Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jaunatnes likumā

Izdarīt Jaunatnes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 13.nr.; 2009, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.”

2. 2.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “politikas jomā” ar vārdiem “politikas nozarē”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos” ar vārdiem “jaunatnes politikas īstenošanu, jauniešu vērtīborientācijas veidošanos un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos”.

3. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. Jaunatnes politika un darbs ar jaunatni

(1) Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.

(2) Valsts jaunatnes politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar līgumu.

(3) Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi:

1) atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai;

2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā;

3) nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku;

4) nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.

(4) Jaunatnes politikas pamatprincipi ir šādi:

1) līdzdalības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas;

2) informācijas pieejamības princips — sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības vajadzībām atbilstošu informāciju;

3) vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs;

4) jauniešu interešu ievērošanas princips — risinot ar jaunatni saistītus jautājumus, izvērtēt jauniešu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

5) labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips — veicināt tādu apstākļu veidošanos, kuros jauniešiem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem;

6) jauniešu integrācijas princips — veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas posmos;

7) mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju būt mobiliem, apgūt zināšanas un prasmes ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu valstu ieteikumu, kā arī labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.”

4. 3.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “jaunatnes politikas jomā” ar vārdiem “jaunatnes politikas nozarē”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Izglītības un zinātnes ministrija:

1) veicina jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un darbības saskaņotību jaunatnes politikas nozarē valsts mērogā;

2) nodrošina pašvaldību darba ar jaunatni plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas metodisko vadību;

3) koordinē un organizē darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācību un pieredzes apmaiņu;

4) attīsta starptautisko sadarbību jaunatnes politikas nozarē;

5) rūpējas par to, lai jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām būtu pieejama informācija par jauniešu tiesībām, pienākumiem, iespējām un atbildību.”

5. 5.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “jaunatnes politikas jomā” ar vārdiem “jaunatnes politikas nozarē”;

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.

(2) Pašvaldība, izveidojot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir tiesīga:

1) noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju;

2) pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni;

3) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

4) izveidot jauniešu centru, kura mērķis ir veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

5) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni;

6) paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

(3) Pašvaldība nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām (neformālas un nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni. Pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā, ja nepieciešams, iesaista jauniešu domes, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kas veic darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) veicināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību sadarbību jautājumos, kas attiecas uz jauniešiem;

2) apkopot un analizēt informāciju par pašvaldības jauniešu problēmām, vajadzībām un interesēm;

3) izstrādāt un iesniegt pašvaldībai priekšlikumus par to, kā veicams pašvaldības darbs ar jaunatni un kā pilnveidojama valsts jaunatnes politika;

4) izstrādāt priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves, kā arī vides aizsardzības aktivitātēs;

5) izstrādāt priekšlikumus jauniešu līdzdalības un iniciatīvu īstenošanas atbalstam;

6) sniegt pašvaldības vadībai ieteikumus par finanšu plānošanu darbam ar jaunatni.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja pašvaldība izveido jauniešu domi, tās sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu, jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Pašvaldības jauniešu domes pamatuzdevumi ir šādi:

1) piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā, izstrādāt priekšlikumus pašvaldības jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

2) veicināt pašvaldības jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu;

3) veicināt jauniešu sadarbību ar pašvaldību, citām jauniešu domēm, institūcijām un organizācijām;

4) līdzdarboties pašvaldības organizētajos pasākumos;

5) izplatīt informāciju par jauniešiem piedāvātajām iespējām;

6) iesaistīties pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās.

(7) Ja pašvaldība izveido jauniešu centru, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, šis centrs veic darbu ar jaunatni atbilstoši šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem, nodrošinot:

1) neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu īstenošanu;

2) jauniešu iesaistīšanu jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās un brīvprātīgajā darbā;

3) sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanu vienaudžu vidē;

4) starpkultūru dialogu jauniešu mērķauditorijā;

5) konsultācijas jauniešiem par viņiem aktuālām tēmām;

6) jauniešu iesaistīšanos pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās;

7) citu uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldības kompetencei jaunatnes politikas nozarē.”

6. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Plānošanas reģionu kompetence jaunatnes politikas nozarē

Plānošanas reģioni plāno attiecīgo pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā jomā.”

7. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Jaunatnes organizācija un jaunatnes organizāciju saraksts

(1) Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība. Biedrību ieraksta jaunatnes organizāciju sarakstā, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

2) biedrība veic darbu ar jaunatni, un biedrības statūtos noteiktie darbības uzdevumi atbilst vismaz trim šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem;

3) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši;

4) biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta biedrības statūtos.

(2) Kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un tajā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets. Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.”

8. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu darba tikumu un patriotismu, neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.”

9. 12.pantā:

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārda “atbilst” ar vārdu “visiem”;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) jaunatnes organizācija veic darbu ar jaunatni atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikas prioritātēm;”;

papildināt ceturtās daļas 5.punktu pēc vārdiem “projekta īstenošanai” ar vārdiem “kas var izpausties arī kā ieguldījums natūrā vai brīvprātīgs darbs”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Jaunatnes organizācijas darbības atbalstam saskaņā ar šā panta ceturto daļu organizējams atsevišķs atklāts projektu konkurss, ja jaunatnes organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai apvienojušās jaunatnes organizācijas, kuru kopējais biedru skaits nav mazāks par 500 un kuras veic darbu ar jaunatni vismaz trijos plānošanas reģionos atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikas prioritātēm.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “kā arī darbam ar jaunatni” ar vārdiem “darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam, kā arī atbalstīto projektu administrēšanas un uzraudzības kārtību un pieļaujamo projekta iesniedzēja līdzfinansējuma — kas var izpausties arī kā ieguldījums natūrā vai brīvprātīgs darbs — likmi”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Lēmumu par finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Eiropas Savienības jaunatnes neformālās izglītības programmu ietvaros pieņem, kā arī atbalstīto projektu administrēšanu un uzraudzību nodrošina saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto kārtību.

(7) Pašvaldība var atbalstīt jauniešu iniciatīvas konkursa kārtībā un finansēt jaunatnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu projektus pašas noteiktajā kārtībā un apjomā.”

10. Papildināt 13.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Minēto pārvaldes uzdevumu deleģējums var ietvert administratīvo aktu izdošanu saistībā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto atklātu projektu konkursu organizēšanu.”

11. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma grozījumi attiecībā uz 6.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 12.panta ceturtās daļas 5.punkta un piektās daļas papildināšanu stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 30.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 20.oktobrī