Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 12.oktobrī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā  naturalizācijas kārtībā

12.oktobrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 278 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 7 viņu nepilngadīgie bērni. No 271 pilsonības pretendenta 69% ir krievi, 9% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 23% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 134 502 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 1632 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par grozījumiem Augstskolu likumā

12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Grozījumi paredz, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) rektoru var atcelt no amata valsts aizsardzības vai militārā dienesta interesēs.

Līdz šim jebkuras augstskolas rektoru, tostarp arī NAA rektoru, no amata varēja atcelt tikai konkrētos gadījumos – ja beidzies termiņš, uz kādu rektors ievēlēts, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi un ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām.

Taču NAA rektors ir profesionālā militārā dienesta virsnieks un var tikt pakļauts dienesta vietas un amatu rotācijai gan valsts aizsardzības interesēs, gan militārā dienesta interesēs; tā var būt arī neplānota pirmstermiņa rotācija.

AM: Par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā

12.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

“Latvijas turpmākā dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā ir mūsu valsts ieguldījums gan starptautiskās, gan nacionālās drošības stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka Saeima atbalstīs Latvijas karavīru klātbūtni Afganistānā, lai mūsu valsts turpinātu savas starptautiskās saistības ar pilnu atbildību,” norādīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

Par Latvijas dalības pagarināšanu starptautiskajā operācijā Afganistānā vēl uz vienu gadu Saeima lems 14.oktobrī.

Dienesta pienākumus Afganistānā šobrīd veic 175 Latvijas kontingenta karavīri.

AM: Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju

12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 13.novembra rīkojumā Nr.701 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju””. Grozījumi dos iespēju aizsardzības ministram izveidot komisiju valsts sekretāra un padotībā esošo iestāžu vadītāju ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanai.

Saskaņā ar šo rīkojuma projektu pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā iekļauti citu ministriju valsts sekretāri un augsta ranga amatpersonas.

AM: Par nekustamā īpašuma Preiļu novadā nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā

12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma “Azurg”, Litvanieki, Preiļu pagastā, Preiļu novadā, nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā”.

Rīkojuma projekts paredz, ka Finanšu ministrija nodod īpašumu Aizsardzības ministrijas valdījumā. Īpašums sastāv no zemes vienības 3,63 ha platībā. Uz zemesgabala atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā esošās būves “Azurg 2”, “Azurg 3” un “Azurg 4”. Šeit izvietots Zemessardzes 35.nodrošinājuma bataljons. Tā kā nekustamais īpašums atrodas ārpus pilsētas robežām, šī ir piemērota vieta Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības dislokācijai.

AM: Par nekustamā īpašuma Ventspilī nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Ostas ielā 33, Ventspilī, nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā”.

Īpašums sastāv no zemesgabala, armijas štāba ēkas un noliktavas. Līdz šim štāba ēkā atradās Jūras spēku flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienests, kas turpmāk pārcelsies uz Liepāju, Roņu ielu 2.

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma Ostas ielā 33, Ventspilī, nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā, nodrošinot Valsts policijas un Valsts robežsardzes Ventspils struktūrvienības ar darbam piemērotām telpām.

AM: Par karavīru tālākizglītību regulējošiem normatīvajiem aktiem

12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti trīs Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie MK noteikumu projekti par karavīru tālākizglītību.

Noteikumu projekts “Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīru nosūta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un sedz mācību izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība” paredz, ka karavīru dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai var nosūtīt uz militārās izglītības iestādi Latvijā vai ārvalstīs, kā arī uz civilo izglītības iestādi, ar kuru Nacionālie bruņotie spēki (NBS) noslēguši vienošanos.

Karavīru nosūta uz izglītības iestādi, pamatojoties uz NBS komandiera pavēli, un šajā gadījumā mācību izdevumus sedz NBS. Karavīram pēc izglītības iegūšanas vismaz pieci gadi jānodien NBS.

Noteikumu projekts “Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība” paredz, ka karavīriem, kuri, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izsniegtie diplomi tiek atzīti Latvijā, var kompensēt mācību izdevumus līdz 30% no mācību maksas.

Ieteikumu par mācību maksas kompensēšanu sniedz NBS komandiera izveidota komisija. Gadījumā, ja karavīrs tiek atskaitīts no izglītības iestādes vai arī pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodien mazāk par trim gadiem, kompensētā mācību maksa ir jāatmaksā.

Noteikumu projekts “Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīru nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos un sedz ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība” paredz, ka, nosūtot karavīru uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem Latvijā vai ārzemēs, mācību izdevumus sedz Nacionālie bruņotie spēki.

Karavīriem nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju tādos kursos kā taktiskās šaušanas nodarbību vadītāju kurss, kuģu ūdenslīdēju kvalifikācijas celšanas kurss, ūdenslīdēju darbu vadītāja kurss, sakaru pamatapmācības kurss utt.

Uz civilu valsts iestādi pārvietotu karavīru šīs iestādes vadītājs var nosūtīt paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, bet mācību izdevumus šajā gadījumā sedz civilā valsts iestāde.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem PVN likumā par fiskālo pārstāvi

12.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz ieviest Latvijā fiskālā pārstāvja darbības principus, nosakot, kādu personu uzskata par fiskālo pārstāvi, kādos darījumos fiskālais pārstāvis var pārstāvēt citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī paredzēt šiem darījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīmu.

Apliekamai personai, kura vēlēsies darboties kā fiskālais pārstāvis, būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā un jāsaņem atsevišķs PVN numurs. Ja fiskālais pārstāvis importēs preces, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, tas, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēros īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, ja būs saņēmis VID atļauju.

Pēc Latvijas Loģistikas asociācijas sagatavotā aprēķina likuma normas ieviešanas posmā plānotais apliekamo personu, kas darbotos kā fiskālais pārstāvis, skaits ir 50. Ar laiku šo personu skaits varētu mainīties.

Tāpat likuma grozījumi noteiks, ka ar PVN neapliek importētas niecīgas vērtības preces, tai skaitā preces, kas importētas pa pastu, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro.

Likumā iekļauta arī norma, kas nosaka: VID pārmaksāto PVN summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirzīs nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai.

Ar likuma grozījumiem paredzēts precizēt, uz kāda veida kokmateriāliem attiecināma norma par nodokļa piemērošanu kurināmajam – likumprojektā noteikts, ka koksnes kurināmais ietver malku dažādos veidos (apaļkoki, pagales, zari, skaidas, briketes u.c.). Praksē ir konstatēti gadījumi, ka atšķirīgi tiek izprasts termins “malka” un līdz ar to koksnes kurināmā, tai skaitā malkas, piegādei iedzīvotājiem tiek piemērota atšķirīga PVN likme.

No likuma ir paredzēts izslēgt arī normas, kam bija terminēts darbības laiks un kas noteica īpašu PVN maksāšanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Šāda norma vairs nav nepieciešama, jo projektu realizācija, uz ko tā attiecās, ir beigusies. Tādēļ no likuma regulējums izslēdzams, lai PVN maksātājiem neradītu maldīgus priekšstatus par attiecīgā atvieglojuma piemērošanu.

Likuma grozījumi papildina arī normas par PVN taksācijas periodu. Viens kalendārais mēnesis kā taksācijas periods ir noteikts apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pār­sniedz 35 000 latu vai kura veic preču piegādi ES teritorijā vai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts. Taksācijas periods viens kalendārais mēnesis ir noteikts arī fiskālajam pārstāvim. Savukārt apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un kura neveic preču piegādi ES teritorijā vai nesniedz pakalpojumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.

Likumā veikti arī citi grozījumi.

Likuma grozījumu izstrādē ir piedalījusies arī Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Loģistikas asociācija, Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija. Likuma grozījumi vēl tiks izskatīti Saeimā.

FM: Par kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā

12.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par kārtību, kādā veidā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasības tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.

Lai novērstu situāciju, kad viens un tas pats maksājuma pakalpojumu veids tiesību aktos ir dažādi reglamentēts, noteikumu projekta mērķis ir vienotā terminoloģijā reglamentēt visus valsts budžetā veicamajiem maksājumiem pielietojamos maksājuma pakalpojumu veidus (maksājuma veikšana skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā; maksājuma veikšana ar bankas vai citas iestādes starpniecību; izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu; ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti, maksājuma karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā) un noteikt vienotu procedūru kopumu valsts budžetā saņemto maksājumu atzīšanai atbilstoši katram maksājuma pakalpojuma veidam.

Līdz šim nebija noteikta vienota kārtība, kādā valsts budžetā veiktais maksājums ir atzīstams par valsts budžetā saņemtu, tāpēc bieži vien valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas dažādi interpretēja maksājuma saņemšanas valsts budžetā brīdi. Šī situācija ne tikai neapmierināja valsts pakalpojumu saņēmēju, bet arī radīja risku, ka valsts ir sniegusi pakalpojumu, par kuru nav saņemta samaksa.

Noteikumos reglamentētā maksājumu atzīšanas par valsts budžetā saņemtiem kārtība visbūtiskāk ietekmēs attālināti (ar maksājumu iestādes starpniecību) veikto maksājumu atzīšanas procesu. Tas nozīmē, ka pēc 2012.gada 1.janvāra ar maksājumu iestādes starpniecību veiktie maksājumi tiks atzīti par budžetā saņemtiem tikai tad, kad Valsts kase no maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemtā maksājuma summu būs darījusi pieejamu valsts budžeta kontā Valsts kasē un valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija būs pārliecinājusies par maksājuma saņemšanas faktu.

Līdz 2012.gada 1.janvārim valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas var nepiemērot iepriekšminēto normu un ar maksājumu iestādes starpniecību veikto maksājumu var atzīt par saņemtu valsts budžetā, ja maksājuma dokumentā ir norādīts skaidri salasāms maksātāja vārds, uzvārds vai nosaukums un to ir parakstījis maksātājs vai veikto maksājumu ar spiedogu un parakstu apliecinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par akcīzes preču pavaddokumentu vienkāršoto aprites kārtību

12.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību.

Noteikumu mērķis ir padarīt efektīvāku akcīzes preču, kuras nodotas patēriņam, un denaturētā spirta pārvietošanas kontroli, kā arī padarīt skaidrāku šo preču pārvietošanas dokumentu aprites kārtību personām.

Jaunie noteikumi pēc būtības saglabā pašlaik esošās prasības un precizē neskaidros jautājumus, bet neuzliek jaunus pienākumus personām.

Noteikumi ir papildināti ar nodaļām, kas nosaka vienkāršoto pavaddokumentu aprites kārtību denaturētā spirta pārvietošanas gadījumiem atsevišķi no pārējām akcīzes precēm. Projekts paredz arī iesnieguma formu informācijai, kas personai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pirms akcīzes preču, kas nodotas patēriņam citā dalībvalstī, nosūtīšanas uz Latviju. Tāpat noteikumi paredz formu akcīzes nodokļa samaksas apliecinājumam, kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienests.

Noteikumi ir attiecināmi uz:

• personu, kas Latvijā ieved vai saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts akcīzes preces, kuras nodotas patēriņam citā dalībvalstī;

• pārsūtītājtirgotāju, kas no Latvijas nosūta akcīzes preces, kuras nodotas patēriņam, uz citu dalībvalsti personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai īslaicīgi reģistrēta saņēmēja statusa;

• apstiprinātu noliktavas turētāju, kas no Latvijas akcīzes preču noliktavas izved denaturēto spirtu pārvietošanai uz citu akcīzes preču noliktavu Latvijas Republikā vai uz ārvalsti, kas nav dalībvalsts, vai citu dalībvalsti vai ieved denaturēto spirtu akcīzes preču noliktavā no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, no citas dalībvalsts vai no citas akcīzes preču noliktavas Latvijas Republikā;

• denaturētā spirta lietotāju, kas ieved denaturēto spirtu no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, vai saņem denaturēto spirtu no citas dalībvalsts.

Jaunā kārtība aizstās pašlaik spēkā esošos Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.312 “Vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par vīzu izsniegšanas jaunu kārtību

12.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprinājis MK noteikumu projektu “Vīzu noteikumi”, kas paredz harmonizēt Latvijas nacionālo jeb ilgtermiņa vīzu izsniegšanas procedūru ar Šengenas vīzu izsniegšanas praksi, kā arī mazināt administratīvo slogu.

Jaunajos noteikumos paredzēts, ka turpmāk nacionālajās datubāzēs ziņas par vīzu pieteikumiem un ārzemniekam izsniegtajām vīzām tiks glabātas piecus gadus, nevis 10 gadus kā līdz šim. Līdzšinējā prakse atzīta par neefektīvu, jo šāda satura ziņas par ieceļošanu pirms 10 gadiem tiek pieprasītas ļoti retos gadījumos, līdz ar to nav nepieciešamības šo informāciju uzglabāt tik ilgi.

Atbilstoši citu valstu īstenotajai praksei izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz nepilngadīgajiem bērniem, kuri Latvijā ieceļo bez vecākiem vai aizbildņa. Šādiem bērniem ceļošanai ir nepieciešama vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta atļauja, taču to varēs neprasīt, ja vecāks vai aizbildnis Latvijas pārstāvniecībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pagarinot vīzu, būs iesniedzis rakstisku atļauju personīgi amatpersonas klātbūtnē. Līdz šim PMLP darbinieki, pagarinot vīzas ārzemniekiem, nereti bija saskārušies ar gadījumiem, kad vecākiem ir nepieciešams steigšus doties atpakaļ uz dzimteni, bet bērnu vēlas atstāt Latvijā pie vecvecākiem uz vasaru. Šādos gadījumos vecākiem turpmāk būs iespējams PLMP apstiprināt atļauju, ar kuru ļaut bērnam uzturēties Latvijā un atgriezties mājās citas personas pavadībā vai vienam pašam.

Ministru kabineta apstiprinātajos “Vīzu noteikumos” paredzēti arī uzlabojumi, lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju. Turpmāk, konstatējot imigrācijas un uzturēšanās nosacījumu pārkāpumus, Valsts robežsardzei būs tiesības anulēt vai atcelt ārzemnieka vīzu ne tikai uz valsts robežas, bet arī valsts iekšienē. Līdz šim tādas iespējas bija tikai PMLP.

Pērn kopskaitā ārzemniekiem izsniegtas 126 470 vīzas, no kurām lielākā daļa jeb 121 466 vīzas izsniegtas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, vēl 4185 vīzas ir izsniegtas ārkārtas gadījumos Latvijas robežšķērsošanas punktos, bet Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā pērn izsniegtas 630 vīzas. 189 gadījumos ārzemniekiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir pagarināts uzturēšanās termiņš, izsniedzot jaunu vīzu.

IeM: Par kārtību, kādā Drošības policija sertificē speciālās ierīces

12.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja noteikumu projektu “Noteikumi par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu sertificēšanu un valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību”.

Noteikumu projekts attiecas uz komersantiem, kuru darbības joma ir komercdarbība ar speciālajām ierīcēm un ierīcēm, kuras bez speciālista pārbaudes var tikt uzskatītas par tādām.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Drošības policija sertificē speciālās ierīces – komersants papīra formātā vai elektroniska dokumenta veidā iesniedz Drošības policijā (komisijai) iesniegumu un speciālās ierīces paraugu (ja tāds nepieciešams). Komisija mēneša laikā veic izvērtēšanu un pieņem lēmumu izsniegt sertifikātu vai atteikt sertifikāta izsniegšanu, par ko paziņo komersantam. Normatīvajā aktā komersantam nodrošināta iespēja sertifikātu saņemt gan papīra formātā, gan elektroniska dokumenta veidā.

Noteikumu projekts nosaka, ka par sertificēšanu komersants pirms iesnieguma iesniegšanas maksā 25 latu valsts nodevu.

IeM: Par atļauju izsniegšanu komercdarbībai ar speciālām ierīcēm

12.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumos Nr.926 “Noteikumi par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu apriti””.

Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar speciālajām ierīcēm izsniedz Drošības policijas, nevis Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija.

Noteikumu projekts attiecas uz komersantiem, kuru darbības joma ir komercdarbība ar Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm.

Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma normas nosaka, ka valsts pārvalde organizē savu darbību pēc iespējas ērti un pieejami, projektā ir paredzēta iespēja iesniegt iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, kā arī izsniegt speciālo atļauju (licenci) elektroniskā veidā. Arī informācija par valsts nodevas samaksu tiks iegūta, izmantojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu “eKase”.

Tā kā Administratīvā procesa likums paredz, ka iestāde var administratīvajam procesam nepieciešamo informāciju iegūt no administratīvā procesa dalībniekiem, lai nodrošinātu iesnieguma izskatīšanas termiņu ievērošanu, licencēšanas komisijai tiek paredzētas tiesības konkrētā termiņā pieprasīt no komersanta lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

IeM: Par Daugavpils būvniecības projekta izdevumu precizēšanu

12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegtais rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumā Nr.747 “Par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra ēku (būvju) Daugavpilī, A.Pumpura ielā 105B, nomas maksas un pārcelšanās izdevumu segšanai””.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz precizēt MK rīkojumā noteiktās nomas maksas apmēru, kas Iekšlietu ministrijai 2010.gadā ir jāmaksā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par telpu nomu.

Jāatgādina, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” līdz 2010.gada 15.jūlijam bija jāpabeidz Valsts robežsardzes (VRS) Daugavpils pārvaldes un VRS Daugavpils pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra ēku renovācijas darbi, kas minētajā termiņā netika pabeigti. Atbilstoši renovācijas būvdarbu līgumam tāpat bija paredzēts aprīkot VRS Daugavpils pārvaldi un VRS Daugavpils pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centru ar nepieciešamajām mēbelēm, tehniku un iekārtām.

Atbilstoši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sniegtajai informācijai no renovācijas būvdarbu līguma tiek izslēgta atdalāmo iekārtu un aprīkojuma iegāde, attiecīgi samazinot noslēgtā līguma kopējo summu. Līdz ar to IeM patstāvīgi ir jāorganizē iepirkuma procedūras, lai steidzamības kārtībā iegādātos nepieciešamo aprīkojumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” veiks iepirkumu procedūru, lai noteiktu komersantu, kas nodrošinās telpu, sanitāro mezglu un ārējās teritorijas uzkopšanu, sākot ar 2011.gada 4.janvāri, līdz ar to VRS 2010.gadā ir patstāvīgi jānodrošina telpu, sanitāro mezglu un ārējās teritorijas uzkopšana, tāpēc šim mērķim ir jāpārdala finanšu līdzekļi, attiecīgi samazinot nomas maksu, ko IeM 2010.gadā maksā VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un precīzu informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), 12.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””.

Lai precīzi piemērotu finansēšanas principu “nauda seko skolēnam”, kā arī nodrošinātu obligātā izglītības vecuma bērnu un jauniešu uzskaiti, grozījumu projekts paredz noteikt, ka skolēns VIIS var tikt reģistrēts tikai vienā pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, tādējādi izslēdzot “dubultās piederības”.

Plānots arī vienkāršot administratīvās procedūras, kad skolēns maina izglītības iestādi. Turpmāk vecākiem būs jāraksta iesniegums tikai vienu reizi vienai izglītības iestādei, kas būs pamats, lai izglītības iestādes pašas organizētu tālāko dokumentu apriti. Līdz šim noteikumos bija paredzēts, ka, skolēnam mainot izglītības iestādi, vecākiem ir jāraksta gan iesniegums par iestāšanos jaunajā izglītības iestādē, gan iesniegums par izstāšanos no iepriekšējās izglītības iestādes.

Ja skolēnam plānots mācīties citā valstī, vecāki, iesniedzot izglītības iestādē iesniegumu, kurā apliecināts, ka skolēns turpinās izglītību citā valstī, saņem ar izglītības iestādes zīmogu un direktora parakstu apstiprinātu liecību vai mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu. Skolēnu ar direktora rīkojumu atskaitīs no izglītības iestādes, un tiks izdarīts attiecīgs ieraksts izglītojamo reģistrācijas un uzskaites grāmatā un VIIS. No izglītības iestādes neatskaitīs skolēnu, kurš plāno mācīties citā valstī ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Ja līdz mācību gada beigām izglītības iestāde nesaņems informāciju no bērna vai viņa vecākiem par izglītības ieguves rezultātiem citā valstī un par tālākiem nodomiem, tad skolēnu divu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām ar direktora rīkojumu atskaitīs no izglītības iestādes.

Grozījumi paredz, ka turpmāk arī eksternu reģistrēs noteiktā klasē.

IZM: Par Bebrenes profesionālās vidusskolas reorganizāciju

12.oktobrī Ministri kabinets (MK) apstiprināja IZM sagatavoto MK rīkojuma projektu, kurš paredz reorganizēt Bebrenes profesionālo vidusskolu, nododot to Ilūkstes novada pašvaldībai. Pēc reorganizācijas ar 2011.gada 1.janvāri profesionālā vidusskola turpinās darboties kā pašvaldības profesionālās izglītības iestāde, īstenojot profesionālās izglītības programmas un nodrošinot audzēkņiem profesionālās izglītības ieguvi un izglītības kvalitāti atbilstoši valsts un profesijas standartiem.

Bebrenes profesionālā vidusskola ir valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde, kurā šobrīd mācās 135 audzēkņi un tiek īstenotas četras profesionālās vidējās izglītības programmas – veterinārmedicīna, ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība un viesnīcu pakalpojumi.

Valdībā apstiprinātās “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam”, kuras IZM izstrādāja sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nozaru asociācijām, paredz izveidot sabalansētu izglītības iestāžu tīklu attiecīgā reģionā, paredzot arī iespēju nodot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām, ja tās ir izteikušas šādu vēlmi. Ilūkstes novada pašvaldība jau 2009.gada 31.jūlijā ar Ilūkstes novada domes lēmumu izteica vēlmi pārņemt profesionālo vidusskolu, lai kompleksi veidotu visa veida izglītības iestāžu tīklu Ilūkstes novadā.

Pamatojoties uz Latgales plānošanas reģiona attīstības programmu un Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, Ilūkstes novada pašvaldība pēc sākotnējā lēmuma par profesionālās vidusskolas pārņemšanu atkārtoti kompleksi ir izvērtējusi izglītības iestāžu tīklu Ilūkstes novadā un secinājusi: lai nodrošinātu visu veidu izglītību novadā, sakārtotu infrastruktūru un racionāli izmantotu finanšu līdzekļus, ir jāpārņem profesionālā vidusskola un tās īpašumi.

IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijā ir izskatīts un atbalstīts jautājums par ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldības īpašumā bez atlīdzības. Komisija atbalstīja arī valsts nekustamajos īpašumos esošas valsts kustamās mantas, kas atrodas profesionālās vidusskolas bilancē, nodošanu pašvaldības īpašumā bez atlīdzības, lai profesionālā vidusskola, pārejot pašvaldības padotībā, varētu turpināt nodrošināt mācību procesu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa