ATSAUCĒ IETVERT:
Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2010., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/220065
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Saeimas Juridiskā komisija 19.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest garantijas naudu kā jaunu piespiedu līdzekli gadījumos, kad ārzemnieki Latvijas teritorijā izdarījuši administratīvos pārkāpumus.
Ja ārzemnieks nesamaksās uzlikto naudas sodu uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas, no viņa tiks iekasēta garantijas nauda uzliktā soda apmērā. Savukārt, ja sods netiks uzlikts uz vietas un administratīvā pārkāpuma lieta tiks nosūtīta izskatīšanai attiecīgajai institūcijai, garantijas naudas apmērs būs maksimālā naudas soda apmērā, kas par attiecīgo pārkāpumu paredzēts kodeksā. Ja naudas sods netiks uzlikts vai tas būs mazāks nekā garantijas nauda, līdzekļi tiks atgriezti pārkāpēja norādītajā bankas kontā.
Garantijas naudas iekasēšana paredzēta pie pārkāpumiem ceļu satiksmē (ātruma pārsniegšana, braukšana bez tiesībām, braukšana reibumā u.c.), autopārvadājumu jomā, kā arī par sīko huligānismu, narkotiku iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā, kā arī alkohola lietošanu sabiedriskās vietās.
Likumprojekta autori uzskata, ka piedāvātā kārtība ļaus no ārzemniekiem iekasēt līdz 85 procentiem no uzliktā naudas soda apmēra.
Patlaban ar katru gadu aizvien pieaug ārzemnieku nenomaksāto soda naudu apjoms. Vidēji gadā valsts budžets nenomaksāto sodu dēļ neieņem 167 tūkstošus latu. Visbiežāk uzliktās soda naudas nenomaksā Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.
Līdzīgi mehānismi sodu iekasēšanai noteikti Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un Austrijā.
Komisija 19.oktobrī atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un nolēma lūgt Saeimu piešķirt tam steidzamību.
Saeimas preses dienests