• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010.gada 14.oktobra sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.2010., Nr. 167 https://www.vestnesis.lv/ta/id/219867

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES Augsta līmeņa komiteja: Par fiskālās disciplīnas stiprināšanu dalībvalstīs

Vēl šajā numurā

21.10.2010., Nr. 167

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2010.gada 14.oktobra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 14.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un svītrot no darba kārtības trešās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” 25.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz arī iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited un Publicitātes līgumu saistībā ar Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu, nododiet šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai saistībā ar to, ka tas attiecas uz brīvprātīgo darbu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Līdz ar to Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījums Civillikumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – „Par atvaļinājumu piešķiršanu”. „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 14.oktobrī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 14.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 1. Deputāts Rasnačs ir šodien saņēmis neapmaksātu atvaļinājumu.

Nākamais darba kārtības punkts – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 14.oktobrī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 14.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Zemļinskim ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”. Deputātu DzintaraJaundžeikara, Māra Kučinska, Mareka Segliņa, Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Jāņa Porieša, Ulda Brieža, Intas Feldmanes, Ainara Baštika, Andra Bērziņa (LPP/LC) pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarba likvidēšanu un aktīvu nodarbinātības pasākumu īstenošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījums ir izskatīts un noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (Latvijas Pirmā partija/„Latvijas Ceļš”).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pirmo pieprasījumu par nodarbinātības jautājumiem mēs uzrakstījām labklājības ministram šā gada 6.jūnijā. Uz savu 6.jūnija pieprasījumu faktiski mēs saņēmām izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes parakstītu formālu atbildi, kurā pēc būtības jautājumi nebija skatīti. Tā bija tīra, klaja atrakstīšanās. Tāpēc mēs uzrakstījām otru pieprasījumu un šoreiz to adresējām Ministru prezidentam. Jāsaka, godājamie kolēģi, ka Pieprasījumu komisija, Augusta Brigmaņa personā noziņodama, ka šis pieprasījums ir noraidāms, ir uzņēmusies ļoti lielu atbildību.

Godājamie kolēģi! Galvenais secinājums, kas mums ir radies pēc abu šo pieprasījumu jeb jautājumu izskatīšanas, ir šāds: Labklājības ministrijā īsti nav konceptuālas skaidrības par to, kā vispār būtu jācīnās ar bezdarbu. Viņi jauc kopā aktīvus nodarbinātības veicināšanas pasākumus ar sociālās palīdzības pasākumiem, un faktiski Nodarbinātības valsts dienests tādā vai citādā mērā ir pārvērties par pašvaldību sociālo dienestu turpinājumu, nevis strādā kā Nodarbinātības valsts dienests, kas ir ekonomiskās attīstības segmenta sastāvdaļa. Nodarbinātības valsts dienestam ir viens un ļoti konkrēts uzdevums – nodrošināt tās neatbilstības likvidēšanu vai mīkstināšanu, kura rodas starp darba tirgus pieprasījumu un darba tirgus piedāvājumu.

Godājamie kolēģi! Lai es nebūtu tukšvārdīgs, es gribu citēt dažus skaitļus. Ja mēs salīdzinām, kāda ir situācija bezdarba jautājumos šajā gadā un iepriekšējos gados, tad redzam, ka šogad, lai gan formālais bezdarbs ir par 0,2 procentiem mazinājies, darba meklētāju skaits joprojām turpina pieaugt. Tas liecina tikai par to, ka samazinās to cilvēku skaits, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu, nevis pats bezdarbs kā problēma.

Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts dienests nenodrošina bezdarbnieku profesionālo apmācību tādā apjomā, kādā to vajadzētu izdarīt. Piemēram, šā gada piecos mēnešos bija apmācīti tikai 6,8 procenti bezdarbnieku no tā bezdarbnieku skaita, kas tika apmācīti gadu iepriekš. Un tad man ir liels jautājums: vai tad bezdarbs ir tik ļoti samazinājies, ka šādā veidā jāsamazina apmācība?

Godājamie kolēģi! Ir vēl vesela virkne dažādu citu jautājumu, kas liecina, ka ar nodarbinātības jautājumiem šodien strādā – konceptuāli, ideoloģiski strādā – ļoti diletantiski.

Un šeit es negribu pārmest tik daudz Nodarbinātības valsts dienesta vadībai, bet gan Labklājības ministrijas vadībai. Nodarbinātības valsts dienestam, kas pēdējā gada laikā ir bijis pakļauts trim lineāriem cirtieniem, kad tam ir noņemti nost gan cilvēki, gan resursi, faktiski ir ļoti ierobežotas iespējas kaut ko darīt.

Tādējādi konceptuāli, godājamie kolēģi, šis priekšlikums, pēc manām domām, Saeimas atbildīgajā komisijā ir izskatīts formāli – bez vēlēšanās iedziļināties un saprast vispār šo problēmu kā tādu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Tā kā arī es personīgi strādāju Pieprasījumu komisijā, tad atļaušos izteikt arī savus secinājumus.

Skaidrs, ka mēs nesagaidījām ierodamies Dombrovska kungu, bet gan deleģēto labklājības ministru Auguļa kungu un Nodarbinātības valsts aģentūras vadību. Mēs guvām atbildes tikai par Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras pārraudzībā esošiem jautājumiem, tas ir, par NVA īstenotajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, dažādiem apmācību kursiem, stipendijām un tā tālāk, kam tiek tērēti gan valsts līdzekļi, gan Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Un šī nauda kopā sastāda apmēram 61 miljonu latu – tātad ir pietiekami liela.

Bezdarba jautājuma risināšanai ir jābūt izstrādātai plašai, kompleksai programmai, kuras īstenošanā aktīvi jāiesaistās daudzām ministrijām, it īpaši Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un vēl citām institūcijām. Pašreiz mēs dzirdam: „Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis ir aptuveni 14,6 procenti.” Bet šis skaitlis maz ko izsaka. Darba meklētāju skaits, kā jau Bērziņa kungs minēja, tiešām pieaug. Arvien vairāk cilvēku pamet valsti darba meklējumos.

Pirmsvēlēšanu gaisotnē dažiem politiskajiem spēkiem un valdībai bija liela vēlme pasniegt pozitīvāku informāciju, nekā tā ir reāli: mazinās bezdarbs, rodas jauni mikrouzņēmumi – pavisam mikro, maziņi –, it kā viss iet uz augšu. Tomēr pastāv bažas par situācijas pasliktināšanos un valdības bezdarbību. Turklāt arī „Eurobarometra” aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijā apmēram 41 procents darbinieku ir nedroši par savu nākotni. Daudzi eksperti min to, ka tuvākajā laikā varētu sākt pieaugt bezdarba līmenis, var bankrotēt ne tikai vidējie, bet arī pietiekami lieli uzņēmumi. Uz to norāda, piemēram, Maksātnespējas administrācijas asociācijas pārstāvji. Latvijā joprojām ir ļoti daudz faktiski maksātnespējīgu uzņēmumu, kuri turpina savu darbību, pakļaujot riskam arī citus tirgus dalībniekus. Tiek radītas pat speciālas shēmas, lai no uzņēmumu bankrota kādi varētu gūt arī personisku labumu, piemēram, mazo un arī nebanku pakalpojumu sniedzēji, un tā tālāk.

Dažās Nodarbinātības valsts aģentūras nodaļās jau sāk pieaugt bezdarba līmenis. Ar ko tad tas ir izskaidrojams?

Vissarežģītākajā situācijā ir būvniecības un celtniecības sektors, kur jau ir sākušies uzņēmumu bankroti. Objektos tiek pārtraukti darbi, aizkavētas algas, strādnieki atsakās strādāt par tik mazu algu, dažās vietās pat streiko.

Nu, problēma noteikti ir arī likumdošanā – uzvara ir dempinga cenām. Tās ir sekas Dombrovska valdības deklarētajai patiesībai: „Uzvarētāji jānosaka tikai pēc zemākās cenas.”

Ir skaidrs, ka bezdarbnieki ir ļoti dažādi – gan tie, kuri dzīvo no pabalstiem un nevēlas strādāt, gan tie, kuriem visi pabalsti jau ir beigušies. Pašreiz bezdarbnieku pabalstus saņem tikai viena trešdaļa no oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ko dara divas trešdaļas? Ko dara gan tie, kas darbojas pelēkajā jeb ēnu ekonomikas sektorā, gan arī tie, kuri vēlas sameklēt darbu, bet kuriem tas neizdodas? Mani sevišķi uztrauc viena nopietna Latvijas problēma – jauniešu bezdarba pieaugums. Šobrīd tas ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā, un tas mums ļoti negatīvi „atspēlēsies” nākotnē. Tam ir arī savi iemesli – mūsu jaunieši jau skolās netiek motivēti, netiek organizēts nopietns darbs pie profesionālās orientācijas un karjeras izvēles jautājumiem. Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura negatavoja profesionālās karjeras speciālistus un konsultantus. 2005.–2006.gadā bija neliela virzība, bija uzsākts viens nozīmīgs Eiropas Savienības struktūrfondu projekts, bet tālāk viss apstājās. Izglītības un zinātnes ministrijas politika bija orientēta citā virzienā.

11. un 12.klases skolēniem uzdevu tradicionālu jautājumu: kur jūs nākotnē esat nolēmuši iet mācīties vai strādāt, kādu profesiju esat nolēmuši iegūt? Bieži vien uz šo jautājumu varēja atbildēt divi vai trīs skolēni. Tas ir bēdīgi un traģiski! Tās ir sekas, ka šis darbs izglītības sistēmā nenotiek. Aptuveni 30 procenti vidējo izglītību ieguvušo vispār neturpina izglītoties un iegūt profesiju. Ļoti lēni norit profesionālās izglītības iestāžu atbalsta pasākumi. Ļoti novecojis ir Profesionālās izglītības likums, kas pat netiek iesniegts Saeimā labošanai. Jaunietis bez profesijas, bez aroda ir potenciāls bezdarbnieks. Latvijā viņš darbu atrast nevarēs, būs jābrauc prom no valsts.

Eiropas Savienībā vismazākais jauniešu bezdarbs ir Austrijā. Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka tur ir stabila ekonomika un sakārtota profesionālās izglītības sistēma, bet arī tāpēc, ka tur ir ļoti nopietna profesionālās orientācijas un karjeras izvēles atbalsta sistēma. Karjeras konsultanti ne tikai darbojas visās skolās, bet arī sniedz reālu atbalstu. Es pirms kāda laiku biju vienā Vīnes skolā, kur bērni mācās tikai vienu gadu pēc astotās klases, bet tur viņi tiek iepazīstināti ar ļoti lielu un plašu profesiju spektru, paši izmēģina darboties šajās profesijās un tikai vēlāk, pēc gada, katrs izlemj, ko darīt, – vai turpināt akadēmisko izglītību vai tomēr izvēlēties profesionālo izglītību tajā specialitātē un profesijā, kas ir viņam tuvāka un labāka. Bet mums šādu atbalsta modeļu nav, jo viss ir pakārtots tikai programmai „Nauda seko skolēnam”. Un vairāk naudas nav.

Arī augstskolu darba kvalitāti un finansēšanu vajadzētu vērtēt pēc tā, kā absolventi iekļaujas darba tirgū, jo ir tāds lozungs: „Nauda seko kvalitātei”. Tas, iespējams, ir arī pareizi.

Šie piemēri parāda, ka problēma ir kompleksa un ka nodarbinātības veicināšana, jaunu darba vietu radīšana esošajā situācijā ir pats svarīgākais jautājums visā valstī. Bet plāna tā realizācijai, kā mēs redzam, valdībai nav.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jaundžeikara, Kučinska, Segliņa, Rugātes, Dalbiņa, Porieša, Brieža, Feldmanes, Baštika un Bērziņa pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarba likvidēšanu un aktīvu nodarbinātības pasākumu īstenošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 43, atturas – 3. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl dažiem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā – iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz arī iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, kuru arī ir izstrādājusi šī pati komisija, un tā lūdz šo likumprojektu iekļaut izskatīšanai bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Analoģisks lūgums ir arī par likumprojektu „Grozījums Jūras kodeksā”, ko arī ir izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā ir noteikta par atbildīgo komisiju un lūdz iekļaut šo likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu Ministru kabineta sēdē atbalstīto lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, iekļaujot šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – 2. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6378A. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6379A. Komisija ir saņēmusi 39 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 7. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 18. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 24. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 25. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te nu tiešām ir tāda interesanta situācija: ir it kā nevainīgs priekšlikums – svītrot pārejas noteikumu 3.punktu, taču te jāpaskatās nedaudz atpakaļ vēsturē.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sākotnēji šo priekšlikumu noraidīja. Kāpēc? Tāpēc, ka pavisam nesen ar ļoti kaismīgām „Jaunā laika” un citu partiju balsīm tika panākts, ka ministru padomniekiem tiks noteikti algu griesti; koeficients – no 0,6 līdz 0,8... Pavisam nesen! Taču tagad, izrādās, šī doma ir mainījusies. Situācija acīmredzot ekonomikā ir ļoti, ļoti uzlabojusies, tagad šāds ierobežojums vairs nav nepieciešams. Apskatījām stenogrammu. Toreiz Šadurska kungs ļoti kaismīgi aizstāvēja to, ka obligāti vajag samazināt un ierobežot atalgojumu ministru padomniekiem. Čepānes kundze arī ļoti kaismīgi aizstāvēja. Tagad, kad vēlēšanas beigušās, izrādās, ka vairs nekādus ierobežojumus nevajag. (No zāles: „Met kažoku uz otru pusi!”) Kungi, tas ir vairāk nekā divkosīgi!

Tāpēc mēs par šo priekšlikumu vienkārši nebalsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Es gribu visupirms teikt, ka jāizbeidz ir tā prakse, ka mēs pēdējā brīdī... Proti, šorīt no rīta saņēmām smagu likumprojektu, kurš ir ar balsojumu atzīts par steidzamu un ir ar 55 priekšlikumiem. (No zāles: „Nuja!”) Vakar ar to varēja iepazīties internetā tikai vēlā pēcpusdienā. Es tagad gribu jums pajautāt: sakiet, lūdzu, cik no klātesošajiem (varbūt izņēmums ir komisijas locekļi, bet man liekas, ka tie arī visi nezina) ir tādu, kuri vispār saprot, kas šajā priekšlikumā un pārējos priekšlikumos ir? (No zāles dep. A.Seile: „Saprot, saprot!”)

Tālāk. Es gribu teikt, ka Kraukļa kungs... Nu, es nezinu, kā lai to pasaka... Vēlēšanas ir beigušās, nevajadzētu nodarboties ar populismu. Jūs minējāt vienu vēstures faktu, un es atkāpšos mazlietiņ vairāk vēl, dziļāk vēsturē. Proti, kāpēc šis koeficients 0,6 radās šajā likumprojektā? Koeficients 0,6 radās šajā likumprojektā tāpēc, ka Kalvīša un Godmaņa valdību laikā konsultatīvo amatpersonu atalgojums bija neadekvāts. Saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem viņu alga tajā laikā bija 2852 lati plus vēl vadības līgumi. Jūs ļoti labi zināt, kādēļ tomēr Saeimai šajā gadījumā bija jāiejaucas.

2009.gada 1.maijā patiešām „Jaunā laika” priekšlikums bija šeit noteikt koeficientu 0,6. Proti, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14.pantā. Un tur pārejas noteikumos tika solīts, ka tad, kad tiks pieņemts Vienotā atalgojuma likums, kas nāca tajā lielajā paketē 2009.gada laikā, kad tika apstiprināts budžets... tika teikts, ka tas tiks ielikts iekšā šajā vienotā atalgojuma sistēmā. Tas arī tika izdarīts, un vienotā atalgojuma sistēmā... bija paredzēts pārejas noteikumos, ka šāds koeficients – 0,6 – būs vienīgi šiem konsultantiem. Tātad tiem, kuri savulaik patiešām bija dzīvojuši neadekvāti, ir koeficients 0,6.

Kancelejas mājaslapā mēs varam izlasīt, mēs jebkurš varam atrast šo atalgojumu, kāds viņiem pašlaik ir. Viņiem pašlaik patiešām ir ierobežojums, jo šī atalgojumu sistēma, es gribu teikt, ir līdzīga Ķīnas ābecei, to regulē vairāki likumi un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Un, ja jums patiešām kāds žurnālists tagad pienāktu klāt un paprasītu: „Vai jūs vispār orientējaties jautājumā, par ko jūs balsosiet?”, tad lielākoties šeit vinnētāji būs tādi populisti kā Krauklis, kuri teiks, ka šajā gadījumā grib savējiem pacelt algas.

Un es gribu tālāk jums pateikt, ka šajā gadījumā, ja šis apakšpunkts netiek svītrots, tad, no vienas puses, šai kategorijai patiešām tiek liegta šī tiesiskā paļāvība, jo viņiem jau divas reizes tika teikts, ka viņi tiks izņemti ārā un ka viņiem no 2011.gada tas ir solīts.

Otrkārt. Šeit, pārejas noteikumos, Bērziņa kungs, tika solīts, ka viņiem no 2011.gada 1.janvāra... (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kas solīja?”) Turklāt jums ir jāņem vērā, ka tas ir tā sauktajos Ministru kabineta noteikumos... Es lūdzu priekšsēdētājam pateikt, lai Bērziņš nebļaustās... (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Čepānes kundze, saskaņā ar Kārtības rulli starpsaucieni no vietas ir atļauti. Protams, Bērziņa kungs, cieņai pret runātāju ir jābūt...

I.Čepāne. Viņš man vienkārši traucē runāt...

Un līdz ar to es gribu pateikt, ka būtu ārkārtīgi muļķīgi runāt par to, ka šajā gadījumā Ministru kabinets noteikti noteiks šo maksimālo atalgojumu, proti, ministra līmenī.

Patiešām, ja pieļaujam, ka tiek noteikts šis maksimālais atalgojuma apjoms, tad tādā gadījumā atalgojums šīm amatpersonām var celties patiešām pat par 90 procentiem. Tas tā varētu būt.

Taču tajā pašā laikā, ja mēs salīdzinām, kāda ir sistēma... Ja šajā ziņā salīdzināsim, teiksim, Ministru prezidenta biroja vadītāja algu ar jebkuras pašvaldības priekšsēdētāja biroja vadītāja algu, tad redzēsim, ka pašlaik saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pašvaldības biroja vadītāja atalgojums ir par 450 latiem lielāks nekā Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojums.

Es redzu, ka mans debašu laiks tuvojas beigām, tāpēc gribu kolēģiem teikt, ka nesen es izlasīju šādu aforismu: politiķim nav jābūt īpaši gudram, taču viņam ir jābūt vismaz tādam, lai savu sievasmāti varētu iekārtot valdības mājā par apkopēju.

Es ceru, ka nākamā valdība un nākamā Saeima sakārtos šo lietu un ka netiks izceltas vienas amatpersonas pretstatā citām amatpersonām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” neatbalsta piedāvātās izmaiņas premjera padomnieku, kā arī ministru, valsts konsultatīvo amatpersonu un darbinieku atalgojumos. No grozījumiem izriet, ka daļai amatpersonu atalgojums vidēji var palielināties par 500 latiem. Tā es to te lasu!

Līdz pašreizējās valdības un Saeimas sasaukuma beigām atlikušas vairs tikai nepilnas trīs nedēļas. Mūsuprāt, tās ir pēdējā mirkļa izmaiņas, kas nav pieņemamas, it īpaši jau steidzamības kārtā.

Aicinu balsot „pret” 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Centīšos bez sarežģītiem juridiskiem terminiem paskaidrot būtību.

Tātad līdz brīdim, kamēr valstī nebija ieviesta vienotā atalgojumu sistēma, bija noteikts, ka ministra vai Ministru prezidenta biroja darbinieks var saņemt līdz 0,6 procentiem no ministra algas. Tas bija līdz brīdim, kamēr bija... Es atvainojos! 0,6 bija koeficients, tātad 60 procenti no ministra algas. Un tas bija noteikts līdz brīdim, kamēr ievieš vienoto atalgojuma sistēmu.

Kā jūs atceraties, kolēģi, – un es aicinu jūs būt konsekventiem savā rīcībā –, mēs visi kopā šeit pieņēmām Valsta pārvaldes iekārtas likumu, kurā tieši tā arī noteicām, ka līdz brīdim, kamēr būs ieviesta vienotā sistēma, koeficients ir 0,6. To mēs toreiz tā izdarījām.

Bet ko mēs darām tagad? Mēs tagad esam ieviesuši sistēmu, ka ir piramīda: augšā ir premjerministrs, tālāk – ministri, bet vēl tālāk – arī darbinieki. Un arī šiem biroja darbiniekiem ir jābūt šīs piramīdas sastāvdaļai! Tas taču ir ārkārtīgi loģiski un elementāri! Starp citu, saku visiem tiem, kas te nāk tribīnē un jandalējās par to, ka tagad vajadzētu saglabāt koeficientu 0,6: kolēģi, izlasiet, Dieva dēļ, likumu! Likumā šobrīd mēs labojam to pantu, kurš sākas ar vārdiem: 2010.gadā... Kols, un tad seko tālāk tas teksts... Tātad faktiski koeficients 0,6 (jeb 60 procenti no ministra algas) attiecas tik tiešām tikai uz šo gadu. Uz šo gadu! Gads beigsies – viss! Tā koeficienta vairs nebūs. Tāpēc arī lielas jēgas no tā nav.

Trešā lieta, kas mums būtu jāsaprot. Tik tiešām šie cilvēki ir iekļauti vienotā atalgojuma sistēmā, uz viņiem attieksies nevis kaut kādi koeficienti, bet ierēdņu 10., 14. un 16.grupa. Tātad – sākot no kādiem 500 latiem... precizēšu, neatceros precīzi no galvas... un beidzot ar pāri par 1000 latiem... Bet tas jau ir arī diezgan loģiski, jo lielas organizācijas vai struktūras vadītājam – neatkarīgi no tā, vai viņš ir tieši ministra pakļautībā vai pārraudzībā, vai kā tamlīdzīgi –, kurš bauda līdzīgu atbildību... kuram ir jārealizē līdzīga atbildība un jādara līdzīgi darbi, ir arī jāsaņem līdzīgs atalgojums. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu. Tas ir ārkārtīgi loģisks, un tas izveido vienotu struktūru, kādai tai šobrīd valstī būtu jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, labrīt, dāmas un kungi!

Godātais Zaķa kungs! Es patiesībā esmu (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Lasi likumu!”) sliecies atbalstīt jūsu viedokli un „Vienotības” viedokļa maiņu pēdējā pusgada laikā, jo... Mēs zinām, ka ir jālasa likumi... Ja politiskās darbu dalīšanas jeb, kā Saeimas priekšsēdētājs šorīt no rīta radiofonā teica, politiskā pasjansa rezultātā ministrs gadās pilnīgs nejēga, tad viņam vajag ļoti labi atalgotu padomnieku komandu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis likums pēc būtības būtu jāpieņem nākamajai Saeimai (No zāles: „Jā! Jā!”) un par visu to būtu jālemj nākamajai valdībai. Taču, ja jūs... Es vēl dažus ciparus laika trūkuma dēļ gribu nosaukt... Manuprāt, šī lieta nav samērīga.

Mēs pašreiz runājam par konsultatīvajām amatpersonām; viņu maksimālais atalgojums ir 1145 lati. Taču, ja mēs paskatāmies... Piemēram, direktora vietnieks par juridisko analīzi... Visu cieņu maniem kolēģiem! Par izpildes kontroli un pakalpojumiem alga viņiem ir ministru līmenī – 1715 lati.

Vienkāršam juriskonsultam ir 1240 lati. Ja mēs runājam par rīcības politikas ieviešanu, tad jāteic, ka viņam ir lielāka alga par šo konsultatīvo amatpersonu. Es nenoliegšu, ka man dažkārt ir dziļi pretīgi, ka par šādām konsultatīvām amatpersonām tiek iekārtoti savējie, proti, tie, kas nav tikuši deputātu skaitā, vai kas netiek par ministriem. Dažkārt šie cilvēki ir ļoti kompetenti. Es pazīstu ļoti daudzus kompetentus cilvēkus, piemēram, Dombrovska biroja vadībā; es viņus zinu kā ļoti labus juristus. Taču tajā pašā laikā es domāju, ka mums uz visiem laikiem ir jāizbeidz prakse iekārtot šeit par konsultatīvajām amatpersonām, nosakot neadekvāti lielu atalgojumu, savējos. Proti, līdz šim Kalvīša un Godmaņa valdību laikā šie amati bija apmēram kā politiskais pansionāts, kur ielika visus caurkritušos, kuri acīmredzot daļu no atalgojuma varēja novirzīt partiju pilnvērtīgai funkcionēšanai.

Piedodiet, ja esmu kādu aizvainojusi, bet šajā gadījumā es domāju, ka vajadzētu balsot, vadoties pēc veselā saprāta, nevis tikai pēc atsevišķiem populistiskiem izkliedzieniem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es nebūtu runājis, ja „Saskaņas Centra” vārdā neuzstātos Agešina kungs.

Rīgā, tāpat kā visās pilsētās, ir pašvaldību namu pārvaldes, apsaimniekošanas uzņēmumi. Un šajos uzņēmumos ir tehniskās sekretāres un arī kancelejas – nelielas kancelejas, kuru pārziņā ir tehniskie darbi un daži cilvēki. Frakcijas „Saskaņas Centrs” kāda nākamā Saeimas deputāta vadītajā namu pārvaldē ir kanceleja, kuras vadītājas alga ir 1400 latu. (No zāles A.Klementjevs: „Smuka varbūt!”) Bet šeit nāk frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāts, aicinot neatbalstīt priekšlikumu, lai Ministru prezidenta biroja vadītājam būtu lielāka alga, kuram tā šobrīd ir 900 vai 800 lati, savukārt „Saskaņas Centra” deputāta vadītajā namu pārvaldē kancelejas vadītājai ir 1400 latu liela alga. (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums tika pieņemts 2009.gadā, un jūs zināt, kā šo likumu pieņēma, un tāpēc es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai adresētie pārmetumi ir nevietā, jo, atklāti sakot, komisija visu šo laiku intensīvi strādāja un, piedaloties gan resoru ministriju darbiniekiem, gan sabiedriskajām organizācijām, varbūt atrada iespēju labot tās nepilnības, kuras bija radušās šā likuma pieņemšanas procesā. Protams, jebkurš jauns likums vienmēr prasa zināmu pārstrādi un varbūt ne viss tika ievērtēts. Tāpēc es gribu teikt, ka komisija tomēr pārskatīja šo likumu, ņemot vērā to, ko Ministru kabinets piedāvāja, – ka visu atalgojuma sistēmu vajadzētu skatīt Saeimai un pieņemt attiecīgu likumu. Tomēr mēs palikām pie tā, ka ir divi pielikumi: viens – par valsts un pašvaldību institūciju amatu saimēm, apakšsaimēm un to apraksti, bet otrajā pielikumā ir mēnešalgu grupas un to maksimālais apjoms. Kā jau tika minēts, ir izveidotas sešas šīs mēnešalgu grupas, kur pirmajai grupai atalgojums ir ne vairāk kā 218 lati, bet sestajai grupai, augstākajai grupai, ne vairāk kā 1715 lati. Tāpēc es domāju, ka te faktiski šīs Ministru kabineta locekļu konsultatīvās amatpersonas bija izrautas no šā konteksta, viņām palika šis koeficients 0,6. Lai mēs sakārtotu kopējo atalgojuma sistēmu valstī un pašvaldībās, mums ir jāpiemēro visiem vienādi nosacījumi. Mēs nevaram kādu vienu darbinieku kategoriju izraut ārā un pateikt, ka viņiem ir cits atalgojuma mehānisms.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumu... Komisijas vārdā arī lūdzu to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šķesters. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 31. – deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 36. – Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 37. ...

Sēdes vadītājs. 78.lappusē... (No zāles: „Ai, ai! Sēdies, divi! Vajag padomnieku!”)

S.Šķesters. Tātad tas ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nē, pagaidiet... 37. ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums...

S.Šķesters. Jā, atvainojos... Tieši tā! Tas ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. 37. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 38. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 39. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, atturas – 17. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1944/Lp9 – „Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1945/Lp9 – „Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 6. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Pimenovs.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu Nr.1499/Lp9.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izskatīti 12 priekšlikumi. Kopumā priekšlikumu būtība ir tāda, ka ir izdarīti juridiska rakstura precizējumi, uzlabota juridiskā tehnika, novērsta liekvārdība, kā arī veikti citi redakcionāli labojumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Patentu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim grozījumus Patentu likumā (dokuments Nr.6568). Saņemti pieci priekšlikumi, kas izskatīti komisijā.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. 2. – deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Dāmas un kungi! Kolēģis Jakovs Pliners, piedāvādams atcelt obligāto Eiropas Savienības pilsonības kritēriju, lai arī nepilsoņi varētu strādāt par Latvijas profesionālajiem patentpilnvarotajiem, aizstāv Alberta Einšteina godu. Šis ģeniālais zinātnieks strādāja par profesionālo patentpilnvaroto Šveicē, kura tā arī neiestājās Eiropas Savienībā.

Šis savādais un ar veselo saprātu neizprotamais ierobežojums nepilsoņiem ir uz jūsu sirdsapziņas, deputātu kungi, jo to ieviesa tieši mūsu sastāva Saeima un līdz pat šim laikam nevar izskaidrot – kādēļ.

Lūk, ko šajā sakarā ir paudis Latvijas tiesībsargs: „Uzskatu, ka šajā gadījumā prevalē princips, saskaņā ar kuru personai ir tiesības izvēlēties pārstāvi savu tiesību aizsardzībai, kā arī tas apstāklis, ka, no tiesību teorijas viedokļa, nepilsoņa statuss nav pielīdzināms bezvalstnieka vai ārvalstnieka statusam. Tas, ka persona ir iekļauta profesionālā patentpilnvarotā sarakstā, nenozīmē, ka attiecīgs uzņēmējs izvēlēsies tieši viņu; respektīvi, uzņēmējam pašam ir izvēles iespējas ņemt vai neņemt sev par pārstāvi nepilsoni. Atzīstams, ka nepilsoņiem noteiktie ierobežojumi iegūt profesionālā patentpilnvarotā statusu ir nesamērīgi.” Citāta beigas.

Tiesībsargs, pēc PCTVL frakcijas pieteikuma atzīdams 7 no 80 atšķirībām par nesamērīgām, kuras derētu atcelt, tomēr paziņojis sekojošo: „Valsts mērķis ir samazināt nepilsoņu skaitu. Nepilsoņa statuss tika veidots kā pagaidu statuss un nav pilsonības paveids. Valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana, bet gan personu motivēšana iegūt pilsoņa statusu.” Citāta beigas.

Dāmas un kungi! Rīt apritēs 19 gadi kopš Augstākās padomes lēmuma par Latvijas Republikas pilsoņa tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem pieņemšanas. Smieklīgi ir pēc 19 gadiem, kopš parādījās nepilsoņa statuss, dzirdēt par to kā par pagaidu statusu. Izcilais krievu dzejnieks Sergejs Jeseņins reiz teica, ka ikviens šajā pasaulē ir ceļinieks. Bet 19 gadi – tas ir laiks, kas aizņem gandrīz trešo daļu no mūsu dzīves šaisaulē.

Bet par to, kā valsts saskaņā ar savu mērķi cenšas samazināt nepilsoņu skaitu, vispār ir kauns dzirdēt. Naturalizācijas temps ir apmēram 2000 jaunpilsoņu gadā, un, lai šādā tempā varētu naturalizēt 340 tūkstošus atlikušo nepilsoņu ar viņu pagaidu statusu, būtu nepieciešams pusotrs gadsimts. Aptuveni 17 tūkstošus nepilsoņu noteikti nedrīkst nosaukt par okupācijas sekām, jo viņi ir piedzimuši Latvijā jau pēc neatkarības atjaunošanas un ir etnokrātiskās politikas dzīvs pierādījums.

No 100 tūkstošiem nepilsoņu vecumā virs 60 gadiem šogad ir sagaidāms, ka tikai aptuveni 80 personas saņems pilsonību naturalizācijas kārtā, aptuveni 64 procenti pretendentu nevar nokārtot naturalizācijas pārbaudes. Nepilsoņu skaita samazināšanās galvenais iemesls ir banāls – mirstība. Diemžēl! Tāpat tiek izpildīti arī citi valsts mērķi: vecos ļaudis – kapā, jaunos – uz Īriju!

Dāmas un kungi! Kārtējās Latvijai kaunpilnās aparteīda gadadienas priekšvakarā es aicinu jūs apzināties un izlabot kaut vai vienu, turklāt jūsu pašu, kļūdu. Es aicinu jūs cienīt tiesībsarga viedokli un atbalstīt Plinera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Porietis. Līdzīgs ir 3. – deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā, deputātiem balsojot, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Patentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 12. Likums pieņemts.

J.Porietis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Bīstamo kravu aprites likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu „Bīstamo kravu aprites likums”.

Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Bīstamo kravu aprites likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā.

Ir saņemts 101 priekšlikums.

1.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13.priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Un tas pats sakāms par 12.priekšlikumu. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 21.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 22.priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 27. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 29. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 30. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 31. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 32. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 33. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 34. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 35. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 36. – atbalstīts daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tas ir nākamais – 37.priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 38. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 39. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 40. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 41. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 42. – atbalstīts, iekļauts 51. Arī 43. ir iekļauts 51. Arī 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50. ir iekļauti Juridiskās komisijas izveidotajā priekšlikumā, kurš ir garš priekšlikums un kurā visi šie panti ir iekļauti un atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Segliņš. 52. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 53. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 54. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 55. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 56. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 57. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 58. – atbalstīts daļēji, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 60. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 61. – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 63. – atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 64.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 65. – atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 66. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 67. – atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 68.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 69. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 70. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 71. – atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 73. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 74. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 75. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 76. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 77. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 78. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 79. – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 80.priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 81. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 82. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 83. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 84. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 85. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 86. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 87. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 88. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 89. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 90. – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 92. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 93. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 94. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 95. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 96. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 97. – daļēji atbalstīts un iekļauts 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 100. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Savukārt 101.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 62.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!