Ministru kabineta noteikumi Nr.972
Rīgā 2010.gada 12.oktobrī (prot. Nr.52 33.§)
Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu
Izdoti saskaņā
ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
25.panta 1.1 daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kā veicami tiesību aktos noteiktie maksājumi valsts budžetā;
1.2. kārtību, kādā valsts budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētās iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērināti notāri (turpmāk – valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas) atzīst maksājumus par saņemtiem valsts budžetā;
1.3. prasības tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.
2. Noteikumi nav attiecināmi uz tiesu iestādēm un zvērinātiem tiesu izpildītājiem un valsts budžetā veicamiem maksājumiem par darbībām tiesu iestādēs un izpildu darbībās.
II. Maksājumu pakalpojumu veidi un to izmantošana
3. Maksājumus valsts budžetā veic, izmantojot šādus maksājumu pakalpojumu veidus:
3.1. maksājuma veikšana skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā;
3.2. maksājuma veikšana ar tādas maksājumu iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu likuma izpratnē (turpmāk – maksājumu pakalpojumu sniedzējs);
3.3. maksājuma veikšana, izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu, kas nodrošina:
3.3.1. pakalpojuma pieprasījuma iesniegšanu valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas elektronisko pakalpojumu sistēmā (portālā) vai tādas institūcijas elektronisko pakalpojumu sistēmā (portālā), kura darbojas kā starpniece starp valsts budžeta maksājumus administrējošo institūciju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk – starpniekinstitūcija);
3.3.2. elektroniski parakstītas informācijas par maksātāja pieprasīto pakalpojumu nosūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izmantojot valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas vai starpniekinstitūcijas elektronisko pakalpojumu sistēmu (portālu);
3.3.3. maksātāja autentificēšanu, maksājuma sagatavošanu un autorizēšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja elektronisko norēķinu sistēmā;
3.3.4. automātisku ziņojuma nodošanu par maksājuma izpildi vai neizpildi uz valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas vai starpniekinstitūcijas norādīto adresi internetā (turpmāk – tiešsaistes maksājuma pakalpojums);
3.4. maksājuma veikšana valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti (turpmāk – maksājumu karte) maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina.
4. Šo noteikumu 3.punktā minēto maksājumu pakalpojumu veidu izmantošanu norēķinos ar valsts budžetu nosaka tiesību akti, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā. Ja minētajos tiesību aktos nav norādīts izmantojamais maksājuma pakalpojuma veids, norēķinos ar valsts budžetu izmanto šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu, kā arī šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu (nav attiecināmi uz nodokļu maksājumiem), ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija tehniski nodrošina šāda maksājuma pakalpojuma veida izmantošanu.
III. Maksājuma atzīšana par saņemtu valsts budžetā
5. Šo noteikumu izpratnē veiktais maksājums ir atzīstams par saņemtu valsts budžetā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
5.1. maksātājs, veicot maksājumu skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā, ir tai nodevis skaidru naudu un minētā institūcija maksātājam ir izsniegusi atbilstošu attaisnojuma dokumentu, ievērojot grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Valsts budžeta maksājumus administrējošai institūcijai ir pienākums skaidrā naudā iekasēto valsts budžeta maksājumu kopsummu iemaksāt attiecīgajā valsts budžeta kontā Valsts kasē normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;
5.2. Valsts kase no maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemtā maksājuma summu ir darījusi pieejamu valsts budžeta kontā Valsts kasē pēc tam, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz maksātāja doto maksājuma rīkojumu, ir izpildījis maksājumu un veicis naudas pārvedumu;
5.3. valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija no maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja uz norādīto adresi internetā ir saņēmusi ziņojumu par maksājuma izpildi un garantiju veikt naudas pārvedumu uz attiecīgo valsts budžeta kontu Valsts kasē, ja maksājums veikts, izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu;
5.4. valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija no saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir saņēmusi ziņojumu par maksājuma izpildi un garantiju veikt naudas pārvedumu uz attiecīgo valsts budžeta kontu Valsts kasē, kā arī izsniegusi maksātājam atbilstošu attaisnojuma dokumentu, ievērojot maksājuma pakalpojuma līgumā noteiktās prasības, ja maksājums tiek veikts ar maksājumu karti.
6. Lai saskaņā ar šo noteikumu 5.2.apakšpunktu veikto maksājumu atzītu par saņemtu valsts budžetā, valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmanto valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu (eKase), Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmu vai citu tiesību aktos noteiktu informācijas apmaiņas risinājumu ar Valsts kasi.
7. Valsts budžeta maksājumus administrējošai institūcijai ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu veiktie maksājumi valsts budžeta kontā Valsts kasē ir uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem.
IV. Prasības tiešsaistes maksājuma pakalpojuma izmantošanai norēķiniem ar valsts budžetu
8. Valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija, slēdzot maksājuma pakalpojuma līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju par tiešsaistes maksājuma pakalpojuma izmantošanu valsts budžeta norēķinos, maksājuma pakalpojuma līgumā paredz šādas prasības:
8.1. maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ieskaitīt valsts budžeta kontā Valsts kasē visu maksājumu summas, par kurām maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir nosūtījis ziņojumu par maksājuma izpildi;
8.2. valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas vai starpniekinstitūcijas atbildību par maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodoto elektroniski parakstīto informāciju, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic maksājuma sagatavošanu izpildei;
8.3. valsts budžeta maksājums ir ieskaitāms tikai valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas vai starpniekinstitūcijas noteiktajā valsts budžeta kontā Valsts kasē.
9. Ja maksājuma pakalpojuma līgumu slēdz valsts budžeta iestāde vai budžeta nefinansēta iestāde, savstarpējo norēķinu kārtībā neparedz prasību par norēķina konta atvēršanu maksājumu pakalpojumu sniedzēja bankā vai iestādē.
V. Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs izmantojamie maksājumu pakalpojumu veidi un maksājuma atzīšana par saņemtu valsts budžetā
10. Attiecībā uz Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs (turpmāk – pārstāvniecība) piemērojamas šādas prasības:
10.1. pārstāvniecība maksājumus valsts budžetā saņem, izmantojot šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumu veidus, kā arī maksājumu veidus saskaņā ar rezidences valsts norēķinu specifiku (piemēram, naudas čeki);
10.2. veiktais maksājums ir atzīstams par saņemtu valsts budžetā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
10.2.1. maksātājs, veicot maksājumu skaidrā naudā pārstāvniecībā vai izrakstot naudas čeku, ir nodevis skaidru naudu vai naudas čeku pārstāvniecībai, un tā maksātājam ir izsniegusi atbilstošu attaisnojuma dokumentu, ievērojot grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības;
10.2.2. maksājumu pakalpojumu sniedzējs no maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemto maksājuma summu ir darījis pieejamu pārstāvniecības kontā pēc tam, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz maksātāja doto maksājuma rīkojumu, ir izpildījis maksājumu un veicis naudas pārvedumu;
10.3. pārstāvniecība līdz saimnieciskā gada pēdējai darbdienai iekasēto valsts nodevu kopsummu iemaksā attiecīgajā valsts budžeta kontā Valsts kasē.
VI. Noslēguma jautājumi
11. Līdz 2012.gada 1.janvārim šo noteikumu 6.punktā minēto Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmu maksājumu atzīšanai var nepiemērot.
12. Līdz 2012.gada 1.janvārim valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas var nepiemērot šo noteikumu 5.2.apakšpunktā un 6.punktā minētās prasības attiecībā uz šo noteikumu 3.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā veiktajiem maksājumiem.
13. Šo noteikumu 12.punktā minētajā gadījumā valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas maksājumu atzīst par saņemtu valsts budžetā, ja maksājuma dokumentā ir norādīts skaidri salasāms maksātāja vārds, uzvārds vai nosaukums un to ir parakstījis maksātājs vai ar spiedogu un parakstu apliecinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Finanšu ministrs E.Repše