Par atlīdzību valsts un pašvaldību institūcijās

Saeima 14.oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas līdzšinējo regulējumu papildina ar pielikumiem, kuros ietvertas amatu saimes, apakšsaimes un to apraksti, kā arī mēnešalgu grupas, to maksimālie apmēri un mēnešalgas noteikšanas kritēriji.

Ministru kabinetam būs jānosaka vienota amatu klasifikācija valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī klasificēšanas uzraudzības sistēma un atbildīgā institūcija, kurai būs tiesības uzdot attiecīgajai institūcijai grozīt un precizēt amatu klasifikāciju, ja tiks konstatēti pārkāpumi.

Izmaiņas atlīdzības likumā arī nosaka atlīdzību, pabalstus, kompensācijas un citas sociālās garantijas darbiniekam, kurš pilda dienestu ārvalstīs vai arī veic eksperta vai konsultanta darbu starptautiskā organizācijā vai tās pārstāvniecībā.

Atlīdzības likums arī papildināts ar pantu, kas regulē vidējās izpeļņas aprēķināšanu.

Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka pašvaldībām līdz 2011.gada 1.janvārim jānodrošina pašvaldībās un to iestādēs strādājošo mēnešalgu atbilstība atlīdzības likuma prasībām.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā stāsies spēkā 1.decembrī.

Saeimas preses dienests

Finanšu ministrija – par Saeimā pieņemtajiem grozījumiem

14.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (vienotais atlīdzības likums), paredzot vairākus būtiskus jaunumus – pagarinot termiņu, kad pašvaldībām jāievieš vienotā atlīdzības likuma normas, atļaujot apmaksāt valsts un pašvaldību institūciju darbinieku darbu, kas ieguldīts starptautiska sadarbības projekta realizācijā, un atceļot Ministru kabineta locekļu padomnieku atalgojuma ierobežojumus.

Parlaments lēma, ka pašvaldību un to izveidoto iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu atbilstība vienotā atlīdzības likuma prasībām jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim.

Tāpat Saeima atbalstīja premjera un ministru biroju darbinieku algām atcelt 60% ministra algas ierobežojumu, svītrojot šo ierobežojumu no likuma pārejas noteikumiem, kas līdz šim noteica, ka 2010.gadā Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt MK locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6. Ja līdz šim maksimālā summa, ko varēja saņemt premjera padomnieks bija 1145 lati, bet ministra padomnieks – 1030 lati, tad turpmāk šīs amatpersonas varēs saņemt līdz 1591 latam. Savukārt maksimālā summa, ko varēs saņemt premjera biroja vadītājs, būs 1715 lati.

Tomēr šī norma nenozīmē, ka automātiski tiks palielinātas visu premjera un ministru biroju darbinieku algas. Katra darbinieka atalgojums būs jāvērtē individuāli, ņemot vērā Valsts kancelejas vai ministrijas algu fondu un padomnieka kvalifikācijas pakāpi, darba pieredzi, izglītību un darba pienākumus. Finanšu ministrijā netiek plānota ministra padomnieku algu palielināšana.

Saeimā arī lēma papildināt likumu ar punktu, kas nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums – valsts vai pašvaldības institūcija saņem tiešu ienākumu no cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgta līguma), maksā par to darbinieku paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa