiksmes stāstu, ko tik cēli uzsvēra “Jaunā laika” vadītāja. Es domāju, ka tieši tas bija iemesls mūsu aiziešanai, jo tas nav veiksmes stāsts. Tā ir stagnācija, kurā šobrīd valsts tiek vesta, un mēs ar to neesam mierā.

Aicinu visus godprātīgi piedalīties vēlēšanās un balsot par to spēku, kuram jūs uzticaties, balsot par to, lai Latvija kļūtu labāka un skaistāka.

Un nobeigumā gribu apsveikt visus Latvijas izglītības darbiniekus, visus skolotājus gaidāmajos Skolotāju svētkos.