Par izmaiņām nodokļu likumdošanā

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē vakar, 2. martā:

— Pašlaik ir apkopoti tikai pirmie operatīvie februāra rezultāti. Oficiālais Valsts kases pārskats būs tikai februāra vidū. Taču pēc operatīvajiem rezultātiem varētu teikt, ka februāris no valsts budžeta viedokļa ir aizvadīts diezgan apmierinoši.

Valsts pamatbudžetā ir bijuši nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 44 miljoni latu, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā 1999. gada februārī. Protams, arī izdevumi bijuši lielāki. Kopumā valsts pamatbudžetā ir bijis 2,5 miljonus latu liels finansiālais deficīts un 8,8 miljoni latu fiskālais deficīts. Mēs pašlaik neredzam konsolidētā kopbudžeta skaitli, bet varam prognozēt, ka tas būs apmēram 15 miljoni latu par pirmajiem diviem šā gada mēnešiem. Tas diezgan precīzi atbilst iespējamam grafikam, jo mūsu vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu paredz, ka marta beigās mēs nedrīkstam pārsniegt deficīta robežlīniju 26 miljonus latu. Tātad mums paliek vēl rezerve attiecībā uz martu, kaut gan martā, protams, izdevumi vēl palielināsies sakarā ar to, ka ar 1. martu spēkā stājas jaunā skolotāju apmaksas sistēma.

Kā negatīvu vērtēju to, ka joprojām augstā līmenī saglabājas deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā. Tas ir tāds pats kā janvārī — 5,7 miljoni latu, lai gan februārī sociālās apdrošināšanas iemaksās ir iekasēti 37,5 miljoni latu, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā 1999. gada februārī. Taču jau tradicionāli janvāris un februāris ir tie mēneši, kad ekonomiskā aktivitāte ir zemāka nekā citos gada mēnešos, un acīmredzot pilnā apmērā nav iedarbojušies arī grozījumi pensiju likumdošanā. Mēs ceram, ka situācija sociālās apdrošināšanas budžetā nākamajos mēnešos uzlabosies. Un, pat neraugoties uz to, ka šis deficīts ir 5,7 miljoni, pagājušā gada februārī tas bija 7 miljoni. Tātad situācija ir labāka nekā pirms gada.

Vēl viena lieta, ko šonedēļ akceptēja valdība, ir mans priekšlikums uzņēmuma ienākuma nodoklī (UIN) grozīt to normu, kas paredzēja vieglā autotransporta uzturēšanas izdevumus daļēji aplikt ar UIN. Šī norma bija Saeimas deputātu izvirzīts priekšlikums, kurš, izrādās, neatbilst arī Eiropas valstīs piekoptajai praksei. Eiropas Savienības valstīs šādus ieņēmumus no vieglā autotransporta izmantošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), nevis ar UIN.

Attiecībā uz nodokļiem, ir vēl viena svarīga konceptuāla lieta — otrdien valdība, diskutējot par iespējamo atbalstu svarīgu investīciju projektu īstenošanai, ir konceptuāli akceptējusi, ka Latvijas valdība sagatavos un likumos iekļaus noteiktu palīdzības paketi, lai Latvijā papildus rastos investīcijas ražošanā, darba grupā pie tā jau strādā. Šī pakete varētu sastāvēt no vairākām daļām. Daļa varētu būt tehniskā palīdzība — gan darbinieku apmācībā, gan infrastruktūras sakārtošanā, un nodokļu atvieglojumi paredzētu noteiktu investētās summas daļas atskaitīšanu no UIN. Protams, šī pakete neattiektos uz visiem, bet gan uz tiem, kuru investīcijas sasniedz noteiktus apjomus. Pagaidām koncepcijā paredzētā summa jeb slieksnis, kad varētu cerēt uz šāda veida atbalstu, ir 50 miljoni ASV dolāru vienkāršām investīcijām un 5 miljoni dolāru augstu tehnoloģiju investīcijām. Kaut arī ir viedoklis, ka šis atbalsts būs pieejams tikai lielajiem uzņēmumiem, es domāju, ka tā noteikti nav. Jo 5 miljonu dolāru investīcijas augstās tehnoloģijās — tie ir vidēji uzņēmumi, un Latvijā uzņēmumu vairākums ir tieši vidējie uzņēmumi. Un 50 miljonu dolāru investīcija ir pa spēkam arī vidējam uzņēmumam.

Pēdējā lieta, par kuru es šodien gribēju runāt. Pirms nedēļas man pirmo reizi bija iespēja piedalīties Ventspils brīvostas valdes sēdē. Es ar komentāriem pēc tās neuzstājos. Taču, lasot presē, kā to komentē Ventspils domes priekšsēdētājs, es tomēr gribētu izteikt savu viedokli par šo lietu.

Kā zināms, bija iesniegts opozīcijas deputātu pieprasījums par to, kādēļ ir atteikts izsniegt galvojumu Ventspils brīvostai pagājušajā gadā. Šodien Saeima šo pieprasījumu noraidīja. Līdz ar to ir apstiprināts, ka finansu ministram ir tiesības galvojumus gan izsniegt, gan atteikties tos izsniegt.

Gribu uzsvērt arī, ka Ventspilij ir sniegta ļoti liela valsts palīdzība ostas attīstībā. Rīgas un Liepājas ostai katrai ir izsniegti šādi galvojumi apmēram 6 miljonu latu vērtībā, bet Ventspilij — 24 miljoni latu, piedevām vēl izsniegts galvojums "Latvijas dzelzceļam" Ventspils dzelzceļa līnijas sakārtošanai 31 miljona latu apmērā, un vēl, privatizējot uzņēmumu "Ventspils nafta", kā neatmaksājama palīdzība tika pārveidots izsniegtais "Ventspils naftas" kredīts Ventspils brīvostai — 10 miljoni ASV dolāru. Tātad Ventspils ir saņēmusi ļoti būtisku ieguldījumu kā Latvijā svarīga osta. Bet mans viedoklis ir, ka turpmāk šāda palīdzība ir jāizvērtē ļoti rūpīgi, raugoties, lai mēs neatbalstītu konkurējošus projektus starp Ventspili, Rīgu un Liepāju un lai nerastos šādā veidā zaudējumi valstij.

Protams, Ventspils brīvostas valdes sēdē Lemberga kungs visai asi vadīja sēdi un nostājās pret mani. Un tagad tiek komentēts, ka es esmu bremzējis Ventspilī investīciju plūsmu, balsojot pret noteiktiem lēmumiem. Bet es atturējos balsot par tiem lēmumiem, kas skāra konteineru termināla investīcijas, jo tas ir ļoti liels projekts — 30 miljonu latu vērtībā no Ventspils brīvostas puses. Šis termināls konkurē jau ar esošo Rīgas konteineru terminālu, un Ventspils terminālam pašlaik ir ļoti neskaidras perspektīvas saistībā ar Krievijas attīstību. Jo konteineru plūsma Baltijas valstīs pašlaik ir kopumā samazinājusies. Bez tam šis projekts, kā pagājušajā nedēļā pārliecinājos, tiek īstenots ļoti lielā steigā, tādēļ sākotnējās tāmes izmaksas tiek pārsniegtas pat par 40 procentiem. Arī šajos jautājumos biju spiests atturēties, jo man nebija saprotami steigas iemesli, kā arī tas, kā ir izvēlēti celtnieki un piegādātājfirmas. Tas arī bija iemesls, kādēļ es atturējos balsot par vairākiem lēmumiem. Protams, par pārējiem man nebija problēmu balsot.

Joprojām vēl turpinās diskusija no Lemberga kunga puses par to, vai manis iepriekš ieteiktais pārstāvis Aristids Lambergs bija vai nebija tiesīgs pieņemt šo posteni. Pat runāja par tādām lietām: ja gadījumā Lamberga kungs būtu iecelts, tad varētu apstrīdēt pieņemto lēmumu likumību un tamlīdzīgi. Un tajā pašā laikā ilgāk nekā gadu Ventspils brīvostas valdē atradās Krištopana kungs, kurš it kā bija Finansu ministrijas iecelts, neesot Finansu ministrijas amatpersona. Izskan arī pārmetumi par mēģinājumiem politizēt Ventspils brīvostas valdi. Tādēļ no galvojuma saņemšanai iesniegtā dokumenta par Ventspils daudzfunkciju termināla projekta izpēti, ko veikuši somu konsultanti, gribu nocitēt vienu vietu. Uzdodot jautājumu Ventspils domes pārstāvjiem par saistībām pret valsts iestādēm, piemēram, pret jaunajiem politiķiem, atbilde bija šāda: "Osta ir Latvijai ļoti nozīmīga, un ievērojami politiķi vienmēr ir bijuši ostas pārvaldes padomē, piemēram, pašreizējais premjers." Šī atbilde ir dota pagājušā gada februārī. Līdz ar to Ventspils pilsētas pārstāvji jau pirms gada ir apliecinājuši, ka Ventspils brīvostas valde ir politizēta un viņi to uztver ļoti pozitīvi. Tāpēc mazliet pārsteidz pašreizējā attieksmes maiņa šajā jautājumā. Tādi īsumā ir mani komentāri par Ventspils brīvostas valdes sēdi.

— Par gaidāmajām dārgmetālu izsolēm. Kur tiks ieskaitīti ieņemtie līdzekļi?

E.Krastiņš : — Tie būs pamatbudžeta ieņēmumi. Ļoti ilgi šie dārgmetāli ir atradušies valsts glabāšanā. Es atceros, ka dārgmetālu apzināšana un uzskaitīšana tika sākta 1993. gadā, kad es biju valsts īpašuma valsts ministrs un biju pret to. Ir pagājuši septiņi gadi, un par šo dārgmetālu glabāšanu ir samaksātas pietiekami lielas naudas tām bankām, kas tos glabāja. Tagad izrādās, ka mums dārgmetāli būs jāpārdod par citu cenu, nekā tie savulaik tika iepirkti, ja pierēķinām glabāšanas izmaksas. Manuprāt, šī glabāšana bija kļuvusi pilnīgi bezjēdzīga.

— Par uzņēmuma ienākuma nodokli automobiļiem. Vai nodokļa atcelšanas ierosinājumam, par kuru jūs runājāt un kuru akceptēja arī Ministru kabinets, sekos priekšlikums ieviest citu nodokli par uzņēmumu vieglo automobiļu izmantošanu?

E.Krastiņš: — Pagaidām ne. To mēs skatīsim saistībā ar 2001. gada budžetu. Jaunā budžeta process sākas nākamnedēļ, 7. martā, kad mēs valdībā izskatīsim budžeta attīstības scenāriju. Tāpat kā pagājušajā gadā, mēs piedāvāsim visu nodokļu grozījumu paketi. Ceru, ka tas tiks pieņemts decembrī un attieksies jau uz nākamo nodokļu gadu.

— Par dārgmetālu izsolēm. Vai jau ir potenciālie pircēji?

E.Krastiņš :— Cilvēki, kas to organizēja, sākotnēji piedāvāja rīkot rakstiskas izsoles. Mani šāda kārtība neapmierināja. Līdz ar to es pieprasīju, lai izsoles notiktu atklāti. Es nezinu, kāda precīzi ir pieteikšanās kārtība, bet, manuprāt, tā ir pilnīgi brīva pieeja.

— Par investīciju veicināšanas paketi. Vai ir paredzētas kādas īpašas nozares, neskaitot augstās tehnoloģijas, kurām būs atbalsts?

E.Krastiņš: — Pagaidām viss vēl ir tikai ideju līmenī, un pie šī jautājuma strādās īpaša darba grupa. Tie 50 miljoni ASV dolāru ir paredzēti kā vispārējais slieksnis, kad var cerēt uz atbalstu. Protams, jebkura tehniskā palīdzība varēs notikt tikai budžetā atvēlēto līdzekļu ietvaros. Zemāks slieksnis — 5 miljoni dolāru — ir augsto tehnoloģiju projektiem. Valdības sēdē bija dots uzskaitījums, kas varbūt nebija pilnīgs,— informācijas tehnoloģijām, aparātu būvei, dažiem ķīmiskās rūpniecības veidiem, ar lidmašīnu un kosmosa kuģu būvēšanu saistītām lietām, iespējams, arī biotehnoloģijai, tām lietām, ko starptautiski saprot ar augsti tehnoloģiskajām nozarēm. Taču mēs nedrīkstam pārsniegt atbalsta intensitāti, kas būtu vairāk par 50 procentiem no investīciju apjoma, tas saistīts ar Latvijas likumdošanu un starptautiskajām saistībām.

— Kad Finansu ministrija un Valsts kase varētu izlemt par garāku termiņu, nekā trīs gadiem valsts iekšējo parādzīmju izlaišanu?

E.Krastiņš :— Grozījumi nolikumos, kas paredz dažāda veida parādzīmju laišanu klajā, jau ir veikti, un tie juridiski dod iespēju izlaist 5 gadu parādzīmes. Šāds pasākums varētu notikt marta beigās. Šogad, manuprāt, tas ir plānots kā vienreizējs pasākums.

— Vai Latvijā varētu tikt izlaistas arī desmit gadu iekšējā aizņēmuma parādzīmes?

E.Krastiņš: — Šogad vēl tādu plānu nav. Tas, protams, būs atkarīgs no finansiālās situācijas attīstības un tā, kā mainīsies Latvijas kredītreitings. Neizslēdzu, ka gada otrajā pusē mēs šādu iespēju varētu apsvērt. Tas ir svarīgi no Māstrihtas līguma viedokļa, un viens no kritērijiem ir procentu likme desmit gadu obligācijām. Mums kaut kad tādas būs jāsāk izlaist.

— Kā sokas ar lietoto automobiļu akcīzes nodokļa atcelšanu?

E.Krastiņš :— Esmu lūdzis sagatavot un man iesniegt tos priekšlikumus, kas 1999. gada pavasarī tika sniegti kā Finansu ministrijas priekšlikumi tad, kad izskatīja grozījumus akcīzes nodoklī. Mēs tos rūpīgi izpētīsim un izlemsim, pie kādas versijas paliekam. Negaidot jauno budžetu, priekšlikumus virzīsim uz priekšu Saeimā, jo situācija ar šo nodokli ir izveidojusies nepatīkama. Automašīnas, kas vecākas par desmit gadiem, to skaits, kas tiek reģistrēts Latvijā, ir būtiski samazinājies. Un es īsti neredzu izšķirošu sakarību starp automašīnas vecumu un tās spējām piesārņot gaisu. Jo arī 10 un 15 gadus veca automašīna, ja tā ir rūpīgi tehniski kopta un maz lietota, var nebūt sliktāka par piecus gadus vecu mašīnu, kas ir pamatīgi nobraukta. Te ir jautājums par to, cik rūpīgi tiek veiktas tehniskās apskates. Pašreizējā šā akcīzes nodokļa norma par automašīnas vecuma aplikšanu ir aizliedzoša automašīnām, kas vecākas par desmit gadiem. Ja mums būtu Somijas vai Zviedrijas ienākumu līmenis, tad mēs varbūt šādu normu varētu atļauties. Pašlaik mēs to nevaram. Es savu priekšlikumu iesniegšu valdībā, un, protams, valdība lems, ko šajā sakarībā darīt.

— Vai varētu vēl palielināties sociālā apdrošināšanas budžeta deficīts?

E.Krastiņš: — Ceru, ka ne. Tāpēc, ka martā vajadzētu pieaugt ieņēmumiem, un ceru, ka izteiktākā veidā sāks darboties grozījumi pensiju likumā.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore