Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 7. oktobra sēdes

J.Dukšinskis
(LPP/LC frakcija):

Vēlēšanas ir aiz muguras, un politiskā bloka “Par labu Latviju” vārdā gribu pateikties visiem, kuri uzticējās mums un vēlēja par mums. Nu, vēlētāju izvēle šoreiz tika vairāk orientēta uz etnisko principu, “Vienotība” baidīja ar “Saskaņas Centru”, bet netika reāli vērtēti ne kandidāti, ne to programmas, it īpaši ekonomiskā un uzņēmējdarbības attīstība.

Kaut arī politiskais bloks “Par labu Latviju” turpinās darbu Saeimā, būdams opozīcijā, mēs uzmanīgi vērosim un iestāsimies par savām vērtībām un neatbalstīsim nevalstisku lēmumu pieņemšanu Saeimā.

Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti bija iesnieguši izskatīšanai Saeimā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādē”. Šā gada 10.jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, definējot konkrētus un ilgtermiņā sasniedzamus mērķus. Saeima lēma arī par vairākiem uzdevumiem Ministru prezidentam, un viens no tiem bija nekavējoties uzsākt darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam. Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti ir sašutuši, ka šajā situācijā, kad tautsaimniecības izaugsme ir apstājusies, kad valsts attīstība lielā mērā tiek balstīta uz starptautiskā aizdevuma līdzekļiem, netiek strādāts pie valsts attīstības ilgtermiņa mērķu realizēšanas. Šobrīd mums ir zināms, ka Ministru kabinets trīs mēnešu laikā, kopš Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nav uzdevis kādai no ministrijām veikt šā plāna izpildi. Netiek arī sasaukta Nacionālās attīstības padomes sēde.

Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti, iesniedzot pieprasījumu Ministru prezidentam, vēlas noskaidrot vairākus jautājumus, tomēr pats svarīgākais jautājums ir par to, vai Ministru kabinets ir uzsācis darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam. Mēs gribētu zināt detalizētu laika grafiku Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādei – konkrētus termiņus un veicamos pasākumus.

Izšķiroša šā plāna veiksmīgai realizācijai ir nevalstisko organizāciju un ekspertu piesaiste. Mūs interesē, kuri eksperti un kādas institūcijas tiks piesaistītas. Pēc mūsu domām, Ministru prezidents tikai reaģē uz notiekošo šobrīd mūsu valstī un nepilda Saeimas, augstākās lēmējinstitūcijas, doto uzdevumu.

Svarīgs darba kārtības punkts šodien bija arī likumprojekts, kas tika gaidīts jau sen, it īpaši no Daugavpils reģiona iedzīvotāju puses, – “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”. Pēc ilgām pārrunām un ar Daugavpils pilsētas pašvaldības aktīvu pozīciju nu ir panākta tomēr šā likumprojekta virzība. Ceram, ka tā attīstīsies arī tālāk un likumprojekts tiks virzīts un atbalstīts arī otrajā lasījumā, un ceram, ka to pašu izdarīs arī Baltkrievijas parlaments.

Šodien Saeima izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Gribu jūs informēt par to, ka Sociālo un darba lietu komisijas deputāti neapstiprināja Ainara Baštika iesniegto priekšlikumu atcelt ierobežojumu strādājošajiem vecākiem saņemt pabalstu jeb tā saukto māmiņu algu, kas ir pietiekami svarīgs. Pirms vēlēšanām debates ilga vairākus mēnešus. Tieši pēc vēlēšanām jautājums tika izlemts ļoti ātri – 10 minūšu laikā. Neviens gan no komisijas nebalsoja “pret”, bet atturējās, tikai Ainars Baštiks un Inta Feldmane balsoja “par”. Notikušais klaji norāda uz attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem. Šķiet, ka, jo mazāk būs kādu, kas par to runā, jo lēmumi tiks pieņemti ātrāk. Mēs saprotam, ka šāds pabalsts prasītu pietiekami lielas summas no budžeta, tomēr ir arī monētas otra puse, kura arī ir jāņem vērā, jo, ja cilvēkiem nebūtu izvēles – vai nu pabalsts, vai darbs –, tad viņi strādātu un maksātu nodokļus. Citādi veidojas situācija, kurā, lai saņemtu pabalstu, viens no vecākiem bieži vien strādā nelegāli. Ja mēs patiešām nopietni uzskatām, ka ir jāveicina dzimstības pieaugums, tad mums pašiem tomēr vajadzētu pieņemt atbildīgus lēmumus.

M.Grīnblats
(Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija):

Gribu Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” vārdā pateikties par to atbalstu, kas mums ir dots vēlēšanās. Esam starp tām piecām partijām, kas nākamos četrus gadus būs pārstāvētas 10.Saeimā. Protams, šie gadi nesolās būt viegli; jārisina būs daudzi ārkārtīgi smagi sociālekonomiskie uzdevumi, kuri šobrīd ir sākti, bet kuru atrisināšana pilnībā gulsies uz nākamās Saeimas un nākamās valdības pleciem.

No 10.Saeimā ievēlētajiem astoņiem mūsu apvienības pārstāvjiem divi ir atkārtoti ievēlēti – pašreizējās Saeimas deputāti Dzintars Rasnačs un Visvaldis Lācis. Savukārt diviem citiem ir pietiekami augsta līmeņa politiskā pieredze: tie ir Einārs Cilinskis, bijušais Augstākās padomes deputāts, kas 1990.gada 4.maijā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un Gaidis Bērziņš – bijušais tieslietu ministrs, kurš Saeimā gan vēl nav strādājis. Un ir ievēlēti arī četri kandidāti, kas pagaidām vēl nav bijuši šādā līmenī, un tas droši vien atspoguļo vēlētāju vēlmi, lai pārmaiņas būtu pietiekami lielas. Tātad četri no astoņiem ir tādi, kas šeit nāk pilnīgi no jauna.

Esam šobrīd iesaistījušies jaunās valdības veidošanā. Uzskatām, ka optimālākais variants ir pašreizējās koalīcijas (premjera kandidāta Valda Dombrovska vadībā) turpināšana ar “Vienotību” un Zaļo un Zemnieku savienību. Esam gatavi uzņemties arī atbildīgus pienākumus valdībā atkarībā no tā, kā šīs sarunas beigsies, jo skaidrs, ka nākamā gada budžeta pieņemšana būs gan grūts, gan arī visā visumā samērā neatliekams uzdevums, kuru iestiept garumā noteikti nevarēs, jo tas radīs lielas problēmas daudzu nozaru finansēšanā nākamajā gadā. Jo ātrāk šo budžetu pieņems, jo labāk.

Ar tādu apņēmību arī šī Saeima veica darbu un nākamā Saeima sāks drīzumā darbu.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā darbs ritēja neticami raiti, un tas noteikti bija tāpēc, ka šī Saeimas sēde bija jau pēc Saeimas vēlēšanām. Principā, ja neskaita opozīcijas pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, tiešām šodien šeit mēs nedzirdējām gandrīz nevienu populistisku priekšlikumu. Un, redzējušiem to un piedalījušamies šodienas sēdē, ļoti gribas cerēt, ka arī pēc 2.novembra deputāti, politiķi nevis nodarbosies ar populistisku priekšlikumu iesniegšanu un savu spalvu spodrināšanu Saeimas tribīnē, bet tiešām strādās un rūpēsies tā, lai visiem cilvēkiem Latvijā dzīvot būtu labāk, vieglāk, saskanīgāk; lai mēs būtu vienoti.

Es no visas sirds tiešām gribu pateikties Latvijas cilvēkiem par to, ka viņi savā lielā vairākumā nobalsoja par politisko partiju apvienību “Vienotība”. Tāpat es gribu pateikties arī tiem vēlētājiem Vidzemē, kuri atbalstīja mani personiski, it īpaši maniem novadniekiem siguldiešiem un kādreizējiem skolasbiedriem Valmierā un bijušajā Valmieras rajonā. Liels paldies jums! Mēs – gan es personiski, gan, es ceru, arī visa mūsu apvienība – attaisnosim uz mums liktās cerības, ka mēs strādāsim jūsu labā.

S.Šķesters
(ZZS frakcija):

Vispirms es gribu pateikties visiem, visiem vēlētājiem, kas balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, it īpaši Latgales vēlēšanu apgabalā. Gribu pateikt lielu paldies par to, ka jūs uzticējāt mums šo lielo godu – pārstāvēt mūsu cilvēkus, viņu domas un darbu, Saeimā.

No Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ievēlēti 22 deputāti, un tas ir nopietns skaitlis un pats labākais skaitlis, kāds ir bijis pēdējos sasaukumos.

Ja jārunā par šodienas sēdi, tad es gribu atzīmēt vienu nozīmīgu likumprojektu, ko nodeva komisijām, – “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Neredzīgo biedrība””. Šis likumprojekts, ko iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti Putniņš, Brigmanis, Bērziņš, Līdaka un Kāposts, paredz to, ka šai sabiedriskajai organizācijai tiek nodots nekustamais īpašums Rīgā, Pāles ielā 14 un ka minēto īpašumu šī organizācija varēs izmantot savas darbības veikšanai, sava darba organizēšanai.

Vēl viens nozīmīgs likumprojekts ir “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā”, kas šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Tur tika sakārtoti noteikumi par pārvietošanos ar motorlaivām, ūdensmotocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem Ungura ezerā.

Šie noteikumi paredz to, ka parka administrācija, pārvalde ar rakstveida atļaujām dos iespēju izmantot šos motorizētos ūdenstransporta līdzekļus šajā ezerā.

Pašreiz Zaļo un Zemnieku savienība aktīvi strādā pie tā, lai mēs iekļūtu valdībā. Mēs esam gatavi strādāt jaunajā valdībā un uzņemties atbildību par zemkopības nozari un citām nozarēm, un es domāju, ka savus solījumus vēlētājiem – gan pensionāriem, gan pārējiem sabiedrības locekļiem – mēs esam gatavi pildīt. Es saprotu, ka būs grūti laiki, bet tomēr ir jāveido valdība tā, lai tā būtu strādīga, elastīga un pildītu arī, teiksim, šos solījumus, ko mēs esam devuši.

J.Kursīte-Pakule
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Godātie radioklausītāji! Paldies – ne tikai pro forma paldies, bet no sirds paldies – tiem, kas nešaubījās par politisko partiju apvienību “Vienotība”, par tajā ietilpstošo partiju “Pilsoniskā Savienība”! Paldies arī tiem, kas šaubījās, domāja un tomēr izšķīrās par labu apvienības “Vienotība” sarakstam! Protams, paldies nevar teikt, bet... Ir zināms jautājums, kas paliek neatbildēts un kas par kaut ko liecina, par kādiem procesiem... Tas, ka vēlēšanu urnās bija iemests tik daudz tukšu aplokšņu, tas liecina par to, ka ievēlēšana ir tikai pirmais solis smagā iniciācijā. Priekšā ir pārbaudījumi – gan tiem, kas ievēlēti, gan arī tiem, kas ievēlēja. Ir nepieciešams atrast ne tikai veidus, ko un kā ražot, bet arī veidu, kā ātrāk un sekmīgāk izkļūt no krīzes; tas nozīmē ne tikai ražošanu. Priekšā ir vēlreizēja valsts prioritāšu pārlūkošana: kas Latvijas valstij svarīgs krīzē? Un jādara tas ar tālāku domu: krīze beigsies, un kas notiks tālāk? Vai mēs esam izdomājuši, kādi ir tālākie ceļi? Svarīgi, lai valsts prioritāšu skaitā joprojām būtu ne tikai ekonomiskie jautājumi, kaut tie ir ļoti svarīgi, – ne tikai ekonomiskie, bet arī valsts valodas attīstības un – plašāk – kultūras un izglītības jautājumi.

Ir jāmaina jutīgu likumu pieņemšanas veids Saeimā. Tiem pirms pieņemšanas jābūt daudz plašāk izdiskutētiem, iesaistot diskusijās gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrības pārstāvjus. Tad nebūs tādu kāzusu kā, piemēram, ar dzīvnieku rituālo kaušanu. Likumu pieņēma rekordīsā laikā, un rekordīsā laikā uzņēmums, kura labā tika lobēts šis likums, ir izputējis.

Ja runa par Saeimas šīsdienas sēdi, tad ar lielu gandarījumu jāatzīst, ka, es ceru, arī tālāk sekmīgi virzīsies likumprojekts par atvieglotu robežas šķērsošanu Baltkrievijas un Latvijas pierobežas iedzīvotājiem. Tas nozīmēs arī plašāku, ciešāku kultūras sadarbību. Baltkrievija ir mūsu tuvs, ciešs kaimiņš. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo sekmīgāk mēs risināsim arī pierobežas problēmas, to skaitā arī ekonomiskās un kultūras problēmas.

Kopumā mēs katrs saprotam, ka grūtības būs. Taču tās daudz vieglāk pārvaramas, ja tās pārcieš visi kopā un tās neslēpj no tautas, un runā ne par savām, bet par kopējām vērtībām.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Mēs pateicamies visiem, kuri balsoja par politisko organizāciju (partiju) apvienību “Saskaņas Centrs”! Jūsu atbalsts ir liels uzticības kredīts, kurš mums ir jāattaisno. Piemēram, Rīgā par “Saskaņas Centru” nobalsoja vairāk nekā 39 procenti vēlētāju. Tas ir vairāk nekā 2009.gada 9.jūnijā Rīgas domes vēlēšanās, kad par “Saskaņas Centru” nobalsoja 34 procenti galvaspilsētā dzīvojošo pilsoņu.

Šīs vēlēšanas apstiprināja, ka rīdzinieki atbalsta to kursu, ko “Saskaņas Centrs” īsteno galvaspilsētā, un mūsu atbalstītāju loks aug. Paldies jums par parādīto uzticību.

Apvienība “Saskaņas Centrs” kā iepriekš ir viennozīmīgi līdere arī Latgalē. Pusi no visiem mandātiem šajā reģionā ir ieguvuši mūsu kandidāti. Salīdzinājumā ar 2006. gadu “Saskaņas Centrs” vismaz divas ar pusi reizes ir palielinājis savu pārstāvniecību arī pārējos apgabalos Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē.

Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie aprēķini liecina, ka nākamajā parlamenta sasaukumā ir ievēlēti visi “Saskaņas Centra” deputāti. Tas ir augsts vēlētāju novērtējums padarītajam darbam. Priekšā ir četri gadi grūta darba. Mēs esam tam gatavi.

Apvienības “Saskaņas Centrs” principi paliek nemainīgi. Mums galvenais ir aizstāvēt savu vēlētāju intereses. “Saskaņas Centrs” aizvien patur spēkā uzstādījumu par profesionālu valdību, un uz sadarbību apvienība ies tikai tad, ja varēs pildīt savus solījumus. “Saskaņas Centrs” vispirms vēlas redzēt nākamās valdības darbības plānu, un tikai pēc tam varēs spriest par sadarbību.

“Saskaņas Centrs” šobrīd nepieprasa uzrādīt nākamā gada budžetu, jo pie tā ir jāstrādā valdībai kopā, bet vēlas redzēt darbības plānu. Tajā būtu jābūt atspoguļotiem jautājumiem par sociālo bloku, nodokļiem, no tā izrietošajiem budžeta nosacījumiem un koncepcijai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Nākamajā Saeimas sasaukumā smagākie lēmumi būs jāpieņem nevis valdībai, bet gan parlamentam. Un apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija būs lielāka nekā tagad, bet tikpat monolīta.

Paldies jums par uzticību! Paldies jums par uzmanību!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā