Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē

— Aizvadītās nedēļas galvenais notikums ir valsts budžeta sagatavošana otrajam lasījumam. Kāds šis projekts izskatās šobrīd, tāds valsts budžets nav bijis kopš 1993.gada. Visi jautājumi ir izskatīti, varētu teikt, ka no simt procentiem viens vēl nav nokārtots. Interesanti ir klausīties Gundara Bērziņa kritiku par budžeta pieņemšanas termiņiem, jo es gribētu pasvītrot to, ka tieši viņš un viņa partija bija tā, kas balsoja pret steidzamību. Šis budžets jau būtu bijis akceptēts, ja opozīcija nebūtu balsojusi pret steidzamību. Mēs bijām visu izrēķinājuši, sagatavojuši, un budžetu varēja akceptēt jau dažas dienas iepriekš. Diemžēl priekšlikumam par steidzamību pretojās opozīcija un nobalsoja pret, bet tajā pašā laikā kritizē, ka budžets vēl nav pieņemts.

Rīt Ministru kabineta sēdē tiks apspriests valdības rīcības plāns — gan tas, kas ir izdarīts simt dienās, gan tas, ko mēs vēlamies izdarīt šīs Saeimas laikā. Bez tam es vadīšu pēc Ministra prezidenta rīkojuma nodibinātās darba grupas pirmo sēdi. Šī darba grupa izskatīs jautājumus par barjerām, kas un kā traucē ārvalstu un iekšzemes investoru darbību.

Atjaunošu noziedzības nacionālās novēršanas padomes darbu. Tuvākajā laikā notiks pirmā sēde, kurā jāpārspriež virkne jautājumu par stratēģiskiem uzdevumiem Iekšlietu un Tieslietu ministrijām likumdošanas darbā.

Šodien es parakstu rīkojumu par darba grupas izveidošanu, kuru vadīs Pēterkopa kungs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, par dzīvokļu likumdošanas sakārtošanu. Situācija nav traģiska, bet mēs esam atpalikuši no tirgus ekonomikas normāliem principiem.

 

Pēc tam Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādi ir jūsu uzskati par administratīvi teritoriālo reformu īstenošanu un jaunu apriņķu izveidi Latvijā? Jūs esat solījis līdz šī gada rudenim izveidot Daugavpils apriņķi, kas tiek darīts šī plāna realizēšanai?

V.Krištopans:

— Mana pārliecība, pēc iepazīšanās ar pašvaldību situāciju ir tāda, ka pilnīgi iespējams nākamajās pašvaldības vēlēšanās vēlēt otrā līmeņa pašvaldības — apriņķu pašvaldības. Divu gadu laikā ir iespējams sagatavot visu nepieciešamo likumdošanu. Situācija, manuprāt, ir daudz vienkāršāka, nekā daudzi domā.

Es nevienam neesmu solījis līdz rudenim izveidot Daugavpils apriņķi, jo apriņķiem ir jābūt vēlētiem. Cita lieta — kad viesojos Daugavpilī, Daugavpils rajona padome pati piedāvāja pilotprojektu, kas paredz sākt sadarbību ar Krāslavas rajona pašvaldību, faktiski abām pašvaldībām apvienojoties. Daudzās lietās es redzu lielu atbalstu no bijušajiem un esošajiem rajona vadītājiem. Galvenie principi jau ir skaidri — katram pašvaldību līmenim ir jābūt savai nodokļu ienākumu bāzei, lai pilsētai nav jāiet lūgties naudu no apriņķa un — otrādi — apriņķim no pilsētas un centrālās valdības. Esmu ieguvis pašvaldību vadītāju lielākās daļas atbalstu. Tikai — šeit nebūs nekādi prefekti, kamēr es esmu Ministru prezidents. Pašvaldību vadītāji baidās tieši no šādiem ieceltiem prefektiem.

— Kādu nodokļu administrēšana būtu jāuzņemas vietējām pašvaldībām?

V.Krištopans:

— Es nerunāju par to, ka pašvaldībām būs vai nebūs jāuzņemas to vai citu nodokļu administrēšana. Saviem ieņēmumiem ir jābūt visām vēlētām pašvaldībām — vai tā ir pagasta, vai apriņķa, vai pilsētas pašvaldība. Savienot ienākumu bāzes ar administrēšanu ir tīri tehnisks jautājums. Politisks jautājums ir izvēlēties pareizu valsts pārvaldes modeli. Jo tas ir normāls process, kad pirmā līmeņa pašvaldība — pagasts — pamazām pārveidojas un apvienojas. Tas nav pretrunā ar otrā līmeņa pašvaldībām, jo mēs nevaram izmukt no šīs situācijas. Šobrīd ir 26 rajoni, kuri ir par maziem, bet to padomes ir izveidotas ačgārni, jo tās "no apakšas" ievēlē pagastu vadītāji. Esmu runājis ar vairākiem rajonu vadītājiem, kuri visi kā viens saka, ka ir jābūt lielākiem vēlētiem apriņķiem. Nav runa par kādu vienu noteiktu centru, kurā ir simtiem birokrātu, šis centrs var katru gadu būt cits.

— Cik, jūsuprāt, Latvijā jābūt apriņķiem?

V.Krištopans:

— Laiks rādīs, cik būs apriņķu, jo tiem jāveidojas dabīgi. Es domāju, ka jābūt 9 līdz 12 apriņķiem. Konkrētu skaitu nenoteikšu es, bet to diktēs formālā loģika.

— Kā rītdien valdība savā sēdē skatīs jautājumu par 16. marta atceres dienu?

V.Krištopans:

— Valdība skatīs to, kā nodrošināt iespējamo pasākumu, gājienu mierīgu norisi, lai nekādā gadījumā nenotiktu jebkādas nesankcionētas darbības vai provokācijas. Es katru dienu saņemu ziņas no Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas, tāpēc varu teikt, ka situācija tiek kontrolēta. Es nesaskatu nekādus draudus, briesmas vai dramatismu.

— Kā jūs vērtējat Satversmes aizsardzības biroja darbību?

V.Krištopans:

— Satversmes aizsardzības birojs ir spēris milzu soli uz priekšu, un es uzskatu, ka tas var izveidoties par nopietnāko un galveno struktūru, kas nodrošina valdību ar informāciju un speciālo dienestu koordinētu darbību, protams, likumu ietvaros.

— Kā jūs vērtētu attiecības ar Lietuvu ekonomiskajā jomā? Vai ir iespējami kādi pretimnākšanas soļi no Latvijas puses attiecību uzlabošanā?

V.Krištopans:

— Es esmu politiķis, kas vienmēr cenšas meklēt soļus par kādu lietu, nevis pret. Šajā situācijā Lietuvas pozīcija ir skaidra — mīkstināt likmes un atkāpties tarifos, mūsu viedoklis arī ir skaidrs — nekavējoties atcelt noteiktos tarifus. Lietuvas valdība ir paziņojusi, ka no 2000.gada 1.janvāra atceļ jebkuras robežcenas. Mēs uzskatām, ka tās ir jāatceļ jau tūlīt. Par to runās 5.martā apvienotajā komitejas sēdē.

— Kā, jūsuprāt, ir jāveido valsts uzņēmuma "Latvenergo" privatizācija publiskajā piedāvājumā?

V.Krištopans:

— "Latvenergo" jāskata kompleksi — gan energobilance, gan importa un eksporta enerģijas bilance, gan potenciālie investori, kas vēlas attīstīt enerģijas ražošanu. Valdība nepieņems nevienu lēmumu, kas nebūs stingri izsvērts.

— Viens no ASV starptautiskajiem fondiem ir nācis klajā ar pētījumu, kas paredz, ka šībrīža Latvijas valdība būs pie varas ilgākais līdz šī gada beigām. Kā jūs komentētu šādu prognozi?

V.Krištopans:

— Pirmām kārtām es vēlētos zināt, kas zem šī vārda "starptautiskais fonds" slēpjas. Esmu uzdevis savam birojam sākt uzskaitīt, cik valdības krīzes mēs pārdzīvosim. Vienu jau esam pārdzīvojuši, nākamā tiek prognozēta saistībā ar budžeta pieņemšanu, kas būs jau pēc pāris dienām, trešā — 16.martā, nākamā — prezidenta vēlēšanu laikā, tad nupat pieminētā —gada beigās. Tātad — viena gada laikā prognozētas piecas valdības krīzes. Es šādu "fondu" prognozēm neticu.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore