Par NATO ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi Briselē

14.oktobrī ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalījās NATO ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē Briselē (Beļģijā), kuras darba kārtībā bija diskusijas par jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas projektu, NATO attiecībām ar partnervalstīm, pretraķešu aizsardzību, kā arī NATO reformu.

“NATO ģenerālsekretārs ir sagatavojis labu jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas projektu. Latvijas interesēs ir saglabāt kolektīvās aizsardzības principa centrālo lomu un stiprināt sabiedroto konsultāciju mehānismu,” uzsvēra ārlietu ministrs A.Ronis. Tāpat ministrs akcentēja, ka, domājot par nākotnes attīstību, aliansei ir jāvelta uzmanība jaunajiem draudiem un izaicinājumiem, piemēram, paaugstinot statusu Kiberaizsardzības ekselences centram Igaunijā un atbalstot Lietuvas centienus enerģētikas drošības jomā.

Runājot par NATO partnerības politiku, Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra nepieciešamību paplašināt sadarbību ar valstīm, ar kurām NATO ir kopīgas vērtības un intereses, piemēram, Somiju un Zviedriju. Vienlaikus A.Ronis akcentēja NATO attiecību nostiprināšanu ar Eiropas Savienību, uzsverot, ka abas organizācijas var tikai iegūt no ciešas sadarbības. Tāpat ministrs pauda atbalstu NATO atvērto durvju politikai, kuras ietvaros jāveicina ieinteresēto valstu, tostarp Gruzijas, transatlantiskie centieni.

NATO dalībvalstu ārlietu ministru diskusijā par Krieviju A.Ronis pauda atbalstu NATO ģenerālsekretāra A.F.Rasmusena redzējumam par NATO un Krievijas attiecību turpmāko darba kārtību. Latvijas ārlietu ministrs atkārtoti atzīmēja savu septembra NATO–Krievijas Padomes ārlietu ministru sanāksmē Ņujorkā pausto aicinājumu Krievijas Federācijai formulēt savu militāro doktrīnu tādā veidā, kas neliktu domāt, ka NATO ir drauds Krievijas Federācijai.

NATO ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē tika iezīmētas galvenās politiskās vadlīnijas 19.–20.novembrī Lisabonā (Portugālē) gaidāmajam NATO valstu un valdību vadītāju samitam.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa