Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

8.oktobrī publicētajā ziņojumā apstiprināts, ka ES nav sasniegusi savu mērķi – līdz 2010.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Komisijas izstrādātā Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanas novērtējums liecina, ka bioloģisko daudzveidību Eiropā vēl joprojām ievērojami apdraud cilvēku radītā pārmērīgā slodze videi, piemēram, zemes izmantojuma maiņa, piesārņojums, invazīvās sugas un klimata pārmaiņas. Tomēr novērtējums parāda arī to, ka pēdējo divu gadu laikā ir panākts nozīmīgs progress. ES stratēģija laikposmam pēc 2010.gada tiks izstrādāta, balstoties uz vērtīgo pieredzi, kas gūta rīcības plāna īstenošanā.

ES vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Esam guvuši dažas ļoti svarīgas atziņas, un mums ir izdevies panākt, ka bioloģiskajai daudzveidībai ir ierādīta nozīmīga vieta politikas darba kārtībā. Taču darbā ir jāiesaistās ikvienam, un ne tikai Eiropā. Citos pasaules reģionos bioloģiskā daudzveidība ir vēl vairāk apdraudēta nekā ES. Tāpēc Nagojā ir obligāti jāvienojas par spēcīgu globālu stratēģiju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai.”

Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu pieņēma 2006.gadā, lai līdz 2010.gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES. 8.oktobrī publicētajā novērtējumā par aptuveni 150 dažādu pasākumu rezultātiem secināts, ka vairākās jomās ir panākts ievērojams progress, tomēr vispārējais 2010.gada mērķis bioloģiskās daudzveidības jomā nav sasniegts.

Ir veiksmīgi īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, lai apturētu apdraudētu sugu un biotopu izzušanu. “Natura 2000” tīkls ir ievērojami paplašināts, un tagad tajā ir aptuveni 26 000 teritoriju, kas aptver gandrīz 18% no ES sauszemes. Ir izvērsta LIFE+ finansējuma piešķiršanas joma ar mērķi aptvert lielāku bioloģiskās daudzveidības jautājumu spektru un atbalstīt ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanu.

Jaunā Jūras vides stratēģijas direktīva ir rosinājusi jūras un saldūdens ekosistēmu aizsardzības centienus. Šovasar Komisija ir izstrādājusi kritēriju kopumu, kas dalībvalstīm jāizmanto jūru vides stāvokļa novērtēšanā.

Aizsāktais pētījums par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB) ir veicinājis, ka arvien vairāk tiek atzīta dabas ekonomiskā vērtība. TEEB jau tagad palīdz politikas veidotājiem apzināties, cik svarīgi ir ieguldījumi dabas kapitālā.

Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns ir palīdzējis labāk izprast, kādi ir bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi (piemēram, klimata pārmaiņas), kā bioloģiskā daudzveidība ir saistīta ar darbībām citās nozarēs un cik nozīmīgs ir ekosistēmu devums, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.

Uzkrātā pieredze būs īpaši vērtīga, lai jaunie centieni apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos būtu sekmīgi. Martā ES izvirzīja jaunu mērķi: līdz 2020.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu samazināšanos ES un atjaunot tos, ciktāl iespējams, un vienlaikus palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē.

Laikposmam pēc 2010.gada izstrādātajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta ar bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām saistīto jautājumu iekļaušanai citās ES politikas jomās. Plānotās reformas tajās politikas jomās, kuras ievērojami ietekmē bioloģisko daudzveidību, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā un kopējā zivsaimniecības politikā, kā arī gatavošanās nākamajam ES reģionālās politikas plānošanas periodam paver lielas iespējas. Tās lieti noderēs, cenšoties mazināt ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un rast potenciālus avotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas finansēšanai.

Jaunajā stratēģijā tiks likta lietā ievērojami pilnveidota zināšanu bāze un iekļauti bioloģiskās daudzveidības pamatindikatori, kas ļaus precīzi konstatēt un izmērīt tendences pēc 2010.gada.

Ārpus ES robežām stāvoklis ir vēl satraucošāks, jo bioloģiskās daudzveidības apdraudējumi kļūst arvien intensīvāki. Visā pasaulē uz izzušanas sliekšņa atrodas 12% līdz 55% novērtēto mugurkaulnieku, bezmugurkaulnieku un augu grupu (Trešais pārskats par bioloģisko daudzveidību pasaulē, 2010). Starptautiskajai sabiedrībai nav izdevies sasniegt globālo mērķi līdz 2010.gadam visā pasaulē ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Jaunus globālos mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā apspriedīs konferencē, kurā tiksies Konvencijas par bioloģisko daudzveidību puses un kura 18.–29.oktobrī notiks Nagojā, Japānā.

ES ir ieguldījusi lielu darbu, lai mazinātu tās lielā patēriņa ietekmi uz pārējo pasauli, kā arī starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām pasaulē. Jau ir parakstīti pirmie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, kuru mērķis ir apkarot nelikumīgu meža izmantošanu. Viens no galvenajiem jautājumiem Nagojas tikšanās darba kārtībā būs nodrošināt, lai pienācīgu labumu no resursu izmantošanas tādu produktu izstrādē kā farmaceitiskie un kosmētiskie līdzekļi gūtu arī šo resursu izcelsmes valsts.

Novērtējumā atrodams bagātīgs faktu un datu klāsts par pasākumiem, kas veikti katrā no 27 dalībvalstīm un ES mērogā, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Turklāt tajā iekļauts apkopojums, kurā salīdzināts atsevišķu dalībvalstu veikums, un atjaunināti bioloģiskās daudzveidības indikatori.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa