Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas plenārsēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti vairāki grozījumi plenārsēdes darba kārtībā. Izskatīsim tos ienākšanas secībā.

Desmit Tautas partijas frakcijas deputāti lūdz mainīt Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtību un izslēgt 1.punktu — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā". Vai kāds vēlas runāt par vai pret?

Māris Vītols — Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols

(TP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas deputāti! Šī likuma izskatīšana ir ļoti cieši saistīta ar šī gada valsts budžeta likuma izskatīšanu. Un loģiski būtu, tā kā šī likuma izpilde ir atkarīga no finansējuma, kas tam paredzēts šī gada valsts budžeta likumā, šo likumu skatīt pēc valsts budžeta likuma izskatīšanas, tajā brīdī, kad ir pilnīgi skaidrs, kāds finansējums ir nodrošināts šī likuma izpildei, kā tas ir ar Kultūrkapitāla fonda likumu. Tāpēc mēs ierosinām šādu secību vispirms skatīt, runāt par finansējumu, kādu ir jānodrošina atbilstoši šim likumam, un pēc tam skatīt šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešama balsošana? Lūdzu, vārds Ivaram Godmanim.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Es domāju, ka deputāti perfekti saprot, ja 25.februārī mēs pieņemam budžetu, tad neatkarīgi no tā, vai mēs atveram šodien vai neatveram šo likumu, mēs vienalga, nevaram izdarīt izmaiņas tādā veidā, ka beidzamo izmaiņu veikšana būtu saistīta ar budžeta pieņemšanas datumu. Un tie, kas ir šeit sēdējuši ilgāku laiku, perfekti to zina. Tāpēc es neredzu nekādu pamatu, kāpēc mums būtu tas jāatliek. Neba jau lai sasteigtu šo jautājumu, bet lai praktiski otrādi rīkotos, lai saprastu, ka naudas ziņā šis likumprojekts no finansiālā viedokļa ne tikai 1999.gadā, bet arī 2000.gadā ir vislielākais. Un tāpēc es domāju, ka, atverot šo likumu, savlaicīgi varētu sākt strādāt pie vairākiem jautājumiem. Ļoti konceptuāli apskatīt 59.pantu, ko nozīmē, lūk, šis skolotāju algu paaugstinājums no 2000.gada 1.janvāra, apskatīt jautājumus, kas saistās ar tā saucamajiem līdzekļiem skolām, kuras ir plānots, ja nemaldos, vienā no pantiem atsevišķi uzskaitīt. Vesela virkne jautājumu ir šeit. Par cik budžeta grozījumos attiecībā par 4.pantu ir iestrādāta pusotra miljona summa, un vairāk valdība arī nevarēs iestrādāt un neatkāpsies ne par vienu latu, vismaz uz 1999.gadu. Tādā gadījumā es neredzu iemeslu, kāpēc būtu tagad jāizslēdz šis jautājums. Mēs vienalga, nevaram paspēt pieņemt šo likumu līdz budžeta pieņemšanai. Kāpēc vilcināt? Es ierosinu tomēr uzsākt šo darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — izslēgt no dienas kārtības darba kārtības 1.punktu — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 38, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtību, un iekļaut lēmuma projekta "Par 1999.gada budžeta likumprojekta paketi" izskatīšanu aiz darba kārtības 13.punkta — lēmuma projekta "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu" izskatīšanas. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies!

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā""" tūlīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Iebildumu nav. Paldies!

Desmit Saeimas deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Andreja Klementjeva ievēlēšanu Revīzijas komisijā" sadaļā par amatpersonām. Nav iebildumu?

Pieci deputāti lūdz atsaukt 18.februāra plenārsēdes darba kārtībā iekļauto 9., 10. un 11. darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Godātie kolēģi! Tā kā parakstījuši šo te iesniegumu ir pieci deputāti, bet iesnieguši ir 12 deputāti, šie te likumprojekti paliek dienas kārtībā.

7.Saeimas "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti Jānis Vētra un Romualds Ražuks atsauc savus parakstus 18.februāra sēdes darba kārtības likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem" — darba kārtības 7.punkts, un "Grozījumi likumā "Ārstniecības likums"" — darba kārtības 8.punkts. Tātad šie jautājumi šodien nav izskatāmi.

Sākam izskatīt dienas kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais finansu ministr! Es aicinu pieiet šim jautājumam ļoti konstruktīvi, bez nekādām varbūt politiskiem zemtekstiem. Ja mēs pieietu šim jautājumam par mērķdotācijām principiāli, tad, protams, ja Izglītības likums paredz obligātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācību, tad arī valstij būtu jāgarantē šis minimālais obligātais finansiālais nodrošinājums. Tieši valstij mērķdotāciju veidā, jo, ja valsts kaut ko obligāti prasa, tad arī obligāti vajadzētu šo finansējumu garantēt. Bet cienījamais finansu ministr!

Es domāju, ka šis ir viens no tiem jautājumiem, kur opozīcija varētu konstruktīvi vienoties ar pozīciju, tajā skaitā arī ar finansu ministru, jo, protams, pats svarīgākais ir nevis tas, kā šī nauda tiek izmaksāta, vai caur pašvaldībām, vai tiek izmaksāta mērķdotāciju veidā, bet svarīgi ir, lai šo naudu vispār saņemtu, lai šie piecgadīgie un sešgadīgie bērni saņemtu pietiekamu finansējumu, lai viņus sagatavotu skolai. Un tiešām gadījumā, ja Saeima atbalstīs, un man ir tāda pārliecība, ka Saeima atbalstīs vismaz to pašu minimālāko prasību, ko prasa arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai varētu ar 1.septembri uzsākt šo bērnu apmācību, ka ir vajadzīgs šis pusotrs miljons. Un cik man ir zināms, tad arī finansu ministrs šobrīd piekrīt tādai pieejai. Ja mums būs tās garantijas, ka Saeima būs, apspriežot budžetu, nobalsojusi par šiem 1,5 miljoniem, jo simtprocentīgi garantēts tas būs tikai tad, kad Saeima būs nobalsojusi, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas balsojums vēl nav saistošs, saistošs būs Saeimas balsojums, tad, kad tiešām Saeima būs nobalsojusi par šiem 1,5 miljoniem, es domāju, ka būs arī iespējams varbūt konceptuāli vienoties tikai par šo vienīgo izmaiņu likumā. Bet tikai tādā gadījumā, kad Saeima nobalsos.

Es gribu izteikt zināmā mērā arī atzinību valdībai par to, ka valdība ir stipri sašaurinājusi savas prasības izmaiņām Izglītības likumā, jo sākotnēji tika iesniegtas daudz radikālākas prasības, kas absolūti neapmierināja ne izglītības darbiniekus, ne opozīcijas frakciju, ne arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Un es domāju, es ceru, ka par šīm konkrētajām izmaiņām mēs varēsim, vienoties pēc balsojuma budžetā. Tāpēc es šobrīd aicinu balsot "pret" un atgriezties pie šī jautājuma, kad būs budžetā nobalsots šis garantētais minimums, lai šie piecgadīgie un sešgadīgie bērni varētu šo pirmsskolas izglītību iegūt. Rīkosimies konstruktīvi!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija pēc diezgan karstām debatēm, meklējot kompromisu, nolēma, ka varētu pie zināmiem nosacījumiem arī atvērt šo likumu. Un šie nosacījumi ir ļoti vienkārši. Mēs vēlamies, lai likuma izmaiņu pieņemšanā tiktu ievērotas tās saistības, ko mēs esam apņēmušies ievērot ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Katrā ziņā Sociāldemokrātu frakcijas deputāti to ir stingri un nelokāmi apņēmušies. Atkārtosim — tās jau ir daļa no tām prasībām, kas jau ir īstenotas budžeta projektā, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai 1999.gadā — pusotru miljonu latu, tātad tas ir pirmsskolas izglītībai piecu, sešu gadu veciem bērniem no valsts budžeta. Otrs jautājums ir mērķdotācijas bērnudārzu pedagogu darba samaksai no 1999.gada 1.septembra 50% apmērā no valsts budžeta, tas ir aptuveni 1,8 miljoni latu, un atlikušajā daļā tātad ir 50% no pašvaldību budžetiem. Kā arī 1999.gada jūlijā, kad būs budžeta grozījumi, valsts ieņēmumu daļu pārpildot, mums tāda pārliecība ir ka, kā vienu no prioritātēm virzīt aptuveni 300 tūkstošus latu valsts profesoru darba samaksai. Tātad tāda ir sociāldemokrātu nostāja. Vai mums pašreiz ir īpaša vēlēšanās atvērt šo likumu? Nav šīs vēlēšanās. Bet mums nav arī bailes atvērt šo likumu. Es esmu pārliecināts, ka Saeimas partijas, koalīcijas, sociāldemokrāti, opozīcijas partijas parādīs savu nostāju, stabilitāti. Un, ja tomēr šāda stabilitāte nebūs šajās nostājās, tad šo likumu var atvērt tik un tā jebkurā plenārsēdē arī bez sociāldemokrātu balsīm.

Kāda ir šīs mūsu nostājas novitāte šodien Izglītības likuma jautājumā? Vai mēs ar kaut ko atšķiramies pēc satura vai formas? Nē, sociāldemokrāti nav atkāpušies ne no satura, ne no formas. Jautājums ir vienīgi par metodi, kad un kā īstenot. Man liekas, ka nevienam Saeimas deputātam nav tādas pārliecības, ka šis likums agrāk vai vēlāk nebūtu bijis jāatver. Tas būtu bijis jāatver un atsevišķi grozījumi jāveic. Tas ir skaidrs. Tikai nedrīkst šo grozījumu pieņemšanā zaudēt izglītības darbinieku intereses, pamatintereses.

Nākamais jautājums ir sekojošais — vai mēs, sociāldemokrāti, pašreiz esam vienojušies ar koalīcijas partijām? Nē, mēs katrs palikām pie sava viedokļa. Un tad ir vienkāršs jautājums — kas tad ir noticis? Mēs, sociāldemokrāti, vismaz esam sameklējuši, noteikuši šīs kompromisa robežas ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas būtu pieņemamas, kaut arī tās neapmierina visus, un ir ļoti nopietnas prasības. Un mēs, protams, apzināmies, ka budžets nav no gumijas un kompromiss būs nepieciešams.

Otrkārt. Vakar vēlā pēcpusdienā sociāldemokrāti saskaņoja viedokļus Koalīcijas padomē ar koalīcijas partijām. Gan "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, gan "Latvijas ceļa" politiķi piekrita, ka var atvērt likumu, un, ja grozījumi sociāldemokrātiem nebūs pieņemami, un mūsu prasības ir zināmas, tad mēs varam to neatbalstīt ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Jaunā partija arī neiebilda pret šo nostāju. Tātad mēs šo saskaņojuma viedokli veicām un uzskatām, ka varam arī iesniegt savus priekšlikumus un neatbalstīt likumu otrajā un trešajā lasījumā, ja tas mūs neapmierina. Tātad principā runa ir par rīcības modeli, kurš tika saskaņots, kā mēģināt atrast šīs kompromisa robežas un vienam otru labāk pārliecināt tā, lai nezaudētu izglītības darbinieku pamatintereses. Un vēl. Sociāldemokrāti katrā ziņā iesniegs savu alternatīvu likumprojektu, tātad savus grozījumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" nodošanu komisijai. Lūdzu balsosim! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 54, pret — 39, atturas — nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" , kuru iesniedzis Ministru kabinets, nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Deņisova, Sokolovska, Plinera, Golubova un Rastopirkina iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt nodošanai komisijai šādu iemeslu dēļ. Vispirms nav Finansu ministrijas atzinuma, cik tas viss maksās. Šis likums paredz bezmaksas medicīnisko aprūpi, kā arī atvieglojumus sabiedriskajā transportā un nodokļu maksāšanai šīs tā saucamās antihitleriskās koalīcijas cīnītāju dalībniekiem. Otrkārt. Šeit ir paredzēts, ka valsts piešķir šīm organizācijām nepieciešamās telpas un visādu citādu palīdzību. Treškārt. Šis likumprojekts nav juridiski korekts un ir pretrunā ar agrāk pieņemtajiem Augstākās padomes un Saeimas dokumentiem. Tajā skaitā ar Augstākās padomes 4.maija Deklarāciju un arī 6.Saeimas deklarāciju "Par Latvijas okupāciju".

Man ir jāpateicas šā likumprojekta autoriem par to, ka viņi kautrīgi tagad nesaucas Lielā tēvijas kara dalībnieki, kā tika pieņemts padomju okupācijas laikā, bet par antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem. Nu, paldies kaut vai par šo! Tikai neaizmirsīsim vienu lietu, ka Otrais pasaules karš tapa PSRS un Vācijas savstarpējo nesaskaņu rezultātā. Kā pamats tam bija Molotova—Ribentropa pakts, kura 60.gadadienu mēs šogad svinēsim jeb atzīmēsim.

Pie tam ir skaidri pierādīts Suvorova grāmatā "Ledlauzis", kurš bija PSRS ģenerālštāba galvenās izlūkošanas pārvaldes rezidents, ka PSRS taisījās uzbrukt pirmā hitleriskajai Vācijai. Un, ja mēs skatāmies no vēsturiskā viedokļa, tad tā saucamās antihitleriskās koalīcijas viena dalībnieka loma pēc Otrā pasaules kara bija tāda, ka viņi neatnesa atšķirībā no citām šīs koalīcijas dalībniecēm brīvību valstīm.

Mēs tapām okupēti otrreiz. Visās Austrumeiropas valstīs tika iedibināti komunistiskie režīmi. Un, ja mēs atceramies 1952.gada Berlīnes sacelšanos, Ungārijas revolūciju 1956.gadā, Prāgas pavasari 1968.gadā, tad tur tautas brīvības centieni tika apspiesti ar tanku palīdzību un prasīja neskaitāmus upurus.

Vispār ir ļoti savādi, ka pēdējā laikā parādās mēģinājumi izskaistināt pēcpadomju okupācijas režīmu. Viens no labākajiem piemēriem šai tendencei ir Gilmana atklātā vēstule Valsts prezidentam Ulmanim un Ministru prezidentam Krištopanam, kuru principā var uzskatīt par atklātu un cinisku ņirgāšanos, kurš saka, ka Sibīrijā izsūtītie cilvēki gandrīz vai dzīvoja ļoti labos apstākļos, jo, redziet, kas par lietu, ka bija sievietēm iespējas dzemdēt, ka viņas nebija tiktāl novārdzinātas, ka tiešām viņām šī fizioloģiskā funkcija bija saglabājusies, kurš gremdējas atmiņās par skaisti pavadīto laiku Sibīrijā.

Man gribētos prasīt šim cilvēkam un es ceru, ka Krištopans un Ulmanis viņam atbildēs, vai viņš ir iedomājies par tiem tūkstošiem un tūkstošiem bojā gājušajiem cilvēkiem Sibīrijā lēģeros, par nomocītajiem čekas kambaros? Tāpat šī persona saka, ka Latvijas brīvvalsts laikā Latvijā bija alu laikmeta nacionālisms, krieviski tas skan "peščernij nacionaļizm". Es nezinu, cik ilgi mēs cietīsim, ka Latvijas valstī notiek šādas lietas, un cik ilgi mēs nedosim viņiem kārtīgu pretsparu. Tas vispār ir kaut kas prātam neaptverams. Rietumvalstīs bijušos nacistus soda, bet pie mums šādi klaji komunistu aizstāvji var brīvi publicēties, un principā nekādas reakcijas nav no valsts varas iestāžu puses. Viņi var brīvi staigāt pa Saeimu, viņi var brīvi izteikt savas domas, aģitēt un tā tālāk. Tas ir kaut kas neiedomājams.

Ziniet, man tiešām ir jāpiekrīt Žirinovskim, lai gan es viņu ne sevišķi cienu, jo es pazīstu viņu personīgi, bet vienā es viņam varu piekrist, ka šie komunistiskās ideoloģijas aizstāvji un propagandētāji ir nepārtraukti jāiznīcina, jāiznīcina un vēlreiz jāiznīcina! Viņa vārdi bija: "Dušitj, dušitj i ješčo raz dušitj." (Ovācijas.)

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš.

Cienītie kolēģi! Es aicinu jūs šo likumprojektu kā nekaunīgu un cinisku noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

A.Golubovs

(PCTVL).Cienītie kolēģi! Jums katram priekšā ir likumprojekts, ko piedāvā mūsu frakcija. Likumprojekts "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu". Hitleriskais režīms visā pasaulē atzīts Nirnbergā par noziedzīgu režīmu. Šo pašu viedokli pauda arī Latvijas valsts. Šie veterāni, šie cīnītāji cīnījās nevis kaut kādā Krievijas koalīcijā, tajā pašā koalīcijā bija arī tādas lielvalstis kā Amerika un Lielbritānija. Tur tādus cīnītājus ciena. Pašreiz mūsu Valsts prezidents grib panākt saskaņu mūsu valstī. Tāpēc tas būtu labas gribas žests no mūsu Saeimas, ja mēs pieņemtu šo likumprojektu un nodotu to komisijām, varbūt dot šiem cīnītājiem šo statusu. Viņu nav daudz. Jo īpaši šis likums vajadzīgs vēl tāpēc, ka šis gads visā pasaulē atzīts par veco ļaužu gadu. Tāpēc sūtīsim šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 49, atturas — 28. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis astoņu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātu iesniegumu: "Atsaucam savus parakstus likumprojektiem darba kārtības 9., 10. un 11. punktam". Līdz ar to šie jautājumi šodien nav izskatāmi.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā ir jālemj par lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu, bet pirms tam 10 deputāti ir iesnieguši saskaņā ar Kārtības ruļļa 93.pantu ierosinājumu atcelt steidzamību Saeimas 18.februāra sēdē otrajā lasījumā izskatāmajam likumprojektam "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība atcelta.

Tālāk — lēmuma projekts — par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai". Pagarināt līdz šā gada 26. februārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu.

Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izdarīt Saeimas šā gada 18. februāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Deputātiem iebildumu nav? Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par L.Zutes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt! Godatie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi materiālus no Latvijas Tieslietu ministrijas par Valkas rajona tiesas tiesneses Lidijas Zutes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija atbalsta apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par šo lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Juridiskā komisija saņēmusi no Tieslietu ministrijas materiālus vēl par četriem tiesnešiem. Tātad Tieslietu ministrija iesaka Intaru Bisteru iecelt par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi . Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Intara Bistera iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka iecelt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi . Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Aijas Orniņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka iecelt Juri Siliņu par Jelgavas tiesas tiesnesi . Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Jura Siliņa, iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka iecelt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi , un Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par Sarmītes Vamžas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par 1999. gada budžeta likumprojekta paketi" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Budžeta un finansu komisija, saņemot budžeta likumprojekta paketi, ir izskatījusi vispār visus pavadošos likumprojektus, izņemot šo, un Budžeta un finansu komisija arī saņēma, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Ministru prezidenta vēstuli, kurā bija Kabineta lēmums par šī likumprojekta izņemšanu no budžeta pavadošās likumdošanas paketes. Budžeta komisija šādu lēmumu pieņēma un iesniedza šo lēmuma projektu šeit Saeimā. Man būtu lūgums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmuma projektu, un līdz ar to mums nebūtu juridisku šķēršļu nākamnedēļ izskatīt Budžeta likumu, kuru gaida visa sabiedrība, jo ir jau faktiski februāra beigas . Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Saeimas lēmuma projektu — izslēgt no budžeta likumprojekta paketes likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Andreja Klementjeva ievēlēšanu Revīzijas komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 354, otrais lasījums. Šajā dokumentā ir apkopoti otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Pirmais priekšlikums atrodas likumprojekta priekšpēdējā lappusītē, šo priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, argumentējot tā, ka, pieņemot lēmumu katrā konkrētā uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas komisija pati brīvi varētu noteikt, kā izpirkt šīs akcijas — vai par sertifikātiem, vai par naudu. Līdzšinējā spēkā esošajā likumā bija noteikts, ka sertifikātu izmantošanas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50% no privatizējamā objekta. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es sāku savas runas otro daļu kā šī iesnieguma aizstāve personīgi, nevis kā komisijas pārstāve. Es esmu rūpīgi iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju un esmu noskaidrojusi, ka fizisko personu kontos 1. decembrī ir atlikuši 3,5 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, tas ir, 57% no visiem piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Ja mēs pareizinām šo summu ar 28 latiem, kas ir viena sertifikāta nomināla vērtība, tad iznāktu, ka, ieguldot privatizācijā šos serifikātus lielo uzņēmumu privatizācijā, varētu iedzīvotāji, fiziskās personas izmantot līdzekļus par 98 miljoniem latu.

Mani māc šaubas, vai, privatizējot lielos uzņēmus, kā "Latvijas kuģniecība", un tagad arī jau ir iesākts izstrādāt "Latvenergo" privatizācijas projektu, vispār tiks pieļauta iespēja iegādāties šīs akcijas plašā piedāvājumā par sertifikātiem. Tāpēc es savā priekšlikumā esmu ierosinājusi, ka vismaz 20 procentu apmērā no privatizējamā objekta vērtības būtu jāatļauj izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Jūs visi, cienījamie deputāti, ziniet šo lielo pieprasījumu, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti pašlaik tiek uzpirkti par vidējo cenu mēnesī — novembrī par 1,58 Ls un pirms tam par 1,93 Ls. Tātad par nieka naudu, un cilvēki nav apmierināti, ka šos īpašuma kompensācijas sertifikātus praktiski nav iespējams izlietot. Kompensācijas sertifikātu pielietošanas termiņš privatizācijā beidzas 2000. gadā. Tātad, beidzoties šim gadam, beigsies arī sertifikātu izmantošanas termiņš. Kur cilvēki lai liek šos sertifikātus? Es domāju, ka mēs izdarītu deputātu cienīgu soli, nosakot šodien, ka ne mazāk par 20% no privatizējamā objekta vērtības būtu noteikti privatizējami par šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Es pieļauju, ka nākamajā lasījumā, izskatot šo likumprojektu, varētu būt runa — vai 20% apmērā, vai 30%, vai 50% apmērā jāļauj izpirkt uzņēmuma akcijas par sertifikātiem, par to vēl varētu diskutēt. Varbūt ir tomēr jānosaka arī kāda īpaša norma šajā gadījumā, kas pieļautu arī parasto, nodzīvoto gadu sertifikātu izmantošanu, bet atstumt cilvēkus no lielo uzņēmumu privatizācijas par sertifikātiem, manuprāt, nav godīgi. Tāpēc es lūdzu plenārsēdi atbalstīt priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī TB/LNNK frakcija.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka ir jāatbalsta komisijas priekšlikums tā elementārā iemesla dēļ, ka noteikt matemātiskas proporcijas ir ārkārtīgi grūti. Ja mēs skatīsimies atpakaļ, kā vispār notika privatizācija, tajā skaitā arī lielajos objektos, tādos kā "Lavijas gāze", un es varētu nosaukt vēl vienu otru, tur nekad iezīmētās proporcijas nav tikušas ievērotas. Tajā pašā laikā liels skaits sertifikātu ir tikuši atprečoti. Es domāju, ka, ja mēs noliksim kaut kādas precīzas matemātiskas robežas vai apakšējo minimumu, mēs it kā būsim priecīgi par to, ka varam to izpildīt. Taču ņemsim vērā vienu citu lietu — katrā uzņēmumā ir sava situācija, un ir ārkārtīgi atšķirīgas lietas, kuriem uzņēmumiem ir nepieciešams kapitāls skaidras naudas veidā un kuriem uzņēmumiem tas nav nepieciešams. Jebkurā gadījumā atbildība par to, kā tomēr atprečot visus sertifikātus, ir un paliek valdībai un, neapšaubāmi, arī valdības struktūrai, kas ir Privatizācijas aģentūra. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar līdz šim paredzēto praksi, izskatot jautājumu no uzņēmuma uz uzņēmumu, ir izdevies neuzspiestā veidā privatizāciju realizēt tā, lai liels daudzums sertifikātu būtu atprečoti. Pretējā gadījumā, ja mēs iesim pēc iezīmētas shēmas, mums var būt situācija, ka daudzos uznēmumos mēs vienkārši liegsim tieša kapitāla pieplūdi privatizācijas pirmajā posmā.

Es domāju, ka vajadzētu šeit atbalstīt komisijas viedokli. Kas attiecas uz kompensācijas sertifikātiem, tad jūs ziniet, ka ir iekļauta budžetā situācija, kur mēs maksājam kompensācijas sertifikātus vismaz lielai daļai atpakaļ. Šajā gadā ir paredzēts 5 miljonus atprečot naudā. Būtu ļoti grūti tagad mainīt sistēmu, jo vienmēr varētu pateikt — nu jā, kāpēc mēs tagad precīzi rīkojamies un kāpēc atpakaļgaitā mēs tā nedarījām?

Es principā domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas viedokli. Nevis tikai tāpēc, ka fiskāla interese ir saņemt naudu no privatizācijas vien, bet arī tāpēc, ka no gadījuma uz gadījumu šis jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, un vienu shēmu šeit uzzīmēt nevar, jo tas daudziem uzņēmumiem varētu traucēt to tālāko attīstību. Un tajā skaitā arī to cilvēku, kas par sertifikātiem iegādāsies akcijas un ieraudzīs, ka šīs akcijas nav vērtas neko. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es lūdzu šo jautājumu izšķirt balsojot, ņemot vērā arī to, ka sertifikāti tika ieviesti tad, kad Augstākās padomes laikā Ministru padomes priekšsēdētājs bija Ivars Godmanis, un šie sertifikāti toreiz tika ieviesti, es domāju, ka šodienas valdībai jāuzņemas atbildība par sertifikātu izmantošanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pirmo deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 61, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. Cienījamie deputāti! Arī 2.priekšlikumu iesniedz Anna Seile, un tā saturs ir šāds: ja jau nepieļauj sertifikātu izmantošanu tādā publiskā piedāvājumā, privatizējot lielos uzņēmumus, tad nedrīkstētu pieļaut arī to, ka šo uzņēmumu vadība drīkst izvēlēties, vai viņa izpērk sev piešķirtās daļas par sertifikātiem vai naudu. Tad visiem ir jābūt vienlīdzīgiem, jo likuma tekstā ir šāda norma, ja, privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai statūtsabiedrību, tiek izmantota vadības privatizācijas metode, uzņēmuma vadībai vai sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem ir tiesības izvēlēties vienu no šī 1.pantā paredzētiem maksāšanas līdzekļiem, tas ir, sertifikāti vai nauda. Uzskatot, ka tā zināmā mērā ir netaisnība pret sabiedrību, komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

A.Seile

. Nākamo priekšlikumu iesniedz Gundars Bērziņš, tas ir redakcionālas dabas priekšlikums, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. 4.priekšlikumu iesniedz deputāts Gundars Bērziņš, un šajā priekšlikumā ir runa par Privatizācijas aģentūras padomes sastāva izmaiņām, un komisijas šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 4. — Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile

. Cienījamie deputāti! Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Seile

. Komisija ierosina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.360, jau Saeimas priekšsēdētāja minēto likumprojektu. Jāteic, ka valdības 81.panta kārtībā izdotajos noteikumos priekšlikumi pa pantiem iesniegti nav. Bet šeit man jāpiebilst, ka komisija pati, caurskatot šo likumprojektu, ir redakcionāli precizējusi pārejas noteikumus un aicina atbalstīt tos otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 14, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns

. Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijas vārdā lūdzu noteikt 23.februāri.

Sēdes vadītājs.

23.februāris. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.112. Komisijā priekšlikumu nav. Ir pāris redakcionāli labojumi. 5.panta otrajā daļā ir redakcionāli labojumi, un es aicinātu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. 14.pantā atkal ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

Tālāk. Pārejas noteikumi arī redakcionāli precizēti. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Un līdz ar to es aicinātu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

M.Lujāns.

Paldies par cienījamā Makarova kunga atbalstu šim likumprojektam! Es aicinātu dot priekšlikumus līdz 23.februārim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.februāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.367. Šie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi, nav saņemts neviens priekšlikums. Ir redakcionāli priekšlikumi, ko ir veikusi Ārlietu komisija un lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret redakcionālajiem priekšlikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

G.Krasts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 22.februāris.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt mazāks kā piecas dienas, tātad 23.februāris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un »ehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK) . Tātad šie noteikumi arī ir iesniegti 81.panta noteiktajā kārtībā. Priekšlikumi nav saņemti, izņēmums ir Ārlietu komisijas redakcionālie labojumi, kuri ir iesniegti un jums redzami tabulās.

Sēdes vadītājs.

Tātad par Ārlietu komisijaas priekšlikumiem par 5.pantu un par noteikumu stāšanos spēkā deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam priekšlikumi netika saņemti, izņemot Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja sagatavotos redakcionālos precizējumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5.pantu un par pārejas noteikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem arī šim likumprojektam priekšlikumi netika saņemti. Izņēmums ir Ārlietu komisijas precizējumi un Juridiskā biroja precizējumi 4.pantam un pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina precizēt 5.pantu un Juridiskais birojs — pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas precizējumiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Gluži kā iepriekšējos visos izskatītajos un jau apstiprinātajos likumprojektos Ārlietu komisija ir veikusi redakcionālus precizējumus 4.pantā un Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slocēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 5.pantu un pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 7.pantu — pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

G.Krasts.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.352 — likumprojekts "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā". Likumprojekts trešajā lasījumam, reģistra nr.26. Trešajam lasījumam 1.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāli precizē dažus vārdus, ieliekot šeit vārdus "Latvijas Republikā".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumam.

L.Muciņš.

Līdz ar to 2.priekšlikumā izņem, jo tad viss likums attiecas uz Latvijas Republiku.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Cilevičs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu, Boriss Cilevičs!

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šis likums ir vajadzīgs ne tāpēc, ka kāds to no mums prasa, bet tāpēc, lai atrisinātu mūsu iekšējās problēmas. Un galvenā ir tā, ka Latvijā šobrīd ir grupa cilvēku, kuru tiesisko statusu nenosaka neviens no esošajiem likumiem. Viņi nav Latvijas pilsoņi, viņi nav likuma "Par bijušās PSRS pilsoņu statusu" subjekti, viņi nav ārvalstnieki, un uz viņiem neattiecas arī likums "Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem". Ko darīt ar šiem cilvēkiem? Principā viņus aiztur Imigrācijas policija, viņi uzturas nelegālo imigrantu uzturēšanās izolatoros, un viņus nav iespējams izraidīt. Es jums gribu nocitēt Olafa Brūvera, Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja, vēstuli Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai. "Cilvēki pavada šādos apstākļos (viņš raksta par ļoti smagiem apstākļiem) nesamērīgi ilgu laiku gadījumos, kad nav reālu iespēju personu izraidīt. Dažreiz pat nav tiesību izraidīt uz citu valsti. Līdz ar to ieslodzītās personas nonāk beztermiņa ieslodzījumā. Teorētiski varam runāt par mūža ieslodzījumu. Un neviena no atbildīgajām amatpersonām nevar pateikt, cik ilgi vēl kādam no ieslodzītajiem būs jāpavada izolācijā."

Kā šīs personas radās? Es varu atsaukties uz Valsts policijas priekšnieka Rekšņas kunga vēstuli, kura šā gada 14.janvārī adresēta Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļāna kungam, kur Rekšņas kungs min vairākus konkrētus piemērus, kā tas veidojās. Dažos gadījumos runa ir tiešām par likuma pārkāpējiem. Bet ļoti daudzos gadījumos cilvēku pašu vaina ir vienīgi varbūt izlaidība vai vispār nekādas vainas nav. Viņi ir apstākļu upuri. Rekšņas kungs raksta, ka vienas šādas personas uzturēšana izmaksā vidēji no 5 līdz 10 latiem dienā. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka nav nekādu iespēju kaut ko citu darīt ar šiem cilvēkiem. Nav iespēju viņus izraidīt. Nemaz nav runa par to, ka jebkurš var atbraukt uz Latviju un pretendēt uz bezvalstnieka statusu. Faktiski tie visi cilvēki palika pagātnē. Un jaunas šādas personas diez vai var būt. Bet ko darīt ar šiem cilvēkiem? Nav skaidrs, nav zināms, cik daudz ir tādu personu. Daži eksperti lēš, ka varētu būt pat daži tūkstoši, jo Imigrācijas policija visu laiku aiztur jaunus un jaunus. Šā likuma otrā lasījuma redakcijā tomēr saglabājas cerība, ka vismaz dažus no šiem gadījumiem varētu atrisināt. Ja mēs pieņemam šos grozījumus, ko piedāvāja komisija, tas skaidri nozīmē, ka arī šis likums neattieksies uz šiem cilvēkiem. Tātad arī turpmāk būs jātur viņi ieslodzījumā, mūža ieslodzījumā, kā raksta Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs, bez jebkādām reālām izredzēm izraidīt viņus uz citām valstīm. Tāpēc es aicinu noraidīt komisijas atbalstīto grozījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

L.Muciņš.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu — šeit izslēgt vārdus "Latvijas Republikā", jo 1.pantā, nosakot šos vārdus "Latvijas Republikā", mēs risinām šo jautājumu tikai mūsu teritorijā un runājam par tām personām, kuras Latvijas valsts atzīst par bezvalstniekiem.

Attiecībā uz šiem cilvēkiem, par ko runāja iepriekšējais deputāts, protams, problēmas pastāv, bet tās nav risināmas tādā veidā, ka viņiem tiek piešķirts bezvalstnieka statuss. Viņiem šīs problēmas ir risināmas — vai nu viņiem ir jāsaņem attiecīgs statuss, kas ir saistīts ar bijušās PSRS pilsoņa statusu, par ko mums ir speciāls likums, vai arī, protams, viņiem ir jādodas uz turieni, uz kurieni viņām ir jādodas, bet viņi to negrib darīt, protams. Un šeit rodas šīs problēmas. Un tajā pašā laikā, protams, māmuļa — Krievija, viņas konstitucionālā tiesa ir atzinusi visas Baltijas valstīs dzīvojošās personas kā personas, kuras pēc būtības ir saņēmušas Krievijas pilsonību, un šeit nekādu problēmu nav, ierodoties Krievijā. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja 2.priekšlikumu — izslēgt 2.panta pirmajā daļā aiz vārda "statusu" vārdus "Latvijas Republikā". Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 14, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

3. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Par 3. un 4.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā deputātiem iebildumu nav. Paldies. (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsošanu par 3.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 36, atturas — 13. 3.priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Deputāti pieprasa balsojumu par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 20, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

5.priekšlikums — redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

6.priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvāja šeit, runājot par bezvalstnieku tiesībām, paplašināt šīs tiesības un atļaut uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušamies ne tikai laulāto, bet savus un laulātā apgādībā esošos bērnus, kā arī savus apgādībā esošos vecākus. Juridiskā komisija neatbalstīja šādu redakciju un norādīja, ka tā redakcija, kas ir šobrīd, tātad iet runa par nepilngadīgajiem bērniem, ir precīzāka un tādā veidā nepaplašina šo personu loku, kuri varētu ierasties šeit pie mums Latvijā. Un mēs piedāvājam atbalstīt šo redakciju 4.panta 2.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 56, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk — 7.priekšlikums.

L.Muciņš.

7.priekšlikums — redakcionāla rakstura precizējums, norādot uz valsts iestādēm. Tas ietver sevī gan pārvaldes, gan valsts varas iestādes.

Sēdes vadītājs.

Par 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav — atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

L.Muciņš.

Aicinu deputātus pieņemt likumu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, vēl ir 8.priekšlikums.

L.Muciņš.

Es atvainojos, 8.priekšlikums. Šeit ir — izslēgt no 5.panta nosaukuma vārdus "vai atņemšanu", jo, grozot pašu tekstu, šī te procedūra nebija pantā paredzēta, tāpēc virsrakstam izslēgts nosaukums.

Sēdes vadītājs.

Par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

Juridiskā biroja 9.priekšlikums — redakcionālais priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš.

Aicinu pieņemt galīgā redakcijā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.56. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 2.februāra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" un nolēma neatbalstīt iesniegto likumprojektu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, saskaņojot to un precizēja atsevišķas juridiskas normas, un iesniedza savu alternatīvo likumprojektu tālākam darbam Saeimā. Un šo te likumprojektu es arī lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Arī es atbalstu šo alternatīvo projektu, kuru ir izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet saskaņā ar Kārtības rulli, godāto referent, ir jāiesniedz un pirmajā lasījumā jābalso arī par to projektu, kurš ir iesniegts pirmajā lasījumā kā alternatīvs.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šo projektu par izmaiņām likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lauksaimniecības apakškomisija un iesniedza ļoti daudzi frakciju deputāti. Tā bija mūsu iniciatīva, kura daļēji tika saskaņota ar Finansu ministriju. Un es gribu precizēt Apiņa kunga izteikumus. Viņš gan runāja tā, ka grūti bija kaut ko saprast, bet anotācijā, kas ir iesniegta šim alternatīvajam likumprojektam, ir skaidri un gaiši minēts, ka konceptuāli atbalsta apakškomisijas deputātu iesniegto likumprojektu, un tikai atsevišķos pantos ir precizēta nodokļu iekasēšanas kārtība, pavadzīmju izsniegšanas kārtība.

Būtībā Finansu ministrijas sagatavotais alternatīvais projekts, kurš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts, manuprāt, neradīs arī pretestību deputātos iesniedzējos, jo tas ir nedaudz uzlabots. Protams, mēs apsvērsim iespēju iesniegt labojumus uz otro lasījumu, jo viena norma šeit ir stipri pagrozīta. Tā attiecas uz mazajiem zemes īpašniekiem, kuri nav PVN maksātāji, kuriem tātad pašiem jāmaksā šis apgrozījuma nodoklis. Bet šīs normas var noskaidrot otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc es personīgi kā pirmais iesniedzējs varu atbalstīt šo alternatīvo projektu, kurš vienkārši ir papildinājis deputātu iesniegto projektu, kuri domā par to, lai paātrinātu šī likuma izskatīšanas gaitu. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo alternatīvo projektu! Un nepareizs ir tas teiciens, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir noraidījusi. Tāda lēmuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav. Tā vienkārši ir uzlabojusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC) . Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izstrādājot savu alternatīvo priekšlikumu, gaidīja 10 dienas atbilstoši Kārtības rullim. Tā kā neviens no godātajiem iesniedzējiem nekādu pretestību šim pasākumam neveica, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu virzīt tālāk tikai šo alternatīvo likumprojektu.

Es atbildēju uz Jāņa Lagzdiņa jautājumu un es neteicu, ka noraidīja, bet es teicu — neatbalstīja iepriekšējo likumprojektu. Tā ka es ļoti lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 5.martam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5. marts. Paldies!

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs skatām dokumentu nr. 302. Es domāju, ka jūs visi iepazināties ar šā dokumenta anotāciju. Tas ir likumprojekts "Par konsolidētajiem gada pārskatiem". Es gribu pievērst uzmanību tam, ka anotācijā galvenokārt ir minēts, ka šis likums ir nepieciešams tādēļ, ka to mums prasa, tās prasības nosaka, kuras nepieciešams izpildīt, lai mēs iestātos Eiropas Savienībā.

Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likums ir vajadzīgs, lai sakārtotu un precizētu jau esošo likumu normas un ļautu finansu pārskata lietotājiem saņemt pilnīgu, saprotamu un viennozīmīgu informāciju. Tendence nesakārtot grāmatvedības jomu liecina par nevēlēšanos uzlabot un arī atvieglot Valsts ieņēmumu dienesta darbību. Līdz ar to uzlabot budžeta ienākumu daļu. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz otro lasījumu.

I.Ūdre.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.marts.

Sēdes vadītājs.

12.marts. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: "Lūdzam izdarīt izmaiņas 18.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 29.punktu — likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" izskatīšanu otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 376. 1.priekšlikums nosaka terminu, kas ir repatrianti. Tātad, respektīvi, kuri ir izbraukuši līdz 1990. gada 4.maijam. Es aicinu cienījamos deputātus šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš.

2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un tas precizē normu, ko repatriants var ņemt līdzi, kad viņš atgriežas dzimtenē. Es arī lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 2. priekšlikumam.

J.G.Vidiņš.

3.priekšlikums, tas ir tīri redakcionāls. Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

J.G.Vidiņš.

4.priekšlikums. Kādēļ vispār šo likumu mēs pārskatījām, ir pats būtiskākais, jo agrāk pašvaldībām bija jānosaka kvotas, kādā veidā repatrianti ir apgādājami ar dzīvojamo platību, bet tā kā pašvaldībām nav šo brīvo dzīvokļu, tad tagad šis likums paredz, ka Repatriācijas fonds var sniegt materiālo palīdzību dzīvokļa iegādei. Es lūdzu deputātus šo 4.priekšlikumu arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai par 8.pantu.

J.G.Vidiņš.

5.priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas precizē, kādus dokumentus vajag repatriantiem iesniegt, lai viņi iegūtu repatriantu statusu. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.G.Vidiņš.

6.priekšlikums arī ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tas vienkārši redakcionāli precizē, jo pašreiz nav vārds "priekšnieks", bet ir vārds "direktors". Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

7.priekšlikums arī ir redakcionāls. Agrāk bija "departamenta direktors", tagad ir "pārvalde". Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

J.G.Vidiņš.

8.priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

9.priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un tas paredz iesniegšanas termiņu, iesniegumu iesniegšanas termiņu, kad var saņemt materiālo palīdzību. Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.G.Vidiņš.

10.priekšlikuma būtība ir tāda, ka to palīdzības dabūšanas mehānismu reglamentē nevis Repatriācijas fonda nolikums, bet šā likuma 5.panta 4.punkts. Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.G.Vidiņš.

Es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25. februārim.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu ierosinājumu — turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu, deputāts Dzintars Ābiķis runās pret.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pārtraukumā ir ieplānota tikšanās ar radošo savienību pārstāvjiem. Ja mēs varam izskatīt ļoti ātri, tad varbūt. Pretējā gadījumā... (Zālē liels troksnis.) Ja deputāti sola ļoti konstruktīvi un ātri, tad mēs varam akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Dzintar, apskaties darba kārtībā! Ir divi jautājumi. Strādāsim ātri.

Sēdes vadītājs.

Neviens neiebilst? Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" , otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments, ar kuru mums jāstrādā, ir nr. 377. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, jums piedāvātajā redakcijā. 1.ailē jūs redzat spēkā esošo redakciju. 2.ailē pirmā lasījuma redakciju, kādēļ šis likums vispār tika atvērts. 3.ailē jūs redzat piedāvāto redakciju. Komisija lūdz balsot!

Sēdes vadītājs.

Atklāsim debates par 1. priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Pēteris Tabūns — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. (No zāles deputāts Ābiķis: "Tad ir starpbrīdis jāprasa. Tad neko nevar darīt.")

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu, jo paskatieties, kas rakstīts šā panta pirmatnējā redakcijā un tagad. Tātad pamatdoma bija visai būtiska un strikta: "Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji." Loģiski bija, protams, papildināt ar vārdiem "arī Igaunijas un Lietuvas pilsoņi". Jāteic, ka tieši tādēļ likums arī tika, ja tā var izteikties, atvērts. Diemžēl tika iesniegti daudzi citi priekšlikumi, un pēkšņi partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniedza priekšlikumu, ko apsprieda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un attiecīgajā konstruētā redakcijā parādījās pavisam jau kas cits. Tika izmesti ļoti būtiski vārdi "līdz 1940.gada 17.jūnijam", kas pilnīgi maina likuma būtību. Tagad ir tā, ka par komunistiskā režīma politiski represētajām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Kur ir starpība? Jūs, protams, jūtat uzreiz. Ar jauno redakciju skaidri un gaiši tiek pasvītrots, ka okupācija nav bijusi. Visi šeit okupācijas un kolonizācijas rezultātā sabraukušie ir legāli iebraukušie, visi pastāvīgie iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt politiski represētās personas statusu. Saprotiet, ka tas ir absurdi! No tā izriet, ka Latvijai jāuzņemas visa atbildība — gan morālā, gan materiālā — par jebkuriem Padomju savienībā represētajiem, kuri sabraukuši pēc tam šeit, Latvijā.

Tas pats attiecas uz izmaiņām tālākajā tekstā. Ieskatieties, kolēģi! "Latvieši un līvi, kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā". Tātad arī te: "1945.gada 8.maijs", šie vārdi ir pazuduši. Klāt nācis "vai ārpus tās". Tātad visi, visi, kas jebkur jebkad ir represēti, var iegūt politiski represētās personas statusu.

Ir arī cits vērā ņemams aspekts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza Finansu ministrijas un Pašvaldību savienības atzinumus tīri no tāda materiālā viedokļa, cik tas izmaksātu finansiāli, ja šādu redakciju pieņemtu. Tad, lūk, Finansu ministrija konstatēja, ka rastos papildu izdevumi. Piemēram, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta otrā daļa paredz, ka, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, politiski represētajām personām par zemi un individuālajām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz 5 gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināta par 50%. Droši vien pastāv arī citi tiesību akti, kuri būtu jāņem vērā, ja izdarītu attiecīgos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies!

P.Tabūns.

Tāpēc, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs nepiekrist šim priekšlikumam un atstāt to pirmajā lasījumā. Pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LLNK). Godātie kolēģi! Tomēr jāatgādina ir vēl un vēl vienu reizi, ka gan šis priekšlikums, gan tas, kas no rīta te bija iesniegts, ir viens un tas pats. Tā ir vēlēšanās destabilizēt stāvokli mūsu sabiedrībā, ieviešot papildu privilēģijas, ieviešot papildu normas. Es gribētu atgādināt, ka mēs jau 6. Saeimas laikā praktiski vienojāmies par Igaunijas un Lietuvas pilsoņu atzīšanu par represētiem, pielīdzinot tos Latvijas Republikas pilsoņiem. Taču tas, kas te tagad ir piedāvāts, tas robežojas ar veselo saprātu. Domāju, ka vienam otram ar to ir problēmas, neapšaubāmi. Jo tagad visus iebraukušos pēc 1940. gada 17. jūnija, un vēl tālāk pavisam skaisti, kuri ir represēti ārpus Latvijas teritorijas... Tad es gribētu salīdzināt desmitiem tūkstošu noslepkavoto latviešu pēc 1937. gada 3. decembra un šos slepkavošanas ģēnijus — kā Ježovu un Bēriju, kurus pēc tam tas pats režīms arī noslepkavoja. Tātad tos arī mēs uzskatīsim par represētajiem, jo viņi te ir uzrakstīti: nogalināti vai miruši represiju rezultātā. Protams, es saprotu, ka šiem kolēģiem, kas tādu priekšlikumu ir iesnieguši, nav ne sirdsapziņas, ne godaprāta, viņu vēlēšanās ir šeit tikai radīt liekas nepatikšanas. Žēl, ka šāds balsojums ir komisijā guvis virsroku. Es nebrīnos par vienu otru, kas šodien no rīta te uzstājās. Tur sen vairs nav ko brīnīties. Ja Latvijas Republikas politiķis var zākāt savu valsti starptautiskos saietos un tiekoties ar politiķiem ārpus Latvijas, tad, protams, no viņa nav ko prasīt. Tas ir cilvēks, kuram nav godaprāta un cieņas pret savu valsti. Un tāpēc es ļoti aicinātu šoreiz neatbalstīt komisijas priekšlikumu un to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šim jautājumam ir divas puses: morālā puse un finansiālā puse. No morāles viedokļa es vienkārši gribu atgādināt, ka runa ir par cilvēkiem, kuri cietuši no komunistiskā režīma. Liela daļa no šiem cilvēkiem cīnījās pret šo režīmu. Protams, mēs esam Saeimā, mums ir formālas tiesības pieņemt jebkuru lēmumu, bet kas notiek šobrīd? Cilvēki, kuri godīgi kalpoja komunistiskajam režīmam, tagad liedz tiem cilvēkiem, kuri cīnījās pret šo režīmu, iespēju uz šī fakta atzīšanu, ka viņi ir komunistiskā režīma upuri, ka viņi ir cietuši savas nostājas dēļ. No morāles viedokļa es uzskatu, ka tas nav pieļaujami.

Un vēl viens moments. Es gribu atgādināt kolēģiem, ka pirmajā likumā par politiski represētajām personām, kuru pieņēma 1992. gadā, bija tieši līdzīgs formulējums. Gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem bija šādas tiesības uz politiski represētās personas statusa atzīšanu. 1995. gadā cilvēkiem, nepilsoņiem, šāda iespēja tika atņemta. Iedomāsimies, kā šiem cilvēkiem bija jājūtas psiholoģiski, ka pēkšņi viņiem atņem šo statusu. Tik tālu par morālo pusi.

Kas attiecas uz finansiālo pusi. Komisija apsprieda šo jautājumu divu mēnešu laikā. Mēs patiešām nosūtījām daudz jautājumu un pieprasījumu. Neviena institūcija nevarēja minēt konkrētas summas, cik lieli būs budžeta zaudējumi vai papildu izdevumi gadījumā, ja šis grozījums tiks pieņemts, ļoti vienkārša iemesla dēļ. Šobrīd nevienam nav skaidrs, cik precīzi ir politiski represēto personu Latvijā. Bet ir skaidrs, ka šo cilvēku skaits nav pastāvīgs lielums. Visu laiku nāk jauni cilvēki un reģistrējas kā politiski represētie. Diemžēl daudz lielāks šo cilvēku skaits aiziet. Cilvēki vienkārši mirst. Tie nav tie jaunākie un veselīgākie.

Kas attiecas uz konkrētajiem izdevumiem. Pensijas. Pensijas tika aprēķinātas pēc 1992. gada likuma un pēc tam netika pārrēķinātas. Tā ka, ja mēs pieņemam šo grozījumu, tad pensijām papildu izdevumu nebūs. Kompensācijas sertifikāti, arī īpašumu atdošana nepilsoņiem nevar būt, īpašuma pirms 1940. gada. Tā kā nav ko atdot un nav par ko piešķirt kompensācijas sertifikātus. Atvieglojumi īpašuma nodoklim — ja nav īpašuma, tad nav arī nodokļa, un nav par ko runāt. Pašvaldības. Pašvaldības pašas nosaka, kādi atvieglojumi piešķirami politiski represētajiem, vadoties no tā, kā viņi veido savus budžetus, cik lielus līdzekļus viņi piešķir. Mums, starp citu, Pašvaldības savienības atbilde nemaz nebija tik kategoriski noraidoša.

Tātad būsim atklāti. Šīs atsauksmes uz finansiālajiem apsvērumiem, tas ir tikai iegansts, lai noraidītu šo priekšlikumu, bet būtībā tas ir morāles jautājums, vai mēs jūtam atbildību to cilvēku priekšā, kuri cīnījās pret komunistisko režīmu un cietuši no šī režīma, vai mēs gribam izlikties, ka tieši mēs bijām tie, kuri galu galā ieguvu uzvaru pret to režīmu. Un, ja jau mēs runājam par sabiedrības integrāciju, ja jau mēs pieņemam tādas skaistas programmas, ja jau mēs visos starptautiskajos forumos plātāmies ar to, cik labi mums iet integrācijā, tad varbūt sāksim ar to, ka nešķirosim tos cilvēkus, kuri cietuši no komunistiskā režīma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks... Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es tomēr vēlētos nepieļaut šeit dezinformāciju, kas tiek izplatīta par 1992. gada likumu. Nebija šajā likumā šādām personām, kā tiek piedāvāts šobrīd no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, tiesības saņemt represētās personas statusu. 1992. gada likums skaidri un gaiši noteica, ka šīs tiesības saņem Latvijas pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji līdz okupācijas brīdim, kuri ir represēti vai nu Latvijā vai ārpus tās, kur viņi nokļuva koncentrācijas nometnēs vai izsūtījumos. Tā ka 1992. gada likumā bija tā, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā likumā, un šis priekšlikums būtiski paplašina represēto personu loku.

Uz ko aicina šeit iepriekšējais runātājs Cileviča kungs? Viņš jautāja, vai mēs jūtam atbildību par šīm personām?

Es domāju, ka ne es personīgi, ne Latvijas valsts nejūt atbildību par šīm represētajām personām, jo šās represijas ir veikusi Padomju savienība un Krievija. Un Krievijā šobrīd spēkā ir likumdošanas akti, kas noteiktā kārtībā ļauj pieprasīt un saņemt kompensācijas šiem represētajiem, un nekas netraucē viņiem to darīt un griezties pie šīs valdības, kura ir PSRS — šo šausmīgo zvērību izpildītājas — juridiskā pēctece un atbild par to. Latvija nevar atbildēt par to, nedz arī mēs to varam finansiāli atļauties, jo finansiāli tas prasa mūsu budžetam ļoti lielus izdevumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām man patīkami, ka viens no pēdējiem Tautas frontes līderiem sēž šeit mūsu rindās un viens no Tautas frontes vadošajiem līderiem sēž tanī stūrī. Un tad mēs atcerēsimies to morāli. Ražuka kungs, žēl, ka jūs neuzstājāties, jūsu vietā laikam runāja Muciņa kungs. Tā bija jūsu mute. Tautas fronte, vismaz savā laikā, kad aicināja cilvēkus uz barikādēm, nešķiroja kā šodien atsevišķi kolēģi saka — labos represētos un sliktos represētos. Un patiešām, šodien un vienmēr, kā es atceros arī 6. Saeimas laikā, kā es dzirdu Tabūna kungu, tā man tas atgādina: runā Rīgas radio. Pēteris Tabūns — iesim demonstrācijā. Un patiešām, ja šāda ir motivācija, un šie cilvēki ir mums vadošie, kas lems, kurš ir cietis no kura režīma un kurš šodien ir smagāk... Vai šiem cilvēkiem kāds neliels pabalsts no valsts puses pienākas? Tad man ir kauns. Un patiešām, ja šo cilvēku pirksti, un diemžēl arī, Muciņa kungs, jūs ejat viņu pavadā... Un tādēļ, protams, Vidiņa kungs, iespējams, ka jūs padomju laikā bijāt represēts, arī medicīnas iestādēs, un tad jums ir ļoti liels niknums, bet tad nevajadzētu šodien to izgāzt uz nevainīgiem cilvēkiem.

Un es aicinātu šinī brīdī otrajā lasījumā atbalstīt, nopietni pārdomāt, un, ja ir kādi nepieciešami labojumi, tad es ceru, ka gan Muciņa kungs, gan Tabūna kungs, gan Vidiņa kungs dos konstruktīvus un veselīgus labojumus. Un es aicinātu atbalstīt! Un šinī gadījumā es ceru, ka arī parādīs savu morālo stāju atsevišķi Tautas frontes līderi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDA). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es gribētu pievienoties Linardam Muciņam ar sekojošu aicinājumu: mēs Latvijas Republikā jau šodien nevaram atrast līdzekļus to represēto personu kompensācijas sertifikātu izmaksai, kas mums jau ir. Latvijas valsts nav vainīga pie šīm represijām. Latvijas valsts ir brīvprātīgi uzņēmusies maksāt naudu, kas faktiski būtu jādara vai nu Krievijai vai hitleriskajai Vācijai. Tā ir mūsu valsts atbildība par tiem pilsoņiem, kas dzīvo mūsu valstī, vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas dzīvojuši šeit līdz 1945. gada 8. maijam. Tātad šajā gadījumā mēs nedrīkstam vēl vairāk un vēl tālāk iet, paplašinot represēto personu loku gan ar tiem cilvēkiem, kas ir iebraukuši pēc tam un piedevām vēl represēti ārpus Latvijas teritorijas.

Faktiski runa ir par to, ka tās valstis, tās sabiedrības un impērijas, kas bija vainīgas pie šīm represijām, šodien no šī jautājuma norobežojas. Jā, protams, cilvēciski mēs varam saprast, ka represētās personas, jebkuras, kas šeit, Latvijā, ir iebraukušas, ir cietušas. Bet tajā pašā laikā būsim reālisti! Jautājums šeit nav tikai par cilvēcību un morāli, šeit ir jautājums par naudu. Lielākā daļa šo cilvēku vēlas iegūt kādus materiālus labumus, kas tagad pēdējā brīdī nāk, un vēl vairāk mēģina no Latviijas valsts kases dabūt šos līdzekļus, kuru jau mums tā nepietiek tiem cilvēkiem kompensācijai, kuri patiešām, kā iepriekšējie runātāji šeit minēja, Dobeļa kungs un Tabūna kungs, ir ārkārtīgi smagi cietuši. Lūdzu domāsim par viņiem! Mans aicinājums ir neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Augsti godātais vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribu griezties pie jums, Straumes kungs. Kas tā par lietu, ka Dobelis, Vidiņš un Tabūns drīkst lamāties visādiem vārdiem, un jūs pat ne tikai viņu neizraidāt no zāles, bet pat labsajūtā smaidāt un neaizrādāt viņiem?

Otrs. Redziet, kolēģi sociāldemokrāti! Ja kaut ko dara tēvzemieši Dobelis, Vidiņš un tā tālāk, tad tas ir saprotami, jo tā ir viņu politiskā diagnoze — taisīt sūdus šajā valstī. 16. marts ir jau, un tagad mēs kā trusītis lienam tai kobrai rīklē, saprotam, ka slikti ir, visi, pat Grīgs radio saka, ka nu jā, nu varbūt nevajadzēja, vēlēšanas bija. Bet nu nekā nevar darīt, budžets ir jāpieņem, tāpēc Krištopans noteikti pieļaus jebkādus šos izlēcienus no tēvzemiešiem arī uz priekšu. Ko jūs darāt? Prātiņ, nāc mājās! Sociāldemokrāti, ētika un morāle ir neatņemama politiķa darbības un rīcības motivācijas satāvdaļa. Baldzēns to stāstīja gan žurnālos, gan radio, gan tie ir jūsu priekšvēlēšanu lozungi.

Godātie cilvēki! Ir ar katru dienu mazāk šo no komunistiskā režīma politiski represēto, viņi dzīvo šeit, starp mums, kāpēc mēs viņus šķirojam? Vienus, kuri ir represēti divas reizes, proti, tad, kad viņi piedzima ne tur, kur mēs ar jums, un otrreiz tad, kad viņus kāds cits tur dzīvojošais vai šeit dzīvojošais komunists represēja. Paklausieties, viņi dzīvo šeit, un viņi ir šīs mūsu sabiedriskās saskaņas integrācijas vai kontrintegrācijas lādiņa nesēji, par to ir runa. Kāds sakars te, Lāzo kundze, ar naudu, par kādiem rubļiem, dolāriem jūs te vai latiem runājat? Jūs nemaz nezināt, cik šo cilvēku ir un kāda nasta budžetam būtu. Pieņemsim šo grozījumu, un Finansu ministrija vienkārši nemaz nav pētījusi šo jautājumu tāpēc, ka viņi zina, ka "tēvzemieši" būs pret, līdz ar to arī sociāldemokrāti būs pret, un pārējie mīļā miera labad atbalstīs šīs frakcijas un to noraidīs. Tāpēc nemaz nav jāizdara nekādi pētījumi, cik tas mums maksās vai nemaksās. Tā nevar, Godmaņa kungs! Es domāju, ka 16.martā sāksies šīs valdības nomaiņas process. Vai jūs to nesaprotat? Labi, 16.marts ir pārāk izskanējis, bet tagad šis balsojums, tas ir ne mazāk svarīgs, ne mazāk, arī tas taisīs tikpat lielus sūdus. Kāpēc jūs domājat tikai par latiem? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Urbanoviča kungs, izsaku jums piezīmi par ar Saeimas cieņu nesavienojamu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiksta kungs runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pirmo — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 52, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts.

2.priekšlikums ir deputātu Solovjova, Sokolovska un Klementjeva priekšlikums, kuru komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts.

3. ir deputātu Tolmačova, Cileviča, Bekasova un Golubova priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seiksts.

4. ir deputātu Cileviča, Sokolovska un Mitrofanova priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts.

5. ir deputātu Solovjova, Sokolovska, Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5. — deputātu Solovjova, Sokolovska un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 61, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 16, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Seiksts.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 1.martam!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.marts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 23.februāri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.februāris. Paldies!

Visi šīsdienas jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrēsimies, ir saņemts deputāta Romāna Mežecka iesniegums: atsaucu savu 18.februāra Saeimas sēdes pirmo balsojumu nr.814211, (Starpsauciens: "Atsaukt nevar!") jo kļūdījos — taustiņa pret vietā nospiedu taustiņu par. Pieņemam zināšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir vairāki paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Oļegu Deņisovu 33 gadu jubilejā. (Aplausi.) Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(TP). Es atgādinu komisijas deputātiem, ka mums tūlīt komisijas telpās ir tikšanās ar radošo savienību pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Tie, kuri ir ieinteresēti Latvijas un Kanādas sadarbības grupas dibināšanā, lūdzu uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(TP). Godātie kolēģi! Tiem, kas darbojaties Latvijas un Francijas starpparlamentu sadarbības grupā, no 12.30 līdz pulksten 13.00 mums ir iespēja šodien tikties ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Francijas Republikā Sandru Kalnieti. Es ļoti lūdzu jūs piedalīties šajā sēdē 12.30 Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis

(TP). Cienījamie kolēģi! Visus deputātus, kuri izrādījuši vēlēšanos darboties īpaši atbalstāmo reģionu sociālās attīstības apakškomisijā, lūdzu pēc sēdes beigām uzreiz doties uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Jurkāns, Gundars Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Dzintars Ābiķis, Andris Šķēle, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Šīsdienas sēdi pasludinu par slēgtu. Pēc divām minūtēm interesenti varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem, ko sniegs ārlietu ministrs Valdis Birkavs, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals un finansu ministrs Ivars Godmanis.

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Vārds ārlietu ministram Valdim Birkavam atbildei uz deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Cileviča, Mitrofanova, Tolmačova jautājumu par Ārlietu ministrijas plāniem, kas saistīti ar Konvenciju par bezvalstnieku statusa ratifikāciju tuvākajā laikā.  Lūdzu!

V.Birkavs

(ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Saskaņā ar 28.janvāra valsts sekretāru sanāksmes lēmumu Konvencija par bezvalstnieku statusa ratifikāciju ir izsludināta kā dokuments, kas virzās atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Pagaidām mēs vēl neesam saņēmuši no Finansu ministrijas un Tieslietu ministrijas slēdzienu. Tad, kad šie slēdzieni būs saņemti, Ārlietu ministrija apkopos, valdība pieņems un nosūtīs Saeimai. Tātad šis dokuments ir procesā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu! Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Es vēlreiz lūdzu Birkava kungu sniegt informāciju par to, kad konvencija tiks nodota Saeimā uz ratifikāciju, iespējamo laiku?

V.Birkavs.

Principā konvencijā nekādu būtisku šķēršļu nav, kas varētu radīt aizkavēšanos. Tātad atbilstoši termiņiem, es domāju, ka marta pirmajā pusē konvencija varētu būt jau šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl papildu jautājumi? Paldies! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Izglītības un zinātnes ministra Gaigala atbilde uz deputātu Jurkāna, Plinera, Maksimova, Sokolovska, Cileviča, Urbanoviča un Mitrofanova jautājumu par jaunā Izglītības likuma pārejas noteikumu devītās daļas otrās nodaļas nosacījumiem par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā.

Neredzu izglītības ministru. Vai deputāti, kas iesniedza jautājumu, ir saņēmuši rakstisku atbildi? Vai ir iebildumi? Skaidrs, tātad šis jautājums paliek vēl atklāts darba procesā.

Nākamā ir finansu ministra Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man nav vairāk ko teikt kā tas, ko es esmu iesniedzis rakstiski.

Sēdes vadītājs.

Rakstiska atbilde ir saņemta. Vai ir kādi papildjautājumi?

I.Godmanis.

Man nav ko teikt. Godīgi sakot, nav ko teikt. Iekšējā parādā nav šo mērķobligāciju, tās nav iekļautas kā iekšējais parāds. Lai runātu par tām kā par atmaksājamām pēc definīcijas, tās jāiekļauj kā valsts parāda sastāvdaļa. Tas izdarīts nav. Nekas nav virzījies arī sarunās ar Krieviju, un principā šādu sarunu vairs nav un arī nebūs. Tā kā man ļoti rūgti jāsaka, ka... Ja nu likumdevējs budžeta izskatīšanas vai, es nezinu, citādā procedūrā to iekļauj, tad tā ir cita lieta. Mums tas iekļauts nav, un šis jautājums praktiski mums dienas kārtībā Finansu ministrijā nav. Negribētos vairāk neko jums stāstīt.

Sēdes vadītājs.

Papildu jautājumu nav. Paldies! Jautājumi un atbildes ir izskatīti.