Eiropas Komisija: Par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību

Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu tikai nedaudzi cilvēku tirdzniecības upuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. To apstiprina Komisijas ziņojums par direktīvas īstenošanu saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, ko tā publicējusi 18.oktobrī – Eiropas Savienības dienā pret cilvēku tirdzniecību.

“Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā katru gadu nonāk vairāki simti tūkstošu cilvēku tirdzniecības upuru, mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tikai daži tūkstoši saņem palīdzību,” sacīja Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma. “Cilvēku tirdzniecība – vienalga, vai tas ir piespiedu darbs, vai seksuāla ekspluatācija, ir smags noziegums, kas jāsauc īstajā vārdā – “mūsdienu verdzība”. “Cilvēku tirdzniecības apkarošana ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem. Mums jāmobilizē visi mūsu rīcībā esošie instrumenti, lai uzlabotu preventīvus pasākumus, tiesībaizsardzību un upuru aizstāvību.”

Eiropas Komisija ir stingri apņēmusies izvērst cīņu pret cilvēku tirdzniecību; šī apņemšanās ir atspoguļota Komisijas priekšlikumā jaunai Eiropas Savienības direktīvai, ar ko tā iepazīstināja sabiedrību 2010.gada martā. Papildus materiālo krimināltiesību tuvināšanai jaunais priekšlikums paredz labāku upuru aizsardzību un palīdzību tiem, kā arī preventīvu pasākumu veicināšanu. Turklāt minētajā direktīvā ir iekļauts upuru nesodīšanas princips par noziegumiem, ko tie ir bijuši spiesti izdarīt, jo kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Palīdzība upuriem nenozīmē tikai to, ka tiek sniegta palīdzība cilvēkiem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem; tā ietver pasākumus, kas paredzēti, lai šajos tīklos nenonāktu jauni upuri. Cilvēku tirdzniecības upuri ne vienmēr uzdrošinās sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm, kas apgrūtina noziedznieku atklāšanu. Tādējādi vairāku iemeslu dēļ upuru aizsardzībā ir būtiski pilnībā izmantot esošos instrumentus.

Saskaņā ar direktīvu Nr.2004/81/EK dalībvalstis apmaiņā pret sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm var izsniegt uzturēšanās atļaujas atkarībā no procesa garuma attiecīgajā valstī. Komisija ziņojumā par šīs direktīvas īstenošanu tomēr piebilst: lai gan dažās dalībvalstīs atklāto upuru skaits sniedzas no dažiem simtiem līdz pat pāris tūkstošiem gadā, uz šās direktīvas pamata izdoto uzturēšanās atļauju skaits reti kad ir lielāks par divdesmit atļaujām gadā. Pat ja noteikta daļa upuru nekvalificētos saskaņā ar šo direktīvu (jo tie nāk no kādas ES dalībvalsts), starpība starp atklātajiem upuriem un tiem, kas izmantojuši īpašās uzturēšanas atļaujas, ir ievērojama.

Komisija pārbaudīs visus gadījumus, kuros ir radušās problēmas saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu. Lai vairotu direktīvas nozīmi cilvēku tirdzniecības apkarošanā un upuru aizsardzības uzlabošanā, Komisija varētu apsvērt nepieciešamību grozīt šo direktīvu. Tas attiecas uz iespēju saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz upura neaizsargāto stāvokli, nevis tikai apmaiņā pret sadarbību ar varas iestādēm.

Citi grozījumi varētu attiekties uz noteikta garuma nogaidīšanas periodu upuriem, piemērojamo režīmu, īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, obligāto prasību par to, ka upuri jāinformē par to tiesībām, labāku īstenošanu.

Pamatinformācija

Tradīcija par Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību tika aizsākta 18.oktobrī un pirmo reizi to atzīmēja 2007.gadā.

Šīs tradīcijas ceturtajā gadskārtā Eiropas Savienības prezidentvalsts Beļģija organizē augsta līmeņa sanāksmi “Ceļā uz daudzdisciplīnu pieeju, lai nepieļautu cilvēku tirdzniecību, sauktu tirgotājus pie atbildības un aizsargātu upurus”, kurā tiksies politiķi, valstu attiecīgie speciālisti un pilsoniskā sabiedrība no visas Eiropas Savienības.

Eiropas Komisija 2010.gada martā ierosināja jaunu direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kurā iekļautu dažādām jomām paredzētus pasākumus, proti:

• krimināltiesību noteikumi, tostarp vienota nozieguma definīcija, atbildību pastiprinoši apstākļi un smagāki sodi, kā arī upuru nesodīšana;

• likumpārkāpēju saukšana pie atbildības, tostarp ES dalībvalstu pilsoņu saukšana pie atbildības par noziegumiem, kas izdarīti citās valstīs;

• upuru tiesības kriminālprocesos, tostarp īpaša attieksme pret neaizsargātiem upuriem, policijas aizsardzība upuriem, juridiskās konsultācijas, īpaši aizsardzības pasākumi bērniem;

• atbalsts upuriem, tostarp valstu mehānismi upuru agrīnai identifikācijai un palīdzībai upuriem;

• preventīvi pasākumi, tostarp tādi, kas vērsti pret cilvēku tirdzniecības cēloņiem;

• uzraudzība, valstu referentu vai līdzvērtīgu mehānismu izveidošana, kas uzraudzītu cilvēku tirdzniecības politikas īstenošanas rezultātus.

Ar Direktīvu Nr.2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, tiek izveidota sistēma, kas ļauj jebkuram cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir trešās valsts pilsonis, vispirms piedāvāt nogaidīšanas periodu, lai tas varētu izlemt, vai sadarboties ar varas iestādēm.

Šajā nogaidīšanas perioda laikā upuriem ir tiesības saņemt visus nepieciešamos līdzekļus un aprūpi; tas īpaši attiecas uz upuriem ar īpašām vajadzībām. Upuri, kas ir izlēmuši sadarboties ar kompetentajām iestādēm, var saņemt uzturēšanās atļauju atkarībā no procesa garuma attiecīgajā valstī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa