Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 19.oktobrī

AM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Ludzas novada pašvaldības īpašumā

19.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Latgales ielā 242B, Ludzā, Ludzas novadā, nodošanu Ludzas novada pašvaldības īpašumā”.

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma, kas sastāv no valstij piekrītošas zemes vienības un trim būvēm (administratīvās ēkas, garāžas un šķūņa), nodošanu bez atlīdzības Ludzas novada pašvaldības īpašumā.

Tā kā AM veic administratīvo struktūru skaita samazināšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, turpmāk minētais īpašums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par Norvēģijas valdības līdzfinansētu projektu īstenošanas laika pagarināšanu

Lai sniegtu atbalstu jau 2008.gadā uzsāktiem, bet vēl nepabeigtiem programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” projektiem, kuriem tika piesaistīts Norvēģijas valdības finansējums, 19.oktobra Ministru kabineta (MK) sēdē tika nolemts pagarināt šo projektu īstenošanas laiku līdz 2011.gada 31.martam. Šis termiņš nav pagarināms, un projekta iesniedzējam ir pienākums minētajā termiņā pabeigt visas projekta aktivitātes un veikt visus maksājumus.

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” mērķis ir veicināt izpratni par valsts un privātās partnerības projektu īstenošanu, sniedzot atbalstu publiskā sektora institūcijām darbinieku apmācībai, finanšu ekonomisko pamatojumu sagatavošanai, tehnisko projektu sagatavošanai un iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai. Programmas kopējais finansējums ir 1 940 135 eiro.

Projektu atlase šīs programmas ietvaros notika 2008.gada 14.augustā, noslēdzot līgumus par Norvēģijas valdības finansiālu atbalstu 13 projektu īstenošanai:

• Limbažu novada dome “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Limbažu galvenās reģiona bibliotēkas būvniecība un apsaimniekošana””;

• Ādažu novada dome “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Ādažu novada domes administratīvās ēkas būvniecība un apsaimniekošana””;

• Limbažu novada dome “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Daudzfunkcionālā sporta un veselības kompleksa būvniecība un apsaimniekošana Limbažu pilsētā””;

• Rīgas domes Labklājības departaments “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Sociālās aprūpes centru “Stella Maris” un “Mežciems” rekonstrukcija un apsaimniekošana Rīgā””;

• Ogres novada pašvaldība “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Ogres novada satiksmes optimizācijas objektu – autotransporta un gājēju tilta pār Ogres upi un tuneļa zem dzelzceļa Rīga–Daugavpils – būvniecība””;

• Tukuma novada dome “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Jaunas sporta halles būvniecība un apsaimniekošana Tukuma pilsētā””;

• Ogres novada pašvaldība “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Ogres biznesa un inovāciju inkubatora rekonstrukcija””;

• Rīgas domes Īpašuma departaments “Pirmsskolas izglītības iestādes Rīgā, Maskavas ielā 256, renovācija, apsaimniekošana un bērnu dārza pakalpojuma nodrošināšana”;

• Tieslietu ministrija “Valsts un privātās partnerības projekta “Olaines cietuma būvniecība un uzturēšana” konkursa dokumentācijas izstrāde un darbinieku apmācība”;

• Tieslietu ministrija “Valsts un privātās partnerības projekta “Šķirotavas un Kurzemes ieslodzījuma vietu celtniecība un uzturēšana” finanšu ekonomiskā pamatojuma un saistīto dokumentu izstrāde un darbinieku apmācība”;

• Labklājības ministrija “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Jaunu ēku būvniecība, esošās infrastruktūras sakārtošana un apsaimniekošana sociālās aprūpes centrā Ķīši””;

• Vides ministrija “Rāznas nacionālā parka teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūras izveide”;

• Izglītības un zinātnes ministrija “Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde VPP projektam “Augstskolu – RTU, LU, RSU un LJA – infrastruktūras attīstība un apsaimniekošana””.

Līdz šim bija noteikts, ka projekta īstenošanas ilgums nevar pārsniegt 18 mēnešus no līguma noslēgšanas dienas un gala termiņš nedrīkst pārsniegt 2010.gada 31.decembri. Taču, tā kā atsevišķu projektu īstenošanu kavējis valsts iepirkumu procedūras ilgums (pieņemto lēmumu apstrīdēšana), projektu iesniedzēji vērsās Ekonomikas ministrijā ar lūgumu pagarināt projektu īstenošanas laiku, lai paspētu īstenot šos projektus.

Lēmums par iesākto projektu īstenošanas termiņa pagarinājumu tika pieņemts, MK akceptējot grozījumus 2008.gada 26.maija noteikumos Nr.364 “Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa nolikums”.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par valsts robežas joslas noteikšanu trijās vietās uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas

19.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts MK rīkojums “Par valsts nekustamo īpašumu maiņu”, lai nodrošinātu 12 metru platas valsts robežas joslas noteikšanu uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas.

Rīkojums atļauj mainīt trīs nekustamos īpašumus Kaplavas pagastā, Krāslavas novadā, kuri ierakstīti Krāslavas zemesgrāmatu nodaļā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, pret līdzvērtīgiem privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem.

Par MK rīkojumā minēto valsts nekustamo īpašumu maiņu pret līdzvērtīgiem privātpersonu nekustamajiem īpašumiem ir panākta savstarpēja vienošanās.

MK 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.674 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” nosaka, ka LR valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Šajā joslā šobrīd atrodas trīs minētie privātpersonām piederoši nekustamie īpašumi.

Ministru kabineta rīkojuma projekts ir pamatots ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets dod atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu, un 38.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā un privātpersonu īpašumā esošā zeme valsts robežas joslā ir atsavināma uz vienošanās pamata, bet, ja tādas nav, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IeM: Par Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstījis MK rīkojuma projektu “Par Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut Iekšlietu ministrijai (IeM) izdienas pensiju izmaksām neizmantotos 250 000 latu novirzīt Valsts policijai (VP) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu (pārbaužu) nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka ir samazinājies izdienas pensiju saņēmēju skaits un ir izveidojies finanšu līdzekļu 250 393 latu atlikums, 250 000 latu paredzēts pārdalīt VP ekspertīžu izmaksu segšanai. IeM ir izvērtējusi visus iespējamos riskus un apņemas nodrošināt izdienas pensiju izmaksu visiem izdienas pensijas saņēmējiem paredzētajā apmērā līdz 2010.gada beigām šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros.

Jāatgādina, ka 2010.gadā plānotais finansējums VP veiktajām alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudēm bija samazināts sakarā ar kopējo valsts budžeta izdevumu samazinājumu un to, ka ir samazinājušies ieņēmumi par alkohola ekspertīzēm, ko veic VP, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Tomēr šogad nav vērojama pārbaužu skaita un līdz ar to arī izmaksu samazinājuma tendence.

Uz 2010.gada 1.septembri VP par veiktajām pārbaudēm ir veikusi rēķinu apmaksu par 191 269 latiem. Valsts policijas parāds VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram” ir 165 104 lati. Laika periodā no janvāra līdz augustam VP saņēma rēķinus par medicīniskajām pārbaudēm vidēji mēnesī par 38 tūkstošiem latu. Līdz gada beigām provizoriski tiks saņemti rēķini par 151 815 latiem. Papildus nepieciešami 250 000 latu, pieņemot, ka tiks iekasēti plānotie ieņēmumi par pārbaužu veikšanu.

IeM: Par Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas izveidi

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) pieņēmis MK rīkojumu “Par Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas izveidi”, lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā uzdevuma izpildi.

Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas uzdevums ir izvērtēt un pilnveidot kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, sistēmu un drošības pasākumu kopumu. Komisiju vadīs Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs.

Jāatgādina, ka 2010.gada 28.maijā stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, ar kuriem tika aizstāts nacionālajai drošībai svarīgu objektu jēdziens ar kritiskās infrastruktūras jēdzienu.

Savukārt 2010.gada 1.jūnijā saskaņā ar Nacionālās drošības likuma pārejas noteikumu 12.punktu zaudēja spēku MK 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.428 “Nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 3.punkts nosaka, lai izvērtētu un pilnveidotu kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, sistēmu un drošības pasākumu kopumu, Ministru kabinets izveido Nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju.

Rīkojumā minētās amatpersonas iekļautas, pamatojoties uz attiecīgo ministriju un iestāžu deleģējumu, ko Iekšlietu ministrija lūdza, ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas tiesību aktos.

IeM: Par pirotehnisko izstrādājumu drošuma pamatprasībām

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstījis Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegto MK noteikumu projektu “Pirotehnisko izstrādājumu drošuma pamatprasības un piemērojamie standarti, atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtība un akreditējamajai institūcijai izvirzāmās prasības”.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka iegādātie pirotehniskie izstrādājumi ir lietotājam droši, ja tiek ievēroti to izmantošanas drošības noteikumi, ko apliecinās CE atbilstības marķējums. Pēc marķējuma būs iespējams noteikt arī pirotehnisko izstrādājumu izcelsmi.

Jaunie noteikumi nosaka pirotehnisko izstrādājumu drošuma pamatprasības, piemērojamos standartus, atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtību, kā arī akreditējamajai institūcijai izvirzāmās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija direktīvas 2007/23/EK prasībām.

Latvijā šobrīd nav akreditētas institūcijas (laboratorijas), kas varētu veikt pirotehnisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu. Komersantiem, kas vēlēsies ražot pirotehniskos izstrādājumus, atbilstības novērtēšana būs jāveic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (attiecīgas laboratorijas ir, piemēram, Zviedrijā, Čehijā, Vācijā). Izmaksas, kas saistītas ar pirotehniskā izstrādājuma atbilstības novērtēšanu, sedz ražotājs.

Kontroli, vai pirotehnisko izstrādājumu noliktavās un tirdzniecības vietās tiek glabāti un realizēti pirotehniskie izstrādājumi, kuriem veikta atbilstības novērtēšana, nodrošinās Valsts policija, veicot komercdarbības kontroli līdzšinējā kārtībā. Ja pirotehniskie izstrādājumi tiks ievesti no trešajām valstīm, CE atbilstības marķējuma esamību kontrolēs muitas iestādes. Pirotehnisko izstrādājumu aprites kontroli nodrošinās arī citas institūcijas savas kompetences ietvaros.

Šobrīd valstī ir viens komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) pirotehnisko izstrādājumu (uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu) izgatavošanai, un 56 komersanti, kas nodarbojas ar uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecību.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments