Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs K.Gerhards - Ministru prezidenta uzdevumā
Uz jaut. nr.235/J9 – dok. nr.6467
Par mēģinājumu iespaidot LTV ziņu dienesta darbu

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 121.pantu, kā arī ievērojot Ministru prezidenta 2010.gada 17.septembra rezolūcijā nr.45/SAN-2894 noteikto, sniedzu atbildes uz deputātu 2010.gada 15.septembra jautājumiem (nr.235/J9):

1. Emīls Jakrins sarunā ar LTV ziņu dienesta vadītāju M.Gailīti atkārtoti un nepārprotami lieto vārdu "Mēs". Kā vārdā Jakrina kungs runā? Ministra vai visas valdības vārdā?

Emīla Jakrina saruna ar LTV ziņu dienesta vadītāju M.Gailīti nav notikusi ne manā, ne valdības uzdevumā. Līdz ar to E.Jakrins ir paudis tikai savu viedokli, iepriekš to nesaskaņojot.

2. Kā Ministru prezidents vērtē satiksmes ministra Kaspara Gerharda rīcību izvairoties no skaidras sava padotā rīcības izvērtējuma un atbilstošu lēmumu pieņemšanas? Vai ministrs un viņa padotie, kas darbojās ar tik nepieņemamām metodēm, ir tiesīgi turpināt ieņemt savus amatus?

Drošības policija ir sākusi pārbaudi par E.Jakrina iespējamo draudēšanu LTV ziņu dienesta vadītājam Gailītim. Attiecīgi Emīla Jakrina atbilstība satiksmes ministra biroja vadītāja amatam tiks vērtēta pēc Drošības policijas atzinuma saņemšanas.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Rīgā 2010.gada 21.septembrī

 

Ministrs E.Repše - Ministru prezidenta uzdevumā
Uz jaut. nr.236/J9 – dok. nr.6487
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Izpildot Ministru prezidenta 2010.gada 17.septembra rezolūciju Nr.45/SAN-2901, Finanšu ministrija ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas 2010.gada 16.septembra vēstuli Nr. 12/2-7-n/224-(9/10) un sniedz atbildes uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu 2010.gada 16.septembra vēstulē uzdotajiem jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai (jautājuma reģistra Nr.236/J9).

1. Kad valdība sabiedrību iepazīstinās ar detalizētu pasākumu kompleksu, lai sasniegtu starptautiskajiem aizdevējiem solīto 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas līmenī – līdz 440 miljoniem latu?

Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķis ir nodrošināt sabalansētu ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Šī mērķa sasniegšana nav iedomājama bez atbilstošas fiskālās politikas, kas tuvāko gadu perspektīvā nodrošina pārmērīga budžeta deficīta samazināšanu un fiskālās konsolidācijas realizāciju, 2011.gada budžeta deficītam nepārsniedzot 6% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā nodrošinot budžeta deficītu mazāku par 3% no IKP. Novēršot pārmērīga budžeta deficīta esamību un izpildot arī Māstrihtas deficīta kritēriju, tiks likts būtisks pamats Latvijas iespējām ar 2014.gada 1.janvāri ieviest eiro.

Fiskālās konsolidācijas pasākumi budžeta deficīta samazināšanai ir īstenojami vispārējās valdības ietvaros, t.i., ne tikai attiecībā uz centrālo valdību, bet arī uz atvasinātajām publiskajām personām un pašvaldībām.

2011.gada konsolidācijas apmērs, pamatojoties uz aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, šobrīd tiek prognozēts robežās no 350 līdz 395 miljoniem latu, kur 395 miljoni latu atbilst ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā konsolidācijas apmēra intervāla zemākajai robežai. 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances (pirms konsolidācijas pasākumiem) precizēšana turpināsies šā gada oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.febrāra rīkojumu Nr.91 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr.91) līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma 1.pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos (t.i., priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām, priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai publiskajā pārvaldē, kā arī aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija) un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (t.i., par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

2. Vai Ministru kabinetam, Jūsuprāt, nav jāsaņem Saeimas akcepts starptautiskajiem aizdevējiem dotajam apsolījumam par līdzekļu samazināšanas pasākumiem 2011.gada valsts budžetā, panākot konsolidāciju līdz 440 miljoniem latu? Vai minētā Ministru kabineta dotā apsolījuma īstenošanai ir nepieciešamas izmaiņas kādos likumos? Ja tas ir nepieciešams, lūdzu, miniet konkrēti, kuros likumos un kādas izmaiņas ir nepieciešamas, kad tā tiks sagatavotas un nodotas apspriešanai Saeimā?

2010.gada 21.janvārī Latvijas Republikas Saeima uzdeva Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus no Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Savienības, Zviedrijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Somijas Republikas, Igaunijas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas Republikas un Polijas Republikas, par kopējo summu, kas nedrīkst pārsniegt 7,5 miljardus eiro, un aizņēmumu izmantot valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.

Ministru kabinets 2010.gada 8.jūnija sēdē nolēma (protokols Nr.30, 69. §) atbalstīt Starptautiskajam valūtas fondam nosūtāmo Nodomu vēstules projektu un starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku noslēdzamo Papildu vienošanās projektu (Papildu saprašanās memorands jeb saprašanās memoranda trešais papildinājums starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku), jo dokumenti ietvēra tikai tādus uzdevumus, kuri, ievērojot Ministru kabineta iekārtas likuma 3.pantu, ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem, un to īstenošanai nav nepieciešams informēt Saeimu un likuma veidā saņemt akceptu izmaiņu ieviešanai.

Situācijā, ja, strādājot pie nākošās Nodomu vēstules Starptautiskajam valūtas fondam vai Papildu vienošanās ar Eiropas Savienību, Ministru kabinets savos politiskajos apsolījumos, t.sk. jau uzņemtās aizņēmuma programmas ietvaros, iekļaus jaunas politikas jomas un izmaiņas, kuras var būtiski ietekmēt nozīmīgus dzīves jautājumus, kas atzīstami par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu un skar nodokļu politikas īstenošanu, sociālās aizsardzības sistēmu vai citu likumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu, Ministru kabinets par to informēs Saeimu, lai saņemtu tās akceptu šādu politikas izmaiņu ieviešanai. 

3. Kādā proporcijā Jūsu vadītais Ministru kabinets ir plānojis īstenot starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu par 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju: cik lielā apmērā ir plānots ieņēmumu palielinājums uz nodokļu rēķina un cik lielā apmērā – valsts budžeta izdevumu samazinājums?

Līdz 2010.gada oktobra beigām tiks sagatavoti iespējamie konsolidācijas pasākumu tehniskie priekšlikumi, paredzot gan pasākumus iespējamiem budžeta ietaupījumiem, gan pasākumus papildu ieņēmumiem, par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka nekā 2011.gadam nepieciešamais fiskālās konsolidācijas apmērs. Iepriekš minētie tehniskie priekšlikumi tiks iesniegti jaunajai valdībai lēmumu pieņemšanai. Proporcijas apmērs būs tieši atkarīgs no jaunās valdības pieņemtajiem lēmumiem, izdarot izvēli par labu konkrētiem pasākumiem ieņēmumu un/vai izdevumu daļā. 

Jāatzīmē, ka pasaulē nepastāv vienota standarta pieeja, kas būtu vērtējama kā labākā un tieši piemērojamā prakse budžeta konsolidācijas procesa veikšanai. Atsevišķu valstu starptautiskie eksperti ir norādījuši uz pozitīvu līdzšinējo pieredzi, ja konsolidācija tiek veikta tādā proporcijā, kur 1/3 pasākumu vērsta uz ieņēmumu paaugstināšanu, savukārt 2/3 pasākumu attiecas uz izdevumu samazināšanu.

4. Kādus pasākumus Jūsu vadītais Ministru kabinets ir plānojis, lai 2011.gada valsts budžetā panāktu ieņēmumu palielinājumu? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus un to rezultātā prognozēto ieņēmumu apjomu.

Lai palielinātu budžeta ieņēmumus, 2010.gada 10.augustā Ministru kabinets pieņēma “Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam”, kurā ietvertās aktivitātes ir vērstas uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, lai motivētu nereģistrētās saimnieciskās darbības pāreju oficiālajā sektorā.

Visi plānā ietvertie pasākumi ir vērsti uz to, lai veicinātu legālo ekonomiku, līdz ar to arī nodokļu maksāšanas labprātīgumu, tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus. Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku, savukārt darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un motivētu arī turpmāk tos darboties legāli, minētais plāns paredz pasākumus, kas nodalītu uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem, piemērojot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses. Plānā liela nozīme ir pievērsta administratīvo prasību un to izpildes vienkāršošanai, nodokļu sistēmas efektivitātes celšanai, kā arī atbalsta pasākumiem īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsti savu saistību izpildē.

Lai samazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā, plāns paredz pilnveidot sankciju sistēmu, kas radīs būtiskus materiālos zaudējumus un ierobežos attiecīgo personu iespējas turpināt neatļautās darbības. Iepriekš minēto ir paredzēts panākt, stiprinot kontrolējošo iestāžu kapacitāti, palielinot soda sankcijas un pārskatot kopējo sodu sistēmu. Tāpat ir plānots ierobežot ēnu ekonomikas dalībnieku pieeju sadarbības līgumiem ar valsti, t.sk. iepirkumu, Eiropas Savienības projektu, kā arī administratīvo prasību vienkāršošanas jomā.

Viens no būtiskiem apstākļiem, kas attur ēnu ekonomikas dalībniekus no savas darbības legalizācijas, ir ar pārejas brīdi saistītie riski. Lai mazinātu šos riskus, saskaņā ar šo plānu tiks paredzēta vienreizēja iespēja deklarēt nelegāli iegūtu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli.

Kā nozīmīgu pasākumu ekonomikas attīstības veicināšanai, līdz ar to – arī budžeta ieņēmumu palielināšanai, jāatzīmē rastā iespēja nodrošināt resursu pieejamību Eiropas Savienības fondu apguvei, neskatoties nepieciešamību veikt budžeta konsolidāciju. 2010.gadā tika palielināts sākotnēji plānotais pieejamais finansējums ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai. Arī 2011.gadā paredzēts palielināt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai pieejamos līdzekļus (par 250 miljoniem latu, kas ir 55% palielinājums, salīdzinot ar sākotnēji budžetā plānotajiem 450 miljoniem latu.). Ir paredzams, ka šīs papildus investīcijas radīs pozitīvu fiskālo efektu, palielinot nodokļu ieņēmumus budžetā, jau sākot ar 2011.gadu.

5. Kādas ir Jūsu vadītā Ministru kabineta 2011.gadā plānotās nodokļu izmaiņas? Lūdzu, miniet konkrētus nodokļus, plānoto likmju palielinājumu vai nodokļa bāzes paplašināšanu, norādot prognozētos ieņēmumus par katru no nodokļiem.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un publiskai diskusijai piedāvājusi “Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.–2015.gadam” (turpmāk – Pamatnostādnes) projektu, kurā ir noformulēti iespējamie vidēja termiņa pasākumi nodokļu politikas jomā. Pamatnostādnes ir izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 17.jūnijā. Ņemot vērā saskaņošanas procesā izteikto vēlmi dokumentā iekļaut detalizētāku analīzi par iespējamo pasākumu ietekmi, šobrīd notiek Pamatnostādņu projekta pilnveidošana. Tiek organizētas tikšanās, lai uzklausītu visas ieinteresētās organizācijas un veikts analītiskais darbs, lai Pamatnostādņu projektā vispusīgi atspoguļotu iespējamo pasākumu ietekmi. Plānots, ka Pamatnostādņu projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā šā gada oktobrī.

Papildus būtu jāatzīmē, ka Pamatnostādnes ir dokuments, kas paredzēts piecu gadu periodam, līdz ar to ne visi no tajās apskatītajiem pasākumiem ir jāievieš jau 2011.gadā. Saskaņā ar Pamatnostādņu projektu laika posmā līdz 2015.gadam iespējamie pasākumi nodokļu politikas jomā ir:

1) iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtēšana no administratīvo izmaksu un lietderības viedokļa;

2) pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana budžeta fiskālo iespēju robežās;

3) nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšana mājokļiem, nolūkā nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus, paredzot aizsardzības mehānismu maznodrošinātiem iedzīvotājiem;

4) nepieciešamības gadījumā – samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju pārskatīšana, vienlaicīgi paredzot atbalsta pasākumus maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Vēršam uzmanību uz to, ka nodokļu slogu palielinošos pasākumus nepieciešams skatīt kontekstā ar piedāvāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un kompensējošiem pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju atcelšanas gadījumā. Tas, kuri no piedāvātajiem ieņēmumu palielinošiem pasākumiem tiks piemēroti 2011.gadam, būs tieši atkarīgs no jaunās valdības pieņemtajiem lēmumiem, lemjot par budžeta konsolidāciju.

6. Kādus pasākumus Jūsu vadītais Ministru kabinets ir plānojis, lai panāktu izdevumu samazināšanu 2011.gada valsts budžetā? Lūdzu, miniet konkrētas nozares, norādot nepieciešamo finansējuma samazināšanas apjomu un plānotās reformas, lai šo samazinājumu sasniegtu.

Saskaņā ar iepriekš minēto un ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumu Nr.91, līdz šā gada oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Lai to nodrošinātu, līdz šim ir veikti šādi pasākumi:

1) finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 “Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam” apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem;

2) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam ievadīja Valsts kancelejas izveidotajā datu bāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām;

3) ar Ministru prezidenta 2010.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.284 “Par darba grupu no valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai funkciju optimizēšanai” tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Darba grupā piedalījās arī valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes deleģēta – biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kura atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem, katras nozares funkciju vērtēšanā iesaistīja nozarē kompetentas un nozari pārzinošas organizācijas un to pārstāvjus;

4) funkciju izvērtēšanas procesa pirmajā posmā no 2010.gada 1.jūnija līdz 23.jūnijam atbilstoši vienotai struktūrai ministrijas sniedza informāciju par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām, identificējot horizontālās funkcijas un jomas, kas ir padziļināti analizējamas vērtēšanas otrajā posmā;

5) funkciju izvērtēšanas otrajā posmā no 2010.gada 14.jūlija līdz 9.augustam, balstoties uz iegūto informāciju, tika veikta padziļināta funkciju analīze un priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas strukturālās izmaiņas un vidēja termiņa fiskālo konsolidāciju atsevišķās horizontālās funkciju vai politikas jomās. Kopumā šajā posmā notika divdesmit piecas konsultatīvās diskusijas, aktualizējot dažādu valstu pieredzi konkrētā reformu jomā, saņemot papildus informāciju par konkrētu funkciju kopu, tajās sniegto pakalpojumu būtību, procesu organizāciju, nodarbināto skaitu u.c.;

6) Funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojums tika izskatīts Reformu vadības darba grupas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmēs;

7) kopumā Funkciju vērtēšanas darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai, kas paredz 78,8 miljonu latu ietaupījumu 2011.gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Vērtējot samazinājumu pa funkcionālajiem blokiem, politikas veidošanas un vispārējo valdības dienestus (Ministru kabinets, ministrijas, centrālie aparāti) funkcijas piedāvāts samazināt par 8,2%; sabiedrisko kārtību, drošību un aizsardzību – 6%; ekonomiskās darbības plānošanu, atbalstu, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalstu plānošanas reģioniem – 9,1%; veselības bloku – 2,7%; kultūru, sportu un atpūtu – 7,1%; izglītības un zinātnes funkcijas – 2,3%; sociālo aizsardzību – 0,48% un valsts pārvaldes iestāžu izdevumus – 4,7%;

8) saskaņā ar Reformu vadības grupas sanāksmē nolemto Funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojums tika pieņemts zināšanai, un darba grupas ziņojums, ministriju iebildumi un priekšlikumi tika nodoti Finanšu ministrijai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta sastādīšanas procesā;

9) 2010.gada pavasarī Pasaules Bankas misija veica valsts budžeta izdevumu valsts pārvaldei, veselībai, izglītībai un sociālajai jomai izvērtējumu. Komentēšanai tika saņemts ziņojuma projekts un ierosinājumi konsolidācijas pasākumiem. Šobrīd Pasaules Banka turpina darbu pie gala ziņojuma sagatavošanas.

7. Kādus pasākumus Jūsu vadītais Ministru kabinets ir plānojis sociālajā budžetā, lai panāktu izdevumu samazinājumu 2011.gada valsts budžetā? Lūdzu, norādiet, kā starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu izpilde ietekmēs valsts nodrošinātās pensijas un pabalstus (lūdzu, miniet konkrētus plānoto samazinājumu apjomus par katru no pensiju un pabalstu veidiem, precizējot iespējamo ietaupījumu valsts budžetā).

Labklājības ministrijas izstrādātajā koncepcijā saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finanšu ilgtspējas nodrošināšanu ir sniegti priekšlikumi, kas ir vērsti uz izdevumu samazināšanu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un atsevišķu izdevumu pārstrukturēšanu uz valsts pamatbudžetu jau 2011.gadā, un tie ir šādi:

1) ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu izmaksas avota pārstrukturizēšana uz valsts pamatbudžetu ar 2011.gada 1.janvāri. Izdevumu samazinājums pret bāzes izdevumiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā: piemaksas pie vecuma pensijām – 134,1 miljons latu; piemaksas pie invaliditātes pensijām – 9,8 miljoni latu; vecāku pabalsti – 55,9 miljonu latu. Šī priekšlikuma realizācijas rezultātā pensiju un pabalstu apmēri netiks skarti;

2) valsts pensiju indeksācijas iesaldēšana uz laiku, atkarībā no inflācijas rādītajiem valstī. Izdevumu samazinājums pret  bāzes izdevumiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā: vecuma pensijas – 1,1 miljons latu; invaliditātes pensijas – 0,1 miljons latu; pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā – 0,03 miljoni latu, izdienas pensijas – 0,01 miljons latu. Šī priekšlikuma realizācijas rezultātā pensiju apmēri netiks paaugstināti atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām;

3) pāreja uz pensijas kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām sociālajām iemaksām gan 1. gan 2.pensiju līmenī un dalībnieka līdzdalības 2.pensiju līmeņa shēmā pārtraukšana vienlaikus ar 1.līmeņa pensijas piešķiršanu, sākot ar 2011.gadu. Valsts fondēto pensiju shēmā tiks pārskaitītas tikai faktiski veiktās sociālās iemaksas un līdz ar to izdevumu samazinājums valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā būtu 11,2 miljoni latu. Šī priekšlikuma realizācijas rezultātā, sākot ar 2013.gada otro pusi, kad likumā noteiktā vecumā pensionēsies pirmie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, gadījumos, ja darba devēji par attiecīgajiem laika periodiem nebūs veikuši sociālās iemaksas, personām 2.līmeņa pensiju apmēri būs attiecīgi mazāki, līdz brīdim, kamēr iemaksas faktiski tiks veiktas.

8. Kādas reformas Jūsu vadītais Ministru kabinets ir plānojis īstenot valsts pārvaldē, lai panāktu izdevumu samazinājumu 2011.gada valsts budžetā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, nepieciešamo finansējuma samazināšanas apjomu, norādot, no kādām valsts funkcijām varētu atteikties vai nodot tās pašvaldībām vai privātajam sektoram, kādas valsts iestādes varētu reorganizēt (apvienot vai likvidēt), kāds ir plānotais valsts pārvaldē strādājošo skaita samazinājums un atalgojuma fonda samazinājums.

Strukturālo reformu valsts pārvaldē kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

Mērķa sasniegšanas pakāpi raksturo šādi sasniegumi:

1) valsts aģentūru skaits ir par 52 % mazāks, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri;

2) kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) ir samazinājies no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm jeb par 34 % mazāk, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri;

3) 2010. gada jūnijā valsts budžeta finansētajās iestādēs attiecīgi bija 61 395 nodarbināto jeb par 22% mazāk (apm. 17 tūkst. darbinieku), salīdzinot ar 2008. gada vidējo nodarbināto skaitu, un par 12% mazāk, salīdzinot ar 2009. gada vidējo rādītāju;

4) 2010. gada pirmajos sešos mēnešos vidējā darba samaksa ir vidēji par 24% mazāka, salīdzinot ar 2008. gada vidējiem rādītājiem;

5) kopējais darbinieku skaits ar darba laika uzskaiti pamatdarbā ceturkšņa beigās vispārējās valdības sektorā 2010.gada II ceturksnī ir samazinājies līdz 8,1% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, samazinoties par -0,8% salīdzinot ar 2009.gada II ceturksni.

Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.pantam Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Tādēļ konkrēti turpmāk veicamie pasākumi, konkrēts valsts funkciju saraksts, no kurām varētu atteikties, konkrēts likvidējamo un apvienojamo valsts iestāžu saraksts un attiecīgi arī nepieciešamais finansēšanas samazināšanas apjoms tiks noteikts augstākminētajā laika periodā, nepārkāpjot pieņemtās tiesību normas.

Lai samazinātu strādājošo skaitu un atalgojuma kopējo fondu valsts pārvaldē ir iecerēts veikt šādus pasākumus:

1) ieviest vienotu valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēmu, kas iezīmētu būtiski jaunu pieeju valsts sektora algu sistēmas veidošanai, apvienojot vienā normatīvā regulējumā lielāko daļu valsts sektorā strādājošo atlīdzības noteikumu;

2) samazināt administratīvo slogu, lai padarītu valsts pārvaldi iedzīvotājiem pēc iespējas saprotamāku, ļautu izvairīties no vairāku dažādu iestāžu apmeklēšanas, ieviešot “vienas pieturas aģentūras” principu;

3) paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti, paredzot atbalsta funkciju centralizāciju, publisko pakalpojumu sniegšanas optimizāciju un padziļinātus funkciju auditus valdības noteiktajās prioritārajās jomās.

Tāpat, lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, samazinātu birokrātiju, stimulētu ekonomiku un koordinētu valsts budžeta projekta sagatavošanas procesu, ir izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā, kurā piedalīties ir aicināti arī valdības sadarbības partneri. Reformu vadības grupa ir valdības vidēja termiņa reformu vadības centrs, kas veic darbu būtiskākajos reformu virzienos, t.i., ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte, lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpinātu Latvijas konkurētspēju.

Ar cieņu, finanšu ministrs E. Repše

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs E.Repše
Uz jaut. nr.237/J9 – dok. nr.6488
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Finanšu ministrija ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas 2010.gada 16.septembra vēstuli Nr. 12/2-7-n/225-(9/10) un sniedz atbildes uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu 2010.gada 16.septembra vēstulē uzdotajiem jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai (jautājumu reģistra Nr.237/J9).

2. Kad Finanšu ministrija būs sagatavojusi detalizētu pasākumu kompleksu, lai sasniegtu starptautiskajiem aizdevējiem solīto 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas līmenī – līdz 440 miljoniem latu? Kāda ir Finanšu ministrijas piedāvātā 2011.gada konsolidācijas proporcija: cik lielā apmērā tiek plānots ieņēmumu palielinājums uz nodokļu rēķina un cik lielā apmērā – valsts budžeta izdevumu samazinājums?

Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķis ir nodrošināt sabalansētu ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Šī mērķa sasniegšana nav iedomājama bez atbilstošas fiskālās politikas, kas tuvāko gadu perspektīvā nodrošina pārmērīga budžeta deficīta samazināšanu un fiskālās konsolidācijas realizāciju, 2011.gada budžeta deficītam nepārsniedzot 6% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā nodrošinot budžeta deficītu mazāku par 3% no IKP. Novēršot pārmērīga budžeta deficīta esamību un izpildot arī Māstrihtas deficīta kritēriju, tiks likts būtisks pamats Latvijas iespējām ar 2014.gada 1.janvāri ieviest eiro.

Fiskālās konsolidācijas pasākumi budžeta deficīta samazināšanai ir īstenojami vispārējās valdības ietvaros, t.i. ne tikai attiecībā uz centrālo valdību, bet arī uz atvasinātajām publiskajām personām un pašvaldībām.

2011.gada konsolidācijas apmērs, pamatojoties uz aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, šobrīd tiek prognozēts robežās no 350 līdz 395 miljoniem latu, kur 395 miljoni latu atbilst ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā konsolidācijas apmēra intervāla zemākajai robežai. 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances (pirms konsolidācijas pasākumiem) precizēšana turpināsies šā gada oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.febrāra rīkojumu Nr.91 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr.91) līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma 1.pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos (t.i., priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām, priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai publiskajā pārvaldē, kā arī aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija) un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (t.i., par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

Attiecībā uz jautājuma daļu par konsolidācijas proporciju vispirms vēlamies informēt, ka līdz 2010.gada oktobra beigām tiks sagatavoti iespējamie konsolidācijas pasākumu tehniskie priekšlikumi, paredzot gan pasākumus iespējamiem budžeta ietaupījumiem, gan pasākumus papildu ieņēmumiem par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka nekā 2011.gadam nepieciešamais fiskālās konsolidācijas apmērs. Iepriekš minētie tehniskie priekšlikumi tiks iesniegti jaunajai valdībai lēmumu pieņemšanai. Proporcijas apmērs būs tieši atkarīgs no jaunās valdības pieņemtajiem lēmumiem, izdarot izvēli par labu konkrētiem pasākumiem ieņēmumu un/vai izdevumu daļā. 

Jāatzīmē, ka pasaulē nepastāv vienota standarta pieeja, kas būtu vērtējama kā labākā un tieši piemērojamā prakse budžeta konsolidācijas procesa veikšanai. Atsevišķu valstu starptautiskie eksperti ir norādījuši uz pozitīvu līdzšinējo pieredzi, ja konsolidācija tiek veikta tādā proporcijā, kur 1/3 pasākumu vērsta uz ieņēmumu paaugstināšanu, savukārt 2/3 pasākumu attiecas uz izdevumu samazināšanu.

9. Kādus pasākumus Finanšu ministrija piedāvās Ministru kabinetam, lai 2011.gada valsts budžetā panāktu ieņēmumu palielinājumu? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus un to rezultātā prognozēto ieņēmumu apjomu.

Lai palielinātu budžeta ieņēmumus, 2010.gada 10.augustā Ministru kabinets pieņēma “Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam”, kurā ietvertās aktivitātes ir vērstas uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, lai motivētu nereģistrētās saimnieciskās darbības pāreju oficiālajā sektorā.

Visi plānā ietvertie pasākumi ir vērsti uz to, lai veicinātu legālo ekonomiku, līdz ar to arī nodokļu maksāšanas labprātīgumu, tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus. Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku, savukārt darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un motivētu arī turpmāk tos darboties legāli, minētais plāns paredz pasākumus, kas nodalītu uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem, piemērojot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses. Plānā liela nozīme ir pievērsta administratīvo prasību un to izpildes vienkāršošanai, nodokļu sistēmas efektivitātes celšanai, kā arī atbalsta pasākumiem īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsti savu saistību izpildē.

Lai samazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā, plāns paredz pilnveidot sankciju sistēmu, kas radīs būtiskus materiālos zaudējumus un ierobežos attiecīgo personu iespējas turpināt neatļautās darbības. Iepriekš minēto ir paredzēts panākt, stiprinot kontrolējošo iestāžu kapacitāti, palielinot soda sankcijas un pārskatot kopējo sodu sistēmu. Tāpat ir plānots ierobežot ēnu ekonomikas dalībnieku pieeju sadarbības līgumiem ar valsti, t.sk. iepirkumu, Eiropas Savienības projektu, kā arī administratīvo prasību vienkāršošanas jomā.

Viens no būtiskiem apstākļiem, kas attur ēnu ekonomikas dalībniekus no savas darbības legalizācijas, ir ar pārejas brīdi saistītie riski. Lai mazinātu šos riskus, saskaņā ar šo plānu tiks paredzēta vienreizēja iespēja deklarēt nelegāli iegūtu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli.

Kā nozīmīgu pasākumu ekonomikas attīstības veicināšanai, līdz ar to – arī budžeta ieņēmumu palielināšanai, jāatzīmē rastā iespēja nodrošināt resursu pieejamību Eiropas Savienības fondu apguvei, neskatoties uz nepieciešamību veikt budžeta konsolidāciju. 2010.gadā tika palielināts sākotnēji plānotais pieejamais finansējums ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai. Arī 2011.gadā paredzēts palielināt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai pieejamos līdzekļus (par 250 miljoniem latu, kas ir 55% palielinājums, salīdzinot ar sākotnēji budžetā plānotajiem 450 miljoniem latu.). Ir paredzams, ka šīs papildu investīcijas radīs pozitīvu fiskālo efektu, palielinot nodokļu ieņēmumus budžetā, jau sākot ar 2011.gadu.

10. Kādas ir Finanšu ministrijas 2011.gadā plānotās nodokļu izmaiņas? Lūdzu, miniet konkrētus nodokļus, plānoto likmju palielinājumu vai nodokļa bāzes paplašināšanu, norādot prognozētos ieņēmumus par katru no nodokļiem.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un publiskai diskusijai piedāvājusi “Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.–2015.gadam” (turpmāk – Pamatnostādnes)projektu, kurā ir formulēti iespējamie vidēja termiņa pasākumi nodokļu politikas jomā. Pamatnostādnes ir izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 17.jūnijā. Ņemot vērā saskaņošanas procesā izteikto vēlmi dokumentā iekļaut detalizētāku analīzi par iespējamo pasākumu ietekmi, šobrīd notiek Pamatnostādņu projekta pilnveidošana. Tiek organizētas tikšanās, lai uzklausītu visas ieinteresētās organizācijas un veikts analītiskais darbs, lai Pamatnostādņu projektā vispusīgi atspoguļotu iespējamo pasākumu ietekmi. Plānots, ka Pamatnostādņu projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā šā gada oktobrī.

Papildus būtu jāatzīmē, ka Pamatnostādnes ir dokuments, kas paredzēts piecu gadu periodam, līdz ar to ne visi no tajās apskatītajiem pasākumiem ir jāievieš jau 2011.gadā. Saskaņā ar Pamatnostādņu projektu laika posmā līdz 2015.gadam iespējamie pasākumi nodokļu politikas jomā ir:

5) iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtēšana no administratīvo izmaksu un lietderības viedokļa;

6) pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana budžeta fiskālo iespēju robežās;

7) nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšana mājokļiem, nolūkā nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus, paredzot aizsardzības mehānismu maznodrošinātiem iedzīvotājiem;

8) nepieciešamības gadījumā – samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju pārskatīšana, vienlaicīgi paredzot atbalsta pasākumus maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Vēršam uzmanību uz to, ka nodokļu slogu palielinošos pasākumus nepieciešams skatīt kontekstā ar piedāvāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un kompensējošiem pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju atcelšanas gadījumā. Tas, kuri no piedāvātajiem ieņēmumu palielinošiem pasākumiem tiks piemēroti 2011.gadam, būs tieši atkarīgs no jaunās valdības pieņemtajiem lēmumiem, lemjot par budžeta konsolidāciju.

11. Kādus pasākumus Finanšu ministrija piedāvās, lai panāktu izdevumu samazināšanu 2011.gada valsts budžetā? Lūdzu, miniet konkrētas nozares, norādot nepieciešamo finansējuma samazināšanas apjomu un plānotās reformas, lai šo samazinājumu sasniegtu.

Saskaņā ar iepriekš minēto un ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumu Nr.91, līdz šā gada oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Lai to nodrošinātu, līdz šim ir veikti šādi pasākumi:

10) finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 “Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam” apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem;

11) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam ievadīja Valsts kancelejas izveidotajā datu bāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām;

12) ar Ministru prezidenta 2010.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.284 “Par darba grupu no valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai funkciju optimizēšanai” tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Darba grupā piedalījās arī valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes deleģēta – biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kura atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem, katras nozares funkciju vērtēšanā iesaistīja nozarē kompetentas un nozari pārzinošas organizācijas un to pārstāvjus;

13) funkciju izvērtēšanas procesa pirmajā posmā no 2010.gada 1.jūnija līdz 23.jūnijam atbilstoši vienotai struktūrai ministrijas sniedza informāciju par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām, identificējot horizontālās funkcijas un jomas, kas ir padziļināti analizējamas vērtēšanas otrajā posmā;

14) funkciju izvērtēšanas otrajā posmā no 2010.gada 14.jūlija līdz 9.augustam, balstoties uz iegūto informāciju, tika veikta padziļināta funkciju analīze un priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas strukturālās izmaiņas un vidēja termiņa fiskālo konsolidāciju atsevišķās horizontālās funkciju vai politikas jomās. Kopumā šajā posmā notika divdesmit piecas konsultatīvās diskusijas, aktualizējot dažādu valstu pieredzi konkrētā reformu jomā, saņemot papildu informāciju par konkrētu funkciju kopu, tajās sniegto pakalpojumu būtību, procesu organizāciju, nodarbināto skaitu u.c.;

15) Funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojums tika izskatīts Reformu vadības darba grupas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmēs;

16) kopumā Funkciju vērtēšanas darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai, kas paredz 78,8 miljonu latu ietaupījumu 2011.gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Vērtējot samazinājumu pa funkcionālajiem blokiem, politikas veidošanas un vispārējo valdības dienestus (Ministru kabinets, ministrijas, centrālie aparāti) funkcijas piedāvāts samazināt par 8,2%; sabiedrisko kārtību, drošību un aizsardzību – 6%; ekonomiskās darbības plānošanu, atbalstu, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalstu plānošanas reģioniem – 9,1%; veselības bloku – 2,7%; kultūru, sportu un atpūtu – 7,1%; izglītības un zinātnes funkcijas – 2,3%; sociālo aizsardzību – 0,48% un valsts pārvaldes iestāžu izdevumus – 4,7%;

17) saskaņā ar Reformu vadības grupas sanāksmē nolemto Funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojums tika pieņemts zināšanai, un darba grupas ziņojums, ministriju iebildumi un priekšlikumi tika nodoti Finanšu ministrijai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta sastādīšanas procesā;

2010.gada pavasarī Pasaules Bankas misija veica valsts budžeta izdevumu valsts pārvaldei, veselībai, izglītībai un sociālajai jomai izvērtējumu. Komentēšanai tika saņemts ziņojuma projekts un ierosinājumi konsolidācijas pasākumiem. Šobrīd Pasaules Banka turpina darbu pie gala ziņojuma sagatavošanas.

12. Kādas reformas ir plānotas Finanšu ministrijas aparātā, lai panāktu izdevumu samazinājumu 2011.gada valsts budžetā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, nepieciešamo finansējuma samazināšanas apjomu, norādot no kādām valsts funkcijām varētu atteikties vai nodot tās pašvaldībām vai privātajam sektoram, kādas Finanšu ministrijas padotības iestādes varētu reorganizēt (apvienot vai likvidēt), kāds ir plānotais Finanšu ministrijas aparātā strādājošo skaita samazinājums un atalgojuma fonda samazinājums.

Kopš 2009.gada Finanšu ministrijā ir veikta būtiska reorganizācija. Reorganizācijas rezultātā centrālajā aparātā tika likvidētās 57 štata vietas, kopējais atalgojuma fonds tika samazināts par 42%. Tika likvidētas vairākas atbalsta funkcijas (risku un kvalitātes vadība, informācijas tehnoloģijas atbalsts), būtiski samazināts iepirkumu apjoms.

Arī padotības iestāžu funkcijas tika optimizētas un to budžeti samazināti.

Tā piemēram, 2009.gadā Valsts kase veica pilnīgu strukturālo reorganizāciju, izvērtējot gan Valsts kases centrālā aparāta, gan Valsts kases budžeta izpildes un kontroles funkcijas izpildē iesaistītā personāla optimizācijas iespējas (veikta pilnīga pāreja uz valsts budžeta elektronisko norēķinu veikšanu, izmantojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase, uzsākta pašvaldību budžeta izpildes pārskatu centralizēta pieņemšana un apkopošana, likvidēti 27 Valsts kases reģionālie norēķinu centri), kopumā likvidējot 89 amata vietas jeb 33% no amata vietu skaita.

Vislielākais samazinājums bija Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā (VID). 2010.gadā VID budžetā pieejamais finansējums ir samazināts par 39,17% pret 2008.gadu. 2009.gadā VID tika likvidētas 700 štata vietas. Ņemot vērā VID nozīmīgo lomu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanā, Ministru kabinets ar 2010.gada 24.augusta rīkojumu Nr.501 “Par Valsts ieņēmumu dienesta atalgojuma sistēmas koncepciju” VID budžetā 2010.gadam apstiprinājis papildu finansējuma pārdali resora ietvaros VID ierēdņu (darbinieku) atlīdzībai 1,5 miljonu latu apmērā, kas rada ietekmi uz VID budžetu 2011.gadam 3,6 miljonu latu apmērā.

Viena no Finanšu ministrijas prioritātēm ir nodrošināt “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam” īstenošanu un šī plāna ieviešana nav skatāma atrauti no nepieciešamības stiprināt VID kapacitāti, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu un redzamu valsts budžeta ieņēmumu palielinājumu.

Ar cieņu, finanšu ministrs E. Repše

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs I.Dālderis
Uz jaut. nr.238/J9 – dok. nr.6482
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Kultūras ministrija ir iepazinusies ar politiskā bloka „Par labu Latviju!” 2010.gada 16.septembra vēstuli ar deputātu jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanā.

Informējam, ka Kultūras ministrijas 2011.gada valsts budžeta veidošanas process norit saskaņā ar Ministru kabineta noteikto budžeta sagatavošanas gaitu, ko vada Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka Latvijas tuvāko gadu fiskālās politikas galvenais virziens ir fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai, 2011.gada fiskālās politikas mērķis ir nepārsniegt budžeta deficītu 6% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā nodrošināt budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP.

Attiecībā uz fiskālās konsolidācijas pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai jāatzīmē, ka tie īstenojami vispārējās valdības ietvaros, kas attiecas ne tikai uz centrālo valdību, bet arī uz atvasinātajām publiskajām personām un pašvaldībām. 2011.gada konsolidācijas apmērs šobrīd prognozējams robežās 350–395 miljoni latu, kur 395 miljoni latu atbilst ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā intervāla zemākajai robežai.

Darbs pie 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances pirms konsolidācijas pasākumiem precizēšanas turpināsies oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti precizēts oktobrī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 „Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma 1.pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos (t.i., priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām, priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai publiskajā pārvaldē, kā arī aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija) un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 „Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 „Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam” apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam tika uzdots ievadīt Valsts kancelejas izveidotajā datu bāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Šo uzdevumu Kultūras ministrija ir veikusi.

Saskaņā ar iepriekš minēto rīkojumu ir sagatavots Valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātiem, tas prezentēts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kā arī Reformu vadības grupā (RVG). Funkciju izvērtēšanas rezultāti tiks izmantoti 2011.gada konsolidācijas pasākumu priekšlikumu sagatavošanā.

Kultūras ministrija informē, ka neatbalsta Valsts kancelejas Funkciju izvērtējuma darba grupas ziņojumā sniegtos priekšlikumus Kultūras ministrijas budžeta izdevumu konsolidācijai 2011.gada valsts budžetā, jo uzskata, ka tie nav pamatoti un neņem vērā 2009. un 2010.gadā veikto Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu ietekmi uz nozares dzīvotspēju. Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija, Latvijas Radošo savienību padome un citi ministrijas sociālie partneri vienprātīgi uzskata, ka tālāks kultūras valsts budžeta samazinājums 2011.gadā nav pieļaujams, jo kultūras nozarei atvēlētā finansējuma samazinājums šobrīd ir sasniedzis robežu, kad turpmākais samazinājums nenodrošina efektivitātes palielināšanu, bet apdraud nacionālo kultūras vērtību, kultūras procesu un nacionālas nozīmes institūciju pastāvēšanu ilgtermiņā.

Tālāk sniedzam atbildes uz deputātu izvirzītajiem jautājumiem:

1) Kādus pasākumus KM varētu īstenot, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, plānotās reformas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem.

2) Kādas reformas 2011.gadā finanšu resursu taupīšanas nolūkā KM plāno pārziņā esošajās nozarēs: bibliotēkas, muzeji, tautas māksla, teātris, filmu māksla, kultūrizglītība, pieminekļu aizsardzība un arhīvi? Lūdzu, miniet konkrētas iestādes un funkcijas, no kurām varētu atteikties vai nodot privātajam sektoram, norādot konkrēto līdzekļu ietaupījumu.

3) Kā nepieciešamā valsts budžeta 2011.gadam konsolidācija ietekmēs Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu? Lūdzu, norādiet konkrētu plānoto nepieciešamā finansējuma apjomu un iespējamo samazinājumu.

Kultūras ministrija plāno turpināt aizsāktās reformas (2011.gadā tās skars arhīvu sistēmu) un veikt citus pasākumus ministrijas funkciju nodrošināšanai, kuru nepieciešamību diktē jau 2009. un 2010.gadā veiktie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, taču šie pasākumi ir vērsti uz nozares pamatfunkciju saglabāšanu un neparedz fiskālo ietaupījumu 2011.gada valsts budžetā, bet gan līdzekļu efektīvu izmantošanu un pašu ieņēmumu palielināšanu. Taču jāņem arī vērā, ka nepieciešams laiks, lai ministrijas padotības iestādes spētu piemēroties jaunajai situācijai. Patlaban norit darbs pie kultūras nozaru stratēģiju izstrādes darbībai krīzes apstākļos. Pat ja kultūras nozares institūcijas īstermiņā spēj pielāgoties finansējuma trūkumam, atbildīgi liekot lietā radošo izdomu un kultūras nozares profesionāļu entuziasmu, tomēr ilgtermiņa kultūras institūciju, procesu un projektu samazinātais finansējums radīs neatgriezeniskas negatīvas sekas Latvijas kultūrvidē un sabiedrībā. Krīzes situācijā arī Latvijā ir jāturpina ievērot tā sauktais kultūras izņēmuma princips, lai kultūru, kas pārstāv un veido nacionālo identitāti, nepakļautu tirgus spēku nekontrolētai iedarbībai, kā arī lai nemazinātu kultūras ieguldījumu tautsaimniecībā, kā arī lomu sabiedrības izglītošanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Pieprasījums pēc kultūras, jo īpaši pasākumiem, kas ir bez maksas (bibliotēku pakalpojumi) vai par samazinātu maksu, neraugoties uz krīzi, ir ļoti augsts.

2010.gadā Kultūras ministrijas budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2008.gada plānu jau samazināti par 51,6 miljoniem latu jeb 43,1%.

Lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju:

- kopš 2008.gada nodarbināto skaits (tajā skaitā pedagoģiskās likmes kultūrizglītības iestādēs) Kultūras ministrijas budžeta resorā samazināts no 4051 darbinieka 2008.gada sākumā līdz 2491,5 darbiniekiem 2010.gada sākumā;

- vidējā mēneša atlīdzība Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs strādājošajiem 2009.gada laikā samazinājusies par 30% (vidējā mēnešalga 312 LVL);

- kultūras institūcijas, lai izvairītos no nodokļu un komunālo maksājumu parādiem, spiestas veikt savas funkcijas samazinātā apjomā, turklāt daudzās kultūras iestādēs darbinieki ir spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumus, tādējādi samazinās kultūras pieejamības iespējas sabiedrībai;

- Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets ir samazināts par 72%, sasniedzot absolūti kritisko robežu, lai ar šī būtiskā kultūrpolitikas instrumenta starpniecību vēl varētu uzturēt demokrātisku radošo procesu un sabiedriskās iniciatīvas visā valstī;

- krīzes periodā ir samazināts valsts administratīvais pārvaldes aparāts, Kultūras ministrijas sistēmā 2009.gadā ir likvidētas trīs padotības institūcijas, viena būtiski reorganizēta, bet septiņas valsts aģentūras ir apvienotas trijās; daļu no likvidēto iestāžu un aģentūru funkcijām ir pārņēmusi Kultūras ministrija, kuras centrālajā aparātā arī veiktas strukturālas reformas, samazinot departamentu un nodaļu skaitu un koncentrējot funkciju izpildi.

Atbilstoši Ministru kabineta 05.08.2010. rīkojumā Nr.456 „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta turpmākās īstenošanas koncepciju” atbalstītajam koncepcijas variantam, kas paredz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) būvdarbu pabeigšanu līdz 2012.gada novembrim, plānotais nepieciešamā finansējuma apjoms LNB projekta īstenošanai 2011.gadā ir 36 685 421 lats. Šāds nākamā gada finansējums dod iespēju sasniegt būtiskus rezultātus projekta attīstībā – pilnībā pabeigt LNB ēkas karkasa konstrukcijas un pavasarī atzīmēt „spāru svētkus”, bet līdz rudenim iegūt noslēgtu ēku, t.i., pabeigt ēkas jumta hidroizolācijas un fasādes darbus, tādējādi nepakļaujot turpmākam klimata bojājumu riskam jau uzcelto ēkas apjomu.

MK rīkojumā noteiktais plānotais finansējums turpmākajiem gadiem ir nepieciešams, lai projektu varētu realizēt ekonomiski un finansiāli visizdevīgākajā veidā, nesadārdzinot projekta izmaksas. Tālāk pievienotajā tabulā ir sniegts salīdzinājums plānotajiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam”, un ņemot vērā MK 05.08.2010. rīkojumu Nr.456 „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta turpmākās īstenošanas koncepciju”. Kā redzams, ar MK rīkojumu tiek izmainīts tikai finansējuma sadalījums pa gadiem, bet netiek izmainīts plānoto valsts budžeta izdevumu kopapjoms.

	(tūkst. latu)
	2010	2011	2012	2013	Kopā
Likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” plānotie budžeta izdevumi	13 018	26 555	79 318	0	118 892
Kopējie budžeta izdevumi, ņemot vērā MK 05.08.2010. rīkojumā Nr.456 „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta turpmākās īstenošanas koncepciju” piešķirtos līdzekļus un plānoto finansējumu	26 581	36 685	44 073	11 552	118 892
Izmaiņas	13 563	10 130	-35 245	11 552	0

Finansējuma samazināšana 2011.gadā novestu pie ievērojama projekta izmaksu pieauguma turpmākajā periodā un nozīmētu atteikšanos no LNB projekta īstenošanas likumā noteiktā termiņa īstenot projektu līdz 2012.gada 18.novembrim.

Kultūras ministrija darīs visu nepieciešamo, lai pārliecinātu valdību, Saeimu un sabiedrību par kultūras lomu arī šajā ekonomikai grūtajā periodā, un turpinās strādāt, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Kultūras ministrs I.Dālderis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs U.Augulis
Uz jaut. nr.239/J9 – dok. nr.6483
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 16.septembra deputātu jautājumu (reģistra Nr.2391/J9), sniedz šādas atbildes.

1) Kādus pasākumus Labklājības ministrija varētu īstenot, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, plānotās reformas ministrijā un tās padotības iestādēs un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām kopēji valstī plānots sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, par kura procesa virzību ir atbildīga Finanšu ministrija.

Līdzšinēji, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 "Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam" apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus, kurus nozarēm atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam tika uzdots ievadīt Valsts Kancelejas izveidotajā datubāze sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gada veicamajai fiskālajai konsolidācijai.

Saskaņa ar iepriekš minēto rīkojumu ir sagatavots Valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātiem, kas kopēji labklājības nozarē paredz izdevumu samazinājumu 25,2 milj.Ls apmērā, t.sk. no "matemātiskās pieejas" – 7,8 milj. Ls un papildus darba grupas rosināto strukturālo reformu ieguvums tiek plānots 17,4 milj.Ls apmērā. Jāatzīmē, ka Labklājības ministrija par Valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojumā ierosinātajiem priekšlikumiem ir izteikusi viedokli, norādot, ka finanšu samazinājumam var tikt virzīti tikai tādi pasākumi, kas ir izvērtēti un mazināti iespējamie riski to īstenošanai, kā arī novērsts tas, ka mehāniska samazinājuma rezultātā:

– tiek būtiski pasliktināta iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, it sevišķi mazaizsargātām sabiedrības grupām, kā, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, bērni, u.c.;

– lēmumi ir prettiesiski un tiek pārsūdzēti Satversmes tiesā;

– administratīvās kapacitātes nosacījumi visām valsts pārvaldes iestādēm nav vienoti un pamatoti;

– īstermiņa samazinājumi, panākot ātru fiskālo efektu, atstāj negatīvu ietekmi personai/sabiedrībai ilgtermiņā;

– samazinājumi ir pretrunā ar noslēgtajām vienošanām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Kopumā raksturojot līdzšinēji nozarē veiktās darbības izdevumu samazinājumam, jāatzīmē, ka izdevumu samazinājumi tika veikti, balstoties uz nozarē veiktajām strukturālajām reformām, izdevumu samazinājumu un būtiskām nozares politikas izmaiņām.

Fiskālās konsolidācijas gaitā nozarē vidējais amata vietu skaits 2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazināts par 19,5%, atlīdzības fonds samazināts par 39,1%, savukārt nozares institūciju skaits no 40 institūcijām samazināts uz 10 (šobrīd nozarē kopumā 11 institūcijas – Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija LM pievienota ar 01.07.2010., sadalot bijušo Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju). Minētie ieguvumi valsts budžetam pārsvarā balstīti uz administratīvo izdevumu samazinājumu, kā arī uz strukturālo reformu īstenošanu, kas ir izvērtētas un nav balstītas uz "matemātisku pieeju".

Labklājības ministrija fiskālās konsolidācijas gaitā jau 2009.gadā uzsāka apjomīgu strukturālo reformu īstenošanu nozarē ar mērķi panākt turpmāku valsts sociālo pakalpojumu finansēšanu samazināta finansējuma apstākļos un veikt labklājības nozarē finansējuma samazinājumu uz administratīvo izdevumu rēķina. Līdz ar to virkne funkciju tika deleģētas nevalstiskajam sektoram:

Tehnisko palīglīdzekļu administrēšana un piešķiršana deleģēta:

– tiflotehnikas nodrošināšana – Latvijas Neredzīgo biedrībai (ar 01.01.2010.);

– surdotehnikas nodrošināšana – Latvijas Nedzirdīgo savienībai (ar 01.01.2010.);

– pārējo tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (ar 01.09.2009.);

– redzes un dzirdes invalīdu sociālā rehabilitācija deleģēta attiecīgi Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai (no 01.01.2010.);

– no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās – deleģēta Latvijas Bērnu fondam (no 01.01.2010.).

Tāpat ar 2010.gadu Labklājības ministrijā daļēji centralizētas personāla, grāmatvedības un komunikācijas funkcijas, pārņemot Valsts darba inspekcijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts darba ekspertīzes ārstu valsts komisijas līdzšinēji veiktās atbalsta funkcijas, kā rezultātā samazinājums tika veikts uz administratīvo izmaksu rēķina, nesamazinot līdzekļus pakalpojuma sniegšanai.

Papildus iepriekšējos gados tika veikta virkne nozares politikas izmaiņu, kas atstāja fiskālu ietekmi uz nākamo gadu valsts budžetu izdevumiem. Detalizēta analīze un informācija par nozares veiktajām darbībām, finansējuma apjomiem pieejama Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.

Ievērojot, ka Finanšu ministrija darbu pie 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances pirms konsolidācijas pasākumiem precizēšanas plāno turpināt oktobrī, nosakot kopējo konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, Labklājības ministrija šobrīd nozares darbību 2011.gadā plāno atbilstoši apstiprinātajam bāzes izdevumu apjomam.

Attiecībā par papildu priekšlikumiem par citām, alternatīvām valsts budžeta samazinājuma iespējām Labklājības ministrija ir izvērtējusi darbību kopumu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai.

Pēc esošās situācijas analīzes Labklājības ministrija ir izstrādājusi trīs variantus sociālās apdrošināšanas sistēmas darbībai nākotnē (http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/koncepcija 24052010.pdf).

Pirmais paredz nemainīt esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu, kā rezultātā, jau sākot ar 2011.gadu, speciālā budžeta izdevumi ievērojami pārsniegs ieņēmumus. Otrais variants paredz paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi no pašreizējās 33,09% uz 46,8%, sākot ar 2011.gadu, tādējādi uzliekot vēl lielāku nodokļu slogu strādājošajiem. Savukārt trešais variants piedāvā dažādus rīcības virzienus fiskālās konsolidācijas īstenošanai vidējā termiņā:

– pensionēšanās vecuma paaugstināšana pakāpeniski ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus;

– izdienas pensiju vecuma paaugstināšana no 38 līdz 55 gadiem;

– veikt ar sociālajām izmaksām nesegto pakalpojumu – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu – izmaksas avota pārstrukturēšanu no speciālā budžeta uz pamatbudžetu, sākot no 2011.gada;

– pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri;

– palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu (vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu), nosakot tiesības uz valsts garantēto (minimālo) pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu;

– pāriet uz 1. un 2.līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām, sākot ar 2011.gadu;

– iesaldēt pensiju indeksāciju uz noteiktu laiku;

– atteikties no atvieglotajām pensijām (jaunpiešķirtajām pensijām tām personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem vai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem.) no 2012.gada;

– no 2013.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas.

2) Kādus pasākumus Labklājības ministrija piedāvās īstenot Ministru kabinetam sociālajā budžetā, lai panāktu izdevumu samazinājumu 2011.gada budžetā? Lūdzu, norādiet konkrētus priekšlikumus un plānoto samazinājumu apjomus.

Labklājības ministrijas izstrādātajā koncepcijā saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finanšu ilgtspējas nodrošināšanu ir sniegti priekšlikumi, kas ir vērsti uz izdevumu samazināšanu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un atsevišķu izdevumu pārstrukturēšanu uz valsts pamatbudžetu jau 2011.gadā.

1) Ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu izmaksas avota pārstrukturizēšana uz valsts pamatbudžetu ar 2011.gada 1.janvāri.

Izdevumu samazinājums pret bāzes izdevumiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā: piemaksas pie vecuma pensijām – 134,1 milj. lati; piemaksas pie invaliditātes pensijas – 9,8 milj. lati; vecāku pabalsti – 55,9 milj. lati.

Ievērojot, ka nozares politikas izmaiņas netiek plānotas, pakalpojumu finansēšanai būs nepieciešams papildus finansējums valsts pamatbudžetā.

2) Valsts pensiju indeksācijas iesaldēšana uz laiku, atkarībā no inflācijas rādītajiem valstī.

Izdevumu samazinājums pret bāzes izdevumiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā: vecuma pensijas – 1,1 milj. lati; invaliditātes pensijas – 0,1 milj. lati; pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā – 0,03 milj. lati; izdienas pensijas – 0,01 milj. lati.

3) Pāreja uz pensijas kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām sociālajām iemaksām gan 1. gan 2.pensiju līmenī un dalībnieka līdzdalības 2.pensiju līmeņa shēmā pārtraukšana vienlaikus ar 1.līmeņa pensijas piešķiršanu, sākot ar 2011.gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā tiks pārskaitītas tikai faktiski veiktās sociālās iemaksas un līdz ar to izdevumu samazinājums valsts sociālās apdrošināšanas specialajā budžetā – 11,2 milj. lati.

3) Kā starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu izpilde ietekmēs valsts nodrošinātās pensijas? Vai tiks pildītas Pasaules Bankas rekomendācijas par pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu, piemaksu atcelšanu pie pensijām un pensiju indeksāciju, ņemot vērā patēriņa cenu samazinājumu? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, kurus plānots īstenot, norādot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

Pasaules Bankas (turpmāk – PB) izstrādātais Publisko izdevumu pārskata projekts, kurā iekļauti ieteikumi par iespējām samazināt izdevumus sociālajā sfērā, lai izpildītu uzņemtās saistības attiecībā uz budžeta deficīta līmeni, tika iesniegts ministrijām izvērtēšanai 2010.gada maijā.

Vairāki PB ieteikumi vērsti tieši uz pensiju speciālā budžeta izdevumu samazināšanu, ierosinot vairākas izmaiņas pensiju sistēmā. PB iesaka vairākus iespējamos pasākumus pensiju izdevumu mazināšanai, no kuriem 3 ietekmētu jau piešķirto pensiju apmēra mazināšanos – (1) ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā pensiju līmeņa samazināšana, (2) pensiju piemaksu izmaksa tikai tiem pensionāriem, kuriem pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz noteiktu līmeni, (3) pensiju indeksācija ar negatīvu indeksu.

Latvijā vidējais vecuma pensijas apmērs (kopā ar piemaksu) 2010.gada augustā bija 182,83 lati, kas ir tikai 42% no Finanšu ministrijas plānotās t/s nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas 2010.gadā (438 lati). Aptuveni 64% no visiem vecuma pensionāriem piešķirtās pensijas apmērs (kopā ar piemaksu) nepārsniedz 180 latus mēnesī, savukārt pensijas apmērs virs 250 latiem ir tikai 8,5% no vecuma pensionāru skaita.

2010.gada maijā, veicot PB ieteikumu ietekmes izvērtējumu, Labklājības ministrija aprēķināja, ka, piemērojot vienlaicīgi visas PB rekomendācijas, izmaksājamās pensijas apmērs pensionāram, kuram piešķirtais pensijas apmērs ir 209 lati, samazinātos par 22,5%, t.i. gandrīz par ceturtdaļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LM neatbalsta jebkādus samazinājumus, kas skartu pensiju apmērus, jo samazinājuma rezultātā lielākā daļa esošo pensionāru tiktu strauji pakļauti vēl lielākam nabadzības riskam.

Attiecībā uz pensiju indeksāciju ar negatīvu indeksu 2011.gadā informējam, ka tas nav īstenojams, jo patēriņa cenu kāpuma dēļ, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, indekss ir plānots pozitīvs.

Papildus informējam, ka Labklājības ministrija savu viedokli par PB izvirzītajām rekomendācijām iesniedza Finanšu ministrijai 2010.gada 25.maijā kopēja viedokļa sagatavošanai. Ne Finanšu ministrijas kopējais sagatavotais viedoklis, ne PB viedoklis par Labklājības ministrijas sagatavotajiem komentāriem Labklājības ministrijai nav pieejams. Saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju, PB Publisko izdevumu pārskata precizēto versiju plāno iesniegt Finanšu ministrija š.g. septembrī.

4) Kādas izmaiņas Labklājības ministrija 2011.gadā plāno sociālo pabalstu (ģimenes valsts pabalsta, bērna kopšanas pabalsta, valsts sociālā nodrošinājuma, u.c.) jomā. Lūdzu, norādiet iespējamās izmaiņas katram no sociālajiem pabalstiem, minot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

Labklājības ministrija 2011.gadā izmaiņas valsts sociālo pabalstu jomā neplāno.

Informējam, ka izmaiņas, orientētas uz valsts pamatbudžeta izdevumu samazināšanu, minētajā jomā tika veiktas jau 2009.gadā: laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs par ikvienu bērnu noteikts – Ls 8 mēnesī; no 2009.gada 1.jūlija mainīts ģimenes valsts pabalsta izmaksas periods – to piešķir par katru bērnu vecumā no viena gada līdz 15 gadiem un, ja bērns turpina mācības vispārizglītojošā vai profesionāli tehniskā izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, šo pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai; no 2010.gada 5.aprīļa atcelta piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.

5) Kādus pasākumus Labklājības ministrija plāno saistībā ar bezdarbnieku un darba meklētāju skaita samazināšanu? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, plānoto finansējuma apjomu (arī Eiropas Savienības fondi) un plānotos rezultatīvos rādītājus.

2011.gadā pieejamā finansējuma ietvaros bezdarbniekus un darba meklētājus plānots iesaistīt šādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos:

Nr. p.k.	Finansējuma avots	Pasākuma nosaukums	Precizētā 2011.gada budžeta bāze	Pasākumā plānotais iesaistāmo skaits 2011.gadā /NVA prognozes/
1.	ESF/Nodarbinātības Speciālais budžets	Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība	10 645 018	22 799
2.	ESF/Nodarbinātības speciālais budžets	Pasākumi noteiktām personu grupām (subsidētā nodarbinātība)	3 283 464	2006
3.	ESF/Nodarbinātības speciālais budžets	Kompleksi atbalsta pasākumi (tai skaitā, jauniešu darba prakses)	3 515 000	2588
4.	ESF	Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai	4 610 233	13945
5.	ESF	Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām	1 656 649	5097
6.	ESF	Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi	600 000	57 075
7.	Nodarbinātības speciālais budžets	Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai	2 259 806	546

Papildus Labklājības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par 2011.gadā aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu" (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kas iesniegts Valsts kancelejā 2010.gada 16.septembrī un kuru plānots izskatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm. Informatīvajā ziņojumā, pamatojoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras 2010.gada 1.pusgadā realizētajiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma noteiktajiem aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem un 2011.gada bezdarba līmeņa prognozēm, ir izteikti priekšlikumi par 2011.gadā nepieciešamo finansējumu aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai.

Informatīvajā ziņojumā iekļauti priekšlikumi un apzināts nepieciešamais papildu finansējums 2011.gadam, lai nodrošinātu aptuveni 74 tūkstošiem bezdarbnieku jeb 46% no 2011.gadā vidējā prognozētā reģistrētā bezdarbnieku skaita iespēju iesaistīties pasākumos, kuru laikā persona saņem arī finansiālu atbalstu algas vai stipendijas veidā (visi pasākumi, izņemot karjeras konsultācijas, konkurētspējas pasākumi un mūžizglītības kupons). Saskaņā ar 2011.gada budžeta bāzē piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, tikai aptuveni 42 tūkstošiem reģistrēto bezdarbnieku jeb 26% no prognozētā vidējā bezdarbnieku skaita ir iespējams iesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņems arī finansiālu atbalstu algas vai stipendijas veidā.

Vienlaikus Labklājības ministrija plāno stiprināt sociālās palīdzības sasaisti ar aktīvajiem darba tirgus politikas pasākumiem:

– bezdarbnieka pienākumu stiprināšana Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā;

– bezdarbnieku atkārtotas vizītes perioda NVA samazināšana līdz 2 mēnešiem, atkal iekļaujot šo normu Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā (mazinot nelegālo nodarbinātību bezdarbnieku vidū un bezdarbnieku pabalsta izmaksu emigrējušām personām);

– termiņa "piemērots darbs" pārskatīšana, lai mazinātu bezdarbnieku izvairīšanos no algota darba veikšanas;

– sociālās palīdzības saņēmējiem (izņemot invalīdus u.c. grupas) nosakot obligātu dalību Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos darba spēju uzturēšanai.

Labklājības ministrija plāno arī efektivizēt aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanu, tai skaitā:

– pakāpeniski pārejot uz bezdarbnieku apmācību ieviešanu ar kuponu metodi;

– pārtraucot stipendijas (apmācības un pārkvalifikācijas laikā) izmaksu tiem bezdarbniekiem, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī iekļaujot šo stipendiju trūcīgas ģimenes (personas) kopējos ienākumos, no kuriem aprēķina garantētā minimālā ienākuma pabalstu;

– 2011.gadā izstrādājot "Darba praktizēšanas ar stipendiju pašvaldībās" pārtraukšanas mehānismu;

– 2011.gadā izstrādājot algoto pagaidu darbu koncepciju;

– 2011.gadā izvērtējot iespējas ieviest atsevišķu mikrouzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības atbalsta pasākumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, sasaistot ar patentmaksas jautājumiem;

– stiprinot Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību starp bezdarbnieku un darba devēju, lai samazinātu strukturālā bezdarba risku.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs J.Dūklavs
Uz jaut. nr.240/J9 – dok. nr.6471
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Zemkopības ministrija ir izskatījusi 2010.gada 16.septembra Saeimas deputātu vēstuli Nr.240/J9 ar jautājumu “Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai” un nosūta Jums sagatavoto atbildi.

Darbs pie 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances pirmskonsolidācijas pasākumiem precizēšanas turpināsies oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti precizēts oktobrī.

Jāatzīmē, ka atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.pantam Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma 1.pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos (t.i., priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām, priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai publiskajā pārvaldē, kā arī aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija) un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 “Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam” apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam tika uzdots ievadīt Valsts kancelejas izveidotajā datu bāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumus 2011.un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai.

Saskaņā ar iepriekš minēto rīkojumu ir sagatavots valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātiem, tas prezentēs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kā arī Reformu vadības grupā (RVG). Funkciju izvērtēšanas rezultāti tiks izmantoti 2011.gada konsolidācijas pasākumu priekšlikumu sagatavošanā.

Tāpat NTSP sēdē ir uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par makroekonomikas attīstības scenāriju un fiskālo ietvaru, t.sk. 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas kopapjoma novērtējumu, kā arī ziņojums par nodokļu politikas pamatnostādnēm.

Zemkopības ministrija jau vairākkārt ir veikusi lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozaru attīstības, mērķu, to sasniegšanas veidu, izpildstruktūras un tās darbības veidu pārskatīšanu – veikta padotības iestāžu sistēmas optimizācija un atbalsta funkciju centralizācija, samazināts nodarbināto skaits, veiktas organizatoriskās struktūras izmaiņas, samazināti pārvaldes izdevumi, optimāli izvērtēts un uzlabots funkciju izpildes process, izslēdzot funkciju dublēšanos. 2009.gada laikā ir mainīta Zemkopības ministrijas struktūra – likvidētas 2, apvienotas 3, samazinātas 6 iestādes un struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi. Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu centralizācijas process ietvēra tādas darbības kā iestādes iekšējo normatīvo aktu sakārtošana, personāla pārkārtošana, funkciju un atbildību sadale. Viens no atbalsta funkciju centralizācijas piemēriem – Valsts meža dienestā:

- 2008.gadā Valsts meža dienesta struktūra sastāvēja no centrālās administrācijas un 13 teritoriālajām struktūrvienībām – 11 virsmežniecībām, kuras apvienoja 113 mežniecības, Konsultāciju pakalpojumu centra ar 25 nodaļām un Meža pētīšanas stacijas ar 3 informācijas centriem un meža sēklu kontroles laboratoriju;

- ar 2010.gada 30.jūniju sastāv no centrālās administrācijas un 11 teritoriālajām struktūrvienībām – 10 virsmežniecībām un Meža pētīšanas stacijas. Virsmežniecības apvieno 77 mežniecības;

- uz 2008.gada 31.decembri bija 1568 amata vietas un uz 2010.gada 30.jūniju – 923.

Saskaņā ar grozījumiem budžetā un izmaiņām normatīvajos aktos un ņemot vērā valdības uzliktos ierobežojumus, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, Zemkopības ministrijas un tās padotības iestādēs tika samazināti izdevumi pamatfunkciju nodrošināšanai: kopējie izdevumi par 58,7%, t.sk. strādājošo atlīdzībai par 55,0%. Kopējais Zemkopības ministrijas un padotības iestāžu darbinieku skaits iepriekš minētajā periodā tika samazināts par 1720 cilvēkiem (no 4957 uz 3237) vai 34,7%.

Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāku funkciju samazināšanu, jūtami neapdraudot lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozaru attīstību, kā arī starptautiskās saistības, ministrija uzskata par neiespējamu, turklāt sāk jau parādīties sekas no iepriekšējiem samazinājumiem:

I. Valsts meliorācijas sistēmas uzturēšanā un atjaunošanā:

- neapmierinošais ūdensnoteku tehniskais stāvoklis bija redzams 2010.gada pavasarī, kad pielūžņotās, aizaugušās, piesērējušās un bebru aizsprostotās gultnes nespēja novadīt palu ūdeņus, radīja lielus teritorijas applūdinājumus un apdzīvotu vietu apdraudējumu;

- 2008.gadā pārtrauktā melioratīvās hidrometrijas finansēšana ūdens līmeņu novērošanai un caurplūdumu mērīšanai 83 mazo upju, ezeru un drenu sistēmu hidrometriskajos posteņos (kuri sākti veidot pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un praktiski netika pārtraukti pat Otrā pasaules kara laikā) vairs nedod iespējas speciālistiem iegūt jaunu informāciju par izmaiņām noteču režīmā, pamatoti izvērtēt meliorācijas sistēmu darbības efektivitāti un ekonomiski projektēt meliorācijas sistēmas, hidrotehniskās, ūdenssaimniecības in citas inženierbūves. Nav veikta arī meliorācijas sistēmu un meliorēto zemju inventarizācija;

- 2010.gadā izveidojās avārijas situācija aizsargdambjos: Kurzemē – Upatu polderī, Nīcas kanālā; Vidzemē – Kapūnes polderī; Zemgalē – Ratnieki-Biteslejas polderī; Vecbērzes poldera caurtekas – regulatorā; Valgundes polderī; Latgalē – Ošas poldera caurtekas regulatorā; Caurtekas-aizvara uz Zvizdes kanāla remonts; Tropu slūžu uz Zvidzienas kanāla atjaunošana; Nagļu zemtekas aizvaru remonts; Lubānas dambju remonts; Kalnagala slūžu avārija.

Sakarā ar iepriekš minēto kritisko situāciju meliorācijas jomā ar Ministru kabineta 06.05.2010. rīkojumu Nr.247 tika piešķirti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Ls 344 281 apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu.

Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd tiek gatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai Ministru kabinetā par to, ka meliorācijas funkcijas nodrošināšanai 2011.gadā un turpmākajos gados nepieciešams palielināt bāzes izdevumus par Ls 513 536 apmērā.

II. Meža ugunsdrošības uzraudzībā:

- pašreiz finansējums meža ugunsdrošības uzdevumu izpildei nav pietiekams, lai kvalitatīvi nodrošinātu minētās funkcijas izpildi. Jautājums par Valsts meža dienesta iespējām pildīt normatīvajos aktos noteiktos ugunsapsardzības uzdevumus un papildu finansējuma nepieciešamību tika izskatīts 2010.gada 8.marta Krīzes vadības padomē;

- Dienesta meža ugunsapsardzības funkcijas nodrošināšanai nepieciešamais inventārs, aprīkojums un tehnika nav pietiekamā daudzumā un ir tehniski nolietoti, tāpēc nevar nodrošināt kvalitatīvu ugunsdzēsības darbu izpildi;

- Dienesta specializētajā ugunsdzēsības autoparkā ir 84 transporta vienības, bet darba kārtībā ir 73 automobiļi, savukārt 11 automobiļi ir vecāki par 20 gadiem. Pēdējo 10 gadu laikā nav iegādāta neviena specializētā meža ugunsdzēsības automašīna.

Sakarā ar iepriekš minēto kritisko situāciju meža ugunsdrošības uzraudzības jomā un ņemot vērā meža ugunsbīstamās sezonas ilgumu Zemkopības ministrija tuvākajā laikā Ministru kabinetā iesniegs līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pieprasījumu Ls 357 000 apmērā, lai Valsts meža dienests ugunsapsardzības uzdevumu nodrošināšanai varētu iegādāties inventāru, aprīkojumu un tehniku.

III. Pārtikas aprites un veterinārajā uzraudzībā:

- inspekciju skaits ir samazināts vairāk nekā 45%;

- 2009.gadā pārtikas izraisīto saslimšanu grupveida gadījumu skaits pieaudzis par 64,7%, bet par 20,8% palielinājies saņemto patērētāju sūdzību skaits.

Sakarā ar iepriekš minēto situāciju pārtikas aprites un veterinārās uzraudzības jomā var tikt izsaukts negatīvu seku kopums, kurš būtiski apdraudēs ne tikai Latvijas kā ES dalībvalsts saistības un pienākumus, bet arī negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību, t.sk. tirdzniecību un ārējo tirgu apgūšanu, iedzīvotāju saslimstību ar pārtikas izraisītām, kā arī dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgām infekcijas slimībām.

IV. ES finansēto atbalsta pasākumu vadības un kontroles nodrošināšanā:

- Lauku atbalsta dienests samazinājis pārbaužu uz vietas (fizisko kontroļu) apjomu līdz minimālai pieļaujamai robežai;

- Ārējais auditors savā atzinumā par 2009.gadu ir norādījis, ka tālāka darbinieku skaita samazināšana rada risku akreditācijas kritēriju izpildē.

Sakarā ar iepriekš minēto situāciju ES finansēto atbalsta pasākumu vadības un kontroles nodrošināšanas jomā norādām, ka pietiekama apjoma un kvalitātes fizisko un administratīvo kontroļu veikšana ir viens no būtiskākajiem kontroles sistēmas posmiem ES maksājumu administrēšanā un vienlaikus arī viens no EK likumdošanā noteiktajiem maksājumu aģentūru akreditācijas kritērijiem. Nepietiekama fizisko un administratīvo kontroļu apjoma, kvalitātes un efektivitātes nodrošināšana saskaņā ar likumdošanas prasībām tiek uzskatīta par pamatu kontroļu neizpildei, kā rezultātā dalībvalstij var tikt piemērota finanšu korekcija 2-25% no kopējiem fonda izdevumiem attiecīgajā periodā līdz pat maksājumu apturēšanai no Eiropas Komisijas.

Zemkopības ministrija normatīvo aktu ietvaros veikusi visus pasākumus, lai samazinātu ministrijas un tās padotības iestāžu izdevumus, tai skaitā izvērtējusi funkciju nepieciešamību. Neredzam iespēju atteikties no vēl kādiem uzdevumiem un funkcijām, jo to īstenošana ir vitāli svarīga lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozaru politikas izstrādei, realizēšanai un pārraudzībai, ievērojot starptautiskās saistības un sabalansētas valsts, sabiedrības un industrijas intereses.

Uzskatām, ka turpmākais funkciju izvērtējums jāskata kontekstā ar citām nozarēm, jo funkciju audits notiek visā valsts pārvaldē.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs D.Gavars
Uz jaut. nr.241/J9 – dok. nr.6491
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas 2010.gada 16.septembra un 20.septembra vēstuli, ar kuru veselības ministram nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu jautājums Nr.241/J9 par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai, Veselības ministrija sniedz šādu atbildi:

1., 2.jautājums. Kādus pasākumus Veselības ministrija varētu īstenot, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, plānotās reformas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem. Kādas reformas, Jūsuprāt, varētu īstenot Veselības ministrijas atbildības jomās: sabiedrības veselība, veselības aprūpe un farmācija, lai panāktu finanšu resursu ietaupījumu atbilstoši Ministru kabineta starptautiskajiem aizdevējiem dotajam solījumam par 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju. Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, norādot finanšu līdzekļu ietaupījumu.

Latvijas tuvāko gadu fiskālās politikas galvenais virziens ir fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai, 2011.gada fiskālās politikas mērķis ir nepārsniegt budžeta deficītu 6% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā nodrošināt budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP. Realizējot šo mērķi, tiks novērsta pārmērīga budžeta deficīta esamība un izpildīts arī Māstrihtas deficīta kritērijs, tādējādi liekot būtisku pamatu Latvijas iespējām ar 2014.gada 1.janvāri ieviest eiro, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķis.

Fiskālās konsolidācijas pasākumi budžeta deficīta samazināšanai ir īstenojami vispārējās valdības ietvaros, kas attiecas ne tikai uz centrālo valdību, bet arī uz atvasinātajām publiskajām personām un pašvaldībām. 2011.gada konsolidācijas apmērs šobrīd prognozējams robežās 350–395 miljonu latu, kur 395 miljoni lati atbilst ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā intervāla zemākajai robežai.

Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju turpina darbu pie 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances. Konsolidācijas pasākumu precizēšana turpināsies oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti precizēts oktobrī.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu” noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 “Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam” apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem. Atbilstoši minētajam rīkojumam veselības nozares valsts budžeta bāze izdevumiem 2011.gadā ir noteikta 436,24 milj.Ls apmērā.

Neskatoties uz finanšu līdzekļu samazinājumu veselības nozarē, Veselības minis­trija nodrošināja:

1. Veselības nozarē noteikto prioritāšu – primārās veselības aprūpes, profilakses, neatliekamās medicīniskās palīdzības un kompensējamo medikamentu iegādes finansēšana pilnā apjomā, lai nepasliktinātu iedzīvotāju veselības stāvokli un iespēju robežās nodrošinātu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Vislielākais finansējuma samazinājums tika attiecināts uz stacionāro veselības aprūpi.

2. Būtiskas reformas un pasākumus valsts budžeta izdevumu samazināšanai:

a) samazināts to slimnīcu skaits, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (no 72 slimnīcām 2009.gada sākumā līdz 21 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, 6 aprūpes slimnīcām un 13 specializētajām slimnīcām 2010.gada sākumā);

b) samazināts slimnīcu gultu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (no 625 slimnīcu gultām 2009.gadā līdz 493 slimnīcu gultām 2010.gada vidū);

c) samazināts vidējais ārstēšanas ilgums slimnīcās (no 9,5 dienām 2008.gadā līdz 8,7 dienām 2009.gadā).

Īstenoto smago, strukturālo reformu rezultātā:

1. 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir vērojams pacientu hospitalizāciju skaita kritums – 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu hospitalizācijas apjoma kritums ir par 12% (2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, hospitalizācijas kritums bija 15%). Veselības ministrija uzskata, ka ir iespējams vēl nedaudz (5–8% apjomā) mazināt hospitalizācijas apjomu arī 2011.gadā, turpinot ambulatorās veselības aprūpes attīstību:

a) palielinot dienas stacionāros veikto aktivitāšu skaitu;

b) stiprinot ģimenes ārstu prakses un pārdalot finansējumu  noteiktu kvalitātes kritēriju izpildes apmaksai;

c) nemazinot kompensējamo medikamentu pieejamību.

2. Tiek īstenota veselības aprūpes sistēmas modernizēšana un modernā veselības aprūpes sistēmā:

a) pacients tiek ārstēts ambulatorajā veselības aprūpes līmenī;

b) ilgstoša ārstēšana slimnīcā tiek aizstāta ar īslaicīgu ārstēšanu dienas stacionārā;

c) slimnīcas tiek pārveidotas par dienas stacionāriem.

3. Jau 2009.gadā tika sasniegts salīdzinoši zems hospitalizācijas rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem (skatīt salīdzinošo tabulu).

	Igaunija (2008.g.)	Latvija (2009.g.)
Hospitalizāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem	190	165

Tuvākajā laikā (2011.gadā, 2012.gadā) ir jārisina jautājums par regulētas, noteikta apjoma plānveida veselības aprūpes atgriešanu slimnīcās, pretējā gadījumā neatliekamā kārtā hospitalizējamo pacientu skaits palielināsies, un šādu pacientu ārstniecība prasa lielāku resursu un finanšu līdzekļu ieguldījumu nekā plānveida pacientu ārstniecība.

4. 2009.gadā ir veikts Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkcionālais audits un realizēta būtiska strukturālā reforma, kuras rezultātā:

a) ar 2009.gada 1.oktobri izveidots Veselības norēķinu centrs (iepriekš Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) un Veselības ekonomikas centrs (izveidots uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes);

b) ar 2009.gada 1.oktobri darbību uzsāka Veselības ministrijas pakļautības iestāde – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs;

c) valsts aģentūra “Latvijas Medicīnas bibliotēka” ar 2009.gada 1.oktobri ir pievienota Rīgas Stradiņa universitātei;

d) Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra ar 2009.gada 1.oktobri ir pievienota valsts aģentūrai “Latvijas Infektoloģijas centrs”;

e) ar 2009.gada 1.septembri tika likvidēta valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”, bet ar 2009.gada 1.oktobri tika likvidēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra un Medicīnas profesionālās izglītības centrs.

Lai samazinātu iestādes finanšu resursu izlietojumu un uzlabotu valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietošanu, jau 2009.gadā ierēdņu un darbinieku skaits Veselības ministrijā tika samazināts no 155 uz 89 nodarbinātajiem.

Ņemot vērā 2009.gadā veikto veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu, Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs štata vienību skaits ir samazināts par 794 štata vienībām, kas 2,4 reizes pārsniedz Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokola Nr.26 3.§ 2.2.apakšpunktā doto uzdevumu – likvidēt 327 štata vietas.

Veselības ministrijas ieskatā tālāka štatu samazināšana ministrijas centrālajā aparātā un tās padotības iestādēs ne tikai ietekmēs uzdoto funkciju izpildes kvalitāti, bet sāks traucēt arī šo funkciju izpildi kopumā un gala rezultātā nenodrošinās valsts funkciju īstenošanu veselības nozarē.

Veselības ministrija turpina darbu, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Efektīvas darbības rezultātā kādā no veselības aprūpes līmeņiem ietaupītie līdzekļi ir novirzāmi tam veselības aprūpes līmenim, kur to nepietiek.

Nepietiekamā finansējuma rezultātā:

1. Latvijā ilgstoši ir vismazākais piešķirtais finansējums zāļu iegādes kompensācijai (skatīt 1.attēlu). Nepietiekamais finansējums zāļu iegādes kompensācijas sistēmā ir izraisījis hronisko un savlaicīgi neārstēto slimību apjoma pieaugumu. Samazinoties valsts atbalstam zāļu iegādē, būtiski pasliktinās pacientu pieejamība medikamentiem, līdz ar to arī veselības aprūpes kvalitāte. Latvijā jau tagad ir lielākais pacientu līdzmaksājums valsts apmaksātajiem medikamentiem salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Samazinot kopējo finansējumu zāļu iegādes kompensācijas sistēmai, no zāļu saraksta tiks svītrota daļa no medikamentiem un līdz ar to vairs nedarbosies zāļu cenu regulācijas mehānismi, kā rezultātā neizbēgami pieaugs zāļu cenas.

1.attēls. Izdevumi zāļu iegādes kompensācijas sistēmai Baltijas valstīs uz vienu iedzīvotāju (EUR)

Datu avots: Pasaules Veselības organizācija

2. No 2009.gada otrā pusgada un 2010.gadā pacientiem tiek nodrošināts tikai minimāli nepieciešamais pakalpojumu apjoms. Samazinot finansējumu veselības aprūpei vēl vairāk, tiks apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana pacientiem. Tiks apdraudēta arī veselības aprūpes sistēmas reformu veikšana – stacionārās veselības aprūpes lomas mazināšana un ambulatorās veselības aprūpes nozīmes palielināšana.

Jāuzsver, ka valstis, kurām ir līdzīga ekonomiskā situācija ar Latviju, piemēram, Ungārija, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju (skatīt 2.attēlu), veselības aprūpei spēj novirzīt lielāku finansējumu nekā Latvija (skatīt 3.attēlu).

2.attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju (2007.gads)

Datu avots: Pasaules Veselības organizācija

3.attēls. Veselības aprūpei novirzītie valsts budžeta līdzekļi 2007.gadā (% no kopbudžeta)

Datu avots: Pasaules Veselības organizācija

Lai arī veselības nozare jau gadiem tiek uzskatīta par vienu no valsts prioritātēm un ilgstoši tiek diskutēts par nepieciešamību palielināt nozares finansējumu, tomēr finansējuma apjoms veselības nozarei nav palielināts, kamēr vairums Eiropas Savienības valstu pirmskrīzes gados finansējumu veselības aprūpei ievērojami palielināja, piemēram, Īrija (skatīt 4.attēlu).

4.attēls. Valdību izdevumi par veselības aprūpi (% no IKP)
Government health spending as %GDP

Datu avots: Pasaules Veselības organizācija

3.jautājums. Vai un kādā veidā Veselības ministrija iecerējusi 2011.gadā īstenot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla reorganizāciju, nepasliktinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotājiem? Lūdzu, norādiet konkrētus pasākumus, to rezultatīvos rādītājus (piemēram, gultasvietu skaitu stacionāros), kā arī nepieciešamā finansējuma apjomu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, primārajai veselības aprūpei, sekundārajai un terciārajai veselības aprūpei, kā arī iespējas finansējuma apjomu samazināt atbilstoši nepieciešamībai 2011.gadā mazināt valsts budžeta izdevumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta sēdes protokolā Nr.43 (43.§ 3.punkts) noteikto Veselības ministrija gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā priekšlikumus efektīvai veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanai ar mērķi nodrošināt izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, tai skaitā paredzot šādu 2010.gada 21.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par situāciju veselības nozarē” (prot. Nr.32, 58.§) pasākumu izpildi:

1) samazināt vidējo ārstēšanās laiku slimnīcās līdz 6,5 dienām;

2) samazināt stacionāru gultu skaitu līdz 450 gultām uz 100 000 iedzīvotājiem (2009.gada beigās 550 gultas uz 100 000 iedzīvotājiem);

3) samazināt psihiatriskā profila gultas, pārvirzot pacientu plūsmu uz aprūpes un ambulatoro aprūpes līmeni;

4) noteikt kvantitatīvos slimnīcu kritērijus, atbilstoši kuriem ir finanšu lietderīga slimnīcas darbības nodrošināšana;

5) pārtraukt ekonomiski nepamatoto medicīnisko tehnoloģiju iepirkšanu par valsts budžeta līdzekļiem;

6) pilnveidot ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus;

7) izvērtēt esošo traumpunktu darbību un noteikt traumpunkta darba laiku un finansējuma apjomu, ņemot vērā apkalpojamā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, blīvumu un traumpunkta veiktās aktivitātes;

8) stiprināt zāļu cenu kontroli un optimizēt references cenu sistēmu. Minētie priekšlikumi (plāns) un fmansējums to īstenošanai Veselības ministrijai ir jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.novembrim.

4.jautājums. Kādas ir iespējas 2011.gadā īstenot reformas veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēmā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.

Mazinot finansējumu veselības nozarei, tika mazinātas arī viena pacienta vidējās izmaksas. Viena pacienta izmaksu mazināšana tieši ietekmē ārstniecības personu atalgojumu, jo no stacionārajām ārstniecības iestādēm novirzītā finansējuma vidēji 60% tiek novirzīti ārstniecības personu atalgojumam. Ārstniecības personu atalgojums jau tagad ir nekonkurētspējīgs ar citās valstīs noteikto ārstniecības personu atalgojumu, un ārstniecības personāls aizplūst no valsts. Pastāv risks, ka iedzīvotāji nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus dosies saņemt ārpus valsts teritorijas, kas vēl vairāk palielinās veselības aprūpes budžeta izdevumus.

Veselības ministrija finanšu sadalījumu orientēs uz pacientam saprotamu, modernu veselības aprūpes sistēmu, kas sevī arī ietver racionālu veselības aprūpes darbaspēka resursu izmantošanu (piemēram, nodarbinot veselības aprūpes darbiniekus gan slimnīcā, gan pie slimnīcas esošajā dienas stacionārā).

5.jautājums.Vai plānotie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti?

Veselības ministrija informē, ka neatbalsta ziņojumā par Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumiem par valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanu un tā pielikumu ietvertos priekšlikumus finanšu līdzekļu samazinājumiem veselības nozarē konkrētu funkciju izpildei. Veselības ministrija uzskata, ka priekšlikumi finanšu līdzekļu samazinājumiem veselības nozarē nav pamatoti un funkciju izvērtēšanas procesā nav pietiekami profesionāli veikta īstenoto funkciju analīze. Tāpat Veselības minis­trija neatbalsta Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumus fmansējuma samazināšanai veselības aprūpē (priekšlikums par finansējuma samazināšanu kompensējamiem medikamentiem, centralizētai medikamentu un materiālu iegādei, asins un asins komponentu nodrošināšanai, infekcijas slimību specifiskai ārstēšanai u.c.).

Veselības ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.novembrim arī priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu efektīvākām izlietošanas iespējām.

Veselības ministrs D.Gavars

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs A.Kampars
Uz jaut. nr.242/J9 – dok. nr.6481
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Atbildot uz Jūsu 2010.gada 16.septembra vēstuli par atbildes sniegšanu politiskā bloka “Par labu Latviju” deputātu jautājumiem, vēlos sniegt savu redzējumu par Ekonomikas ministrijas plāniem 2011.gadā saistībā ar budžeta konsolidāciju.

Ministrijas padarītie darbi

Ekonomikas ministrija jau 2009.gadā un 2010.gadā veica vērienīgas reorganizācijas saistībā ar savām padotības iestādēm:

- optimizēti ar funkciju izpildi saistītie cilvēku un finanšu resursi, samazinot iestāžu, atsevišķu struktūrvienību, pārvaldes līmeņu un pārstāvniecību skaitu (likvidēta Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra, Valsts būvinspekcija, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, slēgti Centrālās statistikas pārvaldes reģionālie informācijas centri; samazināts darbinieku skaits no 1561 2008.gadā līdz 1200 2010.gadā);

- veikta administratīvo izdevumu īpatsvara samazināšana (samazināts atbalsta funkcijās nodarbināto skaits);

- koncentrētas atbalsta funkcijas vienā iestādē un optimizēti resursi, pārņemot atbalsta funkcijas iekšējā audita, grāmatvedības un personāla jautājumu kārtošanas jomā;

- samazināts būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības institūciju skaits;

- optimizēts resursu taupīšanas nolūkos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkls, slēdzot pārstāvniecības ASV un Kazahstānā, kā arī samazināti izdevumi LIAA pārstāvniecības uzturēšanai, tās pārvietojot uz Latvijas vēstniecībām, kas ļaus efektīvāk īstenot Latvijas ekonomiskās intereses;

- samazināti administratīvie izdevumi, optimizējot Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) struktūru, un nodrošināta tiešā informācijas saikne starp reģioniem un TAVA, slēdzot TAVA tūrisma informācijas birojus;

- veikta statistiskās informācijas izplatīšanas sistēmas pilnveidošana un samazinātas izmaksas.

Ministrijas plānotie darbi

1. Ekonomikas ministrijas plānotie pasākumi valsts budžeta izdevumu samazināšanai 2011.gadā (595 266 lati):

1.1.  budžeta bāzē no pamatfunkcijām izslēgta valsts atbalsta sniegšana energoefektivitātes pasākumiem ar finansējumu 554 054 latu apmērā (turpmāk tiks veikta tikai no Eiropas Savienības līdzfinansētajiem instrumentiem);

1.2.  varam piekrist Valsts kancelejas sagatavotajā ziņojumā par Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumiem par valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanu iekļautajiem samazinājumiem šādām Ekonomikas ministrijas funkcijām:

1.2.1. 3 485 latu apjomā funkcijai “912. Eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes politikas izstrāde un īstenošana”, taču lielāks samazinājums nav pieļaujams, jo funkcijas ietvaros jāīsteno pasākumi gan eksporta veicināšanas, gan investīciju piesaistes nodrošināšanai. Samazinot finansējumu, netiks izstrādāti pasākumi investīciju projektu piesaistei, netiks veikta analīze un sagatavoti jauni pasākumi eksporta veicināšanai.

1.2.2. 3 689 latu apjomā funkcijai “935. Inovācijas politikas izstrāde, īstenošana un tās uzraudzība”, taču lielāks samazinājums nav pieļaujams, jo funkcijas ietvaros jāizstrādā pasākumi inovāciju kapacitātes stiprināšanai, uzņēmēju un zinātnes sadarbības veicināšanai.

1.2.3. 34 038 latu apjomā funkcijai “873. Rūpniecības attīstības veicināšanas politikas izstrādāšana un ieviešana, t.sk. rūpniecības nozaru attīstības veicināšanai un produktivitātes paaugstināšanai, un investīciju piesaistīšanai rūpniecisko objektu izveidei”, bet lielāks samazinājums nav pieļaujams. Samazinot finansējumu mazākā apjomā netiks sniegts atbalsts klasteru izveidei un attīstībai. 2010.gadā funkcijas ietvaros tiek sniegts atbalsts 9 nozaru klasteru attīstības projektiem. Atbalstītajos klasteros iesaistījušies vismaz 160 komersanti. Netiks izstrādāti un īstenoti pasākumi komersantu ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanai.

Salīdzinot 2010.gada Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta valsts budžeta izdevumus 2008.gadā, Ekonomikas ministrija ir veikusi to samazinājumu 58% apjomā (no 9 509 891 uz 3 991 015 latiem).

2. Ekonomikas ministrijas priekšlikumi par reformām padotības iestādēs (valsts budžeta izdevumu samazinājums: 308 450 lati un ietaupījums no Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošanas):

2.1. Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana.

Mērķis iespējamai Konkurences padomei (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) – optimizēt Ekonomikas ministrijas padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.

Apvienojot KP un SPRK, uz to bāzes būtu jāveido jauna institūcija (Iestāde). Rezultātā visas KP un SPRK esošās funkcijas pārņemtu Iestāde. Pēc iestāžu apvienošanas būtu jāveido jauna lēmējinstitūcija un jauna izpildinstitūcijas struktūra.

2.2. pārskatītas CSP “Phare” projektu īstenošanas procesā ieviesto statistisko apsekojumu un aprēķinu uzturēšanas izmaksas (~300 000 latu);

2.3. varam piekrist Valsts kancelejas sagatavotajā ziņojumā par Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumiem par valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanu iekļautajiem samazinājumiem šādām Ekonomikas ministrijas padotības iestāžu funkcijām:

2.3.1. 2 300 latu apjomā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijai “872. Priekšlikumu izstrāde Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānam, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un konkurētspējas uzlabošanai, Latvijas valdības un ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās organizēšana”, integrējot esošos uzdevumus 871.funkcijā.

2.3.2. 6 150 latu apjomā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijai “874. Rūpniecības attīstības veicināšana, īstenojot pasākumus rūpniecības nozaru attīstības veicināšanai un produktivitātes paaugstināšanai, un investīciju piesaistīšanai rūpniecisko objektu izveidei”, bet lielāks samazinājums nav pieļaujams.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka finansējuma samazinājums Patērētāju tiesību aizsardzības centram vairs nav pieļaujams, jo jau esošais – 2009. un 2010.gadā samazinātais budžeta finansējums ierobežo veikt iestādes funkcijas. Turklāt funkciju izvērtēšanas diskusijās tika runāts par to, ka tas nav samazināms, bet tieši pretēji – nākamajā periodā palielināms iespēju robežās.

3. Ekonomikas ministrijas 2011.gadā plānotie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai

Inovācijas sekmēšanai plānots īstenot atbalsta pasākumus inovatīvu ideju autoriem un komersantiem biznesa un produktu attīstības plānu izrādei, finansējuma piesaistei, ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanai, rūpnieciskā dizaina ieviešanai un attīstībai uzņēmumos. Tāpat plānots turpināt komersantu savstarpējās sadarbības nozaru konkurētspējas paaugstināšanas sekmēšanu, atbalstot klasteru izveidi un attīstību. Plānotais valsts budžeta finansējums 2011.gadā atbalsta pasākumiem inovācijas jomā ir 363 389 lati.

Eksporta veicināšanai plānots turpināt īstenot tiešos eksporta atbalsta pakalpojums komersantiem (konsultācijas ar eksportu saistītos jautājumos, eksporta prasmju un informatīvie semināri par ārējiem tirgiem, tirdzniecības misijas un individuālās biznesa vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem ārvalstīs u.c.). Tāpat tiks nodrošināta Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbība. Savukārt ārvalstu investīciju piesaistei tiks nodrošināta lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbība ar mērķi – nodrošināt vienotu un saskaņotu valsts institūciju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu iesaisti investīciju projektu portfeļa veidošanā un identificēto problēmjautājumu risināšanā, kā arī tiks izstrādāti atbalsta pasākumi investīciju projektu īstenošanai. Plānotais valsts budžeta finansējums 2011.gadā atbalsta pasākumiem eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei ir 1 696 967 lati.

Tūrisma jomā tiks nodrošināta valsts tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa izstrāde un mērķtiecīga īstenošana saskaņā ar Latvijas tūrisma komersantu apstiprināto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam. Tiks turpināts darbs pie jaunā Latvijas tūrisma tēla attīstības, kas ietver stratēģisko tūrisma produktu attīstības veicināšanu un popularizēšanu augsti prioritārajos tirgos (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Zviedrija, Somija), kā arī tūrisma pakalpojumu drošības un kvalitātes pilnveidošanas veicināšanu, tādējādi veicinot Latvijas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju starptautiskajā tūrisma tirgū – tūrisma pakalpojumu eksporta apjomu, līdz ar to ienākumu valsts budžetā, palielināšanos. Tāpat tiks veikta Latvijas tūrisma nozares komersantu zināšanu pilnveide par jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kvalitātes nodrošināšanu un mārketinga instrumentiem. Plānotais valsts budžeta finansējums 2011.gadā atbalsta pasākumiem tūrisma jomā ir 533 592 lati.

4. Ekonomikas ministrijas 2011.gadā plānotās Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes (finansējums jāplāno valdības līmenī kā gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums 80.00.00 budžeta programmā “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”)

Uzņēmējdarbības un inovācijas sekmēšanai 2011.gadā tiks sniegts atbalsts šādās Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātēs:

- 1.3.1.1.1.apakšaktivitātē “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām”;

- 2.1.2.1.1.apakšaktivitātē “Kompetences centri”;

- 2.1.2.1.2.apakšaktivitātē “Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”;

- 2.3.1.2.aktivitātē “Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai”;

- 2.3.1.1.1.apakšaktivitātē “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”;

- 2.3.2.1.aktivitātē “Biznesa inkubatori”.

Finanšu resursu pieejamības sekmēšanai 2011.gadā plānots turpināt sekojošu Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu īstenošanu:

- Īstermiņa eksporta kredītu garantijas;

- Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai;

- Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai;

- Atbalsts biznesa uzsākšanai;

- Riska kapitāla finansējums;

- Sēklas un uzsākšanas kapitāla finansējums.

2011.gadā plānots apstiprināt projekta pieteikumu pieņemšanu šādās izsludinātajās Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātēs (uzsaukumā plānotā summa):

- 2.1.2.2.2.apakšaktivitātē “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” (34 milj. latu).

- 2.3.1.1.2.apakšaktivitātē “Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” (3 milj. latu);

- 3.5.2.1.aktivitātē “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” (35,65 milj. latu);

- 3.5.2.2.aktivitātē “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (13 milj. latu).

Ekonomikas ministrijas priekšlikumi valsts budžeta konsolidācijai starpinstitūciju skatījumā

Ārējās ekonomiskās politikas izstrādes un īstenošanas jomā

Rūpīgi izvērtējot visas līdzšinējās funkcijas Ārējās ekonomiskās politikas izstrādes un īstenošanas jomā, būtu stiprināma ārējās ekonomiskās politikas veidošana un īstenošana Latvijā. Tas būtu īstenojams, veicot ārējās ekonomiskās politikas konsolidāciju vienā resorā – Ekonomikas ministrijā.

Ekonomiski-finansiālais ieguvums: Ārlietu ministrijā ārējās tirdzniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas īstenošanai nodarbināts 21 darbinieks, veicot 15% no visa funkcijas kopējā apjoma valsts mērogā, savukārt, Ekonomikas ministrijā ir nodarbināti 11 darbinieki, veicot – 85% no šī apjoma.

Ekonomikas ministrijas priekšrocības:

- esošais administratīvais potenciāls un līdzšinējās iestrādes;

- loģisku funkciju pārņemšanu uz iestādi – Ekonomikas ministriju, kura līdz šim 85% no šīs jomas funkcijām nodrošina ar aptuveni uz pusi mazāku darbinieku skaitu nekā Ārlietu ministrija nodrošina atlikušos 15% no šīs jomas funkcijām.

Iebilstam pret 903.funkcijas nodošanu Ārlietu ministrijai. Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ar atbalsta struktūru – Latvijas investīciju un attīstības aģentūra sniedz Latvijas komersantiem pilnu un nepastarpinātu tiešo eksporta atbalsta pakalpojumu klāstu, līdz ar to, šīs funkcijas īstenošana jāsaglabā Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Vienotas valsts stratēģiskās plānošanas funkcijas nodrošināšana

Lai optimāli izmantotu valsts resursus, starpinstitūciju līmenī jākonsolidē un jāizveido vienota valsts stratēģiskās plānošanas funkcija.

Piedāvāju, ka Ekonomikas ministrija šo funkciju varētu nodrošināt, ietaupot valsts budžeta līdzekļus, jo tās īstenošanu ir iespējams veiksmīgi integrēt ministrijas jau veicamo funkciju ietvarā.

Ekonomikas ministrijas priekšrocības, lai nodrošinātu šo funkciju:

1) stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti definē valsts sociālekonomiskās attīstības mērķus un uzdevumus, t.i., nosaka realizējamās struktūrpolitikas ietvaru. Efektīvas struktūrpolitikas īstenošanas pamatā ir atbildīgo institūciju kompetence, kas balstās uz to darbības prerogatīvu;

tieši fakts, ka EM prerogatīva ir ekonomikas struktūrpolitika, ir tās galvenā priekšrocība valsts vidēja un ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas funkcijas veikšanai, pretstatus FM, kuras prerogatīva ir fiskālā politika (fiskālo mērķu sasniegšana);

2) tautsaimniecības attīstības plānošana jau ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, kas:

a) novērtē Latvijas ekonomisko situāciju un izstrādā priekšlikumus struktūrpolitikas veidošanai;

b) nodrošina valsts stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādi (Lisabonas un ES 2020 nacionālo stratēģija; informatīvais ziņojums “Par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā” (iepriekš – Tautsaimniecības vienotā stratēģija, Ilgtermiņa attīstības stratēģija));

c) nodrošina tautsaimniecības attīstību horizontāli ietekmējošo nozaru (enerģētika, iekšējais tirgus, būvniecība, uzņēmējdarbība u.c.) attīstības plānošanu;

3) kapacitāte sociāli-ekonomiskā prognozēšanā (vidēja un ilgtermiņa makroekonomiskie attīstības scenāriji un prognozes un darba tirgus vidēja termiņa prognozes), kas nepieciešama valsts stratēģijas izstrādei un tās izpildes gaitas izvērtēšanai.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

 

 

Ministre T.Koķe
Uz jaut. nr.243/J9 – dok. nr.6480
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), pamatojoties uz Jūsu 2010.gada 16.septembra vēstuli Nr.12/2-7-n/231-(9/1 0), atbilstoši kompetencei sniedz atbildes uz politiskā bloka "Par Labu Latviju!" deputātu jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai (Nr.243/J9).

1. Informējam, ka 2010.gadā IZM veica savas darbības analīzi un secināja, ka kopš 2008.gada lielākai IZM funkciju daļai finansējums jau ir samazināts no 50% līdz 100%, un turpmākais finansējuma samazinājums nopietni apdraudēs IZM darbības jomu funkcionēšanu.

1.1. Sarunu laikā ar Pasaules Bankas pārstāvjiem IZM akcentējusi, ka, īstenojot sistēmas darbības uzlabošanu, efektivitātes un rezultativitātes paaugstināšanu, nav iespējams veikt līdzekļu samazināšanu IZM pārziņā esošajās jomās. No savas puses Pasaules Bankas pārstāvji skaidri norādījuši, ka finanšu konsolidāciju Latvijā nevar veikt uz izglītības sektora rēķina, jo izglītības sektors ir cietis visvairāk un nevar tikt pakļauts turpmākajam finansējuma samazinājumam, bet efektivitātes palielināšanai.

Pasaules Bankas pārstāvji vienlaikus aicināja atbalstīt izglītības, t.sk. augstākās izglītības, un zinātnes sistēmas pilnveidi, ņemot vērā, ka turpmāk finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei jāparedz atbilstoši šo jomu darbības specifikai, lai vismaz daļa pieejamo resursu būtu zināmi un iezīmēti jau vairākus gadus uz priekšu, atbilstoši augstākās izglītības studiju ciklam un valsts pētījumu programmu īstenošanai. IZM norāda, ka finansējuma samazināšana neatbilst Pasaules Bankas ekspertu, kas Finanšu ministrijas uzdevumā veica izglītības sistēmas izvērtējumu, novērtējumam, ka tālāks līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai un zinātnei draud ar kvalitātes pasliktināšanos. Pasaules Banka norāda, ka kopējais augstākās izglītības un zinātnes finansējums jāsaglabā esošajā līmenī vismaz tuvākos divus gadus. 2009. un 2010.gadā veikto konsolidācijas pasākumu rezultātā augstākās izglītības valsts budžeta finansējums gan kā īpatsvars no IKP, gan uz vienu studējošo ir viszemākais starp visām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm, bet zinātnes finansējums kā īpatsvars no IKP – viens no zemākiem starp ES dalībvalstīm.

1.2. Ievērojot to, ka Pasaules Bankas ekspertu norādījumos netika plānots samazināt valsts budžeta finansējumu zinātniskās darbības nodrošināšanai, IZM arī neplāno veikt pasākumus valsts budžeta samazinājumam zinātnes jomā.

Vēršam uzmanību, ka finansējuma samazināšana zinātnei neatbilst Ministru prezidenta 2010.gada 1.jūlija rezolūcijā Nr. 12/SAN-1889, vērtējot valsts ieguldījumu zinātnē, dotajam uzdevumam ar 2011.gada 1.septembri paredzēt ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP.

Norādām, ka, lai nodrošinātu Latvijas kvantitatīvo mērķu sasniegšanu Eiropas Komisijas stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" (turpmāk – "Eiropa 2020") kontekstā, Ministru kabinets 2010.gada 5.maijā, izskatot Latvijas nacionālo pozīciju par Latvijas kvantitatīvajiem mērķiem "Eiropa 2020" (prot. Nr.22 36.§) ir nolēmis līdz 2015.gadam nodrošināt finansējumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 1% apmērā no IKP (pēc Ekonomikas ministrijas provizoriskiem aprēķiniem 2009.gadā ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā tika nodrošināts finansējums 0,55% apmērā no IKP). IZM uzsver, ka turpmāka finansējuma samazināšana pētījumu veikšanai atstās neatgriezeniski negatīvu ietekmi uz zinātniskās darbības kvalitāti un ekonomikas atlabšanu.

Vienlaikus IZM jau 2009.gada otrajā pusē ir uzsākusi virkni reformu esošā finansējuma efektīvākai izmantošanai un zinātnes paaugstināšanai.

Lai sekmētu zinātnes konkurētspējas paaugstināšanos, IZM sadarbībā ar ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komiteju (CREST) un Eiropas Komisiju 2009.gada nogalē organizēja neatkarīgu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas ekspertīzi. Lai nodrošinātu ekspertīzes sekmīgu veikšanu, IZM un Latvijas Zinātņu akadēmijā novembrī un decembrī viesojās septiņi Eiropas Komisijas nominēti augsta līmeņa eksperti no Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Lietuvas, lai pārrunātu aktuālākās problēmas zinātnes jomā Latvijā. Ekspertīzes rezultātā 2010.gada 25.martā tika prezentēts ziņojums un sniegtas rekomendācijas Latvijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas uzlabošanai. Ekspertīzes veikšana tika apmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

Lai nodrošinātu pētniecībai un attīstībai piešķirtā valsts budžeta finansējuma un ES struktūrfondu finansējuma efektīvu izmantošanu, IZM pārraudzībā esošās zinātniskās institūcijas saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma Pārejas noteikumu 14.punktu līdz 2009.gada 31.oktobrim iesniedza apstiprināšanai attiecīgajā nozares ministrijā tās padotībā esošās zinātniskās institūcijas darbības stratēģijas. Pamatojoties uz valsts zinātnisko institūciju iepriekšējos gados uzrādīto rezultātu izvērtējumu un institūciju zinātniskās darbības stratēģiju izvērtējumu, IZM vairākām augstskolām sniedza rekomendācijas to dibināto zinātnisko institūtu konsolidēšanai. 2010.gadā IZM turpina darbu pie efektīvākas pārvaldības sistēmas izveides, veidojot triju līmeņu zinātnisko institūciju hierarhiju:

1. reģionāla līmeņa zinātniskās institūcijas (konsolidācijas rezultātā no 40 zinātniskajām institūcijām izveidotas 25 zinātniskās institūcijas);

2. valsts nozīmes pētniecības centri (desmit pētniecības centri);

3. ES līmeņa zinātniskās institūcijas (četras – piecas zinātniskās institūcijas).

2011.gadā plānots turpināt konsolidāciju, pabeidzot darbu pie 25 reģionāla līmeņa zinātnisko institūciju izveides un desmit valsts nozīmes pētniecības centru izveides. Vienlaikus 2011.gadā plānots piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu no darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.l. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" plānoto finansējumu 102 696 235 LVL izveidoto valsts nozīmes zinātnes centru attīstībai. Apakšaktivitātes mērķis ir pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros.

1.3. Informējam, ka valsts valodas politikas jomā nav pieļaujama finansējuma samazināšana 2011.gada valsts budžetā, jo jau 2010.gadā finansējums ir sasniedzis kritiski zemu robežu – gada laikā finansējums ir samazināts ap 50%, turklāt veikta divu aģentūru apvienošana.

Jāņem vērā, ka no IZM budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" līdzekļiem pašlaik tiek sniegts atbalsts latviešu valodas apguvei Latvijā un ārzemēs, t.sk. diasporai latviešu valodas un kultūras saglabāšanai (pedagogu atalgojuma nodrošināšana, grāmatu u.c. materiālu sūtījumi diasporas neformālajām izglītības iestādēm Eiropā, Amerikā, Austrālijā), ar mācību materiāliem valsts valodas apguvei jānodrošina mazākumtautību izglītības iestādes Latvijā (mācību grāmatu sagatavošana un izdošana, pedagogu tālākizglītības nodrošināšana), jānodrošina bezmaksas konsultācijas latviešu valodas jautājumos, jāizstrādā elektroniski mācību līdzekļi latviešu valodas apguvei tālmācībā, kā arī jāveic valodas situācijas monitorings u.c. Visi minētie ir sistēmiski pasākumi valsts valodas politikas īstenošanas procesā, kas ir tradicionāli (Latviešu valodas aģentūras speciālisti sniedz vidēji 12 000 konsultāciju gadā), neatņemama Latvijas vispārējās izglītības procesa sastāvdaļa (mācību un metodisko materiālu sagatavošana), saistīti ar ilgstošu sadarbību vai līguma saistībām, piemēram, sadarbības līgums starp IZM un Pasaules brīvo latviešu apvienību par atbalsta sniegšanu latviešu valodas lektorātam Vašingtona universitātē Sietlā (ASV), vai atbalsta sniegšana latviešu valodas lektorātam Kārļa universitātē Prāgā (Čehijas Republikā).

Finansējuma tālāka samazinājuma gadījumā 2011.gadā būs jāpārtrauc atbalsta sniegšana ārvalstu interesentiem/iestādēm latviešu valodas apguvē un saglabāšanā, kā arī jāsamazina mācību līdzekļu un mācību metodisko līdzekļu sagatavošana un izdošana valsts valodā dažādu līmeņu un dažādu tipu izglītības iestādēm Latvijā.

1.4. Kā konkrētu veicamo pasākumu sporta jomā, lai samazinātu IZM valsts budžeta izdevumus 2011.gadā, jāmin IZM priekšlikums, kurš tika izteikts no valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanas procesa gaitā, proti, par 1178 220 LVL samazināt 2011.gada valsts budžeta programmas 09.00.00. "Sports" apakšprogrammai 09.23.00. "Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai" atvēlēto finansējumu, paredzot Latvijas Nacionālā valsts sporta centra "Mežaparks" rekonstrukcijas projekta īstenošanai izsniegtā valsts galvotā aizdevuma atmaksu uzsākt nevis no 2011.gada, bet gan no 2012.gada.

1.5. Finansējuma samazināšana jaunatnes politikas jomā nav pieļaujama, jo pastāv risks, ka tiks likvidēti vismaz 15% no izveidotajiem jauniešu centriem, īpaši attālos un mazattīstītos reģionos, kurus apmeklē vairāk par 600 jauniešu dienā. 25% no centriem uz pusi var samazināties pakalpojumu klāsts, kas paredzēts riska grupu jauniešiem. Tas palielinās sociālo spriedzi pašvaldībās. Ņemot vērā, ka var tikt apturēts ikgadējais jaunatnes organizāciju darbs ar 56 000 jauniešu – tas veicinās jauniešu intelektuālo degradāciju, neticību nākotnei Latvijā un emigrāciju, samazināsies jauniešu konkurētspēja darba tirgū, kā arī jauniešu nelietderīga brīvā laika pavadīšana radīs antisociālas rīcības un sociālās negācijas. Finansējuma trūkums neļaus īstenot programmu Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) īstenošanai, kas vairos negatīvu Latvijas tēlu un paviršu attieksmi pret ES iniciatīvu un vērtību iedzīvināšanu Latvijā. Šāda rīcība izraisīs pilsoniskās sabiedrības protestus un nosodījumu, palielinās neticību valsts pārvaldei. IZM norāda, ka pastāv risks, ka par 50% samazināsies jaunatnes lietu speciālistu skaits, kas uzņemas atbildību pašvaldībā saistībā ar jaunatnes atbalsta politikas plānošanu un brīvā laika lietderīgas izmantošanas nodrošināšanu. Vienlaikus samazināsies darba ar jaunatni īstenošanas kvalitāte, kas izglītības iestāžu optimizācijas situācijā ir būtiska alternatīva jaunās paaudzes izglītošanai.

2. Jāņem vērā, ka pieejama vispārējā un profesionālā izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem sabiedrības sociālai stabilitātei un nākotnes attīstībai. Samazināt izdevumus izglītībai nozīmētu veicināt emigrāciju, sociālo spriedzi un Latvijas depopulizāciju. Tādēļ IZM neparedz reformas vispārējā un profesionālajā izglītībā, lai          samazinātu budžeta izdevumus. Pēc dramatiskas valsts budžeta līdzekļu samazināšanas 2009.gadā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā netiek nodrošināts finansējums mācību grāmatām (10,40 LVL vietā – 0,69 LVL); internātskolu un speciālo skolu uzturēšanas izdevumi tiek nodrošināti par 70%, profesionālās izglītības iestāžu uzturēšana – par 64,8%.

Jebkura izglītības iestāžu finansēšanas jautājumu izvērtēšana var tikt vērsta tikai uz efektīvu finansējuma izlietojumu nozares ietvaros.

Vispārējā izglītībā IZM plāno izvērtēt pedagogu darba samaksas principa "Nauda seko skolēnam" ievērošanu internātskolās un speciālās izglītības iestādēs. Ja šajās izglītības iestādēs, reformējot pedagogu darba samaksu, būtu kādi ietaupījumi, tie novirzāmi šo izglītības iestāžu uzturēšanai.

Profesionālajā izglītībā atbilstoši "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānam 2010.–2015. gadam" turpināma to izglītības iestāžu, kurās ir neliels audzēkņu skaits, nodošana pašvaldībām, lai tās iekļautu pašvaldību skolu tīklā, apvienojot "zem viena jumta" ar vispārējās izglītības iestādēm. Arī profesionālajā izglītībā sistēmas reorganizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi novirzāmi izglītības iestāžu uzturēšanai.

Vienlaikus informējam, ka Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa izstrādāja Informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra sēdē (prot. Nr.2 23.§)) un IZM izstrādāja Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458), kas nosaka, ka jāveic izmaiņas valsts budžeta līdzekļu un īpaši izglītības sektora izdevumu struktūrā, lai nodrošinātu augstākās izglītības strukturālo reformu mērķu sasniegšanai nepieciešamo finansējumu – palielinātu finansējumu augstākajai izglītībai, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai 1,2% no IKP, bet 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010.gadā. Pašreiz tas ir tikai 0,7% no IKP.

Iepriekš minētais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam paredz šādus galvenos rīcības virzienus:

1. Sekmēt studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanos.

2. Augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana.

3. Augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana.

4. Augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Katram noteiktajam rīcības virzienam ir pakārtoti pasākumi ar konkrētiem izpildes termiņiem, atbildīgajām institūcijām un iesaistītajām institūcijām, darbības rezultātiem un rādītājiem, kā arī paredzēto indikatīvo finansējumu un tā avotiem.

3. IZM uzskata, ka turpmākā finansējuma samazināšana vispārējai izglītībai, neapdraudot iegūstamās izglītības kvalitāti un pieejamību, nav iespējama un līdz ar to nav valstiski lietderīga.

Jau šobrīd 33 Latvijas novados ir mazāk nekā viens skolēns uz km², un šāds skolēnu blīvums apgrūtina pedagogu darba samaksas principa "Nauda seko skolēnam" ieviešanu. IZM trūkst līdzekļu, lai piemērotu šajos novados papildu koeficientu finansējuma aprēķināšanai.

2009./2010.mācību gadā ar šādu koeficientu tika atbalstīti tikai tie septiņi novadi, kuros ir mazāk nekā 0,5 skolēni uz km².

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu minimālā darba algas likme ir 255 LVL mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

IZM neplāno veikt izmaiņas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksā, jo pedagogu darba samaksas paaugstināšanai trūkst finansējuma.

Vienlaikus ņemot vērā informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" un Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam noteikto, netiek plānotas reformas, kas varētu samazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu, mācībspēku skaitu vai mācībspēku zemākās atalgojuma likmes.

5. Šobrīd vienīgās izmaiņas, kuras plānotas 2011.gada valsts budžeta programmā 09.00.00."Sports", ir saistītas ar apakšprogrammu 09.23.00."Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai". Kā jau norādīts iepriekš, no valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanas procesa gaitā IZM izteica priekšlikumu par 1178 220 LVL samazināt 2011.gada valsts budžetā nepieciešamos izdevumus šai apakšprogrammai, paredzot Latvijas Nacionālā valsts sporta centra "Mežaparks" rekonstrukcijas projekta īstenošanai izsniegtā valsts galvotā aizdevuma atmaksu uzsākt nevis no 2011.gada, bet gan no 2012.gada.

Papildus minētajam 2011.gada valsts budžeta izstrādes gaitā IZM izteiks priekšlikumu minēto apakšprogrammu (09.23.00.) izslēgt no valsts budžeta programmas 09.00.00. "Sports" un pārcelt 1) kā atsevišķu (jaunu) IZM budžeta programmu, vai 2) kā atsevišķu (jaunu) Finanšu ministrijas budžeta programmu. Minētais pamatojams ar faktu, ka šajā apakšprogrammā paredzētie līdzekļi ir saistīti nevis ar valsts atbalstu sporta iestādēm un organizācijām, bet gan ir saistīti ar valsts ilgtermiņa saistībām – valsts galvoto aizdevumu atmaksu – un šo līdzekļu gala saņēmējas ir kredītiestādes, kuras izsniegušas valsts galvotos aizdevumus.

Nekādas citas izmaiņas, kuras saistītas ar 2011.gadā plānoto izdevumu samazinājumu valsts budžeta programmā 09.00.00. "Sports", IZM nav plānojusi veikt, jo, kā jau vairākkārt tas ir publiski ticis norādīts, turpmāki samazinājumi šajā programmā vairs nav iespējami.

Attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, kurus plānots finansēt no 2011.gada valsts budžeta programmas 09.00.00. "Sports", informējam, ka 2011.gadā plānots saglabāt finansējumu visām tām aktivitātēm (aktivitāšu grupām), kādas ir tikušas atbalstītas 2010.gadā, proti:

– piešķirt finansējumu (dotāciju) nacionālajām sporta bāzēm (to apsaimniekotājiem) komunālo pakalpojumu daļējai apmaksai, tādējādi sniedzot atbalstu nacionālo sporta bāzu darbībai un attīstībai, nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, kā arī veicinot sporta pakalpojumu pieejamību;

– nodrošināt naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, lai materiāli stimulētu sporta federāciju, sportistu, komandu, treneru un sportistus apkalpojošo sporta darbinieku ieinteresētību augstu rezultātu sasniegšanā;

– sniegt atbalstu Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju un Sporta likumā minēto sporta organizāciju darbībai (t.sk. šīm organizācijām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei) un sporta veidu attīstībai Latvijā, atbalstīt Latvijas čempionātus, citas sacensības, tai skaitā starptautiskas sacensības Latvijā un tautas sporta pasākumus, kā arī nodrošināt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu, radot nepieciešamos apstākļus;

– nodrošināt IZM padotībā esošās valsts izglītības iestādes – Murjāņu sporta ģimnāzijas – darbību, veicinot kandidātu sagatavošanu Latvijas nacionālo izlašu startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, vienlaikus nodrošinot sportistiem vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

– nodrošināt IZM padotībā esošās valsts aģentūras – "Latvijas Sporta muzejs" – darbību, vākt un saglabāt sporta vēstures materiālus, kā arī nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai;

– piešķirt valsts mērķdotācijas pašvaldību dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu (sporta treneru) darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (2010./2011.mācību gadā pašvaldību dibinātajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs mācības uzsākuši 26 826 audzēkņi);

– nodrošināt talantīgo sportistu un nacionālo izlašu komandu (tai skaitā sporta spēļu komandu) sagatavošanos un piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlases un finālturnīros), kā arī sniegt atbalstu Latvijas sporta veterāniem un bijušajiem olimpiešiem;

– nodrošināt biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" iespēju veikt valsts galvoto aizdevumu atmaksu, tādējādi veicinot sporta bāzu attīstību Latvijā un radot nepieciešamos apstākļus, lai katram indivīdam būtu iespēja nodarboties ar sportu, kā arī nodrošināt iespējas rīkot starptautiska un nacionāla mēroga sporta pasākumus Latvijā.

Vienlaikus informējam, ka, lai nepietiekama finansējuma apstākļos maksimāli efektīvi izmantotu sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, neapdraudētu jau ieguldīto līdzekļu efektivitāti un nekavētu sporta nozares attīstību ilgtermiņā, IZM sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem ir uzsākusi darbu, lai noteiktu no valsts budžeta programmas 09.00.00. "Sports" prioritāri atbalstāmās programmas un pasākumus. Ievērojot Latvijas Nacionālās sporta padomes 2010.gada 29.jūlija sēdē (prot. Nr.3 6.2.§) nolemto, attiecīgs ziņojums un priekšlikumi tiks izskatīti nākamajā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē (2010.gada 1.oktobrī).

Papildus informējam, ka IZM, strādājot pie valsts budžeta likuma projekta 2011.gadam sagatavošanas, rūpīgi izvērtēs katru tās kompetencē esošo jomu un detalizēti precizēs uzdevumu un funkciju kvalitatīvai izpildei nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apjomu, kas, saskaņojot to ar Finanšu ministriju un citām institūcijām, tiks ietverts 2011.gada valsts budžeta likuma projektā.

Izglītības un zinātnes ministres vietā –
zemkopības ministrs J.Dūklavs

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Tieslietu ministra p.i. I.V.Lieģis
Uz jaut. nr.245/J9 – dok. nr.6490
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Atbildot uz Jūsu vēstuli par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 245/J9 Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai, vēlos sniegt savu viedokli par situāciju tieslietu jomā.

Kā jau pareizi norādīts, iepriekš veiktie samazinājumi ir sāpīgi skāruši tieslietu nozari. Tās budžets 2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu (neņemot vērā no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtās funkcijas), ticis samazināts par 37% jeb 42 924 783 LVL.

Lai panāktu minēto samazinājumu, līdz šim jau veikta virkne pasākumu un reformu, no kuriem kā būtiskākie minami:

– Probācijas funkciju izpildes apjoma samazinājums (notikusi atteikšanās no probācijas programmu īstenošanas brīvības atņemšanas iestādēs un no nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības. Netiek sniegta palīdzība personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un pēc pilna soda termiņa izciešanas notiesāto sagatavošana atbrīvošanai. Samazināts nosacīti notiesāto un pirmstermiņa atbrīvoto no ieslodzījuma vietām personu uzraudzības līmenis);

– Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoma samazinājums;

– Olaines cietuma slimnīcas reorganizācija;

– Ieslodzījuma vietu Saimnieciskajā apkalpē nodarbināto notiesāto darba vietu skaita samazinājums (samazinātas 148 darba vietas);

– Aresta izpildei nepieciešamo vietu limitizācija Ieslodzījuma vietās; Naturalizācijas pārvaldes reorganizācija, pievienojot to Iekšlietu ministrijas padotībā esošajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

– Tulkošanas un terminoloģijas centra pievienošana Valsts valodas centram; Atlīdzības samazinājums resorā vidēji par 40%;

– Amata vietu skaits resorā samazināts par 19%;

– Veikta iestāžu struktūru optimizācija un struktūrvienību likvidācija (likvidētas 48, apvienota 91, pārņemtas 2, samazinātas 125 struktūrvienības, t.sk. reģionālās struktūrvienības, koncentrējot funkciju izpildi).

Neskatoties uz iepriekš panākto ievērojamo samazinājumu, Tieslietu ministrija turpina meklēt veidus budžeta izdevumu optimizēšanai un 2011.gadā ir plānojusi veikt vairākas reformas un pasākumus, kas vērsti uz budžeta ietaupījumu rašanu. Kā būtiskākie minami šādi pasākumi:

– ir plānots reformēt Patentu valdi, sadalot patentu tehniskās bibliotēkas krājumu un nododot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;

– ir plānota atsevišķu tiesu funkciju nodošana notāriem;

– tiks vērtētas iespējas efektīvāk izmantot resursus tiesu sistēmas iekšienē, pārskatot Zemesgrāmatu tiesnešu statusu, tiem kļūstot par vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem, tādējādi atslogojot vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu un samazinot lietu izskatīšanas termiņus;

– būtiska resursu ekonomija būs iespējama, ieviešot videokonferences izmantošanu kriminālprocesā;

– ar Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes būvniecību tiks uzsākta ieslodzījuma vietu infrastruktūras sakārtošana, sekmīgi apgūstot Latvijai pieejamo ārvalstu finansējumu;

– tiks modernizētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta informācijas sistēmas, ieviešot e-pakalpojumu izmantošanas iespējas, tādējādi rodot līdzekļu optimizāciju pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Finanšu ietaupījums, īstenojot minētos pasākumus, vērtējams vidējā termiņā. Par konkrētiem papildu pasākumiem nepieciešamā konsolidācijas apmēra panākšanai Tieslietu ministrijas 2011.gada budžetā būs iespējams lemt, tikai zinot precīzu nepieciešamā budžeta izdevumu samazinājuma apjomu.

Atbilstoši "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 21.pantam Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012. gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām Finanšu ministrijai ir uzdots sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem. Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar saskaņā ar iepriekš minēto rīkojumu sagatavoto Valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojumu par valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātiem un sniegusi savus komentārus un priekšlikumus.

Šobrīd Tieslietu ministrija savu 2011.gada budžetu plāno saskaņā ar finanšu ministra 2010.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.252 "Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam" apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011.gadam. Tieslietu nozares valsts pamatfunkciju īstenošanai kopumā atvēlēti 93 530798 LVL. Absolūti lielāko datu jeb 69% resora valsts pamatfunkciju īstenošanas izdevumu veido tiesu sistēmas, ieslodzījuma vietu un uzturlīdzekļu garantiju fonda izdevumi, kuru turpmāks samazinājums, manuprāt, nav iespējams.

Arī attiecībā uz citām tieslietu nozares iestādēm uzskatu, ka mehāniska budžeta izdevumu samazināšana vairs nav pieļaujama un iespējas rast ietaupījumu skatāmas vienīgi kontekstā ar atteikšanos no atsevišķu funkciju veikšanas. Vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka, jau panākot iepriekšējo gadu budžeta samazinājumu, Tieslietu ministrijai ir nācies samazināt tādu būtisku un sociāli nozīmīgu funkciju izpildes apjomu kā probācija, juridiskā palīdzība, uzturlīdzekļu izmaksa.

Gan līdzekļi tiesnešu atlīdzībai 15 076 558 LVL apmērā, gan ieslodzījuma vietu finansējumam 21443773 LVL apmērā tiek plānoti saskaņā ar apstiprinātajiem 2011.gada valsts budžeta bāzes izdevumiem. Iepriekš, samazinot finansējumu ieslodzījuma vietām, jau esam pietuvojušies kritiskajai robežai un to pat pārkāpuši, par ko liecina Satversmes tiesas 2010.gada 9.marta spriedums lietā Nr.2009-69-03, ar kuru iepriekšējā līmenī tika atjaunotas iepriekš samazinātās ieslodzīto personu dienas uztura normas. Uzskatu, ka turpmāk resursu problēmas kriminālsodu izpildes jomā jārisina, pārskatot kriminālsodu politiku, tai skaitā samazinot brīvības atņemšanas soda sankcijas, jo īpaši par mantiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski palielinot brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas, kas pēc pašreizējām aplēsēm vidējā termiņā ļaus samazināt ieslodzīto skaitu un ieslodzījuma vietu noslodzi vismaz par 30%. Lai to īstenotu, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas tika izskatīts 2010.gada 20.septembra Ministru kabineta komitejā.

Arī Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā būtiskas reformas notikušas jau 2009. un 2010.gadā, kad veikti šādi pasākumi:

– padotības iestāžu atsevišķu atbalsta funkciju (iekšējais audits, sabiedriskās attiecības) centralizācija, likvidējot šo funkciju veicošās struktūrvienības ministrijas padotības iestādēs, bet nepalielinot struktūrvienību skaitu ministrijā; tiesu darba un zemesgrāmatu darba organizācijas funkcijas pārņemšana no Tiesu administrācijas;

– atteikšanās no ministrijas funkcijas nodrošināt Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā;

– pārņemtas daļa funkciju, ko veica reorganizētā BĢSILM (Valsts politikas izstrāde, īstenošana, koordinācija sabiedrības integrācijas jomā, Uzturlīdzekļu administrācija u.c.);

– amata vietu skaita samazināšana par 30%;

– atlīdzības samazināšana darbiniekiem par 29%;

– veiktas izmaiņas ministrijas struktūrā, samazinot valsts sekretāra vietnieku skaitu no pieciem 2009.gadā uz trim 2010.gadā.

Attiecībā uz turpmākām reformām, kas skartu funkcijas, ko veic Tieslietu ministrijas centrālais aparāts, ierosinu apsvērt ideju, optimizējot tiesību aktu juridiskās analīzes procesu, nodot Tieslietu ministrijai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta īstenotās funkcijas, ciktāl tās skar tiesību aktu juridisko analīzi.

Ar cieņu, tieslietu ministra p.i.  I.V.Lieģis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs I.V.Lieģis
Uz jaut. nr.246/J9 – dok. nr.6489
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Ņemot vērā, ka Latvijas tuvāko gadu fiskālās politikas galvenais virziens ir fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai, 2011.gada fiskālās politikas mērķis ir nepārsniegt budžeta deficītu 6% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā nodrošināt budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP. Realizējot šo mērķi, tiks novērsta pārmērīga budžeta deficīta esamība un izpildīts arī Māstrihtas deficīta kritērijs, tādējādi liekot būtisku pamatu Latvijas iespējām ar 2014.gada 1.janvāri ieviest eiro, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķis.

Attiecībā uz fiskālās konsolidācijas pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai būtu jāatzīmē, ka tie īstenojami vispārējās valdības ietvaros, kas attiecas ne tikai uz centrālo valdību, bet arī uz atvasinātajām publiskajām personām un pašvaldībām. 2011.gada konsolidācijas apmērs šobrīd prognozējams robežās 350–395 miljonu latu, kur 395 miljoni lati atbilst ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā intervāla zemākajai robežai.

Darbs pie 2011.gada konsolidētā kopbudžeta bilances pirms konsolidācijas pasākumiem precizēšanas turpināsies oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti precizēts oktobrī.

Jāatzīmē, ka atbilstoši "Likums par budžetu un finanšu vadību" 21.pantam Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 "Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam" apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam uzdots ievadīt Valsts kancelejas izveidotajā datubāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Savukārt valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojums tiks diskutēts Aizsardzības ministrijas un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju vidū.

Sniedzu šādas atbildes uz 2010.gada 16.septembra deputātu jautājumiem Nr.246/J9 "Par MK plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai":

1) Kādus pasākumus Aizsardzības ministrija varētu īstenot, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, plānotās reformas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem.

Aizsardzības ministrija jau 2009. un 2010.gadā ir veikusi radikālas strukturālās reformas aizsardzības nozares vēsturē, kā rezultātā ir panākts ievērojums valsts budžeta līdzekļu ietaupījums. Līdzvērtīgas nozares strukturālās reformas tuvākajā laika periodā netiek plānotas. Aizsardzības ministrijas budžets 2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazināts par 125,9 milj. Ls jeb gandrīz 50% un samazinājuma nodrošināšanai veiktie pasākumi arī turpmāk sniegs ieguvumu, kā rezultātā vairākas izdevumu pozīcijas nevis pieaugs, kā iepriekš bija plānots, bet tiks saglabātas pašreizējā apjomā.

2011.gadā Aizsardzības ministrijas budžeta lielākais izaicinājums būs pieaugošo ilgtermiņa līgumsaistību apkalpošana, kas radusies "trekno gadu" bezatbildīgas rīcības rezultātā, noslēdzot nepārdomātus un necaurspīdīgus līgumus par dažāda ekipējuma iegādi. Par šādu līgumsaistību rašanos atbildība jāuzņemas Jūsu politisko apvienību veidojošo partiju ieceltajiem aizsardzības ministriem iepriekšējos gados.

Aizsardzības ministrija ir pildījusi Valdības doto solījumu Starptautiskajam Valūtas fondam un izstrādājusi Aizsardzības nozares vidēja termiņa stratēģiju 2011.–2014 gadam, kas detalizēti apraksta aizsardzības nozares turpmāko darbību ar šobrīd nozarei pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

2) Vai saistībā ar iespējamu finansējuma samazinājumu 2011.gadā tiek izskatīta iespēja par atteikšanos no profesionālā militārā dienesta? Ja šāda iespēja tiek izskatīta, lūdzu, miniet, kad šāds lēmums varētu tikt pieņemts un kā tas ietekmēs Latvijas aizsardzības politikas īstenošanu un cik liels varētu būt finanšu resursu ietaupījums. Ja no profesionālā militārā dienesta nav plānots atteikties, lūdzu, miniet kādus finanšu resursu taupīšanas pasākumus plānots īstenot, norādot plānojamo cilvēkresursu un atalgojuma samazinājumu, kā arī kopējo iespējamo ietaupījumu.

Aizsardzības ministrija tuvākajā laikā neizskata iespēju atteikties no profesionālā militārā dienesta.

Aizsardzības ministrija 2009. un 2010.gadā ir veikusi radikālākās strukturālās reformas aizsardzības nozares vēsturē, kā rezultātā ir optimizēti aizsardzības nozarei pieejamie resursi. Reformas rezultātā aizsardzības sistēmā tika skaidri nodalīti trīs līmeņi – stratēģiskais, operacionālais un taktiskais. Visas stratēģiskās plānošanas funkcijas – tās, kas attiecas uz spēju un vienību attīstību ilgākā laika posmā – pilnībā tiek integrētas AM.

AM no civilas ir kļuvusi par civili-militāru institūciju. Koncentrējot gan funkcijas, gan cilvēkus vienuviet, ir izdevies ne vien taupīt uz cilvēkresursu rēķina, bet arī panākt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu.

NBS vienības turpmāk nodarbosies tikai ar plānošanu taktiskajā līmenī, tādējādi liekot uzsvaru uz savu tiešo pienākumu pildīšanu – kaujas gatavības spēju pilnveidošanu. Štābu reorganizācijas rezultātā iegūtās aptuveni 300 štata vietas novirzītas NBS vienību kaujas spēju pilnveidošanai. Pilnveidojot NBS vadības "piramīdu", samazināts gan augstāko, gan vecāko virsnieku skaits. Pieļaujamais ģenerāļu amatu skaits samazināts divas reizes (no 17 uz 8), un pulkvežu amatu skaits arī no 38 uz 20.

Reorganizācijas rezultātā arī samazināts pakļautībā esošo institūciju skaits (no trim uz divām), kā arī samazināts to finansējums un personāla skaits (jaunajās struktūrās pienākumus veiks arī militārpersonas).

3) Vai iespējamais finansējuma samazinājums 2011.gadā varētu ietekmēt Latvijas dalību starptautiskajās operācijās? Lūdzu, norādiet, par cik varētu tikt samazināts finansējums dalībai starptautiskajās operācijās un kā tas ietekmēs Latvijas starptautisko saistību izpildi.

Nē, jo piedalīšanās operācijā Afganistānā ir galvenā aizsardzības nozares prioritāte.

4) Vai un kā tālākā finansējuma samazināšana aizsardzības politikas īstenošanai ietekmēs Latvijas saistību izpildi, kas izriet no dalības NATO?

Katra NATO dalībvalsts pilda savas saistības, kas izriet no dalības NATO savu iespēju robežās. Latvijas svarīgākās saistības attiecas uz līdzdalību Alianses vadītajā operācijā Afganistānā, saglabājot savu ieguldījumu līdzšinējā apjomā. Pārējo saistību izpilde notiek atbilstoši NATO militāro spēju plānošanas procesam un savstarpējās solidaritātes principam. Par 2011.gada aizsardzības finansējumu esmu informējis Nacionālās drošības padomi, kas ir paudusi atbalstu manis piedāvātajam nākamā gada aizsardzības budžetam.

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs I.Dālderis
Uz jaut. nr.247/J9 – dok. nr.6493
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Godātie kungi!

Atbildot uz Jūsu š.g. 16.septembra vēstulē uzdotajiem jautājumiem, vēlos informēt par sekojošo.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai.

Ārlietu ministrijas budžets sastāda 0,57% ne valsts budžeta izdevumiem un 0,82% no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Salīdzinot ar 2008.gadu, Ārlietu ministrijas budžets ir samazināts par gandrīz 40%, kas jau šobrīd apdraud Latvijas politisko un ekonomisko interešu īstenošanu. Latvijas ārlietu budžets šobrīd ir vismazākais Baltijas valstīs, pēdējo gadu laikā Latvijā finansējums ārlietām ir samazināts vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, un pašlaik Latvijas ārlietu dienestā ir mazāk nodarbināto nekā Igaunijas vai Lietuvas dienestos.

Jau līdzšinējais budžeta samazinājums ir padarījis par neiespējamu adekvātu valstiski svarīgu funkciju veikšanu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. Atsaucoties uz Saeimas Ārlietu komisijas, pašvaldību, tūrisma nozares un Ārlietu ministrijas atkārtotu vēršanos pie Finanšu ministrijas š.g. 27.jūlijā valdība pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu 286 459 LVL apmērā piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem konsulārā dienesta darbības nodrošināšanai.

Jāpiebilst, ka šī lēmuma rezultātā 2010.gada vasaras mēnešos vien par vīzu pieteikumu izskatīšanu valsts nodevās iekasēti par 186 423 LVL vairāk nekā 2009.gada attiecīgajā periodā. Ārlietu ministrijas budžeta tālāka samazināšana neizbēgami novedīs pie minēto ieņēmumu samazināšanās, kā arī apgrūtinās Latvijas preču eksporta veicināšanu un investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai. Tāpat, ja netiks nodrošināti atbilstoši konsulārie pakalpojumi, Latvijas tūrisma mārketingā ieguldītajiem līdzekļiem nebūs seguma.

Ārlietu ministrija ir rūpīgi izanalizējusi iespēju valsts budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā samazināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību skaitu. Izpētot gan citu valstu pieredzi, gan veicot analīzi par Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, esam konstatējuši, ka pārstāvniecību slēgšana īstermiņā rada papildu izdevumus, nevis ietaupījumus. Turklāt, slēdzot pārstāvniecības, ilgtermiņā sasniedzamā budžeta līdzekļu ekonomija neatsver negatīvo ietekmi uz valsts tēlu un Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzības iespējām. 2009.gadā tika pieņemts lēmums vienīgi par Latvijas ģenerālkonsulāta Bonnā slēgšanu, tomēr jāatzīmē, ka nelabvēlīgā situācija nekustamā īpašuma tirgū nav ļāvusi VNĪA un Ārlietu ministrijai pārdot konsulāta ēku, kuras uzturēšanai joprojām nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.

Krīzes pārvarēšanas laikā ārējo ekonomisko interešu realizācija un aizstāvība ārvalstīs ir viena no Latvijas ārlietu dienesta darbības galvenajām prioritātēm. Taču kopš 2008.gada, kad tika ievērojami samazināts pārstāvniecības ārvalstīs nodarbināto skaits, nevienā no diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs vairs nav nodarbināts diplomāts, kura kompetencē būtu tikai ārējās ekonomiskās politikas jautājumi (vairāk nekā pusē vēstniecību strādā tikai vēstnieks un viens diplomāts). Tādējādi minētie diplomāti ārējās ekonomiskās politikas jautājumus risina paralēli citām funkcijām.

Sadarbībā ar LIAA ir notikusi līdzekļu konsolidācija, LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs pārceļot uz vēstniecību telpām (izņemot Lielbritāniju, kur tas nav iespējams mazo vēstniecības telpu dēļ). Līdz ar TAVA ārvalstu pārstāvniecību slēgšanu to funkcijas ir uzņēmušās Latvijas vēstniecības ārvalstīs sadarbībā ar LIAA ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām.

Papildus pēdējā laikā ir ievērojami pieaudzis ar Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu ārvalstīs saistītais darba apjoms – aizvien vairāk pieaug valsts amatpersonu vizīšu skaits, kas risina ekonomiskas sadarbības jautājumus, palielinājusies uzņēmēju interese par jaunu tirgu apgūšanu, sadarbības partneru atrašanu un savas eksporta produkcijas popularizēšanu ārējos tirgos, kā arī palielinās ar Latvijas uzņēmēju darbību ārvalstīs saistīto problēmjautājumu skaits, kuru risināšanai tiem ir nepieciešams ārlietu dienesta atbalsts. Tāpat atbilstoši Valsts kancelejas veiktajam funkciju auditam ir atbalsts LIAA funkciju iekļaušanai Ārlietu ministrijā.

Lai nodrošinātu vitāli svarīgas valsts ārpolitikas un ekonomiskās izaugsmes aktivitātes arī turpmāk, 2011.gadā jāturpina iesāktais darbs. Pienākumi, ko Ārlietu ministrija veic ārvalstīs, ir vitāli svarīgi valsts interesēm, un tālāka budžeta finansējuma samazināšana var nest vienīgi zaudējumus negūto ienākumu no eksporta un nepiesaistīto investīciju veidā.

Vēlos arī uzsvērt nepieciešamību laicīgi sagatavoties 2015.gadā plānotajai Latvijas ES prezidentūrai, kuras īstenošana prasīs atbilstošus finanšu līdzekļus. Tāpat jāatzīmē, ka sakarā ar gandrīz pilnīgu finanšu līdzekļu samazinājumu Latvija nespēj pildīt starptautiskās saistības attīstības palīdzības politikā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ārlietu ministrija aicina Latvijas Republikas Saeimu, pieņemot lēmumu par 2011.gada budžetu, ņemt vērā Ārlietu ministrijas īstenoto funkciju nozīmi Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanā un mūsu ekonomiskās konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā.

Ņemot vērā ārlietu ministra A.Roņa prombūtni ANO Ģenerālās asamblejas 65.sesijā Ņujorkā (ASV), atbildi, kas ir saskaņota ar ministru, sniedz ārlietu ministra pienākumu izpildītājs kultūras ministrs Ints Dālderis. Šajā sakarā informējam, ka diemžēl ārlietu ministrs š.g. 23.septembrī pulksten 17:00 nevarēs sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem mutiski.

Cieņā, ārlietu ministra p.i. I.Dālderis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Ministrs R.Vējonis
Uz jaut. nr.248/J9 – dok. nr.6468
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Vides ministrija ir iepazinusies ar Jūsu šī gada 16. septembra vēstuli Nr. 248/J9 par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai un piekrīt Jūsu izteiktajam viedoklim, ka līdz šim veiktie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi būtiski skāruši vides aizsardzības nozari.

Lai sasniegtu Latvijas fiskālās politikas mērķi – 2011.gadā nepārsniegt budžeta deficītu 6% no IKP un 2012.gadā nodrošināt budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP – pēc šī brīža prognozēm 2011.gada konsolidācijas apmērs prognozējams robežās 350–395 miljoni latu, kur 395 miljoni latu atbilst ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju saskaņotā intervāla zemākajai robežai. Darbs pie 2011.gada konsolidētā kop budžeta bilances pirms konsolidācijas pasākumiem precizēšanas turpināsies oktobrī, kad arī plānots izdarīt gala secinājumus par konsolidācijas apmēru 2011.gadam, balstoties uz deviņu mēnešu budžeta izpildes rezultātiem un ņemot vērā aktuālo makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti precizēts oktobrī.

Atbilstoši "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 21.pantam Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.febrāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem.

Vides ministrija 2008. un 2009.gada laikā veikusi ļoti būtiskus optimizācijas pasākumus un samazinājusi valsts budžeta izdevumus vides aizsardzības sistēmas darbībai par 62%, t.i., no 26,6 milj. LVL 2008.gadā līdz 10,1 milj. LVL 2010.gadā. Esam atteikušies no īrētajām telpām. Veikta arī apjomīga strukturālā reforma. Vides ministrijas padotības iestāžu skaits samazināts no 15 iestādēm 2008.gadā līdz 6 iestādēm 2010.gadā, nodarbināto skaits samazināts no 1744 darbiniekiem 2008.gadā līdz 781 darbiniekam 2010.gadā:

1) Veikta Vides ministrijas padotībā esošo 7 dabas aizsardzības institūciju reorganizācija, izveidojot Dabas aizsardzības pārvaldi, kas uzsākusi darbu no 01.06.2009., saskaņā ar Ministru kabineta 06.05.2009. rīkojumu Nr.290 "Par Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācijas, Ķemeru nacionālā parka administrācijas, Gaujas nacionālā parka administrācijas, Slīteres nacionālā parka administrācijas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas un Teiču dabas rezervāta administrācijas reorganizāciju un Dabas aizsardzības pārvaldes izveidi". Rezultātā tika samazināts kopējais administratīvais aparāts un tā izdevumi. Bez tam līdzekļu ekonomijas nolūkos centrālā administrācija pārcelta no Rīgas uz Siguldu. Šīs reorganizācijas rezultātā kopš 2008.gada budžeta izdevumi samazināti par 37%, t.i., no 2,45 milj. LVL 2008.gadā līdz 1,54 milj. LVL 2010.gadā.

2) Lai samazinātu valsts pārvaldes aparātu un tā izdevumus, tika izveidota jauna kapitālsabiedrība valsts SIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", reorganizējot un apvienojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru. Jaunās kapitālsabiedrības izveides rezultātā valsts pārvalde tika atslogota no administratīvajiem izdevumiem. Lēmums par reorganizāciju apstiprināts ar Ministru kabineta 01.07.2009. rīkojumu Nr.448 "Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu", un kapitālsabiedrība uzsāka darbību no 01.08.2009. Vides ministrija šobrīd kapitālsabiedrībai deleģē atsevišķu valsts pārvaldes funkciju veikšanu, un šīs reorganizācijas rezultātā kopš 2008.gada budžeta izdevumi jau samazināti par 70%, t.i., no 3,9 milj. LVL 2008.gadā līdz 1,2 milj. LVL 2010.gadā.

3) Veikta Valsts vides dienesta reorganizācija, no 01.07.2009. pievienojot tam Radiācijas drošības centru, tādējādi samazinot administratīvos izdevumus. Lēmums par reorganizāciju apstiprināts ar Ministru kabineta 06.05.2009. rīkojumu Nr.339 "Par Radiācijas drošības centra reorganizāciju". Šīs reorganizācijas rezultātā kopš 2008.gada budžeta izdevumi samazināti par 50%, t.i., no 4,6 milj. LVL 2008.gadā līdz 2,3 milj. LVL 2010.gadā.

4) 2009.gadā Vides ministrija veica būtisku atbalsta funkciju optimizāciju, centralizējot grāmatvedību.

Vides nozarē jau ilgstoši valsts noteikusi zemākos atalgojumus un uzturēšanas izmaksas, respektīvi, iepriekšējos gados lemjot par samazinājumu, pilnīgi netika ņemta vērā sākotnējā situācija. Vienlaikus norādām, ka, veicot turpmākus samazinājumus, jāizvērtē un jāaprēķina katras konkrētās iestādes veikto funkciju noslodze. Vides ministrijas gadījumā šis aspekts ir ļoti būtisks, jo Vides ministrijā un tās padotības iestādēs viens darbinieks jau šobrīd veic vairāku funkciju ietvaros noteiktos uzdevumus, pildot vairāk nekā viena darbinieka noslodzi.

Vēl vairāk ietaupīt uz vides aizsardzības rēķina var, tikai atsakoties no būtisku funkciju pildīšanas. Jau tagad no vairāku uzdevumu veikšanas esam atteikušies vai samazinājuši to pildīšanu līdz kritiskam līmenim. Tā rezultātā, piemēram, palielinās maluzvejniecība, jo nevaram nodrošināt pietiekamu inspektoru skaitu, kā arī riskējam saņemt bargas sankcijas no ES par atsevišķu funkciju nepietiekamu pildīšanu. Tai pašā laikā, piemēram, nesen Valsts kancelejas izveidotā funkciju izvērtēšanas darba grupa tieši zivju resursu kontroles pasākumiem ieteikusi īpašu līdzekļu samazinājumu. Eiropas Kopienu Tiesa par līdzīgu prasību nepildīšanu, nenodrošinot atbilstošu zivju resursu saglabāšanu, Francijai saskaņā ar spriedumu lietā Komisija/Francija (C-64/88) piespriedusi maksāt kavējuma naudu EUR 57761 250 apmērā par katru sešu mēnešu periodu no šī sprieduma pasludināšanas brīža, kā arī naudas sodu EUR 20 000 000 apmērā, tāpat Francija atlīdzina arī tiesāšanās izdevumus.

Šobrīd līdzekļu trūkuma dēļ netiek pildīti vairāki uzdevumi, kas ir nepieciešami direktīvu prasību izpildei, piemēram, ūdens monitorings. Neveicot ūdens monitoringu, Latvijai atbilstoši Nitrātu direktīvas prasībām pastāv nopietns risks, ka visa valsts teritorija būs jānosaka par īpaši jutīgu teritoriju, kas savukārt draud ar būtiskiem ierobežojumiem Latvijas lauksaimniekiem, kuriem būs jāiegulda lieli līdzekļi atbilstības nodrošināšanā. Pašlaik tiek veiktas diskusijas ar Eiropas Komisiju un sniegta argumentācija, lai izvairītos no tiesvedības šajā jautājumā.

Šobrīd vides jomā pret Latviju ir atvērtas vairākas pārkāpumu lietas – 3 formālie paziņojumi un 2 argumentētie atzinumi, un reāla tiesvedība jau draud par Putnu direktīvas prasību īstenošanas pārkāpumiem.

Šeit jāatgādina, ka vides joma ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm pārkāpuma procedūru jomā un no ES tiesībām izrietošo pienākumu neizpilde vides jomā tiek uztverts kā smags ES tiesību pārkāpums.

Pēdējā laikā pēc ievērojamas vides aizsardzības institūciju kapacitātes un finansējuma samazināšanas pieaug ļaunprātīgā cilvēku rīcība, piesārņojot vidi, piemēram, Inčukalna gudrona dīķī izgāžot ķīmisko atkritumu kravu un apdraudot cilvēku veselību un dzīvību.

Vides ministrija uzskata par nepieļaujamu tālāku vides nozares iznīcināšanu un nesaskata iespēju veikt tālāku būtisku vides nozares finansējuma samazinājumu. Tai pašā laikā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu – tajās vidēji ir 2x vairāk darbinieku vides aizsardzībā (rēķinot vidēji uz kopējo valstu iedzīvotāju skaitu), kā arī kaimiņvalstīs vidēji vides aizsardzībai ir 4,6x lielāks finansējums nekā Latvijā (rēķinot proporcionāli uz kopējo valstu iedzīvotāju skaitu).

No ES fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem Latvijas ekonomikā 2008.gadā ieguldīti 148 milj. LVL, 2009.gadā – 167 milj. LVL, 2010.gadā – 126 milj. LVL, kas pierāda, ka Vides ministrija ir viena no lielākajām Latvijas ekonomikas sildītājām, nevis attīstības traucētājām.

Lemjot par 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanu, būtiski ir izvērtēt, kā katra šodienas rīcība ietekmēs Latvijas attīstību nākotnē. Tāpēc būtu detalizēti jāiedziļinās un rīcības jāsaskaņo ar valsts hierarhiski augstākajā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā šī gada 10.jūnijā) – noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Piemēram, lai nodrošinātu dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, uzsvērts, ka Latvijai jābūt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Tomēr līdzšinējā valsts politika īsteno ideju par vienas dienas saimniekošanu, nevis mērķtiecīgu ilgtermiņa rīcību, lai efektivizētu valsts veiktās funkcijas.

Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus un ieekonomētu līdzekļus, Vides ministrijai būtu jāpievieno Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, specifiskās funkcijas nododot Finanšu ministrijai. Vides ministrijai, tāpat kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, ir cieša sadarbība ar pašvaldībām, stimulējot pašvaldību sociālekonomisko attīstību.

Vides ministrs R.Vējonis

Rīgā 2010.gada 21.septembrī

 

Ministrs R.Vējonis
Uz jaut. nr.249/J9 – dok. nr.6492
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) ir iepazinusies ar politiskā bloka "Par labu Latviju" deputātu jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta samazināšanai un sniedz uz tiem atbildes.

RAPLM 2010.gadā ir veikusi šādas būtiskas aktivitātes, kuras nepieciešams turpināt 2011.gadā un turpmākajos gados:

1. Izstrādāta un Saeimā apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kas pirmo reizi Latvijas vēsturē iezīmē skaidru redzējumu un prioritāros virzienus valsts attīstībai ilgtermiņā, par kuriem vienojusies nozīmīga sabiedrības daļa. Lai nodrošinātu Latvija 2030 noteikto attīstības prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanu vidējā termiņā, uzsākta Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrāde, definējot nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus.

2. Turpinās darbs pie iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu e-pakalpojumu attīstības, vienlaikus nodrošinot bezmaksas bezvadu interneta pieejamību un pilnveidojot pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

3. Izstrādāti priekšlikumi par valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, piedāvājot vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Ministru kabinetā iesniegta Vienas pieturas aģentūras koncepcija.

4. Uzlabota RAPLM pārziņā esošo Eiropas Savienības (turpmāk ES) fondu pieejamība pašvaldībām, piemēram, palielinot kopējo finansējumu jaunajai ES struktūrfondu aktivitātei "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", sniedzot pašvaldībām lielākas atbalsta iespējas veicināt inovatīvu uzņēmējdarbību, ekonomisko attīstību novados, kā arī radīt darba vietas un palielināt ieņēmumus pašvaldību budžetos.

5. Izstrādāta Zemes pārvaldības likuma koncepcija un pilnveidots teritorijas plānošanas tiesiskais regulējums.

Daru zināmu, ka:

RAPLM, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus 2011.gadā, varētu veikt šādus pasākumus:

1. Samazināt RAPLM uzturēšanas izdevumus, iespējams, ne vairāk kā 3% apmērā – piedāvātais samazinājuma apjoms 100 tūkst. latu, centralizējot apkalpojošās funkcijas un ieviešot vienotu iepirkuma sistēmu RAPLM un tās padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs.

2. Ieviest Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga apakšsistēmas obligātu lietošanu publiskajā sektorā, kas nodrošinās ikgadēju valsts līdzekļu ietaupījumu 1,46 milj. latu apmērā, neskaitot ietaupījumu no administratīvā sloga samazināšanas valsts pārvaldes institūcijās, kuri varētu sastādīt – 400 tūkst. latu (aptuveni 20 nodarbināto algošana valsts pārvaldes institūcijās).

3. Palielināt portāla www.latvija.lv iedzīvotājiem pieejamo publisko pakalpojumu neatkarīgi no iedzīvotāja atrašanās vietas vismaz par 20 e-pakalpojumiem, kas dos valsts līdzekļu ietaupījumu 338,5 tūkst. latu, salīdzinot klātienes iedzīvotāju apkalpošanu ar e-pakalpojumu lietošanu (iedzīvotāju ietaupījumi – 1,8 milj. latu).

Piedāvāju šādas alternatīvas valsts budžeta izdevumu samazinājumam, kuras varētu dot valsts budžeta izdevumu samazinājumu nākotnē:

1. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gan pašvaldību, gan valsts līmenī, nodrošinot, ka koordinējošā loma ir vienai institūcijai – RAPLM, optimizējot attiecīgus resursus Valsts kancelejas budžetā.

2. Valsts kancelejas funkciju optimizāciju, nododot dublējošo juridiskās analīzes un starptautiskās tiesvedības funkciju Tieslietu ministrijai.

3. Zemes politikas koncentrēšanu RAPLM, tai nododot Tieslietu ministrijas kompetencē esošos zemes reformas jautājumus un citu ar zemes politikas īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi.

4. Lai ietaupītu administratīvos resursus, izveidot vienotu valsts pārvaldes institūciju iepirkumu sistēmu, centralizēti iepērkot pakalpojumus un preces.

5. Vienkāršot likumdošanu ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomā un optimizēt to pārvaldošās institūcijas.

RAPLM nevar atbalstīt 2011.gadā finansējuma samazinājumu pašvaldību funkciju veikšanai, jo, veicot konsolidācijas kopbudžeta pasākumus, 2009.gadā valsts ieņēmumi samazinājās par 17%, bet pašvaldību ieņēmumi par 21%, turpretī izdevumus valsts samazināja par 10%, bet pašvaldības par 22%. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes veiktā pašvaldību pašvērtējuma apsekojuma rezultātus, redzams, ka ievērojami pasliktinājies pašvaldību vērtējums par savām finansēm – 2009.gadā vairāk nekā puse (55,6%) to vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, 2010.gadā – 34,8%.

RAPLM uzskata, ka, lai nodrošinātu administratīvo izmaksu samazināšanu pašvaldībās, ir nepieciešams:

1. Samazināt no pašvaldībām pieprasītās dažādas informācijas (atskaišu) sniegšanu valsts pārvaldes iestādēm, nodrošinot pieprasītās informācijas nedublēšanos. Datu apstrādi veikt tā, lai to varētu izmantot pēc iespējas vairāk valsts pārvaldes iestādes.

2. Individuāli izvērtēt pagastu pārvalžu optimizācijas iespējas, lai neciestu iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte un ieviešot vienas pieturas aģentūras.

3. Vienkāršot ES struktūrfondu apgūšanu, t.sk. ES struktūrfondu vadības procedūras.

4. Vienkāršot administratīvo procesu, atceļot nevajadzīgos normatīvos regulējumus.

5. Vienkāršot likumdošanu iepirkumu jomā, samazinot pasūtītājam darbu un laiku, ko jāpatērē, pieprasot informāciju par visiem pretendentiem un tā apakšuzņēmējiem no Darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta (Publisko iepirkumu likuma norma, kas spēkā no 01.10.2010.), kā arī papildus atsevišķi pieprasot informāciju no pretendenta – uzvarētāja (izziņas no Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra), kas pagarina procedūru vēl par 10 dienām.

6. Samazināt iesniedzamo grāmatvedības atskaišu apjomu Valsts kasē. Piemēram, ja "Mēneša pārskatā par budžeta izpildi /katra mēneša 10.datums/ ir redzams atlīdzības rādītājs /naudas plūsmai, nevajadzētu dublēt un uzrādīt līdzīga satura informāciju atskaitē par atlīdzību /katra mēneša 20.datums/". Pietiktu ar mēneša atskaiti un gada pārskatu, kur redzama gan naudas plūsma, gan uzkrāšanas princips. Būtu nepieciešams vairāk izmantot pieejamo informāciju Valsts kases elektronisko pakalpojumu portālā e-Kase.

2011.gadā RAPLM plānotas valsts budžeta investīcijas pašvaldībām, tai skaitā no Eiropas Savienības fondiem:

1. ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu apgūšana būs apgrūtināta, ja 20l1.gada valsts budžetā netiks plānoti pietiekoši resursi ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējumam.

2. 2011.gada RAPLM budžeta projektā pašvaldībām plānotais finansējums (apstiprinātie bāzes izdevumi) sastāda 10,85 milj. latu (skat. pielikuma 6.tabulu), tai skaitā:

– ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai – 9,5 milj. latu;

– Valsts pamatfunkciju īstenošanai – 1,35 milj. latu.

3. Šobrīd Finanšu ministrijas piedāvātie valsts budžeta konsolidācijas pasākumu modeli neietekmēs ES fondu aktivitātēm un pašvaldībām pieejamo finansējuma apjomu vai ietekmēs to netieši. ES fondu pieejamību pilnā apjomā pašvaldībām 2011.gadā varēs vērtēt pēc pieejamā valsts budžeta līdzekļu apjoma Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Detalizēta informācija un aprēķini par iepriekš minēto sniegti pielikumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres vietā vides ministrs R.Vējonis

Rīgā 2010.gada 22.septembrī

 

Pielikums

I. RAPLM un tās padotības iestādes aktivitātes elektroniskās pārvaldes jomā, kuru pilnvērtīga darbība var dot ietaupījumu valsts budžetā

RAPLM un tās padotības iestādes pārziņā ir šādas valsts informācijas sistēmas, kuras saskaņā ar normatīviem aktiem ir arī kritiskas valsts informācijas sistēmas:

1. Elektronisko iepirkumu sistēma;

2. Valsts informācijas sistēmu savietotājs un vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv (turpmāk – Portāls www.latvija.lv).

1. Elektronisko iepirkumu sistēma

RAPLM un tās padotības iestāde nodrošina Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) darbību valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Izmantojot EIS, tiek ievērojami taupīti valsts budžeta līdzekļi publisko iepirkumu veikšanā un nākotnē tiek plānots palielināt EIS īpatsvaru publisko iepirkumu veikšanā. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim noteiks preču un pakalpojumu grupas, kurās ietvertās preces un pakalpojumus tiešās pārvaldes iestādēm vajadzēs obligāti iegādāties EIS, kas būtiski palielinās EIS nodrošināšanā iesaistīto struktūrvienību darba apjomu un resursus. Saskaņā ar ārvalstu pieredzi vidējais e-katalogos nopirkto preču apjoms veido līdz 16% no kopējā publisko iepirkumu apjoma. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja operatīvajiem datiem 2009.gadā kopējais iepirkumu apjoms attiecīgajās preču grupās (24., 39., 30. un 33. CPV kodu grupas) ir sasniedzis 78,69 milj. latu. Balstoties uz iepriekš minēto, e-katalogu apgrozījums varētu pieaugt līdz 12,59 milj. latu. Attiecinot uz minēto apgrozījumu aptaujas laika noskaidroto vidējo cenu pazeminājumu, EIS e-katalogu apakšsistēmas obligāta lietošana publiskajā sektorā nodrošinās ikgadēju valsts līdzekļu ietaupījumu 1,46 milj. latu apmērā, neskaitot ietaupījumu no administratīvā sloga samazināšanas. Atbilstoši Lietuvā veiktajiem aprēķiniem vienas klasiskās publiskās iepirkuma procedūras administratīvās izmaksas ir vidēji 812 eiro. Ņemot vērā, ka Lietuvā un Latvijā ir pārņemts un nacionālo tiesību aktu līmenī iestrādāts Eiropas Savienībā obligātais tiesiskais regulējums publisko iepirkumu veikšanā un procedūru piemērošanā, pielīdzināmas izmaksas ir attiecināmas arī uz Latvijā veiktu vienu klasisko iepirkumu procedūru. Izmantojot EIS, šādas izmaksas nerodas, t.i., iepērkot preces centralizēti, ir iespējams ietaupīt apmēram 812 eiro uz katru klasisko iepirkuma procedūru, to nerīkojot.

Elektronisko iepirkumu nodrošināšana un attīstība ir viens no valsts uzdevumiem, kuru Latvijas Republika ir uzņēmusies pildīt Papildu saprašanās memorandā starp ES un Latvijas Republiku (skatīt: http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/50030/ – dokumentu ar nosaukumu “Saprašanās memoranda trešais papildinājums 20.07.2010. – neoficiālais tulkojums latviešu valodā).

2. Valsts informācijas sistēmu savietotājs un Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv)

Šobrīd uzmanība tiek koncentrēta uz valsts iestāžu darbības un pakalpojumu sniegšanas procesu optimizēšanu, tad liela uzmanība tiek pievērsta elektroniskās vides iespējām un ietaupījumiem, ko var iegūt, pareizi organizējot iestādes, starpiestāžu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem elektroniskajā vidē.

Portāls www.latvija.lv nodrošina iedzīvotājiem publisko pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no iedzīvotāja atrašanās vietas.

Lai uzskatāmi pierādītu līdzekļu ietaupījumu, klātienes iedzīvotāju apkalpošanu salīdzinot ar e-pakalpojumu lietošanu, RAPLM padotības iestāde veica aprēķinus, kas redzami tālāk esošajā tabulā, kur attēloti arī prognozētie ietaupījumi 2011.gadā. Tā kā nākamajā gadā e-pakalpojumu skaits portālā www.latvija.lv palielināsies vismaz par 20 e-pakalpojumiem, tad ir prognozējams liels e-pakalpojumu lietošanas pieaugums.

	2010.gads	2011.gads
Iedzīvotāju ietaupījumi
"Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana"	192 000 LVL (48 tūkst. deklarāciju gadā *4 LVL (3 LVL valsts nodeva + 1LVL papildu līdzekļi (piem. transports) pakalpojuma saņemšanai)	Ja pieņem, ka gadā vidēji iesniedz 100 tūkstošus deklarāciju, tad paredzamie ietaupījumi varētu būt 400 000 LVL.
"Vienotā pieteikšanās pamatstudijām"	450 000 LVL (9 tūkstoši studentu *45 LVL (aptuvenā pieteikšanās maksa, ja piesakās vairākās universitātēs vairākām studiju programmām (minimālā summa))	Tā kā nākamajā gadā vienotajai uzņemšanai pievienosies vēl vairākas augstskolas, tad ietaupījums varētu būt 900 000 LVL (15 tūkstoši studentu *60 LVL pieteikšanās maksa, ja piesakās vairākās universitātēs vairākām studiju programmām)
Pārējie e-pakalpojumi1	250 000 LVL (5000 e-pakalpojumu pieprasījumi nedēļā *50 nedēļas * minimālais iespējamais ietaupījums – 1 LVL (nokļūšana līdz pakalpojuma sniegšanas vietai).	500 000 LVL (40 000 e-pakalpojumu pieprasījumi mēnesī * 12 mēneši * minimālais iespējamais ietaupījums – 1 LVL (nokļūšana līdz pakalpojuma sniegšanas vietai).
KOPĀ:	892 000 LVL	1 800 000 LVL
Valsts ietaupījumi
"Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana"	48 000 LVL (48 tūkstoši deklarāciju * 1 LVL (minimālās izmaksas uz katru deklarācijas apstrādi)	Ja pieņem, ka gadā vidēji iesniedz 150 tūkstošus deklarāciju, tad paredzamie ietaupījumi varētu būt 100 000 LVL.
"Vienotā pieteikšanās pamatstudijām"	28 080 LVL (9000 pieteikumi *3,9 LVL (15 min. Uz pieteikuma apstrādi)*80% (iesniedza elektroniski datus))	58 500 LVL – nākamajā gadā būs vairāk augstskolu, līdz ar to studentu skaits var sasniegt 15 000
Pārējie e-pakalpojumi2	60 000 LVL (20 000 e-pakalpojumu pieprasījumi mēnesī *12 mēneši * minimālais iespējamais ietaupījums – 1 LVL)	180 000 LVL (20 000 e-pakalpojumu pieprasījumi mēnesī * 12 mēneši * minimālais iespējamais ietaupījums – 1 LVL (viena pieprasījuma manuāla apstrāde)
KOPĀ:	136 080 LVL	338 500 LVL

_______________

¹Aprēķini ir aptuveni.

²Aprēķini ir aptuveni.

Detalizēts pamatojums

Pēc valsts pārvaldes iestāžu datiem un ņemot vērā izmaksas 2008.gadā, vienas papīra izziņas sagatavošana vai iesnieguma apstrāde (15 min.) valsts pārvaldes iestādei vidēji izmaksā ir 3,90 LVL, bet www.latvija.lv izmaksas ~ 1 LVL.

Pašreiz valsts pārvaldes iestādēm izmaksas gadā papīru izziņu sagatavošanai ir 15,6 miljoni LVL.

Šie dati parāda, ka e-pakalpojumi ievērojami ietaupa valsts finanšu līdzekļus un pakalpojuma saņēmējiem ievērojami atvieglo pakalpojumu saņemšanas procesus (ātrāk, ērtāk un lētāk).

RAPLM un tās padotības iestāde ir uzsākusi vairāku e-pakalpojumu realizāciju, lai iestādes ietaupītu līdzekļus un optimizētu pakalpojumu sniegšanas procesus un iedzīvotājiem būtu ērtāk saņemt vēlamos pakalpojumus, kā arī strādā pie starpiestāžu pakalpojumu izveides, kas ļautu iestādēm apmainīties ar informāciju tiešsaistē, nevis pieprasīt to iedzīvotājam.

Šobrīd portālā www.latvija.lv populārākie e-pakalpojumi ir bijuši – "Vienota elektroniska pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās" un "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" .

E-pakalpojums "Vienota elektroniska pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās" – šogad vienotā pieteikšanās tika realizēta Latvijā pirmo reizi un tajā iesaistījās lielākās universitātes – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Vienotajai pieteikšanās bija vairākas priekšrocības: universitātēm – nevajadzēja apstrādāt pieteikuma formas, pārrakstīt topošo studentu pieteikumus, izveidota ērta pārvaldības sistēma, kur visas universitātes tiešsaistē varēja sekot, cik studentu un uz kādām studiju programmām piesakās, reflektantiem – bija vienota maksa (neatkarīgi no izvēlēto universitāšu skaita un prioritāšu skaita) 20 LVL, bija ērti sekot konkursa rezultātiem un nepieciešamības gadījumā mainīt prioritātes.

Iepriekšējos gados studentam par katru universitāti un katru studiju programmu bija jāmaksā atsevišķa summa (atkarībā no universitātes un izvēlēto programmu skaita) un gadījumā, ja reflektants vēlējās pieteikties vairākām studiju programmām dažādās universitātēs, tad viņam pieteikšanās summa varēja sastādīt pat līdz 100 LVL.

Elektroniskā pieteikšanās sistēma šogad pieņēma pieteikumus no gandrīz 9 tūkstošiem topošo studentu, kuri kopā par pieteikšanos samaksāja 180 tūkstošus LVL. Atbilstoši šī gada statistikai, tad reflektanti cenšas pieteikties pēc iespējas vairākām studiju programmām, lai kādā no tām iekļūtu budžeta grupā. 80% pieteikumiem, kas piedalījās vienotajā uzņemšanā, tika izvēlētas līdz 8 prioritātēm. Ja nebūtu vienotā pieteikšanās un topošajam studentam nāktos maksāt 100 LVL par pieteikumu vairāk nekā vienā universitātē un uz vairākām studiju programmām, tad visiem 9 tūkstošiem topošo studentu tas izmaksātu 450 tūkstošus LVL. Šajā piemērā uzskatāmi ir redzams, ka e-pakalpojumi, kas veidoti, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtāku un lētāku formalitāšu kārtošanu, ir pieprasīti un plaši izmantoti un ilgtermiņā gūst ievērojamus finanšu resursu ietaupījumus.

Pašām universitātēm, lai apstrādātu studiju pieteikumus, būtu jātērē vismaz 28 080 LVL par manuālo apstrādi.

a. E-pakalpojums "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana"

2009.gada nogalē iedzīvotājiem tika piedāvāts deklarēt dzīvesvietu ne tikai ar drošu elektronisko parakstu, bet arī ar internetbankām, ko piedāvā portāls www.latvija.lv, kas arī kļuva par vienu no iemesliem plašajai e-pakalpojuma lietošanai. Deklarācijas iesniegšana elektroniski ievērojami atviegloja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un pašvaldību darbu, jo nevajag vairs manuāli pārrakstīt iedzīvotāju iesniegumus, dati jau automātiski tika pārbaudīti attiecīgajos reģistros un līdz ar to – nav iespējams nokļūdīties ne ar deklarējamās adreses pierakstu, ne deklarējamās personas datiem. Dzīvesvietas deklarēšana klātienē maksā 3 LVL, bet elektroniski – bezmaksas (atbilstoši grozījumiem dzīvesvietas deklarēšanas likumā).

No 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 29.augustam www.latvija.lv dzīvesvietas deklarēšana veikta 32 022 reizes, t.i., mēnesī vidēji tiek iesniegti 4 tūkstoši deklarāciju.

Līdz ar to – iedzīvotāji par šī pakalpojuma saņemšanu katru mēnesi ietaupa līdzekļus 12 tūkstoš latu apmērā (4 tūkst. deklarāciju * 3 LVL valsts nodeva), papildu pieskaitot visus pārējos nepieciešamos finanšu līdzekļus, ja nepieciešams uz deklarācijas iesniegšanas vietu doties ar transportu, stāvvieta u.tml. Pat ja pieņem, ka ceļa izdevumi ir tikai 1 LVL, tad finanšu līdzekļi, ko iedzīvotāji kopumā ietaupa mēnesī uz šī pakalpojuma saņemšanu, ir 16 tūkstoši LVL (12 tūkst. + 4 tūkst. * 1 LVL), gadā – 192 000 Ls (16 000*12).

Gadījumā, ja dzīvesvietu deklarāciju iesniedz papīra formā, ir jāmaksā valsts nodeva, bet samaksātā nodeva nesedz visas iestādes izmaksas pilnā apjomā, jo, ja iestāde vienas deklarācijas apstrādei patērē vismaz 15 min, tad kopumā deklarācijas apstrāde izmaksā ~4 LVL, valsts uz vienu deklarāciju zaudē vismaz 1 LVL, tas ir 4000 Ls/mēnesī.

Šie dati ir tikai par diviem portāla www.latvija.lv e-pakalpojumiem, bet kopumā vienā nedēļā vidēji 5000 pakalpojumi tiek sniegti elektroniski caur portālu www.latvija.lv, ja katrs e-pakalpojums ietaupa vismaz 1 LVL, tad ietaupījums ir 250 000 LVL. Pieaugot e-pakalpojuma skaitam, pieaugs arī ietaupījums.

b. Publisko pakalpojumu kataloga (PPK) uzturēšana, aktualizēšana un pilnveidošana vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu Portālā www.latvija.lv

i. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasībām katrai dalībvalstij savas valsts pakalpojumu portālā ir jāpublicē informācija par pakalpojumiem uzņēmējiem. Latvijas valsts vienotais kontaktpunkts ir portāls www.latvija.lv. Šobrīd informācija ir tikai latviešu valodā, bet 2011.gadā ir plānots uzsākt informācijas tulkošanu, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu informāciju par Latvijā nepieciešamajām formalitātēm ārvalstu uzņēmējiem, kas plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību Latvijā.

ii. Atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma prasībām, portāls www.latvija.lv ir vienotais portāls, kur ir pieejama informācija par atbildīgajām iestādēm un to kompetenci, kā arī par darbībām, kas veicamas, lai saņemtu attiecīgās atbildīgās iestādes atļauju.

iii. Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.480 "Vienotā pakalpojumu portāla informācijas apmaiņas kārtība", kas nosaka valsts pārvaldes iestādēm atbildību par ticamas un aktuālas informācijas nodrošināšanu vienotajā pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā aktualizē vienotajā pakalpojumu portālā ietverto informāciju par iestāžu pakalpojumiem, kā to paredz Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums.

iv. Lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principus Latvijā, ir nepieciešams nodrošināt arī vienotu pakalpojumu sniegšanas punktu elektroniskajā vidē. Atbilstoši vienas pieturas aģentūras koncepcijai par vienoto kontaktpunktu ir atzīts portāls www.latvija.lv, kur gan iestādes darbinieki, gan iedzīvotāji varēs ērti un ātri saņemt visu nepieciešamo informāciju par veicamajām darbībām, lai saņemtu vēlamo pakalpojumu un ja pakalpojuma sniedzējiestāde piedāvās, tad saņemt šo e-pakalpojumu arī tiešsaistē.

v. Lai optimizētu valsts pārvaldes iestāžu resursus un veicinātu sabiedrības informētību ērtā un pierastā veidā, 2010.gada 15.jūnijā ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", kas nosaka, ka iestādēm ir nepieciešams savās mājaslapās ievietot detalizētu informāciju par savas iestādes sniedzamajiem pakalpojumiem. Tā kā 80% valsts iestāžu PPK ir sniegušas detalizētus un precīzus aprakstus un kārtību, kādā pieprasāms un saņemams pakalpojums, liela daļa valsts pārvaldes iestāžu izvēlas ērtā veidā norādīt saites uz PPK pakalpojumu aprakstiem. Tas nodrošina plašāku informācijas pieejamību pakalpojumu potenciālajiem saņēmējiem un veiksmīgu informācijas atkalizmantošanu.

vi. Tā kā šobrīd Latvijā nav vienotā resursa, kur tiek apkopota informācija par visiem pakalpojumiem, ko iestādes veic savu funkciju īstenošanai, PPK ir ērts analīzes rīks, ko arī izmanto vairākas iestādes. Tas ļauj ērti un pēc vienota principa apskatīt visus pakalpojumus, sasaistīt tos ar iestādes funkcijām, uzskatāmi izraudzīt optimizējamos pakalpojumus un tos, kurus ir iespējams nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

vii. Vienotā e-pakalpojumu platforma portālā www.latvija.lv un e-pakalpojumu uzturēšana, aktualizēšana un papildināšana

II. Informācija par pašvaldību budžetiem

RAPLM vērš uzmanību, ka jau kopš 2008.gada pašvaldību konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi ir samazinājušies daudz straujāk nekā valsts ieņēmumi un izdevumi (1.tabula).

2008.gadā, sākoties finanšu krīzei, valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 7%, bet pašvaldību – par 18%, bet izdevumu sadaļā valsts izdevumi samazinājās par 19%, bet pašvaldību par 23%.

2009.gadā, veicot konsolidācijas kopbudžeta pasākumus, valsts ieņēmumi samazinājās par 17%, bet pašvaldību ieņēmumi par 21%, turpretī izdevumus valsts samazināja par 10%, bet pašvaldības par 22% (starpība 12%).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā pašvaldību pašvērtējuma apsekojuma rezultātiem redzams, ka tas pasliktinājies, salīdzinot ar 2005.gadu (2.tabula).

Savukārt to, ka līdzekļu nepietiek autonomo funkciju veikšanai lielais vairums pašvaldību (2008.g. 73%, 2009.g.– 77%) ir atzinušas visus pēdējos gadus (3.tabula).

Uzskatāmi pašvaldību finansiālo situāciju 2010.gadā parāda pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

No 118 pašvaldībām:

– 21 pašvaldība, t.sk. 5 republikas pilsētas (18%), veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF), jo to vērtētie ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis) ir lielāki par pašvaldības finanšu nepieciešamību;

– 10 pašvaldības (8%) neveic iemaksas un nesaņem dotāciju no PFIF;

– 87 pašvaldības (74%) saņem dotāciju no PFIF.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" 2010.gadā pašvaldības veica iemaksas 60 080 994 Ls apmērā (89% no PFIF), bet valsts budžeta dotācija 7 152 897 Ls apmērā (11% no PFIF) veidoja pašvaldību izlīdzināšanas fondu 67 233 891 Ls apmērā, kas tika pārdalīts, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Tādējādi secinām, ka jau šobrīd tiek veikta finansējuma pārdale starp bagātākajām pašvaldībām (republikas pilsētas, kurās notiek aktīva uzņēmējdarbība, ir darbavietas un Pierīgas novadi) un tām pašvaldībām, kurām nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu ar likumu noteikto funkciju izpildi.

1.tabula. Valsts konsolidētā kopbudžeta un pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumu un izdevumu dinamika 2001.–2009.gadā (% pret iepriekšējo gadu)

Gads	Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu	Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumu izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu	Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumu izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu	Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumu izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
2001.	4,55	2,27	3,29	8,45
2002.	10,44	12,19	12,26	11,40
2003.	12,45	14,83	9,42	9,57
2004.	19,68	16,79	17,50	13,69
2005.	26,87	18,66	26,86	19,77
2006.	25,50	28,16	23,44	26,12
2007.	33,23	38,72	29,10	40,35
2008.	7,05	17,52	19,24	22,63
2009.	-17,33	-20,66	-10,21	-21,97

Aprēķini veikti pēc Gada pārskatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi datiem. Par 2009.gadu izmantoti oficiālā mēneša pārskata (2009.gada janvāris–decembris) par konsolidētā kopbudžeta izpildi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) dati.

2.tabula. Pašvaldību vērtējums par pašvaldību finansiālo stāvokli, %.

Gads	Ļoti labs	Labs	Apmierinošs	Slikts	Ļoti slikts
2005.g.	0,9	11,9	65,3	18,7	1,9
2007.g.	0,8	26,8	64,0	7,3	1,1
2008.g.	1,7	33,0	60,4	3,6	0,8
2009.g.	0,6	7,4	35,4	38,1	17,5
2010.g.	0,0	14,4	50,0	29,7	5,1

Datu avots: CSP pašvaldību pašvērtējumu apsekojuma aptauju dati. Aptauja veikta 2005.g.vidū, 2006./2007.g.mijā, 2007./2008.g.mijā; 2010.g.sākumā

3.tabula. Atbildes uz pašvaldību pašvērtējuma jautājumu "Vai pašvaldībai ir pietiekami finanšu līdzekļi visu autonomo funkciju veikšanai?", %.

Gads	Jā	Nē
2005.g.	17,4	81,9
2007.g.	19,3	79,7
2008.g.	25,0	73,5
2009.g.	22,3	77,5

Datu avots: CSP pašvaldību pašvērtējumu apsekojuma aptauju dati. Aptauja veikta 2005.g. vidū, 2006./2007.g. mijā, 2007./2008.g. mijā; 2010.g. sākumā

Ekonomiskās krīzes periods ir būtiski ietekmējis pašvaldību finansiālo situāciju. Analizējot izdevumus atbilstoši funkcionālajām kategorijām 2010.gada budžeta plānā pret 2009.gada izpildes datiem, redzams, ka finansējums ir būtiski samazinājies.

Uzskatām, ka pašvaldības 2010.gadā jau ir samazinājušas savus izdevumus (piem., jautājumā par atalgojuma samazināšanu un sociālo garantiju nefinansēšanu, PVN celšana, slimnīcu reorganizācija un samazināšana, pedagogu atalgojuma samazināšana, skolu reorganizācija un slēgšana utt.).

4. tabula. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pēc funkcionālajām kategorijām 2009.gadā.

Kods	Funkcionālā kategorija	Izdevumi, Ls	Izdevumi uz 1 iedz., Ls	Īpatsvars izdevumos, %
01	Vispārējie valdības dienesti	276 769 982	122,8	18,3
02	Aizsardzība	99419	0,0	0,0
03	Sabiedriska kārtība un drošība	23817 179	10,6	1,6
04	Ekonomiska darbība	150 616 031	66,8	9,9
05	Vides aizsardzība	21305267	9,4	1,4
06	Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana	117 877925	52,3	7,8
07	Veselība	19062335	8,5	1,3
08	Atpūta, kultūra un reliģija	104 844 768	46,5	6,9
09	Izglītība	679 862 340	301,5	44,9
10	Sociālā aizsardzība	121 444 309	53,9	8,0
	Izdevumi kopā (bruto)	1 515 699 555	672,3	100,0

Datu avots: aprēķini pēc 2009.gada oficiālā mēneša (janvāris – decembris) pārskata datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi (8.tabula).

5. tabula. Pašvaldību izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām

Pašvaldību funkcijas		2010.gada samazinājums % pret 2009.gadu	paskaidrojums
Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām
01.000	Vispārējie valdības dienesti	-33	atalgojums (prēmijas, piemaksas utt.)
02.000	Aizsardzība	-83	atalgojums (prēmijas, piemaksas utt.)
03.000	Sabiedriskā kārtība un drošība	-15	atalgojums (prēmijas, piemaksas utt.)
05.000	Vides aizsardzība	-19	Infrastruktūras attīstībai
07.000	Veselība	-77	slimnīcu slēgšana-reorganizācija
08.000	Atpūta, kultūra un reliģija	-10	bibliotēku darbība
09.000	Izglītība	-26	skolu slēgšana – reorganizācija
10.000	Sociālā aizsardzība	3	strauji pieaugušo trūcīgo cilvēku palīdzības sniegšana

Finanšu resursu nepieciešamības pašvaldībām un pašvaldību faktisko finanšu līdzekļu esamības izvērtējums to funkciju veikšanai nav veikts. Tas ir nozīmīgs, bet ļoti apjomīgs un darbietilpīgs uzdevums.

III. Pašvaldībām plānotais valsts budžeta resursu, t.sk. ES fondu, apjoms RAPLM budžetā 2011.gadā

6.tabula. Pašvaldībām 2011.gadā plānotais finansējuma apjoms (plānots apstiprinātajos bāzes izdevumos) RAPLM budžetā.

Kopā 2011.gadā	10 846 274
1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai	9 497 529
62.06.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti un pasākumi (2007–2013)	2 706 939
3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai" īstenošana	2 644 600
3.1.4.3.aktivitātes "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros" īstenošana	62 339
69.06.00 Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2007–2013)	6 790 581
Mērķa 3 "Eiropas Teritoriālā sadarbība" īstenošana	6 790 581
2. Valsts pamatfunkciju īstenošanai	1 348 754
28.00.00 Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	630 252
transferti pašvaldībām informāciju tehnoloģiju kompetences centru uzturēšanai	226 786
valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām uzturēšanas izdevumiem pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai	316 975
valsts budžeta mērķdotācijas uzturēšanas izdevumiem pašvaldībām telpiskās plānošanas politikas īstenošanai	82 753
dotācija Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecībai Briselē	3738
29.00.00 Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošana	718 502
transporta izdevumu kompensēšana novadu pašvaldībām (sedz reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas izdevumus)	718 502

RAPLM 2011.gadā turpinās īstenot vairākas ES fondu aktivitātes:

1. Eiropas Sociālais fonds (turpmāk – ESF):

Ar ESF atbalstu RAPLM turpinās īstenot 1.5.3.1.aktivitāti "Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem" un 1.5.3.2.aktivitāti "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana". 2011.gadā projektu īstenošanai avansa un starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 3 533 333 LVL apmērā, tai skaitā 1.5.3.1.aktivitātei – 1 540 983 LVL un 1.5.3.2.aktivitātei –1 992 350 LVL. Abas aktivitātes tiek finansētas no ESF 100% apmērā, kas nozīmē, ka, pēc izdevumu deklarēšanas Eiropas Komisijā finansējums pilnībā tiks atgriezts valsts budžetā, tādējādi samazinot ietekmi uz konsolidēto valsts budžetu. Katrai aktivitātei kopējais pieejamais finansējums ir 2 550 000 latu, kopā – 5 100 000 latu.

2. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk – ERAF)

Ar ERAF atbalstu RAPLM turpinās īstenot septiņas ES fondu aktivitātes. 2011.gadā visām ERAF aktivitātēm no valsts budžeta kopā nepieciešamais finansējums avansa un starpposma maksājumiem ir 49 827 829 LVL.

a. 3.1.4.3.aktivitātei "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros" 2011.gadā projektu īstenošanai starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 1 653 869 LVL apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācijai pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai. Aktivitātes kopējais finansējums ir 24 738 700 lati, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 21 027 895 lati un nacionālais publiskais finansējums 3 710 805 lati.

b. 3.1.4.4.aktivitātei "Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai" 2011.gadā projektu īstenošanai starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 430 812 LVL apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācijai pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai. Aktivitātes kopējais finansējums ir 2 997 840 lati, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 2 548 164 lati un nacionālais publiskais finansējums 449 676 lati.

c. 3.6.1.1.aktivitātei "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" 2011.gadā projektu īstenošanai avansa un starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 39 622 659 LVL apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācijai pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai. Aktivitātes kopējais finansējums ir 209 216 720 latu, tai skaitā ERAF finansējums – 177 834 211 latu un nacionālais publiskais finansējums 31 382 509 lati.

d. 3.6.1.2.aktivitātei "Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība" 2011.gadā projektu īstenošanai avansa un starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 2 235 420 LVL apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācijai pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai. Aktivitātes kopējais finansējums ir 8 268 281 lats, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 7 028 040 lati un nacionālais publiskais finansējums 1 240 241 lati.

e. 3.6.2.1.aktivitātei "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" 2011.gadā projektu īstenošanai avansa un starpposma maksājumiem valsts budžetā būs nepieciešams finansējums 5 885 069 LVL apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācijai pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai. Aktivitātes kopējais finansējums ir 9 484 399 lati, tai skaitā ERAF finansējums 8 061 739 lati un nacionālais publiskais finansējums 1 422 660 lati.

 

Ministrs K.Gerhards
Uz jaut. nr.250/J9 – dok. nr.6472
Par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu 2010.gada 16.septembra vēstulē Nr.12/5/1-176-(9/10) uzdotajiem jautājumiem par Ministru kabineta plānotajiem pasākumiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai (jautājumu reģistra Nr.250/J9).

1. Kādus pasākumus Satiksmes ministrija varētu īstenot, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā? Lūdzu minēt konkrētus pasākumus, plānotās reformas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumu Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai, kas pamatoti uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un šā rīkojuma l.pielikuma 2., 4. un 5.punktā minētajos stratēģiskajos dokumentos (t.i. priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām, priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai publiskajā pārvaldē, kā arī aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija) un 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā (par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības, izglītības un sociālajā jomā) paredzēto.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" noteikto pasākumu izpildi, finanšu ministrs 2010.gada 23.aprīlī ar rīkojumu Nr.252 "Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. un 2012.gadam" apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, kurus atļauts precizēt, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu izdevumiem.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam tika uzdots ievadīt Valsts kancelejas izveidotajā datubāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumus 2011. un 2012.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai.

Saskaņā ar iepriekš minēto rīkojumu tika sagatavots Valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātiem, kas prezentēts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kā arī Reformu vadības grupā (RVG). Funkciju izvērtēšanas rezultāti tiks izmantoti 2011.gada konsolidācijas pasākumu priekšlikumu sagatavošanā.

Satiksmes ministrija piedalās gan starptautisko aizdevēju tehnisko misiju sanāksmēs, lai pārrunātu nozares aktualitātes, problēmas un ministrijas pārraudzībā esošu uzdevumu izpildi, gan ir iepazinusies ar Funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojumu par priekšlikumiem budžeta izdevumu ietaupījuma apjomiem un virzieniem, gan izvērtējusi Finanšu ministrijas sagatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes, un vēlas akcentēt, ka 2011.gadā nav pieļaujama turpmāka finansējuma samazināšana atsevišķām Satiksmes ministrijas budžeta programmām, jo, jau sākot ar 2009.gadu, ir veikta virkne pasākumu, lai maksimāli saglabātu ministrijas pārraudzībā esošās funkcijas samazināta finansējuma apstākļos. Satiksmes ministrijas izdevumus galvenokārt veido ES finansētie infrastruktūras projekti, dotācijas sabiedriskā transporta pārvadājumiem, autoceļu finansējums, finansējums aviācijas drošībai lidostā "Rīga".

Konkrēti iebildumi un priekšlikumi par Funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojumu:

– Dotācijām sabiedriskā transporta pārvadājumiem ir samazināts kompensācijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem – pārvadātājiem, un turpmāka tā samazināšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, biļešu cenu celšanos, un iespaidot kopējo pārvadājumu apjomu. Lai efektivizētu darbu un optimizētu izdevumus, Satiksmes ministrija un VSIA "Autotransporta direkcija" ir gatavas pārņemt no plānošanas reģioniem vietējo maršrutu plānošanu.

– Finansējums autoceļu nozarei – ņemot vērā iepriekš veikto ievērojamo naudas līdzekļu samazinājumu, jau 2009./2010.gada ziemas periodā tika pazemināts autoceļu uzturēšanas standarts līdz minimālajam ceļu uzturēšanas līmenim. Samazinot nozares finansējumu vēl par 3 milj. Ls 2011.gadā (kā to piedāvā Funkciju vērtēšanas grupas ziņojums), ceļu segumu atjaunošanas apjomi samazināsies intensīvi noslogotos valsts galveno autoceļu posmos.

Tai pašā laikā Satiksmes ministrija pilnībā piekrīt Funkciju izvērtēšanas darba grupas vērtējumam par nepieciešamību visu transportlīdzekļu reģistrāciju veikt vienā institūcijā. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir gatava uzņemties traktortehnikas reģistrācijas funkciju, kuru šobrīd veic valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra", ja šāds lēmums tiktu pieņemts.

– Dotācijas samazināšana aviācijas drošībai starptautiskajā lidostā "Rīga", kur drošības pasākumu nodrošināšana lidostā nav saistīta tikai ar konkrēta aviopasažiera drošību, bet, līdzīgi kā tas tiek uzskatīts daudzās pasaules valstīs, ir interpretējama daudz plašāk, proti, kā nacionālās drošības sastāvdaļa. Atceļot dotāciju aviācijas drošības pasākumu realizācijai valsts nozīmes civilā lidlaukā "Rīga", attiecīgi palielināsies lidostas "Rīga" sniegto pakalpojumu cena.

2. Kādā apjomā, atbilstoši nepieciešamajai valsts budžeta konsolidācijai, 2011.gadā tiek plānots finansējums autoceļu uzturēšanai un saglabāšanai, kā arī remontdarbiem? Lūdzu, norādiet plānotā finansējuma apjomu katram no pasākumiem, minot salīdzinājumu ar 2010.gadu.

Satiksmes ministrija atbilstoši pašreiz Finanšu ministrijā iesniegtajam 2010.gada budžeta bāzes projektam, plāno finansējumu autoceļu uzturēšanai un saglabāšanai 2010.gada līmenī, t.i.

milj.Ls

	2008	2009	2010	2011 projekts
Valsts autoceļu fonda programmai atvēlētais finansējums kopā	236,53	121,7	89,68	89,68
tai skaitā:
mērķdotācija pašvaldībām	70,93	28,26	20,37	20,37
valsts autoceļu finansējums	165,6	93,44	69,31	69,31
tai skaitā:
autoceļu uzturēšana	65,76	50,88	48,44	49
autoceļu pārvaldīšana	5,88	5,84	5,4	5,2
projektēšana	2,57	1,84	2,13	2,11
autoceļu atjaunošana un rekonstrukcija	66,32	22,42	10,99	9,7
tiltu atjaunošana un rekonstrukcija	16,41	6,23	1,14	2
satiksmes organizācijas uzlabošana	8,66	6,22	0,95	1
kredītu un procentu maksājums		0,01	0,26	0,3
Atjaunotās un rekonstruētās melnās segas, km	448	212	111	*

* atkarībā no piešķirtā finansējuma tiks precizēts

3. Kādas reformas ir plānotas Satiksmes ministrijas aparātā, lai panāktu izdevumu samazinājumu 2011.gadā valsts budžetā? Lūdzu, miniet konkrētus pasākumus, nepieciešamo finansējuma samazināšanas apjomu, norādot, no kādām valsts funkcijām varētu atteikties vai nodot tās pašvaldībām vai privātajam sektoram, kādas Satiksmes ministrijas padotības iestādes varētu reorganizēt (apvienot vai likvidēt).

Vēlamies vērst uzmanību, ka 2010.gada budžetā Satiksmes ministrijas centrālajam aparātam ir paredzēti līdzekļi tikai atalgojuma segšanai. Pārējos uzturēšanas izdevumus (komunālo pakalpojumu, kancelejas preču iegādes, komandējumu u.c. izdevumus) Satiksmes ministrija sedz no pašu ieņēmumiem, kas nav valsts budžeta dotācija.

Ministrijas centrālajā aparātā 2008.–2010.g. laikā ir veikta virkne reorganizāciju, samazināts finansējums, likvidētas amatu vietas. Satiksmes ministrijas pamatfunkciju veikšanai paredzētais budžets pēdējo divu gadu laikā ir samazināts par 55%, darbinieku skaits – par 22%, bet funkciju skaits nav samazināts – tas ir pat pieaudzis.

Satiksmes ministrija 2009.gada sākumā pārņēma grāmatvedības funkciju no 4 padotības iestādēm (VA "Rīgas Motormuzejs", Valsts dzelzceļa administrācija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Autotransporta inspekcija), bet rezultātā minētā apvienošana nedeva gaidīto rezultātu, jo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju 30.panta 1.punktā noteiktajām prasībām par regulatīvās iestādes neatkarību, grāmatvedības uzskaites funkcija jāveic neatkarīgi un tā tika atdota atpakaļ 2 no 4 iestādēm (Valsts dzelzceļa administrācijai un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam) ar 2010.gada 1.janvāri. Līdz ar to Satiksmes ministrija pašreiz veic budžeta plānošanu un grāmatvedības uzskaiti vienai padotības iestādei (Autotransporta inspekcija), kura arī tuvējā nākotnē plāno pārņemt IT uzturēšanas funkciju. VA "Rīgas Motormuzejs" ir likvidēta.

Attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vēršam uzmanību, ka valsts kapitālsabiedrības ir komersanti, kas netiek finansēti no valsts budžeta. Neraugoties uz minēto, optimizācija, tajā skaitā – funkciju pārdale, jau ir veikta, kā piemēru var minēt VAS "VITA" funkciju pārdali starp Satiksmes ministriju un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kā arī to, ka VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārņēma valdījumā likvidētās VA "Rīgas Motormuzejs" valdījumā esošo muzeja krājumu, lai izmantotu to saskaņā ar muzeju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Satiksmes ministrs  K.Gerhards

Rīgā 2010.gada 21.septembrī