Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

Lai sadzirdam Latvijas Zinātņu akadēmijas balsi "pilsētai" un "pasaulei"

("Urbi et Orbi") !

(..) Šī ir pēdējā Zinātņu akadēmijas gada sapulce pirms 2000.gada. Negribu oponēt astronomiem, ka matemātiski jaunā tūkstošgade sāksies tikai ar 2001.gadu, taču skaidrs arī tas, ka psiholoģiski tieši 2000.gads ir jaunas atskaites sākums, kaut gan Jēzus Kristus būtu dzimis 25.decembrī. Jo vairāk tādēļ, ka 2000.gads ir arī datorapjukuma gads. Tādēļ jaunā Millenium zīmē sākam ieiet jau šogad, un šī būtu reize, kad jārunā " Urbi et Orbi " — pilsētai un pasaulei.

Urbi,

t.i., Zinātņu akadēmijai, runāšu mazāk, jo pēdējā gada norises apcerētas jaunajā gadagrāmatā, par ko mums jāpateicas Jānim Kristapsonam un viņa komandai, pārskatu par tām sniegs ģenerālsekretāra vietnieks Uldis Viesturs (Andrejs Siliņš ir Briselē sēdē par ES 5. ietvarprogrammu). Iezīmēšu tikai dažus mezgla momentus. 1998.gadā ZA noslēgusi līgumu ar Latvijas Inteliģences apvienību un Rīgas Latviešu biedrību par kopēju publisku ikmēneša konferenču rīkošanu, kuras translē radio, parakstījusi līgumu ar Lauksaimniecības un Mežu zinātņu akadēmiju par sadarbību, ar Baltijas studiju veicināšanas apvienību ABBS; Akadēmija uzņemta par locekli "World Federation of Scientists". Tā ir publiski paudusi savu viedokli par latviešu valodas stāvokli Latvijā, par Salaspils reaktora slēgšanu, par vēsturiskām pārestībām bioloģijas zinātnē (kas publicēti ALLEA biļetenos), palīdzējusi izveidot Rīgā UNESCO Biomedicīnas un biotehnoloģijas pētījumu centru. Sakārtota ZA balvu sistēma, ir iedibinātas jaunas vārdbalvas vairumā zinātņu nozaru, tāpat jauno zinātnieku balvas. Pirmoreiz piešķirta Raiņa balva par globālu pasaules redzējumu un identitātes saglabāšanu, tāpat Edgara Siliņa balva. ZA izveidojusi kopējas balvas ar "Grindex" un "Aldari", pirmās jau piešķirtas, iedibinot reālu sākumu zinātnes mecenātismam Latvijā. Sakārtots dažādu kategoriju ZA locekļu un goda doktoru saraksts. Ir ritējis produktīvs sēžu darbs, rīkotas reprezentatīvas un produktīvas konferences ar ZA līdzdalību.

Vienlaikus esam pateicīgi Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" darbiniekiem, tā galvenajam redaktoram ZA goda loceklim Oskaram Gertam par to, ka šis laikraksts regulāri un ļoti korekti atspoguļo ZA dzīves norises, publicē sēdēs nolasītos referātus. Sveicu šo visai pozitīvas ievirzes laikrakstu ar 1500.numura iznākšanu, gribu lūgt akadēmiķus vairāk lasīt Gerta avīzi, lai uzzinātu, kas jauns akadēmijā. Pateicamies Baibai Šābertei, žurnālistiem "Izglītībā un Kultūrā" un citās avīzēs, TV darbiniekiem, kuri nav aizmirsuši zinātni un Latvijas ZA. Tā ir izcili svarīga un vajadzīga saikne starp akadēmiju un Latvijas sabiedrību. ZA izcelsmes, vēstures un pārvērtību gaitu esmu mēģinājis sīki analizēt savā nule iznākušajā grāmatā, ieskicējot arī neatrisinātas nākotnes problēmas. Būtu ļoti pateicīgs, ja kolēģi izlasītu noslēguma nodaļu "Quo vadis, Academia" , atsauktos ar saviem komentāriem, kā tālāk veidot Zinātņu akadēmiju, kas būtu jālabo, jāveido, ar ko reāli varam ieiet nākamajā gadu tūkstotī.

Un te nu būtu jārunā "Orbi" — par valstisko struktūru un visas sabiedrības attieksmi pret zinātni. Pirms kāda gada laikrakstā "Diena" tika publicēta 16 zinātnieku atklāta vēstule "Sabiedrībai jāzina patiesība: zinātne Latvijā iet bojā". Vēstules tonis varbūt bija pārlieku emocionāls, taču būtiskais tur tika konstatēts precīzi un kas ir mūsu bažu iemesls, to šajā zālē visi labi zinām.

Šajā gadā uz labo pusi stāvoklis nav mainījies, zinātnei atvēlētā budžeta daļa ne tikai nav palielināta, bet pat samazināta. Galvenais: finansējuma absolūtais pieaugums vairs nav 5–8 procenti, kas pieklājības robežās sedza inflāciju un ļāva saglabāt finansējumu vismaz līdzšinējā līmenī, bet pēc projekta ir tikai 0,6 procenti. Vēl vairāk — dalības iemaksa ES 5.ietvarprogrammai 420 tūkstoši latu nav zinātnes budžetā iekļauta papildus, bet līdzekļi vismaz daļēji jāmeklē no šī paša jau tā trūcīgā finansējuma; tiesa, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā panākts zināms kompromiss, papildus izdalot valsts institūciju pasūtītajiem pētījumiem 240 tūkstošus latu. Taču tajā pašā laikā Igaunijas zinātnes finansējums uz 1999.gadu pieaudzis par 26 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Dr.habil.chem., Dr.hist.h.c.prof. Jāņa Stradiņa ievadruna (problēmiskā daļa) LZA pilnsapulcē 1999.gada 19.februārī

Latvijas Zinātņu akadēmijas gada augstākajā pasākumā — gada pilnsapulcē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

(no labās) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža godina LZA Pauļa Lejiņa balvas laureātu, "Latvijas Vēstneša" informācijas redaktoru Dr.sc.ing. Sigizmundu Timšānu...

... un "Latvijas Vēstneša" galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts

(centrā) un Redaktoru korpusa vecākais, nozaru virsredaktors Andris Sproģis (pa labi) sumina sava laikraksta otru darbinieku — LZA rīkotā jauno zinātnieku darbu konkursā atzinību izpelnījušos dator-grafiķi mag.sc.comp. Raivi Kivkucānu (pa kreisi)