Eiropas Komisija: Par Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu

Ziņojumā par Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu attiecībā uz iekšējām robežām Komisija norāda trīs īpašus problemātiskos jautājumus: grūtības saistībā ar iespējamajām regulārām un sistemātiskām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās, šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām un kavēta paziņošana par plānotu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām.

“Telpa bez iekšējām robežām, kurā cilvēki var brīvi pārvietoties, ir viens no lielākajiem Eiropas sadarbības sasniegumiem un reāls ieguvums pilsoņiem. Tādēļ ir žēl, ka tas ne visur tiek ievērots, kā liecina šis ziņojums,” sacīja ES komisāre iekšlietu jomā Sesīlja Malmstrēma.

Šengenas nolīgums nozīmē, ka personas neatkarīgi no viņu pilsonības var šķērsot iekšējās robežas jebkurā vietā un viņām nepiemēro robežpārbaudes. Tomēr visā teritorijā, tostarp pierobežas zonās, ir atļauts cilvēkus pārbaudīt, dalībvalstu kompetentajām iestādēm īstenojot policijas pilnvaras, ja vien šo pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.

Komisiju uztrauc grūtības, par kurām ziņojuši ceļotāji saistībā ar iespējamajām regulārām un sistemātiskām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās. Lai atbilstīgi uzraudzītu šo situāciju un pievērstos pilsoņu paustajām bažām, Komisija uzskata, ka nepieciešams vairāk informācijas no dalībvalstīm par to, cik bieži un kāpēc tās veic pārbaudes iekšējās pierobežas zonās.

Reaģējot uz šo situāciju, Komisija izvērtē sūdzības un vēršas pie dalībvalstīm, lai saņemtu skaidrojumus. Ja skaidrojumi nebūs pietiekami, Komisija izmantos visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu Savienības tiesību pareizu piemērošanu. Komisija arī lūgs dalībvalstis iesniegt statistikas datus par pārbaudēm, kuras to teritorijā un jo īpaši iekšējās pierobežas zonās veikusi policija. Turklāt priekšlikumā par pārskatīto Šengenas izvērtēšanas mehānismu Komisija paredzēs, ka, iepriekš nepaziņojot, tiks veikti apmeklējumi uz vietām, lai pārliecinātos, vai pie iekšējām robežām netiek veiktas pārbaudes.

Komisija arī norāda, ka robežpārejas vietās pie iekšējām robežām joprojām atrodas lielapjoma infrastruktūra, kā rezultātā bieži ir noteikti būtiski ātruma ierobežojumi. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jālikvidē visi minētie šķēršļi, lai atvieglotu satiksmes plūsmu, un jo īpaši visi ātruma ierobežojumi, kuru pamatā nav tikai ceļu satiksmes drošības apsvērumi.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka Šengenas Robežu kodekss atļauj atjaunot pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām, Komisija uzstāj, ka par jebkādu plānotu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām ir jāpaziņo laikus. Komisija arī lūdz dalībvalstis sniegt sīku informāciju, lai Komisija vajadzības gadījumā varētu sniegt savu atzinumu un lai varētu uzsākt oficiālu apspriešanos starp dalībvalstīm un Komisiju.

Pamatinformācija

Šengenas nolīgumu 1985.gada 14.jūnijā parakstīja Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande, un tas ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā, atceļot sistemātisku iekšējo robežu kontroli.

Šengenas zonā pašlaik ir 25 Šengenas dalībvalstis, proti, ES valstis Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, kā arī trīs asociētās valstis, kas nav ES dalībvalstis, – Norvēģija, Īslande un Šveice. Bulgārija, Rumānija un Kipra Šengenas tiesību aktus pašlaik piemēro tikai daļēji, tādēļ pie robežām ar šīm trim ES dalībvalstīm joprojām tiek veiktas pārbaudes.

Šengenas Robežu kodekss stājās spēkā 2006.gada 13.oktobrī. Ar to konsolidē un tālāk pilnveido Šengenas tiesību aktus. Kodeksa III sadaļā tika apstiprināts, ka netiek veikta nekāda to personu pārbaude, kuras šķērso iekšējās robežas starp Šengenas valstīm.

Šengenas Robežu kodeksa 38.pantā paredzēts, ka Komisijai līdz 2009.gada 13.oktobrim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par III sadaļas piemērošanu. Šajā nolūkā Komisija nosūtīja dalībvalstīm anketu, lai iegūtu informāciju par Šengenas Robežu kodeksa III sadaļas noteikumu piemērošanu. Ziņojuma sniegšanai noteikto termiņu nebija iespējams ievērot, jo vairākas dalībvalstis informāciju sniedza novēloti. Komisijas ziņojumā, kas sagatavots, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm, ir ņemta vērā arī informācija, ko Komisijai snieguši pilsoņi un Eiropas Parlamenta deputāti, norādot uz iespējamām robežpārbaudēm pie iekšējām robežām un uz šķēršļiem netraucētai satiksmes plūsmai, kādi joprojām ir dažās agrākajās robežšķērsošanas vietās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa