Vakar, 22.februārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Baburinu.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks pārrunāja Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības, kurās ir iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences, taču praktiskā līmenī joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu.

G.Bojārs informēja, ka Latvija veltī lielu uzmanību reģionālajai sadarbībai, tāpēc Krievijas dalība Baltijas jūras reģiona procesos ir īpaši svarīga. Baltijas jūras valstu reģions ir viens no perspektīvākajiem pasaules attīstības centriem, kura sekmīgai attīstībai vēlama visu to valstu līdzdalība, kuras robežojas ar Baltijas jūru. Saeimas priekšsēdētāja biedrs aicināja Krievijas pusi aktīvāk piedalīties šajos procesos.

Sarunas gaitā apspriesti jautājumi, kas skar sadarbības attīstību starp Latvijas un Krievijas pierobežas rajoniem pārrobežu sadarbības ietvaros, kā pozitīvu piemēru minot regulāras tikšanās un kontaktus starp Latvijas un Krievijas pierobežas rajonu pašvaldībām.

Pārrunāta Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme uz Latvijas ārējo tirdzniecību. Sarunas noslēgumā abas puses pauda ieinteresētību abu valstu starpparlamentu sadarbības padziļināšanā. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts iepazīstināja viesus ar komisiju. Savukārt S.Baburins informēja, ka viņa vizīte Latvijā ir mēģinājums materializēt cerības par Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos. Šīs cerības esot parādījušās pēc 7.Saeimas ievēlēšanas, valdības izveidošanas un referenduma par Pilsonības likuma grozījumiem. S.Baburins pauda viedokli, ka Krievijā veidojas jauna izpratne par attiecību veidošanu ar valstīm, kas kādreiz bijušas PSRS sastāvā. Viņš uzsvēra Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību nozīmi, norādot, ka ar visām valstīm tās netiks veidotas pēc vienota modeļa. Pēc S.Baburina domām, Latvijas un Krievijas attiecībās iespējams likvidēt barjeras gan ekonomikā, gan politikā, tāpēc Krievijas delegācija vēloties iepazīties ar šodienas situāciju Latvijā.

A.Seiksts kategoriski noraidīja Krievijas puses apgalvojumu, ka abu valstu attiecības varētu sarežģīt Latvijā pastāvošās etniskās problēmas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijā nav etnisku problēmu, jo Latvijas pilsoņu kopuma lielu daļu veido nelatvieši. Latvijā ir vienīgi dažas politiskas problēmas. A.Seiksts arī norādīja, ka patlaban ir atrisināts pilsonības jautājums, par ko liecinot fakts, ka Latvija nav saņēmusi jaunas rekomendācijas no starptautiskajām institūcijām. Savukārt, pēc S.Baburina domām visas problēmas, kas saistītas ar pilsonības jautājumu, vēl nav atrisinātas, jo Latvijā ir salīdzinoši liels nepilsoņu skaits. Turklāt joprojām neesot atrisinātas problēmas, kas saistītas ar krievu valodas lietošanu, Izglītības likumu un eksāmeniem naturalizācijas procesā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja tikšanos ar S.Baburinu, jo Krievijas puse sarunā pauda gatavību runāt ar Latviju kā ar līdztiesīgu partneri. "Tas varētu būt nopietns pamats dialogam. Ja šāda pieeja dominēs, tad varēs sagaidīt robežjautājuma atrisināšanu, kā arī starpvaldību komisijas darba atsākšanu," teica A.Seiksts.

Saeimas preses dienests