ES Ministru padome: Par tūrisma, inovāciju un pētniecības jautājumiem

Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes otrajā dienā, 12.oktobrī, ES dalībvalstis diskutēja par tūrisma, inovāciju un pētniecības jautājumiem.

Latvija atbalstīja Komisijas izvirzītos četrus prioritāros virzienus Eiropas tūrisma politikas izstrādei: tūrisma nozares konkurētspējas veicināšana; ilgtspējīga, atbildīga un uz kvalitāti vērsta tūrisma attīstības veicināšana; Eiropas tēla kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu tūrisma galamērķu kopuma stiprināšana; citu ES politikas virzienu un finanšu instrumentu (t.sk. ERAF, ESF u.c.) maksimāla izmantošana tūrisma attīstībai.

Par īpaši svarīgu Latvija uzskata tūrisma politikas integrāciju un koordināciju ar citām politikām, piemēram, izglītības, transporta, kultūras un dažādu pakalpojumu sektoriem, kas sekmētu tūrisma nozares konkurētspējas celšanos un mazinātu tūrisma sezonālo raksturu.

Tāpat padomē tika diskutēts par to, ka tūrisma nozares attīstībai būtiska ir ārējā dimensija, piemēram, sadarbība ar tādām valstīm kā Krievija un Ķīna, vīzu saņemšanas atvieglota režīma piemērošana utt.

Otrs nozīmīgais jautājums, par ko tika diskutēts padomes laikā, bija Komisijas izstrādātais dokuments “Inovācijas savienība”, kas ir stratēģijas ES 2020 vadošā iniciatīva. Tās virsmērķis ir pārveidot Eiropu par Inovācijas savienību, lai veiksmīgi atjaunotu ES konkurētspēju globālajā tirgū. Kā padomes sanāksmē uzsvēra pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna, tieši inovācija ir nozīmīgākais priekšnosacījums noturīgai izaugsmei, veidojot konkurētspējīgas dalībvalstu ekonomikas, kas spētu pārvarēt globalizācijas spiedienu.

Sanāksmē dalībvalstis pauda atbalstu Komisijas iniciatīvai, īpaši uzsverot, ka svarīga loma ir nacionālajai inovāciju politikai, izglītības modernizēšanai, kā arī vienotā tirgus izveidei pētniecībā.

Inovācijas savienības ietvaros paredzēts veicināt publiskā sektora plašāku iesaistīšanos, lai stimulētu privāto sektoru un likvidētu šķēršļus, kuru dēļ jaunās idejas nenonāk tirgū. Īstenojot kopīgus pasākumus gan atsevišķu Eiropas valstu un reģionālā, gan publiskā un privātā sektora līmenī, tiks stimulēta pētniecība un jaunu produktu izstrāde, koordinēti ieguldījumi inovācijas radīšanā un paātrināta standartu ieviešana. Jau 2011.gada sākumā Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem, kā paātrināt un modernizēt standartu noteikšanas un ieviešanas procesu.

Tāpat plānots, ka Komisija 2011.gadā aizsāks vērienīgu pētniecības programmu par inovāciju publiskajā sektorā un sociālajā jomā, kā arī intensificēs jau aizsāktās pētniecības iniciatīvas. Komisija ierosinās pasākumus, lai līdz 2014.gadam pabeigtu Eiropas Pētniecības telpas izveidi. Tas nozīmē vairāk saskaņotības starp ES un dalībvalstu pētniecības politikām, mazinot birokrātiskās formalitātes un likvidējot šķēršļus pētnieku mobilitātei.

Vienlaikus Komisija rosinās jaunus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam. Plānots rosināt jaunu regulējumu pārrobežu riska kapitālam, sadarboties ar Eiropas Investīciju banku un stiprināt pārrobežu sadarbību starp inovatīviem uzņēmumiem un investoriem.

Latvijas pārstāvis sanāksmē atzina, ka pastāvošās uzņēmēju iespējas piekļūt finansējumam ir pietiekami daudzveidīgas, tomēr šie atbalsta instrumenti ir sadrumstaloti un neveicina koordinētu finanšu instrumentu pārvaldības sistēmu, kas būtu izprotama un viegli izmantojama mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādēļ Latvija aicina padomi pievērst lielāku uzmanību birokrātisko procesu novēršanai, kas saistīta ar finanšu instrumentu apgūšanu. Vienlaikus Latvija arī uzskata, ka jauni instrumenti nebūtu jāveido, kā to apsver Komisija, bet gan jāuzlabo un labāk jākoordinē jau esošie.

Kā atsevišķu jaunu iniciatīvu varētu izvērtēt iespēju veidot Eiropas mēroga Riska kapitāla fondu, kas nodrošinātu straujāku inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumu.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa