Par sabiedriskās apspriešanas laika pagarināšanu

Eiropas Komisija 8.oktobrī ir izklāstījusi plānus, kuru mērķis ir turpināt uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti un atbilstību. Komisija izvērtēs tiesību aktu ietekmi visa politikas cikla gaitā, proti, tiesību aktu izstrādes, ieviešanas un pārskatīšanas brīdī. Komisija sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstīm, mudinot tās piemērot lietpratīgu regulējumu savā darbā. Visbeidzot, lai stiprinātu pilsoņu un citu iesaistīto personu ietekmi, Komisija ir nolēmusi no 2012.gada pagarināt sabiedriskās apspriešanas laikposmu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Lietpratīgam regulējumam jānodrošina, ka Eiropas tiesību akti nes labumu cilvēkiem un uzņēmumiem. Finanšu un ekonomikas krīze ir apliecinājusi, ka regulējums ir vajadzīgs. Šis regulējums ir labi jāizstrādā tā, lai tas sasniegtu paredzētos mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību un patērētāju aizsardzību, neierobežojot uzņēmējus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. Šodienas priekšlikumi ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu sasniegt vērienīgos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”. Svarīga tiesību aktu uzlabošanas daļa ir uzklausīt cilvēkus, kurus šie tiesību akti ietekmēs. Tādēļ mēs vēl vairāk stiprinām pilsoņu un citu iesaistīto personu ietekmi un pagarināsim sabiedriskās apspriešanas laikposmu no 8 līdz 12 nedēļām.”

Paziņojumā par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā ir izklāstīti pasākumi trīs jomās, lai panāktu pēc iespējas kvalitatīvāku regulējumu, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

Pirmkārt, Komisija pievērsīsies visam politikas ciklam, veltot lielāku uzmanību šobrīd spēkā esošo tiesību aktu un politiku izvērtējumam. Iegūtās atziņas kopā ar ietekmes novērtējumiem veidos pamatu jauna vai pārskatīta regulējuma izstrādei. Arī turpmāk tiks veikti visu svarīgāko likumdošanas iniciatīvu ietekmes novērtējumi, lai sniegtu faktus un nodrošinātu pārredzamību pār visām politisku lēmumu pieņemšanas gaitā pieejamām politikas izvēļu priekšrocībām un izmaksām. Komisija iekļaus arī savus pašreizējos pasākumus tiesību aktu vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai Komisijas sistemātiskajā pārskatā par spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai tādējādi nodrošinātu šo pasākumu maksimālu ietekmi.

Otrkārt, tā kā lietpratīgs regulējums nozīmē visu ES politikas veidošanas procesā iesaistīto (Eiropas Parlamenta, Padomes, dalībvalstu un citu ieinteresēto personu) kopīgu atbildību, Komisija turpinās sadarboties ar visiem šiem dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka visi aktīvi ievieš šo plānu. Komisija pastiprinās arī savu darbu politikas īstenošanas jomā, padarot tiesību aktus skaidrākus un vieglāk pieejamus, un sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo tiesību aktu konsekventu izpildi. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi turpināt pildīt savu apņemšanos izstrādāt ietekmes novērtējumus par būtiskiem Komisijas priekšlikumu grozījumiem.

Treškārt, pilsoņu un iesaistīto personu ietekme tiks vēl vairāk stiprināta, no 2012.gada pagarinot apspriešanas laikposmu no 8 līdz 12 nedēļām, sagatavojot 2011.gadā pārskatu par Komisijas apspriešanas politiku un paaugstinot Komisijas ieplānoto priekšlikumu un paveiktā darba novērtējuma pārredzamību, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties savai līdzdalībai jau daudz agrāk.

Komisija apstiprināja arī 2009.gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (17.ziņojums “Tiesību aktu labāka izstrāde”). Ziņojumā sniegta vispārēja informācija par principiem un iekļauti to svarīgāko gadījumu piemēri, kuros radās bažas par subsidiaritāti. Ziņojums atspoguļo dažādu iesaistīto personu – Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes, Reģionu komitejas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un dalībvalstu parlamentu – lielo viedokļu daudzveidību.

2012.gada otrajā pusē Komisija ziņos par gūtajiem panākumiem lietpratīga regulējuma programmas jomā.

Vispārēja informācija

Savas labāka regulējuma programmas ietvaros Komisija ir jau būtiski mainījusi veidu, kā tā izstrādā politiku un tiesību aktu projektus. Tā ir palielinājusi pārredzamību un atbildību un sekmējusi uz faktiem balstītas politikas veidošanu.

Ietekmes novērtējumi ir pievienoti visām likumdošanas iniciatīvām, kurām ir liela ietekme, un šo novērtējumu kvalitāti pārbauda neatkarīga Ietekmes novērtējuma padome. Komisija līdz 2010.gada augusta beigām ir sagatavojusi 520 ietekmes novērtējumus.

Eiropas Revīzijas palātas nesen publicētajā īpašajā ziņojumā “Vai ietekmes novērtējumi noder ES iestādēm lēmumu pieņemšanā?” ir atzīts, ka šī sistēma, kas darbības jomas ziņā izceļas citu sistēmu vidū, ir uzskatāma par ES labo praksi un sekmē lēmumu pieņemšanas procesu ES iestādēs.

Komisija ir paplašinājusi iespēju klāstu, lai ļautu ieinteresētajām personām veicināt politikas veidošanas procesu, tostarp ieviešot sabiedrībai pieejamus plānus, kuros iekļauta informācija par ieplānoto politiku un visu svarīgāko Komisijas iniciatīvu apspriešanu.

Šobrīd īstenotā vienkāršošanas programma sniedz ievērojamus ieguvumus pilsoņiem un uzņēmumiem. Līdz 2010.gada beigām būs pieņemti kopsummā apmēram 200 vienkāršošanas priekšlikumi.

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai uzrāda labus rezultātus, lai pārsniegtu programmas mērķi, proti, līdz 2012.gadam par 25% samazinātu birokrātijas apjomu. Pieņemšanas gadījumā Komisijas priekšlikumi Eiropas uzņēmumiem varētu radīt ikgadējus ietaupījumus 38 miljardu eiro apmērā, tādējādi samazinot administratīvo slogu par 31%. Eiropas Parlaments un Padome nesen pieņēma priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokli, kas ļaus iegūt apmēram 18,4 miljardus eiro, un pašlaik tie apspriež citu priekšlikumu, kura rezultātā vairāk nekā 5 miljonus mikrouzņēmumu atbrīvotu no ES grāmatvedības noteikumu piemērošanas.

Komisija pagarināja Edmunda Štoibera vadītās augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas pilnvaras līdz 2012.gada beigām.

Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi un Iestāžu kopējā pieejā ietekmes novērtējumam ir izklāstīts, kā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropadome sadarbojas šajā jomā. Komisija un dalībvalstu eksperti sadarbojas un apmainās ar viedokļiem augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupas ietvaros.