Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jānis Grasis. O!K pret ZZ: nākotnē jādzīvo draudzīgi un korekti

Neesmu ne “O! Kartes”, ne “Zelta Zivtiņas” lietotājs, tomēr savulaik nejauši pievērsu savu uzmanību SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Tele2” reklāmu cīniņam televīzijas kanālos. Man kā vienkāršam patērētājam pie zilā ekrāna sākumā bija vispār neizprotama reklāmas klipu būtība: kā tas var būt, ka brīvas konkurences apstākļos Latvijā, kur darbojas trīs mobilo telefonu operatori, vienas priekšapmaksas kartes (turpmāk – O! Karte) sarunu tarifs ir vairāk nekā trīs reizes zemāks kā konkurentu (turpmāk – Zelta Zivtiņa) tarifs? Tad jau SIA “Tele2” visi Zelta Zivtiņas klienti pāries pie konkurenta, jo kāpēc jāmaksā 27 santīmi par minūti, ja konkurenti piedāvā to pašu par 7,7 santīmiem! Vēlāk jau parādījās citi klipi, no kuriem man visvairāk prātā palicis “Grēksūdze”, kurā O! Karte atvainojas par reklāmā sagvelztajām muļķībām. Šobrīd interneta tīmeklī “Youtube” ikviens nesteidzīgi var noskatīties visus klipus, lai saprastu lietas būtību. Lietas būtība ir par salīdzinošās reklāmas korektumu.

• Lauris Matisāns. Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā

Novērošana, izsekošana un citas slepenas darbības jau izsenis ir izmantotas citu privātās dzīves sīkumu noskaidrošanai. Iespējams tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pasaules valstu drošības dienesti izseko cilvēkus. “Ir atzīts, ka tiesībaizsardzības iestāžu veikto izsekošanu ar dažādas tehnikas palīdzību skaits ir pieaudzis un, domājams, pieaugs arī turpmāk.” Šāda tendence vērojama arī Latvijā. Raksts ir neliels pētījums par KPL 223.panta interpretāciju un piemērošanas nosacījumiem praksē. Likumdevējs KPL 223.pantā nav sniedzis personas novērošanas un izsekošanas definīciju, bet panta pirmajā daļā tikai iekļāvis nosacījumus personas novērošanas un izsekošanas veikšanai – bez tās personas (novērojamās un izsekojamās) ziņas, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Līdz ar to var apgalvot, ka personas novērošanas un izsekošanas jēdziena satura interpretācija ir atstāta šīs KPL normas piemērotāju un tiesībzinātnieku tulkojumam.

• Gundega Slaņķe. Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma 1635.pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635.panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. Kā liecina tiesu prakse, pēc CL 1635.panta grozījumu spēkā stāšanās 2006.gada 1.martā tiesas saņem arvien vairāk prasības pieteikumu, kuros lūgts piešķirt atlīdzību par morālo kaitējumu. Tagad iespaidīgas kļuvušas ne vien cietušo pieprasītās, bet arī tiesnešu piespriestās summas.

“Jurista Vārda” redakcija