Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 7.oktobrī

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu

Lai papildinātu un aktualizētu Profesiju klasifikatoru, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus tajā.

Izmaiņas “Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 7.oktobrī izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Ņemot vērā saņemtos valsts iestāžu, valsts un privāto uzņēmumu priekšlikumus, Profesiju klasifikatoru plānots papildināt ar jaunām profesijām zinātnes, mūzikas, ražošanas, pārtikas un kuģu būvēšanas jomā. Tāpat noteikumu projektā paredzēts iekļaut reglamentēto profesiju “sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā”, lai saskaņotu noteikumus ar normatīvo aktu par reglamentētām profesijām.

Tāpat Profesiju klasifikatoru plānots papildināt ar divpadsmit profesiju standartiem: meža mašīnu operators, viesu uzņemšanas dienesta speciālists, meža mašīnu mehāniķis, kokapstrādes operators, dispečers (iekšlietu jomā), viesnīcas istabene, medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris, mehatronikas inženieris, ainavu arhitekts, vides pārvaldības speciālists, pastorālais konsultants un skaistumkopšanas speciālists.

Profesiju klasifikatora mērķis ir apstiprināt sistematizētu profesiju sarakstu Profesiju klasifikatoru un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti jānorāda darbinieka profesija (arods, amats, specialitāte) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.

Labklājības ministrija atgādina: ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā nepieciešams iekļaut jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts, u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Atgādinām, ka 2008.gadā SDO ir apstiprinājusi jaunu starptautisku profesiju klasifikatoru “International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”, kas Latvijai jāizmanto jau 2010.gada oktobra apsekojumā un 2011.gada tautas skaitīšanā.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par precizētām prasībām elektronisko sakaru komersantiem

Lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību lietotājiem, kā arī tirgus pārskatāmību, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Grozījumi papildinātu elektronisko sakaru komersantu pienākumus attiecībā uz pakalpojumu aprakstā iekļaujamo informāciju, tarifu un līgumu termiņu norādīšanu un citiem jautājumiem. Tāpat tiktu noteikti numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas termiņi, papildināta elektronisko sakaru kvalitātes uzraudzības kārtība, iekļautas personas datu aizsardzības normas u.c.

Piemēram, kā obligāta kļūtu norma nodrošināt galalietotājam pieejamu informāciju par piedāvāto elektronisko sakaru tarifiem, soda sankcijām līguma laušanas gadījumā un citiem jautājumiem, lai veicinātu iespēju izvēlēties katra lietotāja vajadzībām atbilstošākos pakalpojumus.

Savukārt, ja lietotājs nolemtu mainīt, piemēram, mobilo sakaru operatoru, saglabājot iepriekšējo telefona numuru, tad operatoram šis pakalpojums būtu jānodrošina 24 stundu laikā no līguma parakstīšanas brīža. Pašlaik operatora pārslēgšanas termiņš ir noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izdotajos noteikumos un tās ir 72 stundas.

Grozījumi paredz papildināt arī SPRK pienākumus un tiesības, iekļaujot sadarbību ar jaunizveidoto Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC). Tāpat, lai nodrošinātu vienlīdzīgu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, SPRK nepieciešamības gadījumā varētu noteikt attiecīgas prasības elektronisko sakaru komersantiem.

Šie un citi precizējumi iekļauti SM izstrādātajos grozījumos Elektronisko sakaru likumā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ko 7.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem arī Saeimā.

Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai līdz 2011.gada 25.maijam Latvijas tiesību aktos ieviestu attiecīgas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības elektronisko sakaru jomā.

SM: Par attāluma un laika tarifa izmantošanu taksometra pakalpojumu maksas aprēķinā

Lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju kases čeku izdrukās par taksometru pakalpojumiem, braukšanas maksas aprēķinā turpmāk iecerēts vienlaikus izmantot gan attāluma, gan laika tarifu.

Tas paredzēts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajos un 7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos “Noteikumos par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”.

Šobrīd braukšanas maksas aprēķinā par taksometru pakalpojumiem tiek izmantots t.s. vienkāršais tarifs, kas nozīmē, ka taksometru skaitītājos ir ieprogrammēts noteikts minimālais ātrums, kuru pārsniedzot turpmākajā ceļā tiek aprēķināts tikai nobrauktais attālums, savukārt, braucot lēnāk, rēķināts tiek tikai ceļā pavadītais laiks, nobraukto attālumu neņemot vērā. Līdz ar to čekā atspoguļotā informācija nav objektīva, jo neuzrāda reālo kilometru nobraukumu.

Tāpēc turpmāk iecerēts brauciena maksu aprēķināt, summējot kopā gan nobrauktos kilometrus, gan braucienā pavadīto laiku neatkarīgi no tā, ar kādu ātrumu taksometrs ir braucis. Summējoties abiem parametriem, braukšanas maksa taksometros teorētiski palielinātos, taču prognozējams, ka taksometru pārvadājumu tirgus nepieļaus cenu celšanos un tiks noteikti zemāki tarifi par katru nobraukto kilometru, kā arī ceļā pavadīto laiku. Gan laika, gan attāluma maksimālo tarifu noteikšana ir katras pašvaldības kompetencē.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra visos taksometros būs jāizsniedz kases čeks, jāveic arī citi precizējumi spēkā esošajos noteikumos. Saskaņā ar šā brīža regulējumu taksometra vadītājs var pieprasīt pasažierim maksāt avansu par braucienu. Saņemot avansu, vadītājs izsniedz kvīti. Tā kā taksometru skaitītāju tehniskās iespējas nespēj nodrošināt kases čeka izsniegšanu par iemaksāto avansu, kas pēc tam jāiekļauj kopējā apmaksājamā summā, no spēkā esošā regulējuma iecerēts svītrot normas, kas regulē avansa izmantošanu braukšanas maksas norēķinos.

Jaunā braukšanas maksas aprēķina kārtība ir saskaņota ar taksometru nozares pārstāvjiem. SM rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad augustā Latvijā bija reģistrēti aptuveni 2070 taksometru skaitītāju. Tā kā ir spēkā prasība visus taksometrus aprīkot ar skaitītājiem, secināms, ka tik daudz valstī būtu jābūt arī taksometriem.

Lai stātos spēkā, izstrādātie noteikumu grozījumi vēl jāpieņem valdībā.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par personu tiesībām vērsties tiesā savu tiesību aizsardzībai internetā

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, un iespēju saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.

Kā teikts anotācijā, viena no tiesiskajām problēmām ir personas ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā. Pašlaik persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses. Personai ir jāiesniedz prasības pieteikums rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas, norādot aizskārēja – atbildētāja personas datus. Ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.

Tieslietu ministrija (TM) aptaujāja un saņēma atbildes no citām ES dalībvalstīm par personas tiesību aizsardzību, ja tiesību aizskārums noticis interneta vidē. Citās valstīs tiesību aizskārumiem internetā tiek nodrošināta tāda pati civiltiesiskā aizsardzība kā tad, ja aizskārums būtu noticis citā vidē. Visās šajās valstīs prasītājam, ja persona, kas internetā izplatījusi aizskarošo informāciju, nav zināma, ir vai nu tiesības lūgt tiesu, lai tā uzdod par pienākumu elektronisko sakaru komersantam un/vai interneta attiecīgās vietnes turētājam izpaust prasītājam ziņas par potenciālā atbildētāja identitāti, vai arī pašam prasītājam ir tiesības tieši pieprasīt šādu informāciju no elektronisko sakaru komersanta.

TM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tiesībsarga biroju, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā, un arī saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.

Lai noskaidrotu aizskārēju vai potenciālo atbildētāju lietā, būs jāvēršas pie elektronisko sakaru komersanta un/vai interneta attiecīgās vietnes turētāja, lai konstatētu, no kādas IP adreses aizskarošā informācija internetā ir ievietota un kādai personai attiecīgā IP adrese ir izsniegta.

TM: Par Jelgavas tiesas ēkas nodošanu valsts īpašumā

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts rīkojums par nekustamā īpašuma Dambja ielā 12, Jelgavā, pārņemšanu valsts īpašumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts anotācijā, nekustamajā īpašumā ir izvietota Jelgavas tiesa, līdz ar to šis īpašums nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētu valsts pārvaldes funkciju – tiesas nodrošināšanu ar darba telpām.

Pēc īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā tas tiks nodots pārvaldīšanai un apsaimniekošanai valsts akciju sabiedrībai “Tiesu namu aģentūra”, kuras uzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot Tieslietu ministrijai piederošos nekustamos īpašumus.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VidM: Par Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtību.

Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus finansē, lai ierobežotu ūdenskrātuvju krastu eroziju HES darbības ietekmes zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves, kā arī nodrošinātu Daugavas HES ūdenskrātuvju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanu.

Noteikumu projektā minētie izdevumi tiek finansēti no akciju sabiedrības “Latvenergo” ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas HES saražoto elektroenerģiju.

Savukārt darbu izpildītājs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides projekti”. Saņemot plānoto finansējumu no akciju sabiedrības “Latvenergo” uzņēmums veiks Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja pienākumus, kā arī, ja nepieciešams, izmaksās kompensāciju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku īpašniekiem.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta nosacījumiem meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai lauksaimniecības un meža zemēs

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumos Nr.792 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” īstenošanai”. Normatīvā akta grozījumu projekts paredz vienkāršot atbalsta saņemšanas nosacījumus meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai lauksaimniecības un meža zemēs.

Līdz šim normatīvajos aktos nebija skaidri definēti nosacījumi par citām zemēm. Sagatavotie grozījumi nodrošinās meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai renovācijas projektu iesniegumā atspoguļot kā vienu veselu, nedalot to pa aktivitātēm. Lai saņemtu šo atbalstu, normatīvā akta grozījumu projektā noteikts, ka, rekonstruējot vai renovējot meliorācijas sistēmu, kuras atsevišķi posmi atrodas citās pēc lietošanas veida klasificētās zemēs, citu lietošanas veidu zemju īpatsvars nevar pārsniegt 30 procentus no kopējā projekta apjoma. Paredzēts, ka atbalsta pretendentam turpmāk procentuāli jānorāda ieguldīto izmaksu sadale starp lauksaimniecības un meža zemēm par tajās veiktajiem būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbiem.

Tāpat normatīvā akta projektā, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem pirmajās kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precīzāk raksturo atbalsta saņemšanas nosacījumus, precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts, kā arī vienkāršota projekta iesnieguma forma. Normatīvā akta grozījumu projekts nosaka, ka turpmāk projekta iesniegumu pretendents varēs iesniegt jebkurā Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības vērtēšanas kritērijiem

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai” projekts. Šie noteikumi paredz samazināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības vērtēšanas kritērijus, kā arī redakcionāli precizēt noteiktās iesniedzamo dokumentu formas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atzīšana jeb atbilstības noteikšana tika sākta 2004.gadā, lai tās varētu saņemt atbalstu no lauku attīstības plāna pasākuma “Ražotāju grupas” un cita veida valsts atbalstu. Atbalstu par šā pasākuma īstenošanu bija plānots piešķirt piecus gadus šādā apmērā: pirmos divus gadus – 5%, trešajā gadā – 4%, ceturtajā – 3%, pēdējā, piektajā gadā – 2% apmērā no tirgū laistās produkcijas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

No 2004.gada atzīšana bija ZM izveidotās komisijas kompetencē, un tajā piedalījās pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas. Kopš 2008.gada sabiedrību atzīšanu veica Lauku atbalsta dienests, kura izveidotajā komisijā piedalījās arī Zemkopības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšana ir deleģēta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai.

ZM: Par savvaļas sugas dzīvnieku turēšanu iežogotās platībās

7.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība un prasības tādu savvaļas sugas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās, kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai selekcijai” projekts.

Šie noteikumi noteiks kārtību un prasības, kādā iežogotās platībās turami savvaļas sugas dzīvnieki, kurus izmanto produkcijas ieguvei vai selekcijai.

Pēc apstiprināšanas noteikumi atvieglos dzīvnieku turēšanas atļauju saņemšanu, jo tiek mazināts administratīvais slogs, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu, kā arī iesaistīto institūciju skaitu. Noteikumu projektā arī noteikts, ka 10 hektāri ir minimālā ekstensīvā audzēšanas zona, jo ekstensīvajās platībās pieļaujama dzīvnieku medīšana.

Noteikumu projektā paredzētais regulējums attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas savvaļas sugas dzīvnieki, kas tiek turēti iežogotās platībās ar mērķi iegūt produkciju vai veikt selekcijas darbu. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 68 šādu dzīvnieku īpašnieki. Normatīvā akta projekts sagatavots sadarbībā ar Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju, Latvijas Mednieku asociāciju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa