ES Augsta līmeņa komiteja: Par fiskālās disciplīnas stiprināšanu dalībvalstīs

18.oktobrī Luksemburgā tika pabeigts Augsta līmeņa komitejas par Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības stiprināšanu darbs. Augsta līmeņa komiteja tika izveidota, lai sagatavotu priekšlikumus ES ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības stiprināšanai. Latviju komitejā pārstāvēja finanšu ministrs Einars Repše.

Darba grupas priekšlikumi paredz ievērojamu valsts parāda lomas palielināšanu ES dalībvalstu budžetu uzraudzības mehānismā. Proti, pārmērīgu budžeta deficīta procedūru pret ES dalībvalsti varēs ierosināt pat tad, ja tās deficīts nepārsniegs Līgumā noteiktos 3% no valsts IKP, bet tās parāda līmenis būs krietni virs atļautajiem 60% no IKP.

Tāpat priekšlikumi paredz, ka dalībvalstij par nepietiekamu virzīšanos uz deficīta līmeņa samazināšanu vai nepietiekamu parāda līmeņa samazināšanu finansiālās sankcijas varēs ierosināt krietni ātrāk, nekā līgumā bija noteikts līdz šim. Turklāt sankciju ierosināšana procedūras ziņā notiktu automātiskāk (t.i., sankcijas tiek pieņemtas, ja tās nenoraida vairākums). Finansiālās sankcijas sākotnēji tiks attiecinātas gan tikai uz eirozonas valstīm.

Papildus tam ministri vienojās arī par minimālajām prasībām dalībvalstu nacionālajiem fiskālajiem ietvariem. Tādas tiks noteiktas gan datu uzskaitei un statistikai, gan prognožu sagatavošanai, gan vidēja termiņa budžeta plānošanai, kā arī skaitliskajiem nosacījumiem par, piemēram, budžeta izdevumu griestiem.

Minēto pasākumu ieviešana nepieciešama, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā visā ES. Nesenā ekonomiskā un finanšu krīze pierādīja, ka ES dalībvalstis un it īpaši eirozonas valstis savā starpā ir pārāk cieši saistītas un nevar atļauties arī nākotnē nereaģēt uz tiem ekonomiskās pārvaldības trūkumiem, kas minētās krīzes sekas vēl tikai ievērojami pastiprināja.

Ministru piedāvātos pasākumus vēl ir jāapstiprina Eiropadomei.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa