Par ģenētiski modificētu augu audzēšanu

Saeimas Eiropas lietu komisija atzinīgi vērtē jauno Eiropas Savienības (ES) regulas projektu, kas ļaus pašām dalībvalstīm lemt par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai pilnīgu aizliegšanu savā teritorijā. Komisija 13.oktobrī apstiprināja nacionālās pozīcijas 14.oktobra ES Vides ministru padomei, kurā tiks lemts arī par jauno regulas projektu.

“Ar gandarījumu varam secināt, ka Latvijas un citu dalībvalstu konsekventā iestāšanās par ģenētiski modificēto augu kultivēšanas ierobežojumiem bijusi sekmīga. Tas apliecina, ka ar aktīvu darbību iespējams ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atgādina, ka arī Saeimas Eiropas lietu komisija aktīvi par to cīnījusies un devusi valdībai uzdevumu ES līmenī iestāties par tiesībām dalībvalstīm pašām lemt par atļaujām ĢM kultūraugu audzēšanai.

Ar ierosinājumu pašu dalībvalstu ziņā atstāt lemšanu par ĢM kultūraugiem 13.jūlijā klajā nāca Eiropas Komisija. Šāds priekšlikums tapis, lai radītu vienotu ES līmeņa juridisko bāzi, kas ļautu arī aizliegt ĢM augu audzēšanu. Jaunā ES tiesību akta iniciatīva gan neattieksies uz ĢM organismus saturošu cilvēku un dzīvnieku pārtiku, jo arī turpmāk to būs atļauts izplatīt visā ES teritorijā.

Attieksmē pret ĢM kultūraugu audzēšanu ES dalībvalstu viedokļi dalās, un atsevišķās valstīs to audzēšana ir atļauta. Savukārt citas dalībvalstis, tostarp Latvija, pauž bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kādu ĢM augu kultivēšana var nodarīt konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas nosaka, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.

Saeimas preses dienests