• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par tiesībām uz tulkojumu kriminālprocesos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2010., Nr. 161 https://www.vestnesis.lv/ta/id/219389

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

Vēl šajā numurā

12.10.2010., Nr. 161

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par tiesībām uz tulkojumu kriminālprocesos

Eiropas Savienības valstu tieslietu ministri 8.oktobrī apstiprināja tiesību aktu, kas nodrošina tiesības uz rakstiskiem un mutiskiem tulkojumiem kriminālprocesos. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments jau šogad atbalstīja šo tiesību aktu. Tas ir pirmais šāda veida ES dokuments, kas nosaka vienotus obligātos standartus tiesībām uz aizstāvību krimināllietās. Tiesību aktā ir garantētas aizdomās turēto personu tiesības visās ES tiesās saņemt mutisku tulkojumu dzimtajā valodā visā kriminālprocesa laikā, tostarp saņemot juridiskās konsultācijas. Šis ir ilgi gaidīts pirmais pasākums, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu ikvienam visā ES. Tiesību akts ir pirmais no vairākiem pasākumiem taisnīgas tiesas jomā, lai noteiktu vienotus ES standartus krimināllietās. ES dalībvalstīm tiek doti trīs gadi, lai ieviestu šo dokumentu savos valsts tiesību aktos.

“Šis ir vēsturisks brīdis – ir apstiprināts pats pirmais tiesību akts par pilsoņu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Eiropas Komisijai tas ir būtisks pirmais solis uz to, lai novērstu pastāvošo neatbilstību starp apsūdzības tiesībām un labākām un stiprākām aizstāvības tiesībām Eiropā,” sacīja priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviena Redinga. “Es vēlos pateikties Eiropas Parlamenta ziņotājai baronesei Sārai Ladfordei, kā arī Spānijas un Beļģijas prezidentūrām par šā pasākuma “iegrāmatošanu” divkāršā tempā. Dalībvalstu ziņā tagad ir ierakstīt šos noteikumus pašmāju tiesību aktos un tos pēc iespējas ātrāk piemērot, lai pilsoņi tos varētu izmantot. Šis ir arī brīdis, kad jāpasteidzina mūsu darbs pie tā, lai nodrošinātu efektīvu līdzsvaru starp apsūdzības pilnvarām un atbildētāja procesuālajām tiesībām. Tāpēc es aicinu Parlamentu un Padomi strādāt pie otrā dokumenta – tiesību vēstules, ko Komisija ierosināja jūlijā.”

Komisija 9.martā veica pirmo no vairākiem pasākumiem, lai noteiktu vienotus ES standartus krimināllietās. Tā ierosināja noteikumus, ar ko ES valstīm liek nodrošināt pilnīgus mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus aizdomās turētajām personām.

Eiropas Parlaments pārliecinoši nobalsoja par jūnijā apspriesto projektu. Tas bija iespējams tāpēc, ka Padome, Komisija un Eiropas Parlaments 27.maijā panāca kompromisa vienošanos. Šis kompromiss tika atbalstīts Parlamenta plenārsēdē 15.jūnijā.

Minētie dokumenti nodrošinās pilsoņu tiesības tikt intervētiem, piedalīties uzklausīšanās un saņemt juridiskas konsultācijas viņu dzimtajā valodā jebkurā kriminālprocesa posmā visās ES tiesās.

Komisija uzstāja uz tiesībām saņemt rakstisku un mutisku tulkojumu visā kriminālprocesa laikā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību standartiem, kas paredzēti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Strasbūras Tiesas tiesu praksē, kā arī Pamattiesību hartai.

Turklāt šie noteikumi nodrošinās, ka pilsoņiem būs pieejami visu svarīgāko dokumentu, piemēram, apsūdzības raksta, rakstiski tulkojumi, un viņiem būs tiesības saņemt mutisko tulkojumu visu uzklausīšanu un nopratināšanu laikā, kā arī konsultācijās ar to advokātiem. No šīm tiesībām nevar atteikties, pirms nav saņemtas juridiskas konsultācijas vai pilnīga informācija par šādas atteikšanās sekām.

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas būs jāsedz dalībvalstij, nevis aizdomās turētajai personai. Trūkstot obligātiem vienotiem standartiem, lai nodrošinātu taisnīgu tiesvedību, tiesu iestādes nevēlēsies nosūtīt personas tiesāšanai citā valstī. Rezultātā ES pasākumus noziedzības apkarošanā, piemēram, Eiropas Apcietināšanas orderi, nevarēs pilnībā piemērot. 2007.gadā tika izdoti 11 000 Eiropas Apcietināšanas orderu salīdzinājumā ar 6900 orderiem 2005.gadā. No Komisijas viedokļa, turpmāk visiem šādiem orderiem būtu jāpiemēro ES standarti attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu.

ES dalībvalstīm parasto divu gadu vietā tiek doti trīs gadi, lai pieņemtu šos noteikumus un lai iestādēm būtu laiks ieviest tulkoto informāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!