no 1.lpp.

Tieši 1999. gada budžeta projektam un atskatam uz 1998. gadā Labklājības ministrijas administrētās budžeta daļas izpildi vakar, 22. februārī, bija veltīta labklājības ministra Vladimira Makarova, Labklājības ministrijas valsts sekretāres Maijas Poršņovas un Labklājības ministrijas Budžeta un finansu departamenta direktores Agritas Grozas saruna ar žurnālistiem.

Kaut arī budžeta projekta sagatavošanas gaitā Labklājības ministrija rēķinājusies ar paredzamo valsts šīgada budžeta ieņēmumu samazināšanos un savas prasības saskaņojusi ar Finansu ministriju, tomēr, kā atzina V. Makarovs, budžeta projektu izskatot Ministru kabinetā un Saeimā, labklājībai paredzēto līdzekļu apjoms joprojām ievērojami sarūk. Zināmas grūtības, tieši veselības aprūpes speciālo budžetu plānojot, sagādājis fakts, ka ministrijai trūkst veselības valsts ministra.

Tomēr, kā uzsvēra V.Makarovs, gandarījumu šī gada budžeta apspriešanas gaitā sagādājot Saeimas deputātu tolerance — parlamentārieši, kaut arī par šo jomu aktīvi interesējas, tomēr cenšas neizjaukt ministrijas un valdības piedāvāto labklājības jomas finansējuma sabalansējumu. Kaut gan vienlaikus, pēc V.Makarova domām, tas atšķirībā no iepriekšējām budžeta pieņemšanas reizēm nozīmē, ka sabiedrībā ir mazinājusies interese par nepietiekamo labklājības jomas, it īpaši, veselības aprūpes, finansējumu. Tā, piemēram, deputātu atbalstu un līdz ar to nepieciešamo papildu finansējumu nav guvis frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums jau nākamgad no pacienta iemaksas atbrīvot bērnus līdz septiņu gadu vecumam.

Pēc pirmā lasījuma saskaņā ar Saeimas deputātu priekšlikumiem kopumā par papildu 542 tūkstošu latu piešķiršanu labklājības jomas finansējumam no valsts pamatbudžeta likumprojektā ir paredzēti 158 miljoni 682 tūkstoši latu. Savukārt speciālajam budžetam — vairāk nekā 608 miljoni latu, no tiem aptuveni 129 miljoni latu — veselības aprūpes speciālajam budžetam un 480 miljoni — sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam.

Tātad, salīdzinot ar 1998. gadu, gadījumā, ja šāds likumprojekts tiks apstiprināts arī Saeimas galīgajā lasījumā, veselības aprūpes speciālais budžets pieaugs par 17 miljoniem latu.

Turpretī nepieciešamā finansējuma pieauguma trūks sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un no valsts pamatbudžeta finansētajās programmās. Tā rezultātā, atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm, sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā līdz 1999. gada beigām veidosies aptuveni 38 miljonu latu deficīts. Šī deficīta galvenie iemesli — jaunas papildu saistības, kas radušās pēc 1998. gada nogalē, pēc V. Makarova atzinuma, Saeimas nepārdomāti pieņemtajiem grozījumiem sociālajā likumdošanā. Kā uzsvēra V. Makarovs, ministrijai arī visas labklājības jomas jaunās, tikai ar 1999. gadu radušās problēmas nāksies risināt šo finansējuma "griestu" līmenī, bez papildu finansējuma. Pie šādiem jauniem izdevumu posteņiem pieskaitāma jaunatklātās piespiedu psihiatrijas nodaļas darbības nodrošināšana, kurai gadā nepieciešami aptuveni 500 tūkstoši latu gadā. Otrs izdevumu postenis, kura realizēšanai nepieciešamos līdzekļus 1,5 miljonu latu apmērā Labklājības ministrijai nāksies piešķirt uz citu programmu samazinājuma rēķina, ir atlīdzība par aizbildņa pienākumu veikšanu vecvecākiem, brāļiem, māsām un 1999. gadā piešķiramo bērna piedzimšanas pabalsta palielinājumam.

Jaunums 1999. gada budžetā būs divi lieli investīciju projekti veselības aprūpes speciālā budžeta ietvaros. Viens no tiem — veselības aprūpes reformas projekts 2,6 miljonu latu vērtībā, izmantojot Pasaules bankas piešķirtos līdzekļus, otrs — 5,1 miljona latu aizdevums rentgenaparatūras nomaiņai valsts ārstniecības iestādēs.

Par ministrijas neveiksmi cīņā par valsts budžeta līdzekļiem V. Makarovs atzina to, ka budžeta projektā pirmo reizi nav paredzēti līdzekļi invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai.

Kaut arī acīmredzot pietiks līdzekļu nodarbinātības speciālā budžetā, kas ir viena no sociālās apdrošināšanas budžeta sastāvdaļām, svarīgākā izdevumu posteņa finansēšanai — bezdarbnieku pabalstiem, tomēr, kā atzina V.Makarovs, trūks līdzekļu bezdarbnieku mācībām un pārkvalifikācijai, kā arī jauniešu profesionālajai orientācijai.

Nepietiks naudas arī dažādu ārvalstu investīciju projektu līdzfinansēšanai, piemēram, par darba drošības uzlabošanu un sabiedrības veselības veicināšanu.

Jau gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šogad neizdosies atrast līdzekļus ģimenes pabalstu palielināšanai.

Neapmierināti paliks dažādu institūciju pieprasījumi pēc līdzekļiem kapitālās celtniecības un remontu veikšanai, kā arī mīkstā inventāra iegādei bērnunamiem, slimnīcām un garīgi slimo personu pansionātiem.

Kā pozitīvu sasniegumu ministrs vērtēja projektā ietverto summu — 180 tūkstošus latu — alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai pašvaldībās.

Trūkstošais finansējums — 8000 latu — šogad tiks piešķirts Latvijā pirmās medicīnas māsu mācību grāmatas izdošanai.

Pilnīgi jauna izdevumu pozīcija, kas, pēc V. Makarova domām, vēl sagādās daudz diskusiju, pieņemot lēmumus par šo līdzekļu izmantošanu, ir speciālā veselības aprūpes budžeta ietvaros atvēlētie 100 tūkstoši latu tādu bērnu ārstēšanai ārvalstīs, kuru veselības pilnvērtīga aprūpe nav iespējama Latvijā.

Turpinot jau vairākus gadus ilgušo praksi, arī 1999. gadā kā viens no aizvien pieaugošā bezdarba ierobežošanas pasākumiem 2,1 miljona latu apjomā tiks finansēts projektu konkurss pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis arī iecerētais labklājības nozares vadības finansējuma apjoms. Tas skaidrojams ar funkciju paplašināšanos — Labklājības ministrijas kompetencē, sākot ar 1999. gadu, būs arī dzimumu vienlīdzības realizācijas pārraudzība Latvijā, atašeja darbības nodrošināšana Briselē, kā arī pagaidām vēl Ministru kabinetā neapstiprināto valdības pārstāvju atalgojums darbam Nacionālajā darba devēju, darbinieku un valdības konsultatīvajā padomē.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore