Par Eiropas zinātnes, inovāciju un ražošanas attīstību

12.oktobrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, kurā īpaša uzmanība tika veltīta ES zinātnes, inovāciju un ražošanas attīstībai, sasaistei un iespējām globalizācijas laikmetā, jautājumiem par ES pētniecības un inovāciju programmu vienkāršošanu, lai mazinātu to sadrumstalotību un uzlabotu prasmju, zināšanu un resursu efektīvāku izmantošanu.

Ministre apliecināja Latvijas atbalstu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Inovāciju savienība””, kuras mērķis ir veicināt Eiropas globālo konkurētspēju, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu (iekļaujošu) izaugsmi. Vienlaikus viņa uzsvēra atvērtas, iekļaujošas un elastīgas dalībvalstu un partneru iesaistes un partnerības nozīmi tās īstenošanā. Proti, būtiska loma ir gan zinātnes un inovāciju sasaistei, gan arī uzņēmēju (ražošanas) sadarbībai ar pētniekiem, jo tikai tā iespējams nodrošināt produktu ar augstu pievienoto vērtību rezultātā tapšanu. Vienlīdz svarīga ir jauniešu ieinteresēšana un izglītošana par pētniecības un inovāciju iespējām, lai nodrošinātu “Inovāciju savienības” ilgtspēju.

Ievērojot, ka inovācija un inovācijai labvēlīgas vides pilnveide ir nozīmīgs priekšnoteikums sabalansētas tautsaimniecības attīstībai, Latvija īpaši akcentē jomas, kurās joprojām nepieciešams panākt lielāku progresu. Piemēram, inovatīvu un tehnoloģiski orientētu uzņēmumu veidošana un attīstība; privātā un pētniecības sektora sadarbība, nodrošinot praktisku zinātnieku un komersantu sadarbību, t.sk. komersantu konkurētspējas paaugstināšanu, veicot kopīgus rūpnieciskos pētījumus un īstenojot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektus; zināšanu un tehnoloģiju pārneses sekmēšana, nodrošinot augstāku komercializācijas atdeves pakāpi no ieguldītajām investīcijām pētniecībā; zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanas un attīstības sekmēšana; zinātniskās darbības konkurētspējas veicināšana starptautiskā līmenī u.c.

Ministre akcentēja, ka Latvija, uzlabojot un pilnveidojot zinātnes sektoru, lielu uzmanību pievērš efektīvai resursu ieguldīšanai (īpaši – ES struktūrfondi) un finansēšanas avotu dažādošanai, lai veicinātu pētniecības un rūpniecības sadarbību un šīs sadarbības rezultātu izmantošanu tautsaimniecībā. Piemēram, tiek veidoti valsts nozīmes pētnieciskie centri; pētniecībā pastiprināti tiek iesaistīti uzņēmēji; tiek veicināta zinātnes starptautiskā sadarbība u.c. Īstenoto pārmaiņu rezultātā Latvija plāno sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan veikt pētījumus vairākās jomās, piemēram, klimata pārmaiņas un ekoloģija (BONUS programmā), enerģētika un alternatīvie kurināmie, solārā un vēja enerģija, biodegvielas izmantošana u.c. Tādējādi mūsu valsts kā līdzvērtīgs partneris iekļaujas gan dažāda līmeņa starptautisku pētījumu programmās, projektos, pētniecības infrastruktūras izmantošanā un zināšanu pārnesē, gan iesaistās starptautiski nozīmīgu problēmu (ekoloģijas, sociālo, drošības u.c.) risināšanā.

Šī Konkurētspējas ministru padomes sanāksme un Latvijas dalība tajā bija nozīmīga, gatavojoties decembrī gaidāmajai Eiropadomes sanāksmei, kurā “Inovāciju savienībai” plānots pievērst īpašu uzmanību.

13.oktobrī ministre Briselē apmeklēja Eiropas skolu, tikās ar izglītības iestādes vadību un latviešu valodas skolotājiem, lai klātienē iepazītos ar skolas darbu un pārrunātu jautājumus par latviešu valodas apguvi. Skolas apmeklējuma laikā T.Koķe piedalījās arī 4.klases latviešu valodas stundā.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece