Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs I.Godmanis

Uz jaut. reģ.nr.7 — dok.nr.306b

Par mērķaizņēmuma obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem

Finansu ministrija izskatīja jūsu 1999.gada 29.janvāra vēstuli un sniedz jūsu pieprasīto informāciju.

Kopš 1992.gada tiek meklēts konkrēts risinājums 1990.gada PSRS valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju kompensācijai. 1994.un 1995.gadā sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti par 1990.gada PSRS valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju kompensācijas summu izmaksu netika akceptēti. Līdz ar to 1990.gada PSRS valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas nav atzītas par Latvijas valsts iekšējo parādu.

Jautājums par 1990.gada PSRS valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju atzīšanu par Latvijas valsts iekšējo parādu atkarīgs no Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu sarunu gaitas.

Jāatzīmē, ka 1990.gada PSRS valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju kompensācijas summu izmaksa nav iespējama pirms attiecīgo obligāciju atzīšanas par Latvijas valsts iekšējo parādu.

1999.gada 3.februārī Finansu ministrs I.Godmanis

Ministrs V.Birkavs

Uz jaut. reģ. nr.5 — dok. nr.401

Par Ārlietu ministrijas plāniem, kas saistīti ar Konvencijas par bezvalstnieku statusu ratifikāciju tuvākajā laikā

Atbildot uz jūsu jautājumu Nr.5 Latvijas pievienošanos 1954.gada 28.septembra Konvencijai par apatrīda statusu, infomēju, ka atbilstoši 1996.gada 30.aprīļa Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem (noteikumi Nr.160) šā gada 28.janvāra valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta protokollēmuma projekts un likumprojekts par pievienošanos Konvencijai par apatrīda statusu, un tā ir nosūtīta saskaņošanai Finansu ministrijai un Tieslietu ministrijai.

Atzinumi no ministrijām vēl nav saņemti. Ārlietu ministrija apkopos ministriju izteiktos iebildumus un priekšlikumus par minēto tiesību aktu projektiem un iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc likumprojekta akceptēšanas Ministru kabineta komitejā un Ministru kabinetā Valsts kanceleja to iesniegs izskatīšanai Saeimā.

Ar cieņu, —

1999.gada 18.februārī ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs

J.Gaigals

Uz jaut. reģ. nr.6 — dok. nr.403

Par jaunā Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.daļas 2.nodaļas nosacījumiem par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā

Atbildot uz jūsu uzdotajiem jautājumiem, paskaidroju:

1. Nav plānots veidot mazākumtautību skolas vai klases uz kādu skolu bāzes. Mazākumtautību skolas jau eksistē un pēc Izglītības likuma stāšanās spēkā tās sāks īstenot mazākumtautību izglītības programmas, kurās Izglītības un zinātnes ministrija noteiks latviešu valodā apgūstamo mācību apjomu.

2. Modeļu projekti, par kuriem jūs esat informēti, pagaidām nav apstiprināti. Rit to izvērtēšanas un pilnveides darbs. Ir paredzēts, ka skolas varēs izvēlēties kādu no piedāvātajiem modeļiem. Modeļu projekti B un C ir domāti skolām ar dažādām vajadzībām — modelis B piemērots skolēniem, kuri orientēti uz ātrāku integrāciju latviskajā vidē, turpretī modelis C domāts skolēniem ar vājām latviešu valodas priekšzināšanām. Uzsveru, ka tie ir pēc ministrijas pasūtījuma Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta izstrādāti modeļi kā zinātniski pamatota terorētiskā bāze izglītības programmu veidošanai, ievērojot pasaules praksi bilingvālajā izglītībā.

Modeļu projekti jau tika apspriesti Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Padomes semināros 1998.gada 8. un 9.maijā un 3. un 4.decembrī. Ir saņemti pozitīvi Eiropas Padomes ekspertu atzinumi. Semināros piedalījās arī mazākumtautību skolu direktori.

3. Pamatizglītības programmu modeļi saskaņā ar darba plānu tiks izstrādāti līdz jūnijam. Modeļu projektus paredzēts apspriest direktoru konferencēs šā gada martā visos Latvijas reģionos, kuros mazākumtautību izglītības programmām tiks organizēta atsevišķa darba grupa.

4. Plānu pārejai uz vidējās izglītības programmām pamatā valsts valodā paredzēts izstrādāt līdz šā gada jūnijam.

5. Par programmu izstrādes organizēšanu atbildīga Vispārejas izglītības departamenta Integrācijas nodaļa (nodaļas vadītāja B.Kinstlere). Par programmu īstenošanu ir atbildīga izglītības iestāde.

1999.gada 18.februārī Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals