Par piesārņojuma avota un atrašanās teritorijas kartēšanu

Reāllaika gaisa, augsnes un ūdens piesārņojuma kartes šobrīd ir pieejamas visiem, pateicoties ES finansētajam pētniecības projektam INTAMAP. Projekta ietvaros ir izstrādāta atvērtu specifikāciju programmatūra, lai izveidotu kontūrkartes, kurās parādīta ne tikai precīza piesārņoto teritoriju atrašanās vieta, bet arī piesārņojuma izcelsmes vieta un tā virzība. Šāda informācija ļauj valsts iestādēm ātrāk izlemt par piemērotiem pasākumiem, lai likvidētu piesārņojuma avotu, un iedzīvotājiem ļauj izvairīties no piesārņojuma.

Pie šā projekta strādāja pētnieki no Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Grieķijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes, un tam tika piešķirti aptuveni 1,8 miljoni eiro ES finansējuma. Izmantot pētniecību IKT jomā Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu labā ir galvenais elements Eiropas digitālajā programmā, kuru Komisija pieņēma 2010.gada maijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, sacīja: “INTAMAP projekts ir labs piemērs tam, kā pētniecība var palīdzēt uzlabot ikdienas dzīvi Eiropā. Reāllaika piesārņojuma kartes var būt ļoti svarīgs instruments valsts iestādēm, lai noteiktu piesārņojuma izcelsmes avotus un to, kā vislabāk šo piesārņojumu novērst. Turklāt reāllaika kartes var palīdzēt iedzīvotājiem izvairīties no piesārņojuma, piemēram, smoga.”

Līdz šim, ja Eiropas ūdeņos tika konstatēta naftas noplūde, ar mērījumiem varēja noteikt precīzu piesārņojuma skarto teritoriju, taču bieži vien nebija skaidrs, cik daudz ir piesārņojuma un no kurienes tas rodas. Bez šīs informācijas valsts iestādēm bija sarežģīti rīkoties ātri.

Piemēram, lēmumus par to, kad sākt ārkārtas evakuāciju, pieņēma, balstoties uz informāciju, kas iegūta no nosacīti nedaudzām monitoringa stacijām, kuras izmaksu dēļ monitoringu veic tikai dažās piesārņojuma vietās. Ja nav informācijas par piesārņojuma līmeni vietās, ko neaptver monitoringa stacijas, lēmumu pieņēmējiem nav pilnīga priekšstata par piesārņojuma problēmas apmēru.

INTAMAP projekta pētnieki izstrādāja programmatūru, kas izmanto konkrētās vietās veiktu mērījumu datus, lai izveidotu tiešsaistes kontūrkarti ar mērķi attēlot piesārņotāju koncentrāciju, ko atjaunina reāllaikā. Izmantojot tā dēvētās interpolācijas metodes, šī karte parāda, kas notiek starp mērījumu vietām, un tādējādi sniedz precīzāku priekšstatu. Tā kā dažkārt šim nolūkam jāveic ilgstoša datu apstrāde, INTAMAP programmatūra novērtē pieejamo laiku, lai noteiktu, kas ir piemērotāks – izmantot visprecīzākās interpolācijas metodes, lai iegūtu ārkārtīgi detalizētu karti, vai veikt ātrāku un vienkāršāku novērtējumu, lai aprēķinātu aptuvenu ainu.

Šā projekta pamatā ir atvērtā pirmkoda interpolācijas programmatūra, kas ir savienota ar ārpasauli, izmantojot tīmekļa pakalpojumus. Piemēram, sistēma akceptē neapstrādātus datus, kas publicēti tīmeklī, izmantojot atvērtus standartus, kurus izstrādājis Atvērtais ģeotelpiskais konsorcijs (OGC).

Kad datu apstrāde pabeigta, ir iespējams automātiski izveidot kartes, izvietot tās tīmeklī un pēc vajadzības atjaunināt, izmantojot OGC standartiem atbilstošus tīmekļa pakalpojumus.

Lietojumi

Pilsētas un rūpnieciskā gaisa piesārņojuma daļiņu līmenis, piemēram, var atšķirties starp netālām vietām, tāpēc, dodoties uz darbu ar riteni, var izmantot INTAMAP, lai aprēķinātu piesārņotāju radīto vidējo apdraudējumu un salīdzināt dažādus maršrutus. Vācijas radioloģiskās aizsardzības iestāde šobrīd izmanto INTAMAP sistēmu, lai attēlotu ik stundu veiktos nolasījumus par gamma radiāciju, ko nosūta ES Radioloģisko datu apmaiņas platforma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa