Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Ar mīlestību pret senčiem, ar pašu spēku un gudrību"

Turpinājums no 1.lpp.

Vienmēr, kad ar šīm karavīru biedrībām tiecies, tad faktiski tā diena jau ir, nu, no dienas izsvītrota tādam normālam, ritmiskam un gaišam darbam, tās ir pārāk smagas atmiņas, bet šodien tik tiešām mazpulcēni atzīmē savu 70.gadskārtu, mazpulcēni tūlīt ar Latvijas atmodas pirmajām dienām bija ļoti aktīvi Latvijas neatkarības, Latvijas nākotnes balstītāji. Mazpulcēnu ideja ir nākusi no Amerikas Savienotajām Valstīm, un šo ideju savā laikā ir pārvedis mājās Kārlis Ulmanis pēc tam, kad viņš ilgāku laiku tur bija mācījies, dzīvojis un redzējis, cik var izdarīt ar galvu, rokām, prātu un sirdi, cik šie argumenti ir ļoti stipri tieši jauniešu sirdīs un jauniešu rokās. Tāpēc šodien pēcpusdienā es ar lielu prieku pieņemšu vairāk nekā simtu mazpulcēnu un mazpulcēnu vadītāju, un mēs runāsim par to, ko viņi ir labu izdarījuši lauku vides sakopšanā. Jo mazpulcēnu galvenā ideja jau ir darbs, iemācīt no mazotnes jaunajam cilvēkam mīlēt darbu, mīlēt dabu, mīlēt savu ģimeni, mīlēt savu sabiedrību, mīlēt savu valsti. Arī šie vēstures argumenti un vēstures fakti, par ko mēs runājām ne tik sen, viņiem ir jāzina, un tos viņi zinās, bet viņi uz to varbūt skatīsies ar tādām drusciņ attālākām un lielākām mīlestības acīm, vairāk domās par to, kā viņi varētu savu mīlestību pret senčiem izmantot, lai viņi paši būtu spēcīgāki, gudrāki un varošāki tajā sabiedrībā, kur viņi dzīvos, un viņiem varbūt ļoti maz būs saskarsmes ar bijušo Padomju savienību vai bijušo fašistisko Vāciju, viņiem ir galvā pavisam citas domas un citas idejas.

— Jūs pieminējāt, ka šī ideja nākusi no Amerikas. No Amerikas mums ir nākušas gan daudzas labas idejas, gan arī kritika pēdējā laikā. Un Amerikas stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķi, rakstā iesaistot Baltiju, ir pat izteikušies, ka, lai arī vēlēšanu rezultātā pie varas ir nākusi labēji centriska mazākuma valdība, jaunā koalīcija esot nestabila, var izrādīties nespējīga strādāt un, iespējams, ka Krištopana valdība kritīs jau līdz gada beigām. Kā jūs kā Latvijas prezidents vērtējat Latvijas valdības stabilitāti šobrīd?

G.Ulmanis:

— Nu, analītiķi jau tāpēc ir, lai viņi izteiktu vispārdrošākos spriedumus un secinājumus. Bet, ja man godīgi jāsaka, es šos mēnešus kopš novembra, kad valdība sāka veidoties un strādāt, jūtu, ka valdība ar katru dienu pieņemas spēkā, ir gatava ķerties klāt daudziem reāliem procesiem, kas ir jārisina valstī. Un šis paziņojums no vienas amerikāņu analīzes organizācijas tika sniegts sakarā ar to, ka Latvija attīstās labi ekonomiski, bet ir nestabilitāte politiskā ziņā. Es domāju, ka viņi ir kļūdījušies. Laiks rādīs.

— Cerēsim, ka tā būs. Kā jūs domājat, vai šonedēļ veiksmīgi tiks pieņemts budžets?

G.Ulmanis:

— Man bija saruna pagājušajā nedēļā, es gan budžeta jautājumos nejaucos, jo tur ir tūkstošiem dažādu mezgliņu, kuri jāsasien vienā lielā, skaistā pinumā vai adījumā, ko saucam par budžetu. Un maldās tas, kurš domā, ka viņš ar kādu vienu adatu vai citu instrumentu kādu mezglu sasies pats un šo pinumu neizjauks. Viņš noteikti šo pinumu izjauks, un tāpēc lai veicas finansu ministram, lai veicas visām pārējām ministrijām, lai veicas deputātiem un lai viņi neaizmirst arī to, kas ir prezidenta pastāvīgā uzmanības lokā, — aizsardzību un izglītību. Šīs ir divas jomas, kas, manuprāt, prasa ļoti konkrētu un ļoti precīzu pieeju, un es ceru, ka partijas un frakcijas ir ļoti daudz šo mēnesi strādājušas tieši budžeta sastādīšanā un 25.datums būs tikai kulminācijas brīdis, un man liekas, ka šis budžets, kaut arī ar novēlošanos, varētu tikt arī pieņemts.

— Jūs jau minējāt aizsardzību. Pagājušajā ceturtdienā Tallinā jūs kopā ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem parakstījāt paziņojumu: Baltijas valstis cer, ka NATO augstākā līmeņa sanāksmē Vašingtonā tiks atbalstītas cerības iestāties aliansē. Vai tas ir reāli?

G.Ulmanis:

— Tas bija viens no pagājušās nedēļas svarīgākajiem jautājumiem mūsu valsts ārpolitikā un arī politiskajā dzīvē — trīs prezidentu tikšanās Tallinā. Pamatjautājumi bija mūsu drošības politika un mūsu kopīgā sadarbošanās drošības politikas realizēšanā. Protams, skaidrs ir tas, ka neviena jauna valsts nesaņems Vašingtonā uzaicinājumu iestāties NATO, to jau ir saņēmušas trīs Viduseiropas valstis, un mēs būtu bijuši gandarīti, ja šādu uzaicinājumu saņemtu Baltijas valstis Vašingtonas samitā, taču atbilde ir saņemta pietiekami precīza, ka tas nenotiks. Tāpēc mūsu vēlme, mūsu prasība, mūsu nostāja arī Vašingtonā, kur mēs piedalīsimies, ir — ka Vašingtonai ir jāatver durvis uz NATO, jāparāda NATO attīstības stratēģija un galvenās prasības, jānosauc tās valstis, kuras, izpildot NATO prasības, var tikt uzaicinātas NATO struktūrās. Un mūsu pamatdoma bija šāda — ir jānosauc šīs valstis vārdā, jānosauc Latvija, jānosauc Igaunija, jānosauc Lietuva un vēl kādas valstis jānosauc, jo NATO un drošības politikas jautājumā nedrīkst būt sarkano līniju, nedrīkst būt kaut kāda diktāta no citas puses, un nedrīkstētu būt ierobežojumu, kas apdraud šīs valsts drošību. NATO attīstības stratēģija un politika ir tāda, ka agri vai vēlu Latvija būs NATO dalībvalsts, un budžeta balsojums, kurā tiks jūtami palielināti līdzekļi aizsardzības vajadzībām, es domāju, ļaus mums arī daudz plašākā apmērā šīs prasības izpildīt un kandidēt uz NATO dalībvalsts statusu.

— Šodien Latvijā ierodas Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Baburins. Ziņu aģentūras jau ir dažādi izteikušas minējumus par šo vizīti, bet pārsvarā ir skaidrs, ka viņš vairāk laikam runās par ekonomiskajām attiecībām. Vai jums ir kādas ziņas, ko Baburina kungs ir iecerējis šeit darīt?

G.Ulmanis:

— Redziet, katrā raidījumā jūs man ko jaunu paziņojat, tā ir tāda laba radio īpašība. Es tik tiešām neesmu lietas kursā par to, ka Baburina kungs ierodas Latvijā, tas man ir jaunums, bet laikam tas ir ar parlamentāriešu ziņu un pēc parlamenta uzaicinājuma. Mēs visi pazīstam Baburinu kā ļoti enerģisku un diezgan agresīvi noskaņotu cilvēku, nu ko, cerēsim, ka viņš būs atbraucis uz Latviju ar gaišām domām un tādiem jaukiem, skaidriem priekšlikumiem, kas veicinās Latvijas un Krievijas tālāko attīstību,

— Un Latvijas radio, protams, ziņos, kādi ir šīs vizītes rezultāti.

G.Ulmanis:

— Jā, es ar interesi arī sekošu.

— Bet jums martā ir paredzēta kāda vizīte, tā vedīs uz Grieķiju. Kādi būs šīs vizītes akcenti?

G.Ulmanis:

— Grieķija ir vēl viena no tām Eiropas Savienības valstīm, ar kurām mēs esam daudz strādājuši kabinetos un sarakstoties, bet neesam ne reizi tikušies pie nopietniem sarunu galdiem. Nu šis process ir iesākts, marta vidū, 16.martā, bet vakarā — tā ka lai klausītāji nedomā, ka es kaut kādā veidā 16.martā atstāju Latviju, varbūt kāds cits no valdošajiem politiķiem to darīs, bet es aizbraukšu uz Grieķiju un, ja būs vajadzīgs, aizbraukšu arī kādu dienu vēlāk, bet es ceru, ka 16.martā viss būs kārtībā un es vakarpusē varēšu doties oficiālajā valsts vizītē.

Pamatjautājumi ir Eiropas Savienības paplašināšanās, Grieķijas un Latvijas divpusējā sadarbība, sevišķi ja runājam par tirdzniecību, līdzi brauks nopietna uzņēmēju grupa, notiks Atēnās seminārs par biznesa jautājumiem. Varētu tikt noslēgts līgums militārajā sadarbībā, tādā gadījumā to izdarītu aizsardzības ministrs un Grieķijas attiecīgā amatpersona, un varētu tikt parakstīta sadarbība kultūrā. Es domāju, ka Kultūras ministrijai un Latvijas iedzīvotājiem būtu ļoti interesanti, ja attīstības gaita un sadarbība tieši kultūras jomā būtu daudz intensīvāka, jo Grieķijā ir ko parādīt, ir ko mācīties un ir ko skatīties, un par to pašu ļoti interesējas arī grieķi. Tā ir tāda pamatprogramma mums.

— Vai jūs jau esat bijis Grieķijā?

G.Ulmanis:

— Nē, būšu pirmo reizi, un es domāju, ka tas būs tāds labs pavasara brauciens, vismaz varēsim vēlās nakts stundās vai agrās rīta stundās paskatīties, kāda izskatās arī Grieķijas debess.

— Jā, valsts prezidentiem ir ne tikai grūti un smagi pienākumi, bet arī patīkami, un, manuprāt, jums tāds varētu būt rīt, kad būs jāiet uz teātri.

G.Ulmanis:

— Jā, 18. februārī man vajadzēja būt teātrī, kad mūsu cienījamam māksliniekam Kārlim Sebrim bija mazlietiņ vairāk gadu nekā man, mēs viņu sirsnīgi sveicām. Bet man ir divkāršs prieks, ka pēc dažām dienām es varu ierasties mūsu teātra patriarha, es domāju, viena no slavenākajiem, viena no iemīļotākajiem teātrī, teātrī, kas iet caur Latvijas vēsturi, kas iet caur Latvijas attīstības patiesību, teātrī, kurā aktieri mums parāda dzīvi un dzīves notikumus bieži vien daudz skaudrāk un daudz patiesāk, nekā vienu otru reizi mums tas patiktos. Bet katrā ziņā tas ir teātris, kas pelnījis un joprojām pelna tautas mīlestību, tautas atzinību, un man būs liels gods rītvakar atkal stāvēt uz 18. novembra skatuves dēļiem un teikt labus, gaišus vārdus, pateicības vārdus sirmajiem, cienījamiem māksliniekiem un arī jaunai aktieru plejādei, kas ienāk Nacionālajā teātrī ar drošu, lielu pārliecību.

— Paldies jums par sarunu! Latvijas radio studijā bija Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Latvijas radio žurnālistei

Ingvildai Strautmanei

Pēc radioieraksta