Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 14. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Šodien Patentu likuma grozījumu apspriešanas laikā es neveiksmīgi aizstāvēju ģeniālā zinātnieka Alberta Einšteina godu. Viņš strādāja Patentu birojā Šveicē, kura tā arī neiestājās Eiropas Savienībā. Bet par Latvijas patentpilnvarotajiem saskaņā ar likumu var strādāt tikai Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Seši parlamenta sasaukumi ieviesa kopumā 133 tādus muļķīgus un kaunpilnus ierobežojumus Latvijas nepilsoņiem.

Piemēram, viens no tiem (tas, paldies Dievam, jau ir atcelts!) aizliedza nepilsoņiem dibināt reliģiskas draudzes, un pat Jēzus Kristus nevarēja propagandēt šeit savus baušļus.

Tiesībsargs, pēc PCTVL pieteikuma atzīdams septiņas no 79 esošajām pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirībām par nesamērīgām, kuras derētu atsaukt, tomēr paziņoja sekojošo: valsts mērķis ir samazināt nepilsoņu skaitu; nepilsoņa statuss tika veidots kā pagaidu statuss un nav pilsonības paveids; valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana, bet gan personu motivēšana iegūt pilsoņa statusu.

Cienījamie radioklausītāji! Rīt aprit 19 gadi kopš Augstākās padomes lēmuma par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu pieņemšanas. Smieklīgi ir pēc 19 gadiem, kopš parādījās nepilsoņa statuss, dzirdēt par to kā par pagaidu statusu.

Izcilais krievu dzejnieks Sergejs Jeseņins reiz teica, ka ikviens šajā pasaulē ir ceļinieks (každij v mire straņņik). Deviņpadsmit gadi – tas ir laiks, kas aizņem gandrīz trešo daļu no mūsu dzīves šajā saulē. Bet par to, ka valsts saskaņā ar savu mērķi cenšas samazināt nepilsoņu skaitu, vispār ir kauns dzirdēt.

Naturalizācijas tempi ir šādi: apmēram 2000 jaunu pilsoņu gadā. Un, lai ar šādiem tempiem varētu naturalizēt 340 tūkstošus atlikušo nepilsoņu ar viņu pagaidu statusu, būs nepieciešams pusotrs gadsimts.

Aptuveni 17 tūkstošus nepilsoņu noteikti nedrīkst nosaukt par okupācijas sekām, jo viņi ir piedzimuši Latvijā jau pēc neatkarības atjaunošanas un ir etnokrātiskās politikas dzīvs pierādījums.

Starp tiem tūkstošiem nepilsoņu vecumā virs 60 gadiem... šogad ir sagaidāms, ka aptuveni tikai 80 personas saņems pilsonību naturalizācijas kārtībā. Aptuveni 64 procenti pretendentu nevar nokārtot naturalizācijas pārbaudes.

Nepilsoņu skaita samazināšanās iemesli 2009.gadā ir šādi: mirstība – 39%, Latvijas pilsonības iegūšana – tikai 24%, emigrācija – 19%, citas valsts pilsonības iegūšana – 18%.

Diemžēl tāpat tiek izpildīti arī citi valsts mērķi: vecos ļaudis – kapā, jaunos – uz Īriju. Un, kamēr aparteīds nebūs likvidēts, nekādas labas dzīves Latvijā nebūs.

K.Šadurskis
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Galvenais Saeimas šīsdienas sēdē skatītais jautājums, manuprāt, ir mandāta pagarināšana Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā. Šis mandāta pagarinājums, kā ik gadus, ir dots uz vienu gadu – proti, tagad tas ir līdz 2011.gada 13.oktobrim –, un procedūra ir tāda, ka katru reizi mēs šo pagarinājumu varam veikt, kad esam saņēmuši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju. Attiecīgā rezolūcija tika saņemta vakar, un šodien mūsu parlaments ir pagarinājis šo mandātu.

Par šo jautājumu ir lauzts bezgala daudz šķēpu; bieži vien mēs runājam par to, vai latviešu karavīriem ir jāstrādā Afganistānā. Neaizmirsīsim, ka tas ir mūsu nacionālās drošības jautājums! Un tas ir arī starptautiskās, globālās drošības jautājums un tātad arī Afganistānas nacionālās drošības jautājums. Pagaidām Afganistānas likumīgā valdība vēl nespēj simtprocentīgi kontrolēt savas valsts teritoriju, un mēs viņiem palīdzam un apmācām Afganistānas armijas un policijas vienības.

Savukārt mūsu, Latvijas, galvenais uzdevums ir labi apmācīt mūsu karavīrus, labi nodrošināt viņus un maksimāli garantēt viņu drošību šajos grūtajos apstākļos.

Un vēl kas, godātie radioklausītāji! Šodien bija viens ļoti kuriozs gadījums Saeimā. Līdz šim PCTVL frakcija vienmēr ir iesniegusi priekšlikumus – nu, līdzīgi kā mans kolēģis Buzajevs savā uzstāšanās reizē minēja – par nepilsoņiem, krievu valodas statusu un līdzīgiem jautājumiem. Un šajos jautājumos “Saskaņas Centrs” ir vienmēr balsojis vienādi ar PCTVL, bet pats nekad nav iesniedzis šos priekšlikumus. Taču šodien, ja mani atmiņa neviļ, divu Saeimu laikā pirmo reizi šie balsojumi atšķīrās! Tas bija tad, kad skatījām grozījumus Saeimas kārtības rullī. Buzajeva kungs bija ierosinājis, ka turpmāk lietas Saeimā varētu skatīt arī svešvalodā – jebkurā; nu, ar to viņš acīmredzot domāja krievu valodu. Tad nu paldies “Saskaņas Centram”, kas šoreiz vienprātīgi noraidīja šo priekšlikumu!

Godātie radioklausītāji, jūs varat tikai minēt, kāpēc “Saskaņas Centrs” šādi rīkojās.

Paldies par uzmanību.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vispirms vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. “Saskaņas Centrs” neatbalsta piedāvātās izmaiņas premjera padomnieku, kā arī ministru, valsts konsultatīvo amatpersonu un darbinieku atalgojumos, jo grozījumi paredz, ka krīzes apstākļos daļai amatpersonu atalgojums var palielināties vidēji par 500 latiem. Līdz pašreizējās valdības darba un Saeimas sasaukuma beigām atlikušas tikai nepilnas trīs nedēļas, un tās ir pēdējā mirklī izdarītas izmaiņas, un “Saskaņas Centram” šīs izmaiņas nav pieņemamas, it īpaši ņemot vērā to, ka grozījumi tika pieņemti steidzamības kārtā. Diemžēl Saeimas vairākums, neskatoties uz “Saskaņas Centra” iebildumiem, nobalsoja par šādām izmaiņām.

Liels prieks par to, ka tika atbalstīts “Saskaņas Centra” priekšlikums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Proti, mēs ierosinājām atgriezties pie spēkā esošās redakcijas šajā likumā, un mums ir izdevies panākt to, ko mēs vēlamies. Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks vēl aizvien, joprojām, nav tiesīgs un nebūs tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai un dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei, piemēram, parādu segšanai.

Proti, mēs esam pārliecināti, ka tiem cilvēkiem, kuri godīgi maksā par komunālajiem pakalpojumiem, nav jāapmaksā kaimiņu parādi, piemēram, par siltumu.

Un visbeidzot gribu uzsvērt, ka šodien tika izskatīts lēmuma projekts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO vadītajā operācijā Afganistānā. Aizsardzības ministrs Lieģis ierosināja pagarināt līdz 2011.gada 13.oktobrim termiņu mūsu karavīru dalībai minētajā operācijā. Saeimas vairākums atbalstīja šādu lēmuma projektu, bet frakcija “Saskaņas Centrs” uzskata, ka situācijā, kad Saeimā nav iesniegts nākamā gada valsts budžeta projekts, nav iespējams pagarināt mūsu karavīru dalību NATO vadītajā operācijā. Jau šobrīd nav skaidrs un nav zināms, kā tiks konsolidēts nākamā gada valsts budžets, un sakarā ar to var rasties situācija, ka arī Aizsardzības ministrijas budžets 2011.gadā tiks būtiski samazināts un Latvijas valstij nebūs līdzekļu karavīru uzturēšanai Afganistānā. Mēs bijām pret mūsu karavīru ieiešanu Afganistānā un esam pret mandāta pagarināšanu, jo uzskatām, ka mums nav jāpiedalās svešos karos. Tas mums izmaksā ļoti, ļoti dārgi.

Paldies par uzmanību.

K.Pētersone
(LPP/LC frakcija):

Jā, mūsu frakcija, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, atbalstīja Latvijas misijas Afganistānā pagarinājumu, jo mēs vienmēr esam iestājušies par solidaritāti starptautiskās drošības jautājumos un saprotam, ka šobrīd izvest karavīrus no Afganistānas būtu pāragri, kaut gan arī to mēs uzskatām par Latvijas mērķi – ātrāk panākt civilrisinājumu Afganistānā.

Taču es nepiekrītu savam kolēģim Šadurskim, kurš uzskata, ka tas bijis šodien galvenais Saeimas sēdes jautājums. Šodien Saeimas sēdē tika skatīti daudzi jautājumi, kas attiecas arī uz Latvijas iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un rūpēm.

Kā pirmo es gribu minēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Es domāju, ka mēs šodien pieņēmām ļoti tehniskus šā likuma grozījumus, kuriem būtībā varētu piekrist. Mēs atrisinājām garāžu īpašnieku problēmas un atbrīvojām viņus no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas. Taču diskusija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā parādīja, ka valdība pilnīgi nav gatava konceptuāli, pēc būtības, risināt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu. Arī šajā garāžu lietā palika nevienlīdzība starp cilvēkiem, kuriem garāža atrodas mājā, zem viena jumta ar dzīvojamām telpām, un tiem cilvēkiem, kuriem garāža ir, tā teikt, brīvstāvoša. Arī tas nav atrisināts no valdības puses. Arī Finanšu ministrija nevarēja mums komisijā piedāvāt loģisku risinājumu. Nav atrisināta pati lietas būtība. Mēs neredzējām arī gatavu piedāvājumu no valdības pārstāvjiem. Ja ēkas, kuras ir pēc savas mantiskās vērtības vienādas, atrodas dažādās vietās, piemēram, Jūrmalā un Krāslavā, tad atšķirība starp nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem ir nevis divas vai trīs, bet 700 reizes. Līdz ar to mēs uzskatām, ka, nākamo budžetu pieņemot, nevar redzēt nekustamā īpašuma nodoklī vienkārši tādu naudas avotu, jo šis nodoklis ir vērsts uz to, lai pašvaldības varētu sakārtot savā teritorijā infrastruktūru. Un, kamēr Finanšu ministrija un valdība nesapratīs šā nodokļa pašlaik pretrunīgo situāciju, iedzīvotāji vienkārši nevarēs šo nenormāli paaugstināto nodokli samaksāt nākamgad. Šis jautājums ir jāatrisina pēc būtības.

Otrkārt. Mūsu frakcija nebalsoja par valdošo partiju ierosinājumu atcelt algu ierobežojumus Ministru prezidenta un ministru padomniekiem, jo uzskatām, ka valdību veidojošajām partijām, it sevišķi “Pilsoniskajai Savienībai”, ir dubultstandarti attieksmē pret amatpersonu atalgojumu – atkarībā no tā, kuras partijas pārstāvji šos amatus ieņem. Mums tas nav pieņemams. Mēs atbalstītu to, ka padomniekiem ir jāsaņem cienīgs atalgojums par savu ieguldījumu, bet nevar būt tā, ka, ja strādā vienas partijas pārstāvis par premjerministru, tad tie padomnieki ir slikti, bet, kad nāk pašu cilvēki strādāt par padomniekiem, tad pēkšņi viņi ir pelnījuši šo algu. Tas mums galīgi nav pieņemami.

Treškārt. Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti bija iesnieguši izskatīšanai Saeimā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādē”, jo Saeima nesen apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju laikposmam līdz 2030.gadam, un tur bija definēti konkrēti ilgtermiņa mērķi. Saeima lēma arī par vairākiem uzdevumiem valdībai un Ministru prezidentam, un pats būtiskākais no šiem uzdevumiem bija tas, ka tūlīt ir jāuzsāk darbs pie nākamā perioda – no 2014.gada līdz 2020.gadam – plānošanas. Ir jāuzsāk darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes. Kopš Saeimas lēmuma ir pagājuši trīs mēneši. Diemžēl valdība nav uzdevusi nevienai no savām ministrijām uzdevumu uzsākt darbu. Un nav arī zināms, kas būs valdības partneri no nevalstiskā sektora, no ekspertiem, strādājot pie šā plāna. Tas, ka šobrīd ir pēcvēlēšanu periods un nav vēl sanākusi jaunā valdība, nav nekāds attaisnojums, jo kompetenti cilvēki, eksperti, nevalstiskais sektors jau sen varēja kopā ar ierēdniecību šā plāna aprises veidot. Vismaz varēja uzsākt sagatavošanas darbus. Līdz ar to mēs ceram, ka šis pieprasījums tiks izskatīts pēc būtības un atbalstīts.

M.Grīnblats
(Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā tika skatīti daudzu likumu grozījumi, daudzi likumprojekti tika pieņemti otrajā vai trešajā, galīgajā, lasījumā. Saeimas komisijas sadarbībā ar valdību aizpilda tos trūkumus, kuri tiek pamanīti vienā vai otrā lietā un kuru novēršana ir ļoti svarīga, lai nākamajai Saeimai un valdībai nebūtu problēmu strādāt.

Šobrīd notiek darbs pie deklarācijas gatavošanas jaunajai valdībai. Piedalās tikai trīs partijas – partiju apvienība “Vienotība”, ZZS un Nacionālā apvienība VL!– TB/LNNK. Neviena cita partija tur nepiedalās. Tajā pašā laikā gan no Valsts prezidenta aprindu, gan no citu puses izskan ziņas par to, ka tiek meklēti modeļi četru partiju veidotai valdībai, kurā būtu arī “Saskaņas Centrs” (vienalga, vai tas ir modelis “4” vai “2+2”), uzskatot, ka 92 deputātu atbalstīta valdība, kas būtu neredzēti plaša, būtu tas labākais variants. Tajā pašā laikā arī Valsts prezidents ir runājis par kritērijiem premjera izvēlei un par kritērijiem attiecībā uz to, kas var būt vai nevar būt valdībā; piemin, ka ir gan sociālekonomiskā politika, gan pēctecība ar iepriekšējo valdību, gan prognozējamība, gan arī ārpolitiskā un drošības politikas orientācija.

Šodien bija ļoti laba iespēja par to pārliecināties jautājumā par termiņa pagarināšanu uz vienu gadu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā. Kā balsoja bieži pieminētais “Saskaņas Centrs”, kas tiek uzskatīts par it kā potenciālu partneri jaunajā valdībā? Gandrīz visi viņi balsoja “pret”, daži vispār nebalsoja! Tā ka te nu viņi parādīja, ka viņu ārpolitiskā orientācija ar negatīvu attieksmi pret Latvijas dalību NATO, kas ir ļoti labi saprotama un ir vajadzīga, paliek spēkā. Tātad jautājums par to, vai “Saskaņas Centru” iekļaus šādā prorietumnieciski orientētā valdībā vai ne, atrisinās pats no sevis: viņi ar šo balsojumu apliecināja, ka viņi tur neiekļaujas. Es domāju, ka nu šīs diskusijas jeb spekulācijas par to, vai “Saskaņas Centrs” var vai nevar būt valdībā, būs beigušās.

Paldies par uzmanību.

J.Strazdiņš
(ZZS frakcija):

Es izmantošu iespēju: tā kā es pirmo reizi uzstājos “Frakciju viedokļos” pēc vēlēšanām, gribu izteikt lielu paldies rīdziniekiem, kas aktīvi piedalījās vēlēšanās un atdeva balsis par ZZS. Tas ir liels gods mums un liela uzticēšanās, un mēs centīsimies to attaisnot.

Arī šodien Saeimā bija ļoti saspringts darbs. Mēs beidzām darbu pie daudziem likumprojektiem, lai tie nepaliktu uz nākamo sasaukumu. Starp šodien izskatītajiem likumprojektiem, es domāju, ļoti svarīgs ir viens likumprojekts, kas skar tieši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Likumā ir veiktas dažas korekcijas, kas skar kārtību, kādā kultūras pieminekļi atsavināmi, ja tie netiek pietiekami labi uzturēti. Turklāt pašvaldībām būs vairāk iespēju piedalīties kultūras pieminekļu saglabāšanā un uzraudzīšanā.

Mūsu frakcijā vakar bija ļoti nopietna diena: mēs apspriedām to, kā mēs balsosim par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā. Jau priekšvēlēšanu laikā mūsu apvienība bija aicinājusi uz ātrāku mūsu karaspēka izvešanu no Afganistānas. Un tāpēc bija diskusija, kuras galarezultāts bija tas, ka mēs tomēr nolēmām, ka situācijā, kāda ir pašreiz, mēs pagaidām vēl piekrītam viņu saglabāšanai tur. Un esam apmierināti ar to, ka ir sākusies iepirkuma procedūra NATO karaspēka vajadzībām arī no Latvijas puses. Sākas arī pirmie finansiālie ieguvumi – tranzīts kara materiālu vešanai cauri Latvijai uz Afganistānu; tas arī mums ir izdevīgs. Tā ka mums jāievēro šis kolektīvās aizsardzības princips! Un tāpēc mēs nolēmām attiecībā uz termiņa pagarināšanu nobalsot šodien “par”.

Tā ka tas ir mūsu lēmums, un mēs paliekam uzticīgi šiem principiem, šai kolektīvajai aizsardzībai un Latvijas drošībai.

Mēs lēmām arī par budžeta jautājumiem. Vakar mums bija arī ļoti gara saruna par to, ko darīt ar budžeta konsolidāciju, kā saglabāt pensijas mūsu pensionāriem, kā neizmainīt neapliekamo minimumu pensijām. Tika apspriests jautājums par budžeta deficīta procentuālo lielumu un par iespējamām sarunām ar aizdevējiem, lai risinātu šos jautājumus un lai nenotiktu tālāka ekonomikas “saspiešana”, jo tad mēs nekad nevarēsim atgūties, nekad nespēsim nākotnē šos parādus atmaksāt.

Tā kā jautājumi ir ļoti būtiski, mēs turpināsim strādāt arī budžeta sakarā. Uzskatām, ka jaunajai valdībai tas būs ļoti grūts uzdevums – sastādīt nākamā gada budžetu, un ņemsim aktīvu dalību budžeta veidošanā.

Paldies par uzmanību.

M.Lasmanis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē deputāti izskatīja vairāk nekā 40 likumprojektus un bija diezgan asas un vētrainas debates dažādos jautājumos.

Mēģināšu akcentēt divus no svarīgākajiem, kas, pēc mūsu frakcijas ieskatiem, būtu sīkāk komentējami.

Prioritārais jautājums šodien, kā jau daudzi kolēģi uzsvēra, bija termiņa pagarināšana mūsu karavīru dalībai Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā Afganistānā. Tas ir būtiski mūsu dalībai NATO. Mūsu saistības, kas mums ir uzliktas, mēs gribam pildīt, lai būtu līdztiesīgi partneri NATO aliansē.

Tās ir ne tikai saistības un drošība mums; tās būtībā ir iespējas arī mūsu valstij. Tās šobrīd izpaužas kravu plūsmās caur Latvijas ostām, un būtībā rodas papildus jaunas darba vietas Latvijas loģistikas kompānijām. Tā ka netieši arī brīvības cīņas Afganistānā ir iemesls papildu darba vietu izveidei Latvijas teritorijā.

Es gribētu atspēkot tos argumentus, ko izteica kolēģis no “Saskaņas Centra”, – ka esot pāragri dots šis mandāts, jo mēs nezinām nākamā gada budžetu. Bet ir jāapzinās, ka dalība misijā Afganistānā ir viena no ārpolitikas prioritātēm. Es domāju, ka pilnīgi nevajadzētu būt panikai un nav pamata runāt par to, ka nepietiek līdzekļu šo karavīru uzturēšanai Afganistānā. Izskatot arī 2011.gada budžetu, prioritātes ārpolitikā būs vienas no noteicošākajām, kas noteikti saglabāsies. Tā ka nav pamata tādiem argumentiem.

Otra lieta, ko gribētos akcentēt, bija grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tur tika novērsts būtisks, teiksim tā, dialoga brāķis, kas bija radies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kas bija ierosinājusi grozījumus, ka situācijās, kad pašvaldības, kas ir dzīvojamo māju apsaimniekotājas, nespēj tikt galā ar parādniekiem, kuri nevar pilnībā samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, ir tiesības izlietot naudiņu no uzkrājumiem, ko veikuši godprātīgie komunālo maksājumu veicēji – iedzīvotāji un dzīvokļu īpašnieki. Paldies Dievam, mums šodien izdevās to novērst. Komisija nākusi pie veselā saprāta un apskaidrības, ka nedrīkst godīgie un apzinīgie ēku un dzīvokļu īpašnieki maksāt par tiem, kas ir negodīgāki vai nespēj atļauties dzīvot šajos īpašumos.

Tā ka būtībā visiem, kas bija satraukušies par to, ka šos dzīvokļu īpašnieku uzkrāto fondu līdzekļus varēs bez viņu piekrišanas izlietot arī citu dzīvokļu īpašnieku parādu segšanai, varu darīt zināmu, ka ir novērstas šā likuma panta izmaiņas. Tātad pēc būtības uztraukumam nav pamata! Un ir jāmeklē citi jauni risinājumi pašvaldībām, kā segt tos radušos komunālo maksājumu parādus, kas ir radušies dēļ citiem, negodprātīgākiem, dzīvokļu īpašniekiem.

Nu, tie būtu īsumā tie aktuālie jautājumi, ko frakcija “Jaunais laiks” gribēja šodien uzsvērt raidījumā “Frakciju viedokļi”.

Paldies par uzmanību.