Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 13., 15.nr.; 2008, 15., 16.nr.; 2009, 12., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 86., 106.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — kapitālsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību un gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus, veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas. Atsevišķas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas var veikt dažādas institūcijas vai kapitālsabiedrības;”;

papildināt pantu ar 23.punktu šādā redakcijā:

“23) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī lēmuma pieņemšana par konkrēta pārvadātāja vilcienu nozīmēšanu.”

2. Izteikt 6.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izņemot infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu šā likuma 13.¹panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir valsts akciju sabiedrība.”

3. Aizstāt 9.panta trešajā daļā vārdus “valsts dibināta akciju sabiedrība” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība”.

4. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs. Attiecīgo lēmumu pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), informējot par to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.”

5. 12.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, kā arī maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtību nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un pārvadātājiem. Šī kārtība ir saistoša publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam un pārvadātājiem.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pamatojoties uz maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību, ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pamatojoties uz maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību, ir tiesīgs maksai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ierobežotu laikposmu maksai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētos lēmumus pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), informējot par to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē šā likuma 6.panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība.”;

izslēgt desmito daļu;

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, vai pārvadātāja sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai vai par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā izskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts dzelzceļa administrāciju. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc dienas, kad publicēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa. Sūdzību par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc dienas, kad paziņots lēmums par šīs maksas piemērošanu.”;

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sūdzību izskata un divu mēnešu laikā pēc tās saņemšanas pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai, kā arī paaugstinātā maksa vai maksas atlaide atbilst šā panta 2.¹ daļā noteiktajai kārtībai, vai pieprasa minētās maksas grozīšanu saskaņā ar šīs komisijas norādījumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, kas pieņemts, kad izskatīta sūdzība par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai vai par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā, ir saistošs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam un pārvadātājiem.

(15) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad izskatīta sūdzība par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai vai par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un pārvadātājs var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

6. 13.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas veic dažādas institūcijas vai kapitālsabiedrības, un pārvadātājs nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti (finanšu pārskats) un publicēšanu, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršanu un kārtošanu. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.”;

izslēgt trešo daļu.

7. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Neatkarība publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbības nodrošināšanā

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas nedrīkst veikt:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir arī pārvadātājs;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad pārvadātājs ir koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad tas ir koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir pārvadātājs;

4) valsts institūcijas, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde.

(2) Ja kāda koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, bet šā koncerna atkarīgā sabiedrība ir pārvadātājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic cits šā koncerna atkarīgais uzņēmums (kapitālsabiedrība), kas pats nav pārvadātājs un atbilstoši šajā pantā noteiktajām prasībām ir neatkarīgs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā. Ja nav šāda koncerna atkarīgā uzņēmuma (kapitālsabiedrības), citas kapitālsabiedrības vai institūcijas, kura atbilst šajā pantā noteiktajām neatkarības prasībām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju nosaka Ministru kabinets.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju finansē no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma līdzekļiem, un tam nepieciešamo līdzekļu apmēru ņem vērā, nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(4) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju neietilpst vienā koncernā, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt jebkuras kapitālsabiedrības, kas sniedz pārvadātāja pakalpojumus, dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties jebkura pārvadātāja struktūrās. Šis aizliegums attiecībā uz jebkādu amatu jebkura pārvadātāja struktūrās paliek spēkā divus gadus pēc tam, kad valdes loceklis vai vadošais darbinieks, kura kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, atstājis amatu;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personāls nodrošināms ar atsevišķām telpām, kurām aizsargāta piekļuve. Iekšējos noteikumos vai līgumos iekļaujamas prasības, kas paredz, ka personāla kontakti ar pārvadātājiem saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi veicami tikai oficiālās saziņas ietvaros;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina datu konfidencialitāti un tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no pārvadātājiem.

(5) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā koncernā, kurā neviens no abiem nav šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību papildus šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) struktūrās. Šis aizliegums attiecībā uz jebkādu amatu valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) struktūrās paliek spēkā divus gadus pēc tam, kad valdes loceklis vai vadošais darbinieks, kura kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, atstājis amatu;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no pārvadātāja un valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) pieņemt lēmumus attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām. Valdošajam uzņēmumam (kapitālsabiedrībai) ir atļauts apstiprināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja gada finanšu plānu vai tam līdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz parādsaistībām, bet nav atļauts veikt jebkādas darbības attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi;

3) nepastāv pamatotas šaubas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa profesionālo neatkarību;

4) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izstrādā neatkarības prasību programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas tiek veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi pret pārvadātājiem, un nodrošina pienācīgu kontroli pār tās ievērošanu. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem. Valsts dzelzceļa administrācija šo ziņojumu publicē savā mājaslapā internetā. Valsts dzelzceļa administrācija pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību un norāda trūkumus, ja tādi ir, kā arī termiņu, kurā šie trūkumi novēršami;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja rīcībā ir vajadzīgais personāls;

6) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības).

(6) Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības prasību ievērošanu un izskata pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem. Šādos gadījumos Valsts dzelzceļa administrācija var pieņemt lēmumu veikt pasākumus attiecīgo neatkarības prasību nodrošināšanai, nosakot saprātīgu termiņu to izpildei.

(7) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā koncernā, kurā neviens no abiem nav šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu profesionālo neatkarību. Uzraudzības nodrošināšanai ir veicami šādi pasākumi:

1) pirms publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu paredzētās ievēlēšanas valdes locekļa kandidāts Valsts dzelzceļa administrācijai un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei iesniedz apliecinājumu, ka viņš atbilst šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Ja Valsts dzelzceļa administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētajā apliecinājumā sniegtās ziņas nav patiesas, proti, valdes locekļa kandidāts neatbilst kādam no likumā noteiktajiem kritērijiem, tā triju nedēļu laikā no apliecinājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par valdes locekļa kandidāta neatbilstību minētajiem kritērijiem un nekavējoties iesniedz to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei un izsniedz valdes locekļa kandidātam. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu, ar kuru konstatēta valdes locekļa kandidāta neatbilstība un kurš attiecīgi liedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulcei ievēlēt šādu personu valdē, mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis nekavējoties informē Valsts dzelzceļa administrāciju par mēģinājumu viņu ietekmēt attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu;

3) ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis vairs neatbilst kādam no šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem, šādam valdes loceklim ir pienākums pašam atstāt valdes locekļa amatu. Ja viņš to nedara vai arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulce pēc savas iniciatīvas neatsauc attiecīgo valdes locekli no amata, Valsts dzelzceļa administrācijai ir pienākums pieprasīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram), lai šāds valdes loceklis tiek nekavējoties atsaukts no amata. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) un atsauktais valdes loceklis var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

4) ja valdes locekli paredzēts atsaukt no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) pirms attiecīgās dalībnieku (akcionāru) sapulces, kurā plānots valdes locekli atsaukt no amata, sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai izvērstu atsaukšanas iemesla pamatojumu. Valdes locekli var atsaukt tikai svarīga iemesla dēļ, par kādu uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt kapitālsabiedrību, uzticības zaudēšana vai likumos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai un savienošanai. Valsts dzelzceļa administrācija nekavējoties, bet ne ilgāk kā triju nedēļu laikā no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieka (akcionāra) pamatojuma saņemšanas dienas iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei lēmumu, ar kuru piekrīt plānotajai valdes locekļa atsaukšanai vai pret to iebilst, ja rodas pamatotas šaubas par iesniegtā atsaukšanas iemesla pietiekamību. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājs un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram) nav nepieciešams saņemt Valsts dzelzceļa administrācijas piekrišanu, ja paredzēts no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa atsaukt valdes locekli, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai noteikts nodarbošanās aizliegums, kas viņam liedz pildīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa pienākumus, vai šim valdes loceklim, pamatojoties uz kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā pieņemto nolēmumu, atņemtas vai ierobežotas tiesības uz noteikta vai visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) nekavējoties iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai attiecīgu pamatojošo dokumentu par valdes loceklim piemēroto drošības līdzekli vai tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, kura to pieņem zināšanai.”

8. Izteikt 25.¹ pantu šādā redakcijā:

“25.¹ pants. Militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšana

(1) Pirms līguma slēgšanas par militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu, kas paredzēts ārvalstu bruņoto spēku atbalstam, kā arī gadījumos, kad Nacionālo bruņoto spēku atbalstam paredzētā militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtītājs nav Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrija, pasūtītājam nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju. Pasūtītājam ir pienākums Aizsardzības ministrijas atļauju apliecinoša dokumenta kopiju iesniegt pārvadātājam pirms minētā līguma slēgšanas.

(2) Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtījumu, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savas kompetences ietvaros nodrošina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem.”

9. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali starp pārvadātājiem.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “tajā skaitā” ar vārdiem “kā arī”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.”;

izslēgt piekto daļu;

izteikt devītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.”;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “infrastruktūras pārvaldītājam” ar vārdiem un skaitli “infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu”;

papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un pārvadātāja strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmumu par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu, atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem izskata un pusēm saistošus lēmumus pieņem Valsts dzelzceļa administrācija, informējot par to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad publicēts jaudas sadales plāns vai paziņots atteikums piešķirt infrastruktūras jaudu.

(14) Lēmumu par strīdu saistībā ar infrastruktūras jaudas sadali, par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem Valsts dzelzceļa administrācija pieņem divu mēnešu laikā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un pārvadātājs var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar tās norādījumiem, bet attiecībā uz diskriminējošu operatīvo rīcību izlemj, kādi pasākumi veicami, lai turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.”

10. Papildināt 29.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem 30.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas izpildi, ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām, uzrauga dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu, sekmē konkurenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un veicina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstību.”

11. Papildināt 30.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts dzelzceļa administrācijas regulatīvās funkcijas un apstrīdēto administratīvo aktu un faktiskās rīcības izskatīšanas funkcijas veic atsevišķas struktūrvienības.”

12. 31.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) uzrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu un sekmē konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā. Pamatojoties uz sūdzību vai, ja nepieciešams, pēc savas iniciatīvas izlemj, kādi pasākumi veicami, lai kravu pārvadājumu tirgū novērstu nevēlamās tendences attiecībā uz visu pārvadātāju vienlīdzības principa nodrošināšanu.”;

papildināt pirmo daļu ar 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“18) uzrauga, kā tiek ievērotas šā likuma 13.¹ panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasības būtisko funkciju izpildē, izskata tā paša panta sestajā daļā minētās pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem un pieņem attiecīgus lēmumus;

19) šā likuma 13.¹ panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzrauga izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes sastāvā.”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai izdošanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai jaudas piešķiršanu, atteikumu piešķirt jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības nodrošināšanu, tajā skaitā tā valdes locekļiem un vadošajiem darbiniekiem, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, kā arī lēmuma par strīda izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

13. Izteikt 34.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pārvadātāja licence ir derīga, kamēr tās saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst licencē norādītajiem nosacījumiem. Pārvadātāja licences derīgumu pārskata ik pēc pieciem gadiem. Ja tiek konstatēti licences derīguma izbeigšanas nosacījumi, Valsts dzelzceļa administrācija anulē pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija anulē pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai. Pārvadātājam var izsniegt pagaidu licenci, kura ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus no tās izdošanas dienas un kura tiek izsniegta tikai vienu reizi.”

14. Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību.”

15. Pārejas noteikumos:

aizstāt 33.punktā skaitļus un vārdus “2010.gada 1.novembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2011.gada 1.janvārim”;

papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“34. Šā likuma grozījumi, kas paredz 1.panta 12.punkta, 6.panta otrās daļas pirmā teikuma, 11.panta pirmās daļas, 12.panta ceturtās, piektās, astotās un trīspadsmitās daļas, 13.panta pirmās un otrās daļas, 27.panta pirmās, ceturtās daļas un devītās daļas otrā teikuma un 31.panta trešās daļas otrā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 12.panta desmitās daļas, 13.panta trešās daļas un 27.panta piektās daļas izslēgšanu, grozījumi, kas paredz likuma papildināšanu ar 13.¹ pantu, 1.panta papildināšanu ar 23.punktu, 12.panta papildināšanu ar 2.¹, 5.¹, četrpadsmito un piecpadsmito daļu, 27.panta papildināšanu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu, 31.panta pirmās daļas papildināšanu ar 18. un 19.punktu, kā arī grozījumi, kas paredz aizstāt 27.panta desmitajā daļā vārdus “infrastruktūras pārvaldītājam” ar vārdiem un skaitli “infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu”, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

35. Šā likuma 6.panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība izveido kapitālsabiedrību akciju sabiedrības formā, kas ar 2011.gada 1.janvāri sāk veikt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās
funkcijas — lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī lēmuma pieņemšana par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Uz šīs akciju sabiedrības dibināšanu nav attiecināmas likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 7.panta otrās daļas un 98.panta trešās daļas prasības.

36. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2011.gada 30.jūnijam nosaka šā likuma 12.panta 2.¹ daļā minēto maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību un maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtību.

37. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 40.panta otrajā daļā minētos noteikumus par dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.393 “Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 23.septembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 13.oktobrī