Par Baltijas asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Baltijas Padomes darbu Rīgā 21.–22.oktobrī

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze Baltijas asamblejas 29.sesijā:

Cienītā Baltijas asamblejas prezidentes kundze [Ērika Zommere]!

Cienītā Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājas kundze [Ene Ergmā]!

Cienītā Lietuvas Seima priekšsēdētājas kundze [Irena Degutiene]!

Godātie Baltijas Ministru padomes locekļi!

Godātie Baltijas asamblejas delegāti!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien Latvijas Republikas Saeimas namā sveikt Baltijas asamblejas 29.sesijas delegātus, Baltijas Ministru padomes locekļus, kā arī ārvalstu sadarbības partnerus no Beniluksa un Ziemeļvalstīm.

Šī ir ceturtā Baltijas asamblejas sesija, kuras atklāšanā man kā Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam ir gods piedalīties. Vienmēr ar prieku esmu piedalījies Baltijas asamblejas sanāksmēs, jo augstu vērtēju tās ieguldījumu Baltijas valstu sadarbības veicināšanā. Baltijas asambleja ir viena no pirmajām Baltijas valstu sadarbības organizācijām, kas tika nodibināta pēc neatkarības atgūšanas. Nākamgad atzīmēsim Baltijas asamblejas 20.gadadienu. Šo gadu laikā tā ir bijusi ne tikai diskusiju un pieredzes apmaiņas forums, tā ir meklējusi ceļus un piedāvājusi savus priekšlikumus Baltijas valstu drošības, ekonomiskās izaugsmes un ciešākas sadarbības veicināšanai. Veselīga savstarpēja konkurence un kopīgo centienu koordinācija ir bijusi mūsu panākumu ķīla gan deviņdesmitajos gados, nostiprinot demokrātisku valsts pārvaldi un liekot pamatus tālākai valstu attīstībai, gan šajā desmitgadē, panākot mūsu valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO.

Mūsdienās Baltijas valstu attiecības raksturo savstarpējs politiskais atbalsts, cieša ekonomiskā integrācija un praktiskā sadarbība. Tieši tāpēc es gribētu īpaši izcelt vienu no šīs sesijas darba kārtības punktiem – kopīgie veselības aprūpes projekti Baltijas valstīs. Šis ir piemērs tam, kā Baltijas asamblejā dzimusi ideja var aizvest līdz konkrētiem priekšlikumiem un praktiskiem rezultātiem, no kuriem ieguvēji būs visi mūsu valstu iedzīvotāji. Es vēlu sekmes izveidotajai darba grupai un aicinu šo jautājumu uzturēt Baltijas asamblejas darba kārtībā arī turpmāk.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi arī attīstīt esošās iestrādes ciešākai Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībai. Šogad pēc Latvijas iniciatīvas tika sagatavots neatkarīgs ekspertu ziņojums par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības perspektīvām. Tas atklāj daudzas jomas, kur ciešāka NB8 valstu sadarbība būtu loģiska, perspektīva un savstarpēji izdevīga. Manuprāt, Baltijas asamblejas kā parlamentāras institūcijas uzdevums būtu politiski pārraudzīt, lai šī reģionālās sadarbības dimensija turpinātu attīstīties.

Godātie Baltijas asamblejas delegāti!

Kad iepriekšējo reizi, pirms gada, tikāmies Viļņā, mūsu uzmanība bija vērsta galvenokārt uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā. Tas bija laiks, kad ekonomiskā un finanšu krīze katru Baltijas valsti, jo īpaši Latviju, skāra smagi. Esmu gandarīts, ka šodien, atkal sanākot kopā, mēs varam būt piesardzīgi optimisti. Makroekonomiskie dati norāda uz ekonomikas stabilizācijas pazīmēm. Eksporta apjomu pastāvīgs kāpums, otrs straujākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā un bezdarba līmeņa pakāpeniska samazināšanās – tie ir panākumi, kurus mūsu valstij izdevies sasniegt ar smagu lēmumu un dzelžainas finanšu disciplīnas palīdzību. Pirms trim nedēļām Latvijas tauta vēlēšanās izšķīrās par labu iesāktajam darbam ekonomikas stabilizācijā, tāpēc šis kurss būs jāturpina arī nākamā sasaukuma parlamentam un jaunajai valdībai.

Godātie kolēģi!

Šā gada Baltijas asamblejas sesija noris mūsu parlamenta Sēžu zālē, kur jau pēc desmit dienām uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeimas deputāti. Es vēlos pateikties pašreizējā sasaukuma Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas vadītājai Zommeres kundzei un pārējiem delegācijas locekļiem par to, ka viņi 9.Saeimas pilnvaru laikā ar atbildību un degsmi ir strādājuši, lai šī triju valstu kopīgā parlamentārā sadarbība attīstītos, būtu dinamiska, pragmatiska un vienlaikus nezaudētu savu galveno vērtību – Baltijas valstu vienotības garu. Esmu pārliecināts, ka šajos gados radušās idejas un daudzās iestrādes tiks turpinātas, tādējādi nodrošinot pēctecību darbam, kas ieguldīts šo četru gadu laikā.

Nobeigumā es vēlos pateikties Baltijas asamblejas Prezidijam, sekretariātam un visiem kolēģiem par ieguldīto darbu, kā arī novēlēt panākumus Igaunijas parlamentam kā nākamajai Baltijas asamblejas prezidentūrai!

---

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes uzruna Baltijas asamblejas 29.sesijas atklāšanā 2010.gada 22.oktobrī Rīgā, Saeimas namā

 

 

Par Baltijas asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē

22.oktobrī Rīgā pasniegtas Baltijas asamblejas (BA) 2010.gada balvas literatūrā, mākslā un zinātnē. Balvu zinātnē saņēma akadēmiķis Jānis Stradiņš par grāmatu “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā” (skat. foto šā laikraksta laidiena 1.lpp.).

“Baltijas asamblejas balvas dibināšanas sākotnējā iecere sakņojās vēlmē veicināt mūsu valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – sadarbību kultūras jomā, stiprināt kultūras vērtību un panākumu apmaiņu. Šodien, kad tik viegli iespējams pazaudēt savu identitāti, ieplūst spēcīgajā globalizācijas un daudzkultūru straumē, ar šo balvu palīdzību vēlamies uzturēt un spēcināt mūsu kultūras īpatnības, mūsu valstu sasniegumus gan mākslā un literatūrā, gan zinātnē,” uzsvēra BA prezidente Ērika Zommere.

BA balvas žūrijas locekļi gandrīz vienprātīgi atzina, ka J.Stradiņš ir piemērotākais zinātnes balvas laureāts. Žūrijas locekļi jau iepriekš uzsvēra, ka J.Stradiņš balvu nopelnījis ar skrupulozu attieksmi pret zinātnisko patiesību. Viņa monogrāfija ir unikāls darbs, kas vēsturiskā griezumā atspoguļo tik garu posmu Latvijas vēsturiskajā ceļā, pauda žūrija.

Savukārt BA 2010.gada balvu mākslā saņēma lietuviešu mākslinieks un tēlnieks Antans Žukausks par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē. Žūrijas locekļi norādīja, ka viņa darbi bijuši izšķiroši Lietuvas neatkarības simbolu radīšanā. Viņš ir veidojis ne tikai Lietuvas nacionālās valūtas lita, bet arī vairāku kolekcijas monētu dizainu.

Šā gada BA balva literatūrā piešķirta dzejniecei un rakstniecei no Igaunijas Enei Mihkelsonei par dzejoļu krājumu “Torn”. Žūrija atzina, ka viņas darbi ir saprotami ikvienam. To apliecinot viņas darbu tulkojums ne tikai angļu, vācu, bet arī zviedru un somu valodā, pauda žūrija.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta 1994.gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:

• literatūrā: dzejnieks, rakstnieks, esejists, dramaturgs, tulkotājs un literatūrkritiķis Sigits Parulskis par dzejoļu krājumu “Temptations of an Elderly Man” (2009) un romānu “Murmanti siena”(2008) (Lietuva); dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups par dzejas krājumu “Putn’” (2008) (Latvija).

• mākslā: diriģents Andris Nelsons par spožu atskaņotājmākslas popularizēšanu un pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē (Latvija); mākslinieks Teniss Sādoja par radošajiem sasniegumiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas vides integrēšanā (Igaunija).

• zinātnē: Zenons Butkus par vēsturisku dokumentu kopojumu “The Idea and Practice of the Unity of the Baltic States in 1918–1940. A Collection of Documents” (Lietuva); Gabriele Hogana-Bruna, Uldis Ozoliņš, Meilute Ramoniene, Marts Rannuts un Ina Druviete par monogrāfiju “Language Politics and Practices in the Baltic States” (2009), kas sniedz pārskatu par valodas situāciju Baltijas valstīs, pētot valodas politikas lingvistiskos, politiskos un sociālos rezultātus lokālajā un starptautiskajā līmenī.

Saeimas preses dienests

 

 

Par Baltijas valstu nodokļu sistēmu saskaņošanu

Baltijas valstu valdībām ciešāk jākoordinē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nodokļu politika un uzņēmējdarbības nosacījumi, attīstot līdzīgas nodokļu sistēmas visās trijās valstīs, teikts Baltijas asamblejas (BA) rezolūcijā, kas 22.oktobrī pieņemta Rīgā BA 29.sesijā.

Trīs Baltijas valstu parlamentārieši kopīgā dokumentā aicina valdības strādāt arī pie kopīgiem infrastruktūras projektiem, īpaši enerģētikas jomā. Savukārt veselības aprūpē izpildvarām jāvērtē iespēja Baltijas reģionā veidot vienotu kompensējamo medikamentu un medicīnas iekārtu iepirkumu sistēmu, vienotu specializēto medicīnas centru izveidi reģionā un transplantējamo orgānu apmaiņas sistēmu. Valdības tiek aicinātas pastiprināti koordinēt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu robežpilsētās un robežu tuvumā.

Dokumentā, kas pieņemts, beidzot kārtējo BA sesiju, formulēti arī vairāki citi aicinājumi nacionālām valdībām ekonomikas jomā, sociālajā un veselības aprūpes sfērā, kā arī zinātnē un pētniecībā.

Noslēdzot sanāksmi, trīs Baltijas valstu parlamentu deleģētie deputāti vienojās arī par BA nākamā gada prioritārajiem darba virzieniem. Igaunijas prezidentūras laikā noteiktās prioritātes būs reģiona ilgtspējīga attīstība, cilvēkkapitāls un uz zināšanām balstīta ekonomika, sabiedrības drošība, kā arī kopīgie infrastruktūras un enerģētikas projekti.

Parlamentārieši noteica prioritātes arī BA un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2011.gadā. Par prioritātēm šajā jomā nākamgad atzīta enerģijas drošība un reģionālā enerģijas tirgus attīstība, uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība, kā arī infrastruktūras attīstība – Rail Baltica, Via Baltica – un citas transporta un tranzīta aktualitātes.

2010.gadā BA prezidējošās valsts funkcijas pārņems Igaunija. Par asamblejas prezidentu uz gadu 22.oktobrī tika ievēlēts Trivimi Velliste.

BA nākamā, 30.sesija notiks 2011.gada 24. un 25.novembrī Tallinā, Igaunijā.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta, lai koordinētu Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutētu par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm. BA pauž kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem ES un starptautiskā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas – 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.

 

 

Par Baltijas valstu sadarbību veselības jomā

Baltijas valstīm vairākās veselības aprūpes jomās nepieciešama lielāka integrācija, īstenojot konkrētus pārrobežu kopprojektus, 22.oktobrī Baltijas asamblejas (BA) sesijā uzsvēra BA Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Silva Bendrāte.

Resursu apvienošana veselības aprūpes jomā pozitīvi ietekmēs augstas kvalitātes un izmaksu ziņā efektīvas veselības aprūpes sistēmas veidošanu Baltijas reģionā, norādīja S.Bendrāte. Viņa minēja vairākus konkrētus virzienus, kuros iespējama Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība veselības aizsardzības jomā. Piemēram, BA Sociālo lietu komitejas organizētajās diskusijās plaši debatēts par efektīvākas orgānu transplantācijas sistēmas izveidi. Tāpat apspriesta kopīgu specializēto medicīnas centru ideja, vienotu valsts kompensējamo medikamentu un medicīnas aprīkojuma iepirkumu organizēšana un pirmās palīdzības pakalpojumu nodrošināšana robežpilsētās, kā arī neauglības problēmu risināšana un kopīgas spermas bankas izveide.

Šādu sadarbības projektu īstenošana būs laikietilpīgs process, tāpēc iesākumā jāizstrādā rīcības plāns, atzina S.Bendrāte. Viņa pauda gandarījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministru pieņemto lēmumu nodibināt Baltijas Ministru padomes sevišķu uzdevumu darba grupu, kas strādās ar sociālajiem un veselības aprūpes jautājumiem. Šī darba grupa ir sanākusi uz savu pirmo darba sēdi, vienojusies par turpmāko sadarbības grafiku un uzdevumiem.

“Esam piedāvājuši šīs darba grupas sastāvā iekļaut arī pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo parlamentu attiecīgajām komisijām. Parlamentāriešu iesaistīšana šīs darba grupas sastāvā sekmētu vispusīgāku un dziļāku risināmo jautājumu apskati un ideju apmaiņu,” teica S.Bendrāte.

Par Baltijas kopprojektiem veselības jomā 22.oktobrī BA sesijā runāja arī Latvijas veselības ministrs Didzis Gavars, Lietuvas veselības ministra vietniece Nora Ribokiene un Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietniece Ivi Normeta.

Saeimas preses dienests

 

 

Par Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē

“Baltijas valstu savstarpējā sadarbība veselības aprūpē ir absolūti nepieciešama un nozīmīga, lai paplašinātu mūsu mediķu konkurētspēju, palielinātu kopējo pakalpojumu noieta tirgu, kā arī būtiski paaugstinātu medicīnisko pakalpojumu izmaksu efektivitāti. Savukārt pacientiem triju Baltijas valstu vienota un koordinēta sadarbība dos iespēju saņemt nepieciešamo ārstēšanu, kuru nevar nodrošināt attiecīgajā valstī, tuvākajā kaimiņvalstī, tādējādi samazinot, gan paša pacienta, gan valsts izmaksas pakalpojuma saņemšanā. Mēs esam mazas valstis, tādēļ, kopīgi sadarbojoties un viena otru papildinot, nevis konkurējot, mēs varam saviem iedzīvotājiem sniegt daudz labāku veselības aprūpi,” uzsvēra veselības ministrs Didzis Gavars Baltijas asamblejas 29.sesijas laikā, tiekoties ar Baltijas valstu parlamentu deputātiem un Igaunijas un Lietuvas augstākajām veselības aprūpes amatpersonām.

“Šobrīd iezīmētās sadarbības jomas – neatliekamās medicīniskās palīdzības koordinēšana Baltijas valstu pierobežu teritorijās, kopīgi medikamentu iepirkumi, Baltijas valstu specializēto medicīnas centru piedāvāto veselības aprūpes pakalpojumu plašāka izmantošana un darbs pie efektīvas cilvēku orgānu transplantācijas sistēmas izveides – nozīmē praktisku ieguvumu ikvienam – gan pacientiem, gan ārstiem speciālistiem.”

Savā uzrunā veselības ministrs D.Gavars īpaši atzīmēja jau noslēgto līgumu ar Igauniju par sadarbību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā Latvijas un Igaunijas pierobežas teritorijā. Līgums paredz, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumā vienas valsts dispečerdienests varēs lūgt kaimiņvalsts dienestu nosūtīt tās brigādi uz izsaukumu, ja tā galamērķi spēs sasniegt ātrāk. Tādējādi kaimiņvalstu atbildīgo dienestu sadarbības rezultātā pierobežas iedzīvotāji saņems ātrāku un efektīvāku neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās. Šobrīd ir sāktas pārrunas ar Lietuvu par iespēju sākt darbu pie līdzīga dokumenta izstrādes attiecībā uz Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijām.

21.oktobrī Veselības ministrijā norisinājās Baltijas Ministru padomes ietvaros izveidotās darba grupas par veselības jautājumiem pirmā sanāksme, kurā dalībnieki izstrādāja turpmāko darba plānu veselības aprūpes jautājumu koordinēšanai.

Tikšanās laikā speciālisti noteica valstu atbildības jomas, par kurām tuvāko nedēļu laikā tiks apkopota nepieciešamā informācija, lai sadarbību īstenotu praktiski. Latvija būs atbildīga par kopīgu medikamentu, medicīnas ierīču un tehnoloģiju iepirkumu sistēmas sagatavošanu, bet Lietuva – par specializēto medicīnas centru ciešāku sadarbību. Lai arī nav plānots veidot jaunus specializētos medicīnas centrus, uzdevums ir apzināt esošos centrus un to sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, lai nepieciešamības gadījumā pacientus, kam savā valstī nav iespējams palīdzēt, varētu nosūtīt uz kādu no Baltijas valstīm, kurā ir atbilstoši speciālisti un medicīnas tehnoloģijas.

Savukārt Igaunijas speciālisti apņēmās koordinēt pasākumus saistībā ar sadarbību orgānu transplantācijas jomā un neauglības problēmu risināšanu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

Par Baltijas valstu ekonomisko sadarbību

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši un valdību pārstāvji ar gandarījumu atzīmē Baltijas valstu ekonomikas stabilizācijas pazīmes un aicina mērķtiecīgi stiprināt Baltijas valstu ekonomisko un finansiālo sadarbību.

Tas pausts Saeimā 22.oktobrī svinīgi parakstītajā Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā.

“Līdz ar pozitīvu attīstības tendenču iezīmēšanos globālajā ekonomikā ir mitējusies straujā Baltijas valstu ekonomikas lejupslīde, kas bija vērojama pēdējos divus gadus, bezdarba līmenis ir samazinājies un eksporta jomā redzama augšupejas tendence,” teikts Baltijas Padomes paziņojumā. Baltijas Padome atzinīgi novērtē gaidāmo Igaunijas pievienošanos eirozonai, kas liks labu pamatu tālākai ilgtspējīgai Baltijas valstu ekonomikas attīstībai.

Baltijas Padome aicina mērķtiecīgi stiprināt Baltijas valstu ekonomisko un finansiālo sadarbību, lai “nodrošinātu stabilu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas un pētniecības attīstību un paaugstinātu reģiona konkurētspēju”.

Baltijas Padomes paziņojumā arī uzsvērta Baltijas elektroenerģijas tirgus starpsavienojumu plāna un Baltijas kopīgā transporta infrastruktūras projekta “Rail Baltica” realizācijas nozīme. Tāpat Baltijas Padome augstu novērtē Baltijas valstu ciešo sadarbību aizsardzības un drošības politikas jautājumos.

Paziņojumā pausts uzskats, ka NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas pieņemšana stiprinās Baltijas valstu un visas alianses drošību un vienotību. “Baltijas valstis apliecina savu gatavību arī turpmāk dot savu ieguldījumu NATO operācijā Afganistānā, kas ir viena no Baltijas valstu prioritātēm drošības politikas jomā,” teikts paziņojumā. Baltijas Padome arī atzinīgi novērtē NATO veikto Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju, kas ir alianses solidaritātes un klātbūtnes apstiprinājums.

16. Baltijas Padomē ar ziņojumu uzstājās Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere un Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, kurš pilda arī Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes priekšsēdētāja pienākumus. Tāpat ar ziņojumiem klātesošos uzrunāja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Egidijs Meilūns.

Baltijas Padomes sanāksme notika Baltijas asamblejas 29.sesijas ietvaros, kas 21. un 22.oktobrī noritēja Saeimā. Baltijas Padome apvieno Baltijas asamblejā strādājošos Baltijas valstu parlamentāriešus un triju Baltijas valstu izpildvaru pārstāvjus, kuri darbojas Baltijas Ministru padomē.

 

 

Par Baltijas asamblejas balvu par sasniegumiem inovāciju jomā

Baltijas asambleja (BA) no nākamā gada pasniegs balvu par sasniegumiem inovāciju jomā. To paredz 22.oktobrī BA un Baltijas zinātnes parku un inovācijas centru asociācijas noslēgtais saprašanās memorands.

Jaunās BA balvas inovācijā mērķis ir atzīmēt un izvirzīt par paraugu tos Baltijas valstu uzņēmējus, kuri savu produktu, pakalpojumu vai uzņēmējdarbības modeļu izstrādē izmantojuši ekonomiski veiksmīgus jauninājumus.

“Šī balva izveidota, lai demonstrētu atbalstu un interesi par Latvijā, Igaunijā un Lietuvā radītajiem sasniegumiem inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādējādi arī stiprinot Baltijas valstu sadarbību inovatīvo izgudrojumu vidē,” pauž BA prezidente Ērika Zommere.

Tā būs gadskārtēja balva, kas tiks piešķirta par inovatīviem produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas ieviesti tirgū pēdējo triju gadu laikā. Vērtējot balvas kandidātus, tiks skatīta inovācijas konkurētspēja, tirgus potenciāls, kā arī finanšu informācija.

Jau tradicionāli BA balvas tiek pasniegtas literatūrā, mākslā un zinātnē. Šīs balvas ir nodibinātas, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus šajās jomās.

Saeimas preses dienests

 

 

Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis 16.Baltijas Padomes sesijā:

Cienījamā Baltijas asamblejas prezidente [Ērika Zommere]!

Parlamentu priekšsēdētāji! Godātie parlamentārieši!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir gods un pienākums šodien jūs uzrunāt kā Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājam un atskatīties uz Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2010.gada ietvaros paveikto.

Vēlos uzsvērt, ka Latvija, Igaunija un Lietuva ir ciešas sabiedrotās šā vārda vistiešākajā un plašākajā nozīmē gan kā kaimiņvalstis, gan Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisko organizāciju dalībvalstis. Tādēļ jo īpaši svarīga ir atklāta un regulāra viedokļu apmaiņa gan par divpusējo attiecību jautājumiem, gan par aktualitātēm reģionam stratēģiski nozīmīgās nozarēs, tostarp ekonomiskās sadarbības jomā.

Jāatzīmē, ka šajos globālās finanšu krīzes apstākļos tieši savstarpējā sadarbība ekonomiskās stabilizācijas nodrošināšanā un visa reģiona konkurētspējas veicināšanā ir ieguvusi īpaši būtisku nozīmi. Ar šādu prioritāti Latvija uzsāka savu prezidentūru Baltijas Ministru padomē šā gada sākumā, pārņemot stafeti no Lietuvas kolēģiem.

Nenoliedzami, ka, runājot par reģiona konkurētspējas veicināšanu Baltijas valstīm, jāraugās uz mērķtiecīgu sadarbību arī ar Ziemeļvalstīm, tādējādi Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšana bija gan šā gada Baltijas Ministru padomes darba uzdevums, gan viens no manas darbības ārlietu ministra amatā uzstādītajiem tālejošiem mērķiem – reģiona politiskā solidaritāte, resursu konsolidācija un ciešāka ekonomiskā integrācija. Uzskatu, ka ārlietu ministra dienaskārtību šajos apstākļos nosaka tāda ārpolitiskā darbība, kas ceļ stratēģisko resursu vērtību, atjauno valsts konkurētspēju reģionā un mūsu ekonomisko drošību. Tieši ekonomiskā drošība ir kļuvusi par priekšnoteikumu mūsu valstu pilnvērtīgai funkcionēšanai gan Eiropas Savienībā un NATO, gan mūsu ieguldījumam kopīgajā drošībā un ārlietu politikā.

23.–24.septembrī Baltijas Ministru padomes ietvaros Rīgā norisinājās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministru tikšanās. Baltijas valstu premjeri atzinīgi novērtēja pēdējā laikā novērotās Baltijas valstu ekonomikas stabilizācijas pazīmes, kā arī uzsvēra turpmāko strukturālo reformu un budžeta konsolidācijas pasākumu nozīmīgumu. Premjerministru padomes kopīgajā paziņojumā ir ietverta apņemšanās veicināt tālāku ekonomikas atveseļošanu, tostarp uzsverot kopīgu Baltijas valstu uzņēmējdarbības iniciatīvu iespējas piesaistīt reģionam kvalitatīvākas tiešās ārvalstu investīcijas. Premjerministri bija vienoti par Baltijas valstu eksporta nepieciešamību iekļauties Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

Jāatzīmē, ka 2010.gadā tika pieņemts reģiona ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei nozīmīgs lēmums par Igaunijas pievienošanos eirozonai ar 2011.gada 1.janvāri, par ko vēlos apsveikt arī savu Igaunijas kolēģi Urmasu Paetu un uzsvērt, ka eiro ieviešana Igaunijā ir pamats visa Baltijas valstu reģiona stabilitātei un ekonomiskajai attīstībai nākotnē. Latvija ir apņēmusies ieviest eiro 2014.gadā.

Analizējot sadarbību finanšu jomā, atzīts, ka esošā sadarbība Baltijas valstu starpā rada iespējas konsultāciju tālākai izvēršanai. Īpaša uzmanība pievēršama konsultācijām nodokļu politikas jomā, kā arī nacionālo pozīciju saskaņošanai un centieniem veidot kopēju nostāju attiecībā uz jaunajām ES līmeņa iniciatīvām ekonomikas un finanšu jautājumos.

Labs piemērs ne tikai Baltijas, bet visa reģiona praktiskajā sadarbībā finanšu politikas jomā ir šā gada 17.augustā parakstītā Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas finanšu ministriju, centrālo banku un finanšu sektora uzraudzības iestāžu parakstītā vienošanās par sadarbību pārrobežu finanšu stabilitātes, krīžu vadības un risināšanas jomā. Lai arī vienošanās nav pusēm juridiski saistoša, tomēr tā paredz izveidot īpašu informācijas apmaiņas un koordinācijas kārtību un procedūras ar mērķi paaugstināt gatavību risināt pārrobežu finanšu stabilitātes draudus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Būtisku vietu ekonomiskās drošības jomā Baltijas reģionā ieņem enerģētikas jautājumi.

Pateicoties valstu stingrajai politiskajai gribai, notiek neatlaidīga Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ieviešana. Šis ir reģiona veiksmes stāsts. Tas ir kļuvis par pragmatisku un vienojošu instrumentu, kas risina energoapgādes drošības un enerģijas tirgus integrācijas jautājumus Baltijas jūras reģionā. Vienlaikus aizvien nepieciešama cieša Baltijas valstu sadarbība un vienota nostāja sadarbībai ar kaimiņvalstīm.

Ievērojamākais progress starpsavienojumu plāna ieviešanā vērojams elektroenerģijas jomā. Ar 2010.gada 1.aprīli Lietuva un Igaunija ir atvērušas savus elektrības tirgus 30% apmērā, dodot iespēju lielajiem patērētājiem pirkt elektroenerģiju par tirgus cenām. Jāturpina darbs pie pilnīgas tirgus atvēršanas.

2010.gada 1.aprīlī Igaunija pievienojās NordPoolSpot cenu zonai. Latvija un Lietuva plāno tai pievienoties 2011.gadā.

Norit darbs pie prioritārajiem starpsavienojumu projektiem – “Estlink II”, kas savieno Igauniju un Somiju, un NORDBALT – Zviedrijas un Lietuvas savienojuma, kā arī elektropārvades stiprināšanas Latvijā – Kurzemes loka projekta. Nepieciešams intensīvāks darbs arī pie Lietuvas un Polijas savienojuma, kas ir īpaši būtisks Baltijas valstu integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū.

Publiski daudz apspriests ir Visaginas atomelektrostacijas projekts Lietuvā. Pēdējā gada laikā ir parādījušies vairāki izaicinājumi, kas rada nepieciešamību vēl cītīgāk strādāt pie projekta ekonomiskās pievilcības potenciālo investoru acīs.

Ir sākts darbs pie vienotas sistēmas izveides attiecībā uz elektrības importu Eiropas Savienībā no valstīm, kas nav Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis. Šis darbs ir jāturpina, lai novērstu negodīgu konkurenci elektrības tirgū.

Kā izaicinājums enerģētikas drošības jomā joprojām uzskatāms gāzes apgādes jautājums: Baltijas valstīm jāveido saskaņota nostāja nākotnes gāzes tirgus strukturēšanā un gāzes piegāžu drošības uzlabošanā. Izmantošu iespēju atsaukties uz Baltijas valstu premjerministru kopīgajā paziņojumā pausto apņemšanos cieši sadarboties turpmākajā gāzes piegādes daudzveidošanā, tostarp šķidrās dabasgāzes piegādes jautājumos.

Stiprinot reģiona enerģētisko drošību, nedrīkstam aizmirst par globālajām tendencēm enerģētikas tirgos, tādēļ jāsadarbojas ar mūsu lielajiem stratēģiskajiem partneriem, kas var piedāvāt jaunākās tehnoloģijas un atbalstu. Šeit es ar gandarījumu vēlos atzīmēt šā gada maijā notikušo ASV īpašā sūtņa enerģētikas drošības jautājumos Ričarda Morningstāra vizīti Rīgā un viņa dalību reģionālajā enerģētiskās drošības konferencē.

Dāmas un kungi!

Atslēga ciešākai Baltijas valstu sadarbībai, kā arī priekšnosacījums dziļākai integrācijai Eiropas Savienībā ir arī attīstīta transporta infrastruktūra, koordinācija un transporta savienojumu ieviešana.

Baltijas valstu kopīgs mērķis ir savienot vienotā transporta tīklā Eiropas Savienības austrumus un rietumus, nodrošināt Baltijas valstu savienojumu ar Ziemeļeiropu un Centrāleiropu. Atbalstām priekšlikumu nākotnē tā saukto TEN-E (Trans-European Transport Network Policy) sasaistīt ar trešo valstu infrastruktūras projektiem. Turpinās darbs arī pie “Rail Baltica”, “Via Baltica” projektiem. Norisinās arī praktiskā sadarbība starp atbildīgajām institūcijām satiksmes drošības jomā.

Vides jautājumi ir vēl viens pozitīvs Baltijas valstu sadarbība piemērs, kuras turpinātību apliecina arī atjaunotais trīspusējās sadarbības līgums vides jomā. Kā ziņo nozares politikas pārstāvji – Baltijas valstis izceļas pārējo Eiropas valstu starpā kā vienas no zaļākajām un ar visbagātīgāko bioloģisko daudzveidību.

Īpaša uzmanība šogad tikusi pievērsta tādiem aktuāliem jautājumiem kā situācijas uzlabošana atkritumu apsaimniekošanā un Baltijas jūras aizsardzība. Vienlaikus, raugoties uz globālo dienaskārtību, arvien pieaugoša nozīme ir arī kopējiem pasākumiem klimata pārmaiņu novēršanā.

Arī veselības jomā šogad ir panākts progress savstarpējās Baltijas valstu sadarbības koordinēšanā, izveidojot sevišķu uzdevumu darba grupu Baltijas Ministru padomes ietvaros ar mērķi uzlabot Baltijas valstu iedzīvotāju veselības aprūpi, kā arī optimizēt izdevumus tās vajadzībām. Papildus vēlos arī atzīmēt Latvijas Republikas Saeimas šogad veiktos grozījumus Farmācijas likumā, tādējādi veicinot Baltijas valstu medikamentu tirgus atvērtību un attiecīgi – sadarbību veselības jomā.

Dāmas un kungi!

Noslēdzot sava ziņojuma daļu par nozaru politikās paveikto Baltijas valstu sadarbībā 2010.gadā, vēlos pievērsties man kā ārlietu ministram un bijušajam Baltijas valstu pārstāvim NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupā tuvākai tēmai – drošības un aizsardzības politikai.

Pirmkārt, vēlos izteikt personīgu pateicību par to uzticības kredītu, kas man tika dots no visu triju Baltijas valstu puses, lai pārstāvētu mūsu kopīgās intereses bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vadītajā ekspertu grupā, kas sagatavoja rekomendācijas NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādei. Šīs profesionāli saistošās un atbildīgās misijas laikā man bija gods saskarties ar patiesu sadarbības vēlmi un Baltijas valstu konsensu drošības un aizsardzības politikas jautājumos.

NATO ģenerālsekretāra sagatavotais jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas projekts, par kuru vēl pirms novembrī gaidāmā Lisabonas samita diskutēja NATO dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri kopīgajā sanāksmē 14.–15.oktobrī, liecina, ka ekspertu grupas ieteikumi ir bijuši lietderīgi. NATO ģenerālsekretārs Rasmusens ir sagatavojis labu jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas projektu. Latvijas un visu trīs Baltijas valstu interesēm atbilst kolektīvās aizsardzības principam iezīmētā centrālā loma un uzmanība sabiedroto konsultāciju mehānismu stiprināšanai. Esam pārliecināti, ka Lisabonā NATO apstiprinās jaunu Stratēģisko koncepciju, kas dos skaidru atbildi par alianses uzdevumiem un lomu nākamajā desmitgadē.

Attiecībā uz mūsu iesaisti Starptautisko atbalsta spēku misijā Afganistānā jāatzīmē, ka 13.oktobrī ANO pagarināja misijas mandātu uz vēl vienu gadu, kam attiecīgi sekoja arī Latvijas dalības šajā NATO svarīgākajā operācijā pagarinājums. Tāpat Baltijas valstis turpina savu iesaisti EUPOL misijā. Vēlos uzsvērt, ka 2011.gads būs izšķirošs Afganistānas tālākai attīstībai un spējai pašiem uzņemties varu un atbildību. Vienlaikus starptautiskajai sabiedrībai, tostarp arī Baltijas valstīm, nākamgad būs nepieciešams visaptverošs izvērtējums mūsu dalībai šajā misijā, izsverot mūsu militārās un civilās spējas.

Drošības un aizsardzības politikas jomā mums būtisks jautājums ir gaisa telpas patrulēšana Baltijas valstīs. Norisinās kopīgs darbs NATO ietvaros, lai panāktu pastāvīgu risinājumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas jautājumā pēc 2014.gada.

Esam gandarīti par NATO militāro mācību skaita palielināšanu Baltijas reģionā. Tieši šajās dienās Latvijā norisinās apvienotās sauszemes un gaisa spēku starptautiskās militārās mācības “Sabre Strike 2011”. Tās ir lielākās kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004.gadā ar vairāk nekā 1700 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un ASV dalību. Kopīgās mācības Baltijas valstīs ir veiksmīgs piemērs trīs Baltijas valstu un citu sabiedroto sadarbībai aizsardzības jomā. Šīs mācības ir uzlabojušas savstarpējo sadarbību, kaujas gatavību un Baltijas valstu aizsardzības struktūru koordināciju.

Dāmas un kungi!

Jau savas uzrunas sākumā akcentēju, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšana ir būtisks elements reģiona konkurētspējas veicināšanai. Vēlos atzīmēt, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis kopā veido vienu no spēcīgākajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Ekonomiskās izaugsmes ziņā vienubrīd bijām pat līderi. Kopā esam diezgan ievērojams spēks un lielums, ar lielu potenciālu. Mūsu dabiskais instinkts ir atbildība vienam par otru šajā reģionā. Svarīgi, lai to papildinātu arī politiskā vēlme.

Šajā gadā tika izstrādāts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības ziņojums. Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka tas ietvers tikai ārējās un drošības politikas jautājumus, darba gaitā tika skartas arī atsevišķas citas jomas, tostarp enerģētika, kā arī izglītība. Ziņojumā tika iezīmēts Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības potenciāls, kā arī ietvertas 38 konkrētas rekomendācijas sadarbības tālākai veicināšanai. Viens no aspektiem, kas tika skarts ziņojumā, bija nepieciešamība pēc vienotākas un saskaņotākas Baltijas valstu rīcības sadarbībā ar Ziemeļvalstīm.

Augustā Rīgā uzņēmu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus un kopīgi vienojāmies par tālāko ziņojuma ieviešanas procesu, kas paredz konsultācijas ar nozaru ministrijām un vienota Ziņojuma ieviešanas rīcības plāna izstrādi. Šobrīd notiek valstu iekšējās konsultācijas, kā rezultātā tiks izvērtēts, kuras no ziņojuma rekomendācijām ir ātri ieviešamas, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus resursu ieguldījums – cilvēku, finanšu, ekspertīzes – un kuru rekomendāciju ieviešana ir tālākas nākotnes jautājums.

Dažiem no ziņojumā ietvertajiem praktiskajiem uzdevumiem jau ir labās prakses piemēri, tostarp jau aizsāktā kopīgu diplomātisko pārstāvniecību izveide. 2010.gada 1.janvārī darbu uzsāka kopīga Latvijas un Igaunijas vēstniecība Ēģiptē. Nākotnē jāizvērtē arī turpmāki šādi kopīgi kaimiņvalstu projekti, balstoties uz Latvijas un Igaunijas pilotprojekta bāzes.

Dāmas un kungi!

Baltijas valstis nenoliedzami saista daudzpusīga sadarbība ārpolitikas jautājumos, tostarp attiecībā uz Eiropas Savienības politikām, ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanas gaitu, Baltijas valstu aktīvu iesaisti Austrumu partnerības iniciatīvas atbalstā un sadarbības veicināšanā ar partnervalstīm, kā arī saistībā ar Eiropas Savienības un Krievijas dialogu. Mūsu visu kopīgā interese ir Eiropas Savienības nākamā finanšu perspektīva 2014.–2020.gadam, kā arī ilgtermiņa mērķi ES–2020 stratēģijā. Vienlaikus Baltijas valstīm ir svarīga arī adekvāta pārstāvība jaunveidojamajā Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestā, kur varam atzīmēt bijušā Lietuvas ārlietu ministra un mana laba paziņas Vīgauda Ušacka panākumus, pārstāvot Eiropas Savienības intereses Afganistānā.

Šobrīd starptautiskajā sabiedrībā notiek aktīva gatavošanās EDSO samitam Astanā, pēc kura mūsu kaimiņvalsts Lietuva 2011.gadā pārņems no Kazahstānas prezidentūru Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Domāju, ka varu paust arī sava igauņu kolēģa vārdā Baltijas valstu gatavību atbalstīt Lietuvu šajā svarīgajā uzdevumā.

Būtiska nozīme ir arī vienotam Baltijas valstu dialogam un kopīgām iniciatīvām ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Vēlos atzīmēt par tradīciju kļuvušās Baltijas un Vācijas ārlietu ministru konsultācijas, kuras šogad jūnijā norisinājās Tallinā. Šīs sanāksmes laikā pievērsāmies 1.–2.jūnijā Viļņā notikušā Baltijas jūras valstu padomes samita rezultātiem un organizācijas nākotnei, kā arī reģiona ekonomiskās izaugsmes veicināšanai reģionā un starptautiskās dienaskārtības aktualitātēm.

Neiztrūkstošs ir Baltijas un Amerikas Savienoto Valstu dialogs, kā arī konkrēti kopīgas sadarbības projekti. Esmu gandarīts, ka septembrī Ņujorkā Baltijas valstu ārlietu ministri un ASV valsts sekretāres vietnieks Džeimss Steinbergs varēja oficiāli paziņot par Baltijas–Amerikas Brīvības fonda darbības sākšanu. Šī iniciatīva, manuprāt, ir būtiska investīcija Baltijas valstu un ASV ilgtermiņa sadarbībā, kas vienlaikus apstiprina arī ASV konsekventu interesi un iesaisti reģionā. Baltijas–Amerikas Brīvības fonds ir tālejoša iespēja gan akadēmiskās, gan profesionālās izglītības jomā Baltijas valstu studentiem iegūt izglītību un pieredzi ASV un pēc tam atgriezties ar iegūtajām zināšanām Latvijā.

Godātie klātesošie!

Noslēgumā Baltijas Ministru padomes vārdā vēlos pateikties visiem, kuri bijuši iesaistīti Baltijas valstu sadarbības projektu īstenošanā, nākuši klajā ar savām idejām tās tālākai veicināšanai vai kādā citā veidā to atbalstījuši.

Nākamais gads būs simbolisks un būtisks atskaites punkts Baltijas valstu sadarbībā, ņemot vērā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmito gadadienu.

Vēlu veiksmi Igaunijai un manam kolēģim – Igaunijas ārlietu ministram Urmasam Paetam – 2011.gadā pārņemot prezidentūru Baltijas Ministru padomē!

Paldies par uzmanību!

---

Latvijas ārlietu ministra Aivja Roņa runa 16.Baltijas Padomes sesijā 2010.gada 22.oktobrī Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu zālē