Par kriminālprocesu un kriminālatbildību

Saeima 21.oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz atteikties no privātās apsūdzības kriminālprocesā.

No nākamā gada kriminālapsūdzības tiks uzturētas vienīgi publiskā procesā, pilnībā atsakoties no privātā apsūdzības procesa, kurā nenotiek pirmstiesas process un apsūdzību uztur pats cietušais. Turpmāk apsūdzību visās krimināllietās valsts vārdā uzturēs prokurors, nodrošinot visiem cietušajiem vienlīdzīgas iespējas un pilnvērtīgu tiesisko aizsardzību.

Privātās apsūdzības procesu saskaņā ar spēkā esošo likumu izmanto gadījumos, kad celta neslava, kā arī nodarīts tīšs viegls miesas bojājums (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos). Praksē tas radījis vairākas problēmas, tostarp saistībā ar miesas bojājumu nodarīšanu, jo bieži nav iespējams nošķirt, vai pārkāpums traktējams kā vardarbība ģimenē. Nereti par vardarbību ģimenē publiskās apsūdzības process tiek atteikts, pamatojot, ka par to veicams privātās apsūdzības process.

Turklāt privātās apsūdzības procesu var uzsākt tikai tad, ja cietušais tiesā iesniedz sūdzību par konkrētu personu, kas izdarījusi noziegumu. Ja potenciālais apsūdzētais nav zināms vai privātpersonai to nav iespējams noskaidrot, cietušajam faktiski ir liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības.

Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem no 2011.gada 1.janvāra privātās apsūdzības process vairs netiks īstenots un cietušās personas savas intereses varēs aizstāvēt publiskās apsūdzības ceļā. Lai sāktu kriminālprocesu, būs nepieciešams cietušās personas pieteikums.

Saeima 21.oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem paredzēts sistēmiski pārskatīt sankcijas par atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem.

Atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai likumprojekts paredz dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. No likuma plānots izslēgt normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem gadījumos, kad pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādiem pārkāpumiem neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība vai, ja nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu.

Izmaiņas Krimināllikumā skars vairākus desmitus krimināllikuma pantu, tostarp tādus, kas paredz atbildību par jūras piesārņošanu, atmosfēras gaisa piesārņošanu, meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu aiz neuzmanības un patvaļīgu koku ciršanu, nelikumīgām medībām, patvaļīgu zvejošanu, elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi, glabāšanu un realizāciju.

Grozījumi Krimināllikumā likumā paredz arī jaunu atbildību pastiprinošu apstākli. Ja noziegums, kas saistīts ar vardarbību, būs izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, kurš ir vai ir bijis viņa laulātais, ar kuru viņš ir nereģistrētās laulāto attiecībās, vai arī ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, to varēs uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

Krimināllikums papildināts arī ar pantu, kas paredz soda noteikšanu gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa varēs to ņemt vērā pie soda noteikšanas, sodu mīkstinot vai nosakot tādu sodu, kas ir zemāks par minimālo likumā paredzēto robežu, vai arī nosakot vieglāku soda veidu, nekā to paredz likums.

Līdz šim nacionālā likumdošana neparedzēja detalizētu mehānismu rīcībai gadījumos, kad aizskartas personas tiesības uz savlaicīgu kriminālprocesa pabeigšanu. Šādos gadījumos apsūdzētie vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Grozījumi Krimināllikumā stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.