Eiropas Komisija: Par Eiropas ceļu satiksmes drošības dienām
2010.gada 13. un 14.oktobrī Briselē norisinājās trešo Eiropas ceļu satiksmes drošības dienu pasākumi. Šajā saistībā Eiropas Komisija sadarbībā ar Beļģijas prezidentūru rīkoja konferenci, kuras darba kārtībā bija vairāki jautājumi: traumas guvušie, grūtības, ar kurām sastopas dažādu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieki, un infrastruktūra. Konferencē īpaša uzmanība veltīta pārrobežu cīņai pret vissmagākajiem pārkāpumiem ar letālu iznākumu, un tā ir arī iespēja iepazīties ar Eiropas ceļu satiksmes drošības politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm 2011.–2020.gadam. Līdzās Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un atbildīgajam par transporta politiku Sīmam Kallasam konferencē piedalījās arī Beļģijas federālais mobilitātes ministrs Etjēns Šups un Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Braiens Simpsons.
“Eiropas ceļu satiksmes drošības dienas ir labākā iespēja gūt pārskatu. Katru gadu uz mūsu ceļiem ir vairāki desmiti tūkstošu bojāgājušo, taču traumu guvušo ir nesalīdzināmi vairāk. Mums jāņem arī vērā neaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki, piemēram, motociklisti, kuru vidū bojāgājušo skaits uz mūsu ceļiem satraucoši pieaug. Lai šajā jomā gūtu panākumus, noteikti vajadzēs uzlabot arī ceļu infrastruktūru, kam jākļūst par ceļu satiksmes vadības darbinieku pastāvīgu rūpju objektu,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētāja vietnieks S.Kallass, kas ceļu satiksmes drošību izvirzījis kā vienu no savas darbības prioritātēm.
Panākumi un grūtības saistībā ar ceļu satiksmes drošību
Kopš 2001.gada bojāgājušo skaits uz Eiropas Savienības ceļiem kopumā ir sarucis par 44%, ieskaitot aplēsi par 2010.gadu. Dažās valstīs stāvokļa uzlabojums ir vēl lielāks, piemēram, Latvijā bojāgājušo skaits samazinājies par 55%, bet Portugālē, Igaunijā, Lietuvā, Spānijā un Francijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar 2001.gadu samazinājies par pusi. Taču ceļu satiksmes drošība joprojām ir viena no lielākajām sabiedrības problēmām. 2009.gadā uz Eiropas Savienības ceļiem miruši vairāk nekā 35 000 cilvēku, kas līdzinās nelielas pilsētas iedzīvotāju skaitam. Aplēsts, ka uz katru Eiropas ceļos bojāgājušo četri gūst tādas traumas, kas dara tos par invalīdiem uz mūžu: skartas tiek galvas smadzenes vai mugurkauls, 10 cilvēku gūst smagas traumas, bet 40 – vieglas traumas. Šādi radušās ekonomiskās sekas sabiedrībai sasniedz 130 miljardus eiro gadā.
Konferences stiprās pusesPirmajā dienā, 13.oktobrī, notika konference par ceļu satiksmes drošību, un tā bija iespēja plašāku sabiedrību iepazīstināt ar Eiropas ceļu satiksmes drošības politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm 2011.–2020.gadam, kuras Komisija pieņēma 20.jūlijā. Konference norisinājās trijās sesijās. Pirmā sesija tika veltīta traumas guvušajiem. Otrā skatīja jautājumu loku par vairākām ceļu satiksmes dalībnieku kategorijām: gados vecāki cilvēki, riteņbraucēji, motociklisti un autovadītāji alkohola reibumā. Trešā skāra ceļu infrastruktūras drošības problēmu.
Otrā diena (14.oktobris) bija Beļģijas prezidentūras iniciatīva. Tās centrālais notikums bija seminārs par koordinācijas uzlabošanu starp policiju un tiesas instancēm, lai pāri valstu robežām cīnītos pret vissmagākajiem pārkāpumiem.
Abās dienās publikai bija atvērts “ceļu satiksmes drošības ciemats” uz Eiropas Parlamenta esplanādes, kur varēja apskatīt plašai sabiedrībai paredzētus stendus un vērot demonstrēšanas pasākumus.
Trešo Eiropas ceļu satiksmes drošības dienu pasākumiEiropas ceļu satiksmes drošības dienu mērķis ir gan labāk informēt lēmumu pieņēmējus un sabiedrisko domu par grūtībām, kas saistītas ar ceļu satiksmes drošību, gan arī mainīt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, lai pārvietošanās pilsētās būtu droša, drošību garantējoša un pieejama visiem.
Trešo Eiropas ceļu satiksmes drošības dienu pasākumos īpaša uzmanība tika veltīta pārrobežu cīņai pret vissmagākajiem pārkāpumiem.
Pirmajā Eiropas ceļu satiksmes drošības dienā uzmanības centrā bija jaunie autovadītāji. Otrajā ceļu satiksmes drošības dienā, ko rīkoja 2009.gadā, priekšplānā bija ceļu satiksme pilsētas apstākļos.