Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 19.oktobrī

IZM: Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piešķīrumu zinātnes un pētniecības centriem

Lai pilnveidotu zinātnisko un pētniecības aprīkojumu vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros un izveidotu to sekmīgai darbībai atbilstošu infrastruktūru, nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību, valdība 19.oktobrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķīrumu zinātnei 56,3 miljonu latu apmērā. MK noteikumi paredz, ka atbalsts atlases pirmajā kārtā, kas tiks organizēta kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, tiks sniegts deviņiem valsts nozīmes pētniecības centriem, kuros būs apvienojušies vairāki attiecīgajās nozarēs strādājošie zinātniskie institūti.

Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē finansējums būs pieejams šādiem valsts nozīmes pētniecības centriem:

• Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centram, ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību;

• Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centram, ietverot Farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un Biofarmācijas centra izveidi;

• Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centram, ietverot Kosmisko datu apstrādes centra izveidi;

• Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centram;

• Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centram;

• Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centram;

• Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centram;

• Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centram;

• Valsts nozīmes pētniecības centram sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.

Līdz ar to finansējuma saņēmēji būs zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēti zinātniskie institūti, augstskolas vai augstskolu zinātniskie institūti, kas par šo finansējumu varēs iegādāties zinātnisko aparatūru un aprīkojumu, kuru projekta iesniedzējs un sadarbības partneris varēs izmantot ilgtermiņā pētnieciskās darbības īstenošanai atbilstošā valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes virzienā.

Noteikumi paredz, ka viena projekta minimālais ERAF līdzfinansējums nav mazāks par 700 000 latiem, bet maksimālais nepārsniedz 17 000 000 latu.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par Informācijas tehnoloģiju drošības likumprojektu

Ministru kabinets 19.oktobrī paudis atbalstu Satiksmes ministrijas (SM) sākotnēji izstrādātā Informācijas tehnoloģiju drošības likumprojekta tālākai virzībai, kā arī izteicis aicinājumu to izskatīt vēl 9.Saeimas plenārsēdē.

Šāds lūgums ietverts Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Ministru kabinets vēstulē norādījis, ka likumprojekta “Informācijas tehnoloģiju drošības likums” pieņemšana un īstenošana pamatā ļaus veikt Nacionālās drošības koncepcijā noteiktās Latvijas prioritātes informācijas tehnoloģiju drošības apdraudējuma novēršanā. Valdība arī norādījusi, ka veiks visas nepieciešamās darbības, lai tās kompetences ietvaros un pieejamo resursu iespēju robežās īstenotu likumprojektā noteikto.

Lai uzlabotu informācijas tehnoloģiju drošību, SM izstrādāja likumprojektu informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanai. Ņemot vērā būtiskas nacionālās drošības intereses, pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas lūguma šā gada martā tiesību akta projekts uzreiz tika iesniegts minētajai komisijai. Taču pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā atbildīgā Saeimas komisija lūdza Ministru kabineta viedokli, vai tiek atbalstīta tā tālāka virzība.

Likumprojekts paredz, ka informācijas tehnoloģiju drošība jāpārvalda tā, lai varētu laikus prognozēt un novērst apdraudējumus, kā arī pārvarēt tos un novērst sekas. Tāpat noteiktas informācijas tehnoloģiju drošības organizācijas svarīgākās prasības.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par jauniem noteikumiem saistībā ar izlietoto iepakojumu

19.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”.

Projekts nosaka kontrolētu aprites kārtību plastmasas paletēm un kastēm ar paaugstinātu smago metālu koncentrāciju. Tāpat tas precizē būtiskas lietas iepakojuma apsaimniekošanā – precizē prasības apsaimniekotāju reģistrācijai saistībā ar reģionālo reformu un nosaka kārtību apsaimniekotāju izslēgšanai no reģistra; precizē pārstrādātā un reģenerētā iepakojuma aprēķina formulas, kā arī precizē plastmasas materiāla pārstrādes apjoma aprēķinu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Noteikumu projekts vienkāršos atskaišu sniegšanu, kā arī noteiks jaunas atskaišu veidlapas salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajos noteikumos noteiktajām, kas ir vienādotas ar tām atskaitēm, ko sniedz iepakotāji, kas ir saņēmuši atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, un izlietotā iepakojuma apsaimniekotāji, kuru līgumpartneri ir saņēmuši atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem Augu šķirņu aizsardzības likumā un Sēklu aprites likumā

19.oktobrī valdība akceptēja divus Zemkopības ministrijas izstrādātos likumu grozījumu projektus “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” un “Grozījumi Sēklu aprites likumā”.

Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā paredz pilnvarot Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) izsniegt atļaujas šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes veikšanai un noteikt institūcijas, kas var veikt šķirnes pārbaudi. Tāpat arī paredzēts, ka tiks noteikti starptautiski dokumenti, pēc kuriem varēs veikt šķirnes pārbaudi. Grozījumi normatīvajā aktā arī nosaka, ka jāprecizē VAAD funkcijas augu šķirņu aizsardzības jomā.

Grozījumi likumā veikti, jo šogad Kopienas augu šķirņu birojs ir apstiprinājis prasības institūcijām, kas veic šķirņu pārbaudi Eiropas Savienībā.

Savukārt grozījumi Sēklu aprites likumā ir jāveic, lai noteiktu Ministru kabinetam (MK) deleģējumu izdot dārzeņu amatieršķirņu tirdzniecības atzīšanas un sēklu aprites noteikumus.

Šobrīd saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ietvertajām normām sēklu tirdzniecības vietās atļauts tirgot tikai ES kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes. Šajos katalogos praktiski līdz šim netika iekļautas tās dārzeņu šķirnes, kas nav piemērotas komerciālai dārzeņu ražošanai. Šīs nekomerciālā rakstura šķirnes jeb amatieršķirnes bieži vien ir iecienījuši mazdārziņu īpašnieki, jo tām parasti ir labas garšas īpašības, augļi vai saknes ir dažādās formās un dažādās krāsu gammās, bet tām ir zemāka raža vai arī šo šķirņu produkcija nav piemērota transportēšanai vai ilgstošai uzglabāšanai. Lai būtu iespēja oficiāli atzīt dārzeņu amatieršķirnes un oficiāli ar šo šķirņu sēklām tirgoties, Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgu direktīvu.

Likumprojektā iekļauti jautājumi, kurus reglamentēs amatieršķirņu atzīšanas un sēklu aprites noteikumi, kā arī noteiktas prasības, kas jāievēro, tirgojot dārzeņu amatieršķirnes.

ZM: Par papildu finansējumu meža ugunsgrēku ierobežošanai un polderu sūkņu staciju remontam

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 357 000 latu Valsts meža dienestam (VMD) meža ugunsapsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamā inventāra, aprīkojuma un tehnikas iegādei. Valdība atbalstīja arī papildu 49 000 latu piešķiršanu ZM valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ārkārtas izdevumu segšanai 2010.gadā.

Pēdējos gados, ņemot vērā meža īpašnieku saimnieciskās darbības aktivitāšu pieaugumu meža atjaunošanas darbos, kopšanas ciršu izpildē, tūrisma un dabas taku izveidē, medību saimniecību darba veikšanā, atpūtas vietu izveidē un mežizstrādes darbu veikšanā, ievērojami pieaudzis meža apmeklētāju skaits un apmeklējumu biežums, kas ugunsbīstamības laikā pastiprina meža ugunsgrēku izcelšanās draudus. Ņemot vērā meža ugunsbīstamās sezonas ilgumu un Eiropas valstīs notiekošās dabas katastrofas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, jautājums par finansējuma piešķiršanu meža ugunsapsardzības uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir risināms steidzīgi. Īpaši jāuzsver normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi Valsts meža dienestam, lai īstenotu valsts civilās aizsardzības pasākumus, kas ir nozīmīgi visas sabiedrības drošībai. Turklāt finansējuma piešķiršana nodrošinātu meža resursu saglabāšanu meža ugunsgrēka gadījumos, kā arī uzlabotu darba drošības apstākļus meža ugunsgrēka dzēšanā iesaistītajām personām. Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanos, daudz darba tiek ieguldīts, veicot preventīvus pasākumus ugunsapsardzības jomā. Tomēr, neraugoties uz ugunsgrēku izcelšanās draudu pieaugumu, finansējums ugunsdrošībai mežā ir samazinājies. Valsts meža dienesta meža ugunsapsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamais inventārs, aprīkojums un tehnika nav pietiekamā daudzumā un ir tehniski nolietota, tāpēc arī tiek lūgts papildu finansējums.

Pēc pavasara paliem papildu līdzekļi nepieciešami arī valsts polderu sūkņu stacijām un meliorācijas sistēmām, kas Latvijā nodrošina augsnes mitruma regulēšanu polderos un to ietekmes zonās 43 737 hektāru platībā novērš lauksaimniecības un meža zemju, kā arī stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu applūšanu.

ZM: Par papildu finansējumu biodegvielas ražotāju atbalstam

19.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 2 034 753 latus daļēja valsts tiešā atbalsta izmaksai ražotājiem par 2008.gada otrajā pusē saražoto biodegvielu.

Biodegvielas ražošanas uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 380 darbinieki. Nesaņemtā valsts atbalsta dēļ biodegvielas ražotājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu izejvielu iepirkšanai un netiek veikti norēķini ar rapša audzētājiem. Nesaņemot normatīvajos aktos noteikto tiešo valsts atbalstu par minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma saražošanu, biodegvielas ražotājus var piemeklēt finansiālas grūtības un šo uzņēmumu turpmākā darbība var tikt apdraudēta, kas radīs negatīvas sociālās un ekonomiskās sekas.

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību investīcijām zvejas ostās

19.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumos Nr.371 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”””. Grozījumi normatīvajā aktā izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību.

Saskaņā ar normatīvā akta grozījumiem atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz mazāks dokumentu skaits nekā līdz šim, jo turpmāk par projekta pieteikumā nepieciešamo Pārtikas un veterinārā dienesta, zemesgrāmatu nodaļas un Valsts ieņēmumu dienesta informāciju pārliecināsies LAD. Tāpat noteikts, ka projektu iesniegumu iesniegšanas brīdī un turpmākajā laikā pretendentam naudas plūsmas pārskats vairs nebūs jāiesniedz.

Noteikumos, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet kopumā prasības atbalsta pretendentam neietekmē.

Savukārt izmaiņas pašreiz spēkā esošajos noteikumos paredzētajā administratīvajā procedūrā attiecībā uz esošajiem atbalsta pretendentiem un atbalsta saņēmējiem grozījumi noteikumos neparedz.

ZM: Par valsts atbalstu vaislas sivēnmāšu ciltsgrāmatai

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā piešķirs valsts atbalstu, lai sagatavotu vaislas sivēnmātes ierakstīšanai ciltsgrāmatā un izvērtētu to produktivitātes datus. Atbalsta mērķis ir sekmēt ciltsdarbu cūkkopības nozarē, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgas vaislas sivēnmātes, lai saglabātu un uzlabotu esošo genotipu un veicinātu dzīvu cūku eksportu. Kopējais atbalsta apmērs šim mērķim ir 3 960 000 latu.

Šis pakalpojums ietvers izmaksas par vaislas sivēnmāšu ciltsdokumentācijas sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī ierakstīšanai ciltsgrāmatā sagatavoto un ciltsgrāmatā ierakstīto vaislas sivēnmāšu produktivitātes datu izvērtēšanu pēc audzējamo šķirņu ciltsdarba programmās noteiktajiem produktivitātes rādītājiem un ciltsgrāmatas kārtošanas prasībām. Pakalpojumā tiks iekļautas visas pārraudzības ganāmpulkos esošās Latvijas baltās šķirnes sivēnmātes, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija ir izsniegusi atzinumu par vaislas sivēnmātes atbilstību Latvijas baltajai šķirnei. Uz atbalstu pakalpojuma sniegšanai varēs pretendēt SIA, biedrība, nodibinājums vai kooperatīvu savienība, ja tā darbosies cūkkopības nozarē un apvienos ne mazāk par 50 cūku audzētāju, ja pretendentam būs ciltsdarba jomā sertificēti speciālisti, pretendents sniegs pakalpojumu pārraudzības ganāmpulkos, kuros pēc stāvokļa 2010.gada 1.septembrī būs 15 un vairāk vaislas sivēnmāšu un no vaislas sivēnmātes atšķirto sivēnu skaits, pēc 2009.gada pārraudzības datiem, metienā vidēji ganāmpulkā ir 8,5 sivēni.

Lai saņemtu šo atbalstu, pretendentam divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam pieteikums.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa