Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 12.oktobrī

KM: Par barikāžu divdesmitās gadadienas atceres pasākumu plānu un finansējumu

12.oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīts un apstiprināts 1991.gada barikāžu divdesmitās gadadienas atceres pasākumu plāns un finansējuma apmērs.

2011.gada janvārī apritēs 20 gadi kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem Latvijas novadiem. 1991.gada janvāra dienas dēvē par barikāžu laiku, kad iedzīvotāji, īstenojot nevardarbīgu pretošanos, aizstāvēja 1990.gada 4.maijā atjaunoto Latvijas neatkarību.

Barikāžu atceres pasākumu programmā iekļauti gan pasākumi, kuri tiek īstenoti institūciju esošā budžeta ietvaros, gan arī pasākumi, kuriem nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums un kurus darba grupa uzskatījusi par būtisku programmas sastāvdaļu, jo šīs aktivitātes saistās ar interesentu līdzdarbības iespēju radīšanu, skolu jaunatnes izglītošanu, kā arī ārvalstu iedzīvotāju informēšanu.

Atceres pasākumu sagatavošanai un organizēšanai apstiprināts 85 448 latu finansējums, daļu no summas paredzot piešķirt jau šogad no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pēc tam, kad tam būs saņemts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas akcepts. Līdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu Barikāžu tēmai veltīta muzeobusa brauciena organizēšanu uz Latvijas skolām, tematiskas izstādes Doma baznīcā veidošanu, barikāžu muzeja mājaslapas un atceres pasākumu koordinēšanu, barikāžu dalībnieku tikšanās pasākuma Ķīpsalas izstāžu kompleksā norisi, izglītības pasākuma “Barikāžu laiks mūsu piemiņā” organizēšanu, barikāžu logo videografikas izveidi, kā arī atceres pasākumu rīkošanu izglītības iestādēs, ko veiks Valsts izglītības satura centrs.

Atceres pasākumu plānu un finansējuma tāmi izstrādāja Ministru prezidenta izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvēta 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts prezidenta kanceleja, Rīgas dome, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Saeimas Kanceleja, kā arī Ministru prezidenta birojs.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par finansējumu 2011.gada darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai

Ņemot vērā, ka 2011.gadā nav prognozējams straujš reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums, kā arī to, ka nākamajā gadā Latvijā paredzama pakāpeniska, tomēr lēna ekonomiskā izaugsme, aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nepieciešams 17,25 miljonu latu papildu finansējums.

Sākotnēji saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) provizoriskajām prognozēm aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2011.gadā bija plānots iesaistīt tikai 41 594 bezdarbniekus jeb 26% no nākamajā gadā prognozētā vidējā bezdarbnieku skaita. Savukārt, palielinot finansējumu, aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2011.gadā varētu papildus iesaistīt vēl 32 305 personas.

Tādējādi 2011.gadā nodarbinātības pasākumos, kuru ietvaros tiek sniegts arī finansiāls atbalsts stipendiju vai algas veidā, kopumā tiktu iesaistīti 73 899 bezdarbnieki jeb 46% no 2011.gada prognozētā vidējā bezdarbnieku skaita.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka 2011.gadā nepieciešamais finansējums aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem tiek plānots atbilstoši Izejas stratēģijā iekļautajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumu attīstības virzieniem. Tie paredz pakāpeniski aizstāt īstermiņa ekonomiskās un finanšu krīzes sekas mazinošos darba tirgus politikas pasākumus ar tādiem darba tirgus politikas pasākumiem, kas sagatavotu bezdarbniekus jaunām darba iespējām, nodrošinot bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un citus bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus.

Vienlaikus līdz šā gada beigām paredzēts aktualizēt Izejas stratēģiju. To darot, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu attīstības virzieni tiks papildināti atbilstoši pēdējām darba tirgus tendencēm, tajā skaitā ietverot aktivitātes darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma tiešai salāgošanai.

Tā kā 2011.gada beigās paredzēts pārtraukt pasākumu “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”, kā arī atsākt finansēt aktivitāti “Algotie pagaidu darbi”, līdz 2011.gada 1.aprīlim LM ir plānojusi izstrādāt koncepciju “Par algotajiem pagaidu darbiem”. Koncepcijā paredzēts pilnveidot līdzdarbības pienākumu mehānismus sociālās palīdzības jomā, pārvērtēt esošos un izstrādāt jaunus pasākuma ieviešanas nosacījumus, kā arī bezdarbnieku atlases un līdzdarbības kritērijus. Šajā darbā LM piesaistīs arī sociālās palīdzības ekspertus un pašvaldību pārstāvjus.

Vienlaikus LM, ņemot vērā demogrāfiskās tendences reģionos un situāciju reģionālās mobilitātes jomā, plāno veikt analīzi par iespējām pieejamā finansējuma ietvaros atjaunot darba tirgus politikas pasākumu “Reģionālās mobilitātes veicināšana”. Tā īstenošanas kritērijus paredzēts piemērot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī izskatīt iespējas ieviest atsevišķu mikrouzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības atbalsta pasākumu reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par 2011.gadā aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu”. Ar to 12.oktobrī iepazīstināta valdība.

2010.gada augusta beigās NVA bija reģistrēti 169 676 bezdarbnieki, no kuriem aktīvās darba tirgus politikas pasākumos iesaistīti 183 628 bezdarbnieki. No tiem 103 027 bezdarbniekiem jeb 60% no reģistrētā bezdarbnieku skaita pasākumu laikā tiek nodrošināts arī finansiāls atbalss algas vai stipendijas veidā.

Pēc LM prognozēm 2011.gadā vidējais reģistrētā bezdarba līmenis būs 14% jeb apmēram 159 000 bezdarbnieku. No tiem atbilstoši prognozēm tikai 30% saņems bezdarbnieka pabalstu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par nekustamā īpašuma Matrožu ielā nodošanu Rīgas pilsētas īpašumā

Lai Rīgas pilsētas pašvaldība sekmīgi nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu galvaspilsētā, pašvaldībai tiks nodots īpašumā līdz šim valstij piederošais nekustamais īpašums Matrožu ielā 9, par to 12.oktobrī lēma Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais rīkojums paredz, ka nekustamais īpašums 4245 kvadrātmetru platībā paredzēts perspektīvā Daugavas šķērsojuma (tuneļa vai tilta) izbūvei Hanzas ielas trasē.

Patlaban Matrožu ielā 9 atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS AVS” piederošs būvju īpašums. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS AVS” tiks iznomāts zemesgabals, kas nepieciešams būvju uzturēšanai.

Iznomājot zemesgabalu, tiks nodrošinātas privātpersonas tiesības arī turpmāk izmantot savu īpašumu saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto teritoriju, kuru ierobežo pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktās sarkanās līnijas. Esošā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības netiks aprobežotas saskaņā ar tiesisko regulējumu.

Rīkojums paredz, ka gadījumā, ja Rīgas pilsētas dome līdz 2011.gada 28.augustam pieņems lēmumu par būvniecības projekta realizāciju, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām būves tiks atsavinātas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par pievienošanos Keiptaunas konvencijai

Valdība 12.oktobrī atbalstīja pievienošanos Keiptaunas konvencijai, kas uzlabos iespējas veikt drošus ieguldījumus aviācijas nozarē, kā arī veicinās pasažieru aviopārvadājumu izaugsmi.

Tāpat tiktu sekmēta aviācijas nozares attīstība Latvijā, piesaistītas ārvalstu investīcijas un veicināta pasažieru aviopārvadājumu izaugsme. Būtiski, ka juridiskās garantijas, kas paredzētas Konvencijā, stiprinātu Latvijas kā tiesiskas valsts tēlu starptautiskajā sadarbībā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001.gada 16.novembrī Keiptaunā)”, ko 12.oktobrī apstiprināja valdība. Par to vēl lems Saeima.

Konvencija galvenokārt aizsargā kreditoru tiesības, bet vienlaikus tas arī nodrošina iespēju tiem gaisa pārvadātājiem, kuru valstis ir pievienojušās līgumam, lielākas izvēles iespējas, slēdzot nomas līgumus. Gaisa kuģu nomnieki var iegūt samazinātu maksu par risku, kā arī saņemt izdevīgākus gaisa kuģu nomas noteikumus un izmantot jaunākus gaisa kuģus.

Minētais starptautiskais tiesību akts tika izstrādāts, lai novērstu problēmas, ko rada atšķirīgās valstu tiesību sistēmu pieejas jautājumiem par investoru un īpašnieku nodrošinājumu attiecībā uz iznomātām vērtīgām kustamām iekārtām, tostarp arī gaisa kuģiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par neatgūstamā pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu nozaru organizācijas projekta attiecināmajās izmaksās

12.oktobrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto grozījumu Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos Nr.783 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”, paredzot, ka turpmāk nodibinājumi un biedrības projekta attiecināmajās izmaksās varēs iekļaut neatgūstamo pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Dokumentā paredzēts: ja programmas iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, no projekta valsts līdzfinansējuma daļas tiek segts PVN, ko nevar atgūt kā priekšnodokli.

Tāpēc atbalsta saņēmējam par PVN summu līdz 2011.gada 31.decembrim Lauku atbalsta dienestā jāslēdz papildu vienošanās ar programmas iesniedzēju par finansējuma piešķiršanu.

Grozījums normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību investīcijām zivsaimniecībā

12.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””. Grozījumi normatīvajā aktā izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību, vairs neparedzot prasību par līgumu slēgšanu atbalsta saņemšanai.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz mazāks dokumentu skaits nekā līdz šim, jo turpmāk par projekta pieteikumā nepieciešamo Pārtikas un veterinārā dienesta, zemesgrāmatu nodaļas un Valsts ieņēmumu dienesta informāciju pārliecināsies LAD.

Lai arī turpmāk uz atbalstu varētu pretendēt valsts zivju audzētavas, normatīvais akts precizē atbalsta pretendentus, paredzot iespēju atbalstu saņemt valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātai publiskai personai, kuras kompetencē ir zivju krājumu atražošana. Noteikumos arī tiek papildinātas attiecināmās izmaksas, paredzot iespēju biedrībām pretendēt uz atbalstu inovatīvu tehnoloģiju apmācības centru akvakultūras nozarē veidošanai. Tāpat noteikumos, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, veikti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Paredzēts arī, ka turpmāk atbalsta saņēmējam Lauku atbalsta dienestā vairs nebūs jāiesniedz naudas plūsmas pārskats.

Tāpat normatīvajā aktā precizēti atlases kritēriji, ņemot vērā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komitejas sēdē apstiprinātos grozījumus atlases kritērijos.

Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa