Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 21.oktobrī

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot izslēgt no likuma normas, kas noteica ierobežojumu pārmaksātās nodokļu summas atmaksai kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā.

Grozījumi attiecināmi uz gadījumiem, kad saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Grozījumu mērķis ir nodalīt administratīvo procesu no kriminālprocesa, tāpēc nodokļu maksātāji, attiecībā uz kuriem līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai nodokļu administrācija saistībā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai (ja nav pagājuši trīs gadi no nodokļa maksājuma maksāšanas termiņa), pēc grozījumu spēkā stāšanās varēs iesniegt pamatotu iesniegumu nodokļu administrācijai par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

Nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas nodokļu maksātājam varēs atmaksāt vai novirzīt nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 30 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas.

FM: Par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžetu līdzekļiem un plānotajām darbībām pārkāpumu mazināšanā

21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžetu līdzekļiem un plānotajām darbībām pārkāpumu mazināšanā.

Lai izvērtētu, kad rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu ir atzīstama par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku, FM šā gada augustā izveidoja darbu grupu, kura analizēja biežāk sastopamos gadījumus, kad, veicot revīziju valsts pārvaldes iestādēs, tiek konstatēta tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar budžeta līdzekļiem un neatbilstības Eiropas Savienības fondu apguvē, par kurām citas iestādes informē FM kā vadošo iestādi.

FM secināja, ka neatbilstošās izmaksas veidojas pārsvarā šādās jomās:

• darba samaksa (algas, prēmijas, uzņēmuma līgumi) – piemaksas un pabalsti noteikti, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus; ir noslēgti līgumi vai izdoti rīkojumi, kas ir pretrunā ar tiesību normām un labiem finanšu pārvaldības principiem;

• interešu konfliktu gadījumi;

• publiskais iepirkums – iepirkumi tiek dalīti daļās, lai izvairītos no iepirkuma priekšmeta kopējai līgumcenai atbilstošās iepirkuma procedūras piemērošanas; tiek atzīti par atbilstošiem piedāvājumi, kuros nav iesniegta visa iepirkuma procedūras dokumentos prasītā informācija vai kuri neatbilst pasūtītāja noteiktajām prasībām u.c.

• nekustamo īpašumu apsaimniekošana;

• neatbilstoši veiktas izmaksas ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvē, kas rodas, finansējuma saņēmējam veicot projektā neparedzētas aktivitātes. Piemēram, par attiecināmām tiek deklarētas un maksājumu pieprasījumos tiek iekļautas summas par pasākumiem, kas nav iekļauti to pasākumu lokā, kurus var finansēt no ES fondu līdzekļiem u.c.

Tāpat darba grupa secinājusi, ka bieži vien pārbaudi veicošajām iestādēm sākotnēji tiek sniegta sagrozīta, tendencioza informācija. Finanšu pārkāpumi tiek konstatēti pēcpārbaudē, kas notiek pēc projekta pabeigšanas (vairākiem gadiem). Bieži vien neatbilstību noskaidrošanas un saskaņošanas procedūra aizņem vairākus mēnešus – attiecīgā nozares ministrija uzstāj, ka tā ir rīkojusies pareizi (pat ja darbība ir klaji prettiesiska).

Tāpēc, kad vadošā iestāde vai EK auditori konstatē finanšu pārkāpumu un noskaidro iespējamos vainīgos pārkāpuma izdarīšanā, nereti jau ir iestājies noilgums (no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši divi gadi) vai valsts civildienesta attiecības ar finanšu pārkāpuma izdarīšanā vainojamo ierēdni ir izbeigušās.

Lai pašreiz spēkā esošo kārtību par ierēdņu disciplināratbildību uzlabotu, darba grupa ieteikusi veikt šādas darbības:

• ja ir saņemts neatbilstības ziņojums, auditā ir konstatēts finanšu pārkāpums, kura rezultātā ir radušies būtiski zaudējumi, piemēram, ne mazāk kā 900 latu, iestādei, kur konstatēts pārkāpums, obligāti ir jāveic dienesta pārbaude;

• ja par fiksēto neatbilstību no iestādes puses neseko nekāda reakcija, tad jāparedz tiesības finanšu ministram pieprasīt informāciju par veikto pārbaudi no iestādes puses, kā arī tiesības pieprasīt informāciju lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu sagatavošanai;

• noteikt garāku termiņu (pašlaik ir tikai viens mēnesis) dienesta pārbaudes veikšanai finanšu pārkāpumu lietās pirms disciplinārlietas ierosināšanas;

• paredzēt garāku noilguma termiņu, nosakot, ka ierēdni var saukt pie disciplināratbildības, ja kopš finanšu pārkāpuma izdarīšanas, kura rezultātā radušies būtiski zaudējumi (minimums 900 latu), ir pagājis laiks līdz pieciem gadiem;

• paredzēt naudas sodu (ierēdnim) par maldinošas informācijas sniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, lai saņemtu piekrišanu izņēmuma iepirkuma procedūras piemērošanai;

• efektīvākas pārbaudes ES fondu projektu ieviešanas gaitā, izvērtējot iespēju centralizēt pārbaužu veikšanas funkcijas.

FM: Par azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtību

Lai mazinātu administratīvo slogu kapitālsabiedrībām, kas organizē izlozes un azartspēles, 21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtību.

Grozījumi paredz, ka turpmāk azartspēļu organizētājam, lai saņemtu marķējuma zīmes, vairs nebūs jāiesniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apstiprināts pārskats par iepriekšējā ceturksnī samaksāto azartspēļu nodokli un izziņa, ka nodokļu maksātājam nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Valsts ieņēmumu dienests un inspekcija vienojušies, ka VID pats nosūtīs nepieciešamo informāciju Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai.

Noteikumu projektu vēl izvērtēs un par to lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu dienesta gaitas likumā

21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Dienesta gaitas likumā).

Likumprojekts nosaka IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (iestāde) vadītāja iecelšanu amatā uz noteiktu termiņu – pieciem gadiem, kā arī iespēju atkārtoti pagarināt šo termiņu. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem iecels attiecīgais ministrs. Jāatgādina, ka šobrīd nevienam no IeM iestāžu vadītājiem nav noteikts termiņš, uz cik ilgu laiku viņu ieceļ šajā amatā.

Uz iestāžu vadītāju amatiem varēs kandidēt tikai amatpersonas no vecāko vai augstāko virsnieku sastāva, kuru izdienas laiks IeM sistēmā nav mazāks par desmit gadiem.

Likumprojekts arī nosaka atvaļināto amatpersonu – virsnieku tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, IeM sistēmas iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijā vai ārvalstīs, kurā piedalās attiecīgās iestādes amatpersonas.

Tāpat tiek noteikta iespēja atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neatbilstību amatam, ja nav cita amata, ko amatpersonai piedāvāt un kura prasībām tā atbilst.

Likumprojektā arī tiek paredzēta iespēja pārcelt amatpersonu citā amatā sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti akadēmiskā personāla amatā, kā arī iespēju atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti akadēmiskā personāla amatā, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai ja nav cita amata, ko amatpersonai piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst.

IeM: Par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām tiek nodrošināta izglītības iegūšana

21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību””.

Noteikumu projekts novērš atsevišķas problēmas, kas radušās sakarā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi citās augstskolās, ar 2010.gada 1.janvāri likvidējot Iekšlietu ministrijas (IEM) padotībā esošo augstākās izglītības iestādi – Latvijas Policijas akadēmiju. Šobrīd attiecīgās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas turpina īstenot citas valsts akreditētas augstākās izglītības iestādes, ar kurām IEM un tās padotības iestādes ir noslēgušas līgumus par speciālistu sagatavošanu.

Grozījumi precizē IEM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu mācību izdevumu aprēķināšanas kārtību, nosaka līgumu par speciālistu sagatavošanu slēgšanas kārtību un saturu, kā arī precizē iestādes, kas var slēgt šādus līgumus.

Grozījumu projekts arī regulē rīcību gadījumos, kad amatpersona izglītības ieguves laikā atsakās uzņemties normatīvajos aktos paredzētās saistības vai arī tā tiek eksmatrikulēta, kā arī tad, ja amatpersonu atvaļina no dienesta izglītības ieguves laikā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

SM: Par trīspusēju nolīgumu par Baltijas valstu sadarbību dzelzceļa jomā

Visu Baltijas valstu transporta nozares ministrijas ir izteikušas vēlēšanos noslēgt jaunu trīspusēju starpvaldību nolīgumu par sadarbību dzelzceļa jomā.

Tāpēc 21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Lai stātos spēkā, tas vēl jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā. Līdz ar likumu izsludināms arī nolīgums.

Pašlaik satiksmi dzelzceļa transporta jomā regulē vairāki divpusējie nolīgumi starp Baltijas valstīm, taču tie vairs neatbilst ne reālajai situācijai Baltijā, ne Eiropas Savienības (ES) normām. Turklāt katrā valstī dzelzceļa jomā ir notikušas lielas izmaiņas, tostarp sadalīta valsts un komercsabiedrību kompetence.

Izstrādātais nolīgums paredz attīstīt un uzlabot ekonomisko, administratīvo un tehnisko sadarbību starptautiskā dzelzceļa transporta jomā uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem.

Nolīgums ir būtisks solis, lai veicinātu dzelzceļa satiksmes attīstību starp līgumslēdzēju valstu teritorijām, kā arī lai veicinātu ciešāku savstarpējo sadarbību un izveidotu labākus ekonomiskās sadarbības nosacījumus.

Nolīgums izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un tas aizstās šobrīd spēkā esošos nolīgumus.

Projekta izstrādē piedalījusies Latvijas Satiksmes ministrija, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kā arī Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrija un Lietuvas Satiksmes un komunikāciju ministrija.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies divus zemesgabalus Ogres novada Ogresgala pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir ap 0,9 ha, un tie tiks iegādāti par 7500 latiem.

Minēto zemesgabalu īpašnieks ir piekritis pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz SM vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiktu segti no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas 61.08.00 “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

Ņemot vērā, ka ceļa posms ir ātrgaitas šoseja, minētajā ceļa posmā tiks izveidota nobrauktuve – tunelis, kas atvieglos un padarīs drošāku uzbraukšanu vai nogriešanos no šosejas.

To paredz 21.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Par to vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa