Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Māris Leja. Krimināltiesību normu interpretācija

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz “vienīgo pareizo viedokli”, šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībās. Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka indivīdam jābūt iespējai uzzināt spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību. Tāpēc likumam jābūt pietiekami skaidram un paredzamam. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka kriminālsodāmai darbībai ir jābūt precīzi definētai ar likumu.

• Ginta Sniedzīte. Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, kas nosaka tiesnešu tiesību nepieciešamību tiesību sistēmā, kā arī tiesnešu tiesību attīstīšanas teorētiskos priekšrakstus, var identificēt vairākus faktorus, kas ietekmē tiesnešu tiesību lomu tiesību normu piemērošanā. Rakstā autore analizē divus no šiem faktoriem: tiesas, kas rada tiesnešu tiesību normu, vietu tiesu sistēmā un tiesnešu tiesību normu stabilitāti. Viens no judikatūras saistošā spēka elementiem ir autoritatīvas pārliecināšanas spēks, kas savukārt ir atkarīgs no tiesas autoritātes un konsekventi nosaka arī judikatūrā atrodamo tiesnešu tiesību noteikumu spēku.

• Gatis Litvins. Viss par judikatūras nozīmi

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007.gadā bija konference “Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei”, 2009.gadā konference “Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā”, bet šā gada 15.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference “Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā”. Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti.

“Jurista Vārda” redakcija