Valsts ieņēmumu dienesta informācija

1999. gada 16. februārī

Par Krievijas finansiāli ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem līdz 1999.gada 1.februārim

Ņemot vērā to, ka Krievijas finansu ekonomiskā krīze turpina ietekmēt Latvijas ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests regulāri apkopo informāciju par šīs krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumu dinamiku valstī. Bez tam jāatzīmē, ka informācija ir apkopota pēc pašu uzņēmumu sniegtajām ziņām.

1999.gada janvāra otrajā pusē turpināja samazināties Krievijas finansu un ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, jo būtiski nesaasinājās problēmas, par kurām Valsts ieņēmumu dienests informēja valdību savā 1999.gada 15.janvāra ziņojumā. Situācija ir stabilizējusies un vērojamas pat nelielas uzlabojuma pazīmes. Vienlaikus atsevišķos sektoros Krievijas krīzes negatīvais iespaids saglabājas.

1. Lai arī joprojām pastāv neskaidra norēķinu sistēma ar Krieviju, nelielos apjomos atjaunojās saražotās produkcijas eksports no Latvijas uz Krieviju.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, salīdzinot ar 1998.gada augustu, eksporta apjoms uz Krieviju decembrī ir samazinājies par 33,3% jeb par 3,8 tūkst. tonnām (no 11 294 tonnām augustā līdz 7 535 tonnām decembrī), lai gan kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms tajā pašā laikā ir samazinājies tikai par 0,2% jeb par 1,3 tūkst. tonnām. 1998.gada decembrī, salīdzinot ar 1998.gada novembri, ir vērojams eksporta apjoma pieaugums uz Krieviju gan naudas izteiksmē (par Ls 10,7 tūkst. jeb par 0,2%), gan natūrā (par 2,5 tūkst. tonnām jeb par 50,3%), kas liecina par to, ka Latvijas eksportētāji pamazām atsākuši vest savu produkciju uz Krieviju.

1998.gadā kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms, salīdzinot ar 1997.gada atbilstošo periodu, ir palielinājies kā natūrā - par 1,1 milj. tonnu jeb par 17,0 %, tā arī naudas izteiksmē - par Ls 49,2 milj. jeb par 6,3 %, kas liecina par to, ka Latvijas uzņēmējsabiedrības bijušas spējīgas paaugstināt savu konkurētspēju, mainot eksporta politiku un atrodot citu noieta tirgu. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Vācija 1998.gada novembrī jau bija kļuvusi par Latvijas lielāko eksporta partneri (15,7% no visa Latvijas eksporta kopapjoma). Nozīmīgas Latvijas preču pircējas ir arī Lielbritānija (13,4%), Zviedrija (10,1%) un Lietuva (7,4%).

1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gada atbilstošo periodu, eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies kā natūrā - par 54,7 tūkst. tonnām jeb par 28,6%, tā arī naudas izteiksmē - par Ls 72,0 milj. jeb par 43,1%. Jāuzsver, ka 1998.gadā eksporta apjoma īpatsvars u z Krieviju naudas izteiksmē bija 11,4 % no kopējā Latvijas eksporta apjoma, turpretī 1997.gadā - 21,4 procenti. 1998.gada decembrī eksporta darījumu īpatsvars ar Krieviju naudas izteiksmē kopējo darījumu apjomā ir samazinājies līdz 7,7% (1997.gada decembrī tas bija 27,8%). Tas izskaidrojams ar eksporta preču cenu samazinājumu.

Preču eksports uz Krieviju

Krievijas krīzes sākumā Latvijas uzņēmējsabiedrībām, kuras turpināja eksportēt saražoto produkciju uz Krieviju, galvenās grūtības bija saistītas ar neskaidro norēķinu sistēmu un ar to, kā par realizēto produkciju saņemt naudu, kas savukārt kavēja savlaicīgu norēķināšanos ar valsts budžetu. Pašreiz norēķini par produkciju ir daudzmaz stabili, produkcijas realizācija notiek ar priekšsamaksu, bet Krievijas krīzes šī posma galvenā problēma ir zemās realizācijas cenas, kas var būt zemākas pat par produkcijas pašizmaksu. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1998.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, ražotāju cenas samazinājās par 2,0 procentiem. 1998.gadā vislielākais ražotāju cenu samazinājums bija vērojams zivju un zivju produktu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumos - ražotāju cenas gada laikā kritās par 34,4%, piena produktu ražošanas uzņēmumos - par 5,7%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos - par 5,9%. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijā saražotās preces arī pat par pazeminātām cenām ir iespējams realizēt Krievijā tikai ļoti nelielos apjomos, tāpat arī vietējais tirgus ir ļoti šaurs, un pārtikas produktu realizācijas iespējas ir ierobežotas.

Stāvoklis pārtikas produktu eksportā uz Krieviju varēs uzlaboties, ja, pirmkārt, Krievijas rubļa kurss strauji nemainīsies, un, otrkārt, ja Krievijā būtiski samazināsies atsevišķu pārtikas produktu uzkrājumi (piemēram, siers, sviests), tad cena atsevišķiem pārtikas produktu veidiem pacelsies, un Latvijas ražotāji varēs aktivizēt eksportu uz Krieviju. Diemžēl Krievijas rubļa starpbanku kurss šā gada 5.februārī, salīdzinot ar 15.janvāri, nokritās par 7,3%, sasniedzot zemāko līdz šim fiksēto rubļa kursa attiecību pret ASV dolāru, no tā var secināt, ka tuvākajā laikā problemātiski runāt par būtisku tirdzniecības aktivizēšanos ar Krieviju. Pašreiz, neskatoties uz lielo pieprasījumu, Latvijas pārtikas produkti nespēj konkurēt austrumu tirgū savu augsto cenu dēļ.

2. Atsevišķiem uzņēmumiem nedaudz ir samazinājušies nerealizētās produkcijas krājumi noliktavās.

Nerealizētās produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās atsevišķiem uzņēmumiem diemžēl ne vienmēr nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi atsākuši darbību un atjauno eksportu. Produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās rodas arī tādēļ, ka Latvijas uzņēmumi realizē iepriekšējos mēnešos saražotās produkcijas atlikumus vietējā tirgū, neatsākot pilnā apjomā ražošanu. Šajā situācijā atsevišķu produktu noiets Krievijas tirgū ir samazinājies, bet gadījumā, ja ražošanas cikls tiek atjaunots nelielos apjomos, - palicis tādā pašā līmenī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas, 1998.gada decembrī, salīdzinot ar 1997.gada decembri un rēķinot salīdzināmās cenās, Latvijā saražotās rūpniecības produkcijas apjoms ir samazinājies par 13,1% (1998.gada septembrī, salīdzinot ar 1997.gada septembri, samazinājums par 7,8%, oktobrī samazinājums par 12,1%, novembrī - par 9,0%). 1998.gada decembrī, salīdzinot ar 1998.gada novembri, rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi palielinājās par 1,0%, tas liecina, ka ražošana pakāpeniski sāk palielināties. 1998.gada decembrī, salīdzinot ar 1998.gada novembri, bija vērojams produkcijas pieaugums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 7,1 procentu.

3. Neskatoties uz nelielu Latvijas preču eksporta plūsmas atjaunošanos uz Krieviju, daudzos Latvijas uzņēmumos situācija joprojām smaga, un noliktavās turpina krāties nerealizētā produkcija. Kaut arī Latvijas uzņēmēji cenšas samazināt zaudējumus, ko radījusi krīze Krievijā, meklējot dažādus risinājumus, šie pasākumi vēl nav devuši būtiskus rezultātus stāvokļa uzlabošanai.

Jāatzīmē, ka Krievijas krīzes sakarā tuvākajā laikā būs jūtamas arī netiešās sekas. Tās būs saistītas ar to, ka visiem pārtikas produktiem (kā arī medikamentiem un dažiem citiem izstrādājumiem) ir noteikts stingrs derīguma termiņš. No 1998.gada augusta Latvijas uzņēmumiem veidojās noliktavās nerealizētas produkcijas krājumi, kuri bija paredzēti specifiskam austrumu tirgum un ko nebūs iespējams realizēt nevienā citā tirgū. Tātad produkcija, kura krīzes dēļ netika realizēta noteiktajā termiņā Krievijas tirgū, būs jānoraksta, tas vēl vairāk palielinās uzņēmumu zaudējumus, samazinās peļņu un attiecīgi nodokļu maksājumus budžetā. Turklāt produkcijas ilgstoša glabāšana noliktavās palielina produkcijas pašizmaksu un līdz ar to arī realizācijas cenu.

4. Latvijas uzņēmumiem joprojām ir debitoru parādi, jo nav nokārtoti maksājumi par piegādāto produkciju, bet vairākās nozarēs tiem vērojama tendence samazināties.

Lai gan uzņēmumu skaits, kuri ir informējuši VID par debitoru parādiem saistībā ar Krievijas krīzi, ir palielinājies par diviem uzņēmumiem un pašreiz tie ir 208 uzņēmumi, šā gada 1.februārī, salīdzinot ar situāciju šā gada 15.janvārī, debitoru parādu summas ir samazinājušās par Ls 0,6 milj. un ir Ls 36,0 milj.

Latvijas uzņēmumu lielākie debitoru parādi,kas izveidojušies sakarā ar Krievijas krīzi

Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs turpinās debitoru parādu palielināšanās, piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas sfērā - par 0,4%, celtniecībā - par 17,4%, zivju produktu pārstrādes un realizācijas uzņēmumos - par 2,1%, celulozes, papīra izstrādājumu ražošanā, izdevējdarbībā un iespiešanas darbos - par 0,9%, transporta un sakaru pakalpojumu sfērā - par 12,4%.

Savukārt 1.februārī, salīdzinājumā ar situāciju 15.janvārī, ir vērojams debitoru parādu samazinājums tādās nozarēs kā mašīnbūves un metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumi - par 4,1%, tirdzniecības sektors - par 21,7%, ķīmiskā un tās saskarnozaru rūpniecības uzņēmumi - par 5,2 procentiem.

Tomēr debitoru parādu samazinājuma tendence vēl neliecina, ka atsevišķiem uzņēmumiem izdevies atgūt līdzekļus par iepriekš piegādāto produkciju, jo saskaņā ar esošiem normatīvajiem aktiem vienu reizi gadā šīs summas tiek pārrēķinātas pēc Krievijas rubļa kursa, tās tiek norakstītas un parādās uzņēmuma bilancē kā zaudējumi.

Apkopotā informācija par Latvijas uzņēmumu debitoru parādiem un lielajiem gatavās produkcijas krājumiem noliktavās liecina, ka nepārdotās produkcijas apjoms samazinās ļoti lēni. Realizācijas apjomu samazināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības rezultātiem, jo uzkrājumi ievērojami samazina uzņēmuma rīcībā esošos apgrozāmos līdzekļus.

Virknei uzņēmumu finansu līdzekļu kustība ir neritmiska vai strauji samazinājusies, līdz ar to rodas problēmas turpināt ražošanas ciklu, izmaksāt algas un samaksāt nodokļus budžetā. Turklāt norēķini Krievijas krīzes dēļ kavējas arī ar pārējām NVS valstīm. Daudzi uzņēmumi pašlaik strādā maksimālas taupības režīma apstākļos, samazinot algas darbiniekiem un atliekot nodokļu maksājumus budžetā.

5. Ir palielinājies atlaisto darbinieku skaits

Līdz šā gada 1.februārim, salīdzinot ar 15.janvāri, kopumā valstī par 8 uzņēmumiem ir palielinājies uzņēmumu skaits, kuri Krievijas krīzes ietekmē savu darbību pārtraukuši pilnībā, bet kopumā valstī par 7,9% (12 uzņēmumi) ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri pārtraukuši darbu daļēji. Tajā pašā laikā par 3,7% palielinājies no darba atbrīvoto cilvēku skaits un sasniedzis 11,3 tūkst. cilvēku, turklāt jebkurā brīdī tas var pieaugt vēl par 1000 cilvēkiem. Daudzviet agrāko trīs maiņu vietā ražošana organizēta vienā maiņā, vai strādājot tikai katru otro vai trešo dienu. Turklāt daudzi darbinieki saņem minimālo algu Ls 42 apmērā.

Uzņēmumi, kas pilnībā vai daļēji pārtraukuši darbību sakarā ar krīzi Krievijā

Krievijas krīzes ietekmi visvairāk jūt mazie un vidējie uzņēmumi, jo tiem

- pirms krīzes sākuma nebija finansiālas iespējas izveidot saimnieciskas attiecības ar Rietumeiropas valstīm un problēmas radījuši lielie uzņēmumi, kuri darbojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos,

- pakalpojumu un preču cenu samazinājuma dēļ trūkst apgrozāmo līdzekļu, tādēļ nav iespējams ieviest jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu preču kvalitāti un mainītu sadarbības partnerus.

Bezdarbnieku skaita pieaugums, likumsakarīgi, ietekmē pakalpojumu un patēriņa preču apgrozījumu, kas savukārt samazina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tai pašā laikā ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna izpildi. Vienlaikus bezdarbnieku skaita pieaugums palielina izmaksas no Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

Atlaisto darbinieku skaita pieaugums liecina ne tikai par uzņēmējsabiedrību ražošanas samazināšanu, bet arī par to, ka uzņēmēji, izmantojot radušos situāciju, pārvērtē tehnoloģiskās iespējas, veic ražošanas reorganizāciju, maina ražošanas struktūru, lai paaugstinātu konkurētspēju un samazinātu produkcijas pašizmaksu. Pēc operatīvās informācijas, kura saņemta no pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem, šogad varētu notikt Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu specializācijas un koncentrēšanas process, ko paātrināja krīze Krievijā.

Atlaisto un bezalgas atvaļinājumā esošo darbinieku skaits

Tagad jau var secināt, ka Krievijas finansu krīzes sekundārā ietekme būtiski būs vērojama pēc pāris mēnešiem, aptuveni marta beigās - aprīļa sākumā. Pavasarī būs zināmi arī starptautisko auditorfirmu auditēto banku finansu darbības rezultāti un apzināta uzņēmumu patiesā maksātspēja.

6. Krievijas krīze sāk ietekmēt arī uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus un realizē produkciju vietējā tirgū tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Krieviju.

- Latvijas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas ražo uzlīmes un iesaiņojumus, nesaņēma no Latvijas uzņēmumiem - eksportētājiem samaksu par pasūtīto produkciju.

- Latvijas zivju produktu pārstrādes uzņēmumi sakarā ar to, ka netiek eksportēti konservi, nespēj samaksāt par zivju konservu ražošanā izmantotajām izejvielām Latvijas uzņēmējsabiedrībām - izejvielu, preču un pakalpojumu piegādātājiem (par konservu kārbām, par mazutu, par tomātu pastu, par zivju ražošanas iekārtām, kas iegādātas uz izpirkuma nomas (līzinga) līguma pamata). Savukārt zvejniecības uzņēmumi nonākuši finansiālās grūtībās, jo nesaņem naudas līdzekļus par savu produkciju no Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, kas eksportē produkciju uz Krieviju.

- Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, kuri eksportē savu produkciju uz Krieviju, pašreiz par piegādāto pienu ir parādā rajona piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

- Transporta un sakaru pakalpojumu uzņēmējsabiedrības, kuras sniedz transporta pakalpojumus ārzemju firmām, kas atrodas Latvijā un kurām savukārt ir saimnieciskie sakari ar Krievijas uzņēmumiem, 1998.gadā Krievijas krīzes dēļ prognozē kopējo ieņēmumu samazinājumu par 75 procentiem.

7. Pārtraukušas darbību arī kravu pārvadājumu firmas.

Pēc Latvijas Muitas statistikas datiem, 1998.gada decembrī, salīdzinot ar augustu, tranzīta pārvadājumi ar autotransportu Krievijas virzienā samazinājušies par 37,1% (no 1203 tonnām augustā līdz 757 tonnām novembrī). Tomēr 1998.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, tranzīta pārvadājumi ar autotransportu Krievijas virzienā palielinājušies 2,6 reizes.

Tranzīts ar autotransportu uz Krieviju 1998.gadā

Pēc LR Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas, 1999.gadam Krievijas Transporta ministrija, cenšoties norobežot savus autopārvadātājus no konkurences, iesniedza Latvijas pārvadātājiem trīs reizes mazāk bezmaksas kravu pārvadājumu atļauju nekā 1998.gadā un apmēram septiņas reizes mazāk, nekā būtu nepieciešams. Galvenais nosacījums atļauju iesniegšanai ir atļauju izmantošana kravu pārvadājumiem no Latvijas uz Krieviju, nevis tranzīta pārvadājumiem no kādas citas valsts caur Latviju uz Krieviju. Šajā situācijā, kad Krievijas virzienā eksports dažu objektīvu iemeslu dēļ ir krietni samazinājies, problemātiski runāt par šī nosacījuma izpildi un attiecīgi par papildu bezmaksas kravu pārvadājumu atļauju iesniegšanu.

8. No 15.janvāra līdz 1.februārim ir palielinājušās nodokļu summas, par kurām prasīti nomaksas termiņa pagarinājumi.

Līdz 1999.gada 1.februārim 91 uzņēmums ir lūdzis pagarināt uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa), iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai īpašuma nodokļa nomaksas termiņu kopsummā par Ls 6,6 milj.

Sākoties Krievijas krīzei, nav daudz tādu tautsaimniecības nozaru, kurās valdītu stabilitāte. Pārsvarā Latvijas uzņēmumos, kurus skārusi Krievijas krīze, situācija ir ļoti mainīga un to ietekmē konkrētu pasūtījumu apjomi un to neregularitāte. 1999.gada janvāra otrajā pusē vissmagākā situācija bija vērojama ar mašīnbūves un metālizstrādājumu ražošanu saistītās nozares uzņēmumos un zivju un zivju produktu pārstrādes un realizācijas uzņēmumos, kuriem attiecīgi par 23,1% un 21,2% ir pieaugušas pieprasītās nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu summas.

No šī gada 15.janvāra līdz 1.februārim par Ls 451,6 tūkst. jeb par 9,9% pieaugušas pieprasītās Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņu pagarinājumu summas. Sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana, it īpaši gada beigās, ritēja ļoti saspringti. Sakarā ar ražošanas un realizācijas apjoma samazināšanos debitoru parādu palielināšanos, samazinās aprēķinātais darba samaksas apjoms, līdz ar to samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētais 1999.gadā negatīvi ietekmēs sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempus valsts budžetā. Jāatzīmē, ka sociālā nodokļa maksājumu pagarināšana ir negatīva no sociālā viedokļa, jo liedz šo uzņēmumu darbiniekiem sociālās garantijas.

Šā gada 1.februārī, salīdzinot ar 15.janvāri, ir samazinājušās (par Ls 2,3 tūkst. jeb par 1,7%) pieprasītās UIN nomaksas termiņu pagarinājumu summas, jo daļai uzņēmumu ir pārskatīti UIN avansa maksājumi.

1.februārī, salīdzinot ar 15.janvāri, ir palielinājušies (par Ls 44,2 tūkst. jeb par 4,2%) pieprasītie iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi, jo virknei uzņēmumu, kuri cieš zaudējumus Krievijas krīzes rezultātā, finansu līdzekļu kustība ir neritmiska vai strauji samazinājusies. Uzņēmējsabiedrības cenšas izmaksāt algas saviem darbiniekiem, bet nespēj samaksāt nodokļus budžetā.

Saskaņā ar VID 1997.gada 3.marta norādījumiem "Par kārtību, kādā VID teritoriālajām iestādēm jāizskata un jānoformē nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi uz laiku līdz trijiem mēnešiem" vairākiem uzņēmumiem VID nodaļas nav tiesīgas piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kamēr nav nokārtotas šo uzņēmumu saistības par iepriekš piešķirtajiem nodokļu samaksas pagarinājumiem. Šā gada 1.februārī virknei uzņēmumu, kuri ir izpildījuši nepieciešamos nosacījumus, ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu Ls 6,4 milj. (15.janvārī - Ls 5,9 milj., prasīti bija Ls 6,1 milj.).

9. Citas finansu problēmas

9.1. Banku sfērā

- Krievijas krīze ir radījusi būtiskus zaudējumus Latvijas kredītiestādēm, kas bija ieguldījušas ievērojamus līdzekļus šīs valsts vērtspapīros vai arī apkalpoja norēķinus starp Latvijas uzņēmumiem un partneriem Krievijā. Atsevišķu banku ieguldījumi Krievijā ir lielāki par pašu kapitālu. Ja līdz šim bankas varēja aizbildināties, ka Krievijas ieguldījumus nevar norakstīt zaudējumos, jo vēl nav zināms, kādā veidā Krievija atmaksās parādzīmes, tad pēc šā gada 1.aprīļa bankām nāksies atklāt patieso situāciju.

- Tā kā vairākas Latvijas uzņēmējsabiedrības ir nonākušas finansiālās grūtībās, kā arī bankas ir ieguldījušas savus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, tāpēc kopumā banku zaudējumi 1998.gadā varētu būt no 30 līdz 40 miljoniem latu. Ar peļņu pagājušo gadu būs beigušas 8 līdz 10 bankas, bet pagaidām vēl grūti prognozēt patieso ainu, jo nav zināms, kā banku ieguldījumus Krievijas valsts vērtspapīros novērtēs starptautiskie auditori.

9.2. Naudas norēķinu sfērā

- Tā kā naudas norēķini ar Krievijas banku starpniecību ir apgrūtināti, uzņēmumi labprāt norēķinātos skaidrā naudā, bet saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par darījumiem skaidrā naudā virs Ls 3 tūkst. jāmaksā soda nauda, kas var radīt papildu zaudējumus. Turklāt skaidras naudas norēķinu sistēma apgrūtina naudas plūsmas kontroli un attiecīgi izraisa peļņas slēpšanu un nodokļos maksājamās summas samazināšanos.

- Tā kā joprojām nav skaidra norēķinu sistēma, Latvijas uzņēmēji mēģina izmantot maiņas darījumus, piemēram, par zivju konserviem kā samaksu saņemot koksni, skārdu vai dažāda veida pārtikas piedevas. Runājot par maiņas darījumiem, jāatzīmē, ka šāda veida operācijas paredz apzinātu cenas pazemināšanu, jo pēc savstarpējās vienošanās piegādātā produkcija tiek vērtēta pēc pazeminātām cenām.

- Iespējams, ka daļu finansu līdzekļu Latvijas uzņēmēji nemaz nevarēs atgūt, jo Krievijas partneri atsaucas uz neparedzētiem, no viņiem neatkarīgiem ( force majour ) apstākļiem.

- Šajā situācijā apgrozībā samazinās kopējais reālais naudas masas apjoms, samazinās uzņēmējsabiedrības ienākumi, samazinās nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, samazinās arī katra iedzīvotāja ienākumi.

9.3. Krievijas krīze, pasliktinot uzņēmumu darbību, spiež tiem lūgt VID samazināt UIN avansa maksājumus.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu ikmēneša samazinājums 1999.gada 1.ceturksnī saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegumiem pārskatīt UIN avansa maksājumus ar pamatojumu - krīze Krievijā

(tūkst. Ls)

Līdz 1999.gada 1.februārim VID teritoriālās iestādes bija saņēmušas iesniegumus pārskatīt UIN avansa maksājumus no 79 uzņēmumiem. Līdz ar to 1999.gada 1.ceturksnī reāli iemaksātie ikmēneša UIN avansa maksājumi no 79 uzņēmumiem, kas iesnieguši šos lūgumus, paredzēto Ls 690,6 tūkst. vietā samazināsies līdz Ls 199,8 tūkst. Sakarā ar Krievijas krīzes negatīvo ietekmi, vairākām Latvijas uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) ir strauji samazinājies realizācijas apjoms, rezultātā virknei uzņēmumu 1999.gadā var pieaugt UIN pārmaksas, kā arī samazināsies aprēķinātais UIN avansa maksājums 1999.gadam.

Minētais raksturo situāciju šā gada 1.februārī. Jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests turpina saņemt iesniegumus no uzņēmumiem ar lūgumu pagarināt nodokļu maksājumu samaksas termiņus vai pārskatīt UIN avansa maksājumus.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks