Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Moldovas Republikas Valdība, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses",

VĒLOTIES pastiprināt abu valstu ekonomisko sadarbību ilgtermiņa periodā, pamatojoties uz savstarpēja izdevīguma principiem,

NOLŪKĀ radīt labvēlīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

ATZĪSTOT, ka ieguldījumu savstarpējā veicināšana un aizsardzība, pamatojoties uz šo Līgumu, veicinās darījumus šajā sfērā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins "ieguldījums" aptver visa veida aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs ir ieguldījis otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar likumdošanu Līgumslēdzējas Pušu teritorijā, un it īpaši, bet ne tikai, ietver:

a) kustamo un nekustamo īpašumu, tajā skaitā zemes īpašumu, kā arī jebkuras citas īpašumtiesības, tādas kā hipotēkas, mantiskās vērtības apgrūtinājumi vai ķīlas;

b) pajas, akcijas un uzņēmuma obligācijas, vai jebkura cita veida līdzdalību uzņēmumā;

c) prasījuma tiesības uz naudu vai jebkuru darbību, saskaņā ar kontraktu, kurai ir ekonomiska vērtība attiecībā uz ieguldījumu;

d) intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības, ieskaitot patentus, preču zīmes, tehniskos procesus, nepatentētas praktiskās zināšanas ("know-how"), veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā radusies virsvērtību ("good will") un jebkuras citas līdzīgas tiesības;

e) koncesijas uzņēmējdarbībai, kuras piešķir saskaņā ar likumu vai kontraktu, ieskaitot koncesijas, kas saistītas ar dabas resursu meklēšanu, iegūšanu, kultivēšanu vai izmantošanu;

f) preces, kuras saskaņā ar nomas līgumu, atrodas nomnieka rīcībā Līgumslēdzēja Puses teritorijā.

Ieguldītā īpašuma juridiskās formas maiņa neietekmē ieguldījuma būtību.

2. Termins "ienākumi" nozīmē naudas summas, kas iegūtas no ieguldījuma, it īpaši, bet ne tikai, peļņa, procenti, kapitāla pieaugumi, dividendes, autoratlīdzība vai honorāri.

3. Termins "ieguldītājs" attiecībā uz jebkuru no Līgumslēdzējām Pusēm nozīmē:

a) fiziskas personas, kas ir tās Līgumslēdzējas Puses pilsonis atbilstoši tās likumiem;

b) juridiskas personas, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumiem.

4. Termins "teritorija" nozīmē:

a) attiecībā uz Latvijas Republiku — Latvijas Republikas teritorija, ieskaitot teritoriālos ūdeņus, kā arī jebkuru tai piegulošo jūras zonu, kur Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īsteno savu jurisdikciju attiecībā uz jūras dzīlēm un augsnes apakškārtu, un dabas resursiem šajā zonā;

b) attiecībā uz Moldovas Republiku, "teritorija" nozīmē ģeogrāfisko telpu, ieskaitot augsni un augsnes apakškārtu, ūdeņus un gaisa telpu virs augsnes un teritoriālajiem ūdeņiem zemes robežās, kā arī teritoriālos ūdeņus, kur Moldovas Republika īsteno savu pilno un ekskluzīvo jurisdikciju.

2. pants

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr piemēro godīgu un taisnīgu attieksmi un tie bauda pilnīgu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai nekādā gadījumā nepamatotu vai diskriminējošu pasākumu ceļā netiktu kavēta otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu pārvalde, uzturēšana, lietošana vai izmantošana tās teritorijā.

3. Ienākumi no ieguldījumiem vai, atkārtotu ieguldījumu gadījumā, ienākumi no atkārtotiem ieguldījumiem, tiek tāpat aizsargāti kā sākotnējie ieguldījumi.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkuru citu saistību, ko tā varētu ieviest attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem.

3. pants

IEGULDĪJUMU REŽĪMS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem tās teritorijā piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemēro savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu darbību saistībā ar ieguldījumiem tās teritorijā piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemēro savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

3. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, ko iegūst no jebkura režīma, priekšrocības vai privilēģijas, un kuri rodas saskaņā ar:

a) tās dalības jebkurā esošā vai nākotnes muitas ūnijā, ekonomiskajā savienībā, reģionālās ekonomiskās integrācijas līgumā vai līdzīgā starptautiskā līgumā; vai

b) jebkuru starptautisku līgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

4. pants

EKSPROPRIĀCIJA

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nedrīkst tikt ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti jebkuram citam pasākumam, kura rezultāts varētu būt līdzvērtīgs ekspropriācijai vai nacionalizācijai (turpmāk — "ekspropriācija"), ja vien tas netiek veikts sabiedrības interesēs, saskaņā ar likumā noteikto kārtību, nediskriminējošā veidā, nekavējoties izmaksājot adekvātu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai ir jāatbilst ekspropriēto ieguldījumu tirgus vērtībai brīdī tieši pirms šāda rīcība tika īstenota vai kļuva publiski zināma, atkarībā no tā, kas no minētajiem noticis agrāk, un tajā jāiekļauj procenti saskaņā ar komerciālo likmi, sākot no ekspropriācijas dienas līdz maksājuma dienai, un tai jābūt brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā.

2. Šī panta 1.daļas noteikumus piemēro arī tad, ja viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē uzņēmējsabiedrības, kura ir izveidota saskaņā ar jebkurā tās teritorijas daļā spēkā esošo likumdošanu un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas, aktīvus.

3. Iesaistītajam ieguldītājam ir tiesības pieprasīt attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, kas veikusi ekspropriāciju, tiesu vai citām neatkarīgām institūcijām tūlītēju savas lietas izskatīšanu un ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu atbilstoši šajā pantā noteiktajiem principiem.

5. pants

ZAUDĒJUMU KOMPENSĀCIJA

1. Attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, ārkārtas stāvokli, pilsoņu nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pēdējā minētā Līgumslēdzēja Puse piemēro ne mazāk labvēlīgu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citu līdzīgu samaksu kā tā, ko pēdējā minētā Līgumslēdzēja Puse piemēro savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Attiecīgie maksājumi tiek veikti bez kavēšanās, un tie ir brīvi pārvedami brīvi konvertējamā valūtā.

2. Neskatoties uz šī panta 1.punktu, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kuri jebkurā no šajā punktā minētajām situācijām cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā no:

a) viņu ieguldījumu vai to daļas rekvizīcijas, ko veikuši tās bruņotie spēki vai varas orgāni; vai

b) viņu ieguldījumu vai to daļas iznīcināšanas, ko veikuši tās bruņotie spēki vai varas orgāni un ko nav diktējusi esošās situācijas nepieciešamība, ir pakļauti restitūcijai vai kompensācijai, kurai jebkurā gadījumā ir tūlītējai, atbilstoša un efektīva.

3. Attiecīgie maksājumi tiek veikti bez kavēšanās, un tie ir brīvi pārvedami brīvi konvertējamā valūtā.

6. pants

IEGULDĪJUMU UN IENĀKUMU REPATRIĀCIJA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem garantē nekavētus ieguldījumu un to ienākumu pārvedumus.

Pārvedumi netiek kavēti, tie notiek Latvijas Republikas un Moldovas Republikas nacionālajās valūtās un citās valūtās saskaņā ar likumiem Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Šādu pārvedumu kategorijā it īpaši, bet ne tikai, ietilpst:

a) kapitāls un kapitāla pieaugums, lai uzturētu vai palielinātu ieguldījumu;

b) peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi;

c) aizdevuma atmaksāšanas fondi;

d) autoratlīdzība vai honorāri;

e) ieņēmumi no ieguldījuma pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai likvidācijas;

f) kompensācija saskaņā ar 4. un 5.pantu;

g) vienas Līgumslēdzējas Puses fizisko personu, kas pieņemtas darbā saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā izdarītajiem ieguldījumiem, atalgojums.

7. pants

TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir apdrošināti pret nekomerciālu risku saskaņā ar garantijas juridisko sistēmu, otra Līgumslēdzēja Puse atzīst jebkura minētā ieguldītāja tiesību pārņemšanu ar apdrošinātāja tiesībām saskaņā ar šādas apdrošināšanas noteikumiem, neskatoties uz tām ieguldītāja tiesībām, kuras viņš iegūst saskaņā ar šī līguma 9.pantu.

2. Apdrošinātājs nevar būt pilnvarots izmantot jebkādas citas tiesības, kā vien tās, kuras varētu būt pilnvarots izmantot ieguldītājs.

3. Strīdi starp Līgumslēdzēju pusi un apdrošinātāju jācenšas risināt saskaņā ar šī līguma 9.pantu.

8. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Jebkurš strīds, kas rodas starp Līgumslēdzējām Pusēm saistībā ar šī līguma skaidrošanu vai piemērošanu, iespēju robežās tiek risināts konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja strīda izšķiršana nav panākta sešu mēnešu laikā kopš konsultāciju uzsākšanas, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma, tā izšķiršana tiek nodota šķīrējtiesai.

3. Šķīrējtiesa tiek izveidota katrai atsevišķai lietai sekojošā veidā. Katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu šķīrējtiesnesi, un šie divi šķīrējtiesneši vienojas par trešās valsts pilsoni, kurš būs priekšsēdētājs. Šķīrējtiesneši tiek nozīmēti trīs mēnešu laikā, bet priekšsēdētājs — piecu mēnešu laikā no dienas, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm ir informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi, ka tā gatavojas iesniegt strīdu šķīrējtiesā.

4. Ja šī panta 3.punktā paredzētajā laikā nepieciešamie nozīmējumi netiek veikti, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var bez jebkādas citas vienošanās, uzaicināt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamos nozīmējumus. Ja Starptautiskās Tiesas Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai arī viņš kāda cita iemesla dēļ nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamos nozīmējumus uzaicina Viceprezidents. Ja Viceprezidents arī ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai arī viņš kāda cita iemesla dēļ nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamos nozīmējumus uzaicina Starptautiskās Tiesas pēc ranga nākamo locekli, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus, respektējot likumu, it īpaši ņemot vērā šo līgumu un citus nozīmīgus līgumus starp Līgumslēdzējām Pusēm, kā arī starptautisko tiesību vispārpieņemtos noteikumus un principus.

6. Ja Līgumslēdzējas Puses nenolemj savādāk, tiesa pati nosaka savu procedūru.

Tiesa pieņem savus lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

7. Katra Līgumslēdzēja Puse uzņemas pašas nozīmētā šķīrējtiesneša un tā pārstāvniecības izmaksas. Priekšsēdētāja, kā arī citas izmaksas abas Līgumslēdzējas Puses sedz līdzīgās daļās. Tomēr tiesa ar savu lēmumu var noteikt, ka viena no Līgumslēdzējām Pusēm sedz lielāka izmaksu daļa, un šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU

1. Strīdi starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi attiecībā uz pēdējās minētās saistībām pret pirmās minētās ieguldījumu saskaņā ar šo līgumu, ja iespējams, tiek risināti draudzīgā ceļā.

2. Ja šādi strīdi nevar tikt atrisināti sešu mēnešu laikā no brīža, kad kāda no pusēm pieprasīja atrisinājumu draudzīgā ceļā, attiecīgais ieguldītājs var iesniegt strīdu vai nu tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā ieguldījums izdarīts, kompetentās tiesās vai arī starptautiskajā tiesā.

Ar šo katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt šāda strīda iesniegšanai starptautiskajā tiesā.

3. Ja strīdu ir nolemts iesniegt starptautiskajā tiesā, attiecīgais ieguldītājs var iesniegt strīdu:

a) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID), kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanās procedūrai 1965.gada 18.martā Vašingtonas apgabalā; vai

b) Ad hoc šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Tirdzniecības Tiesību konferences (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem.

4. Šķīrējtiesa strīdu risina saskaņā ar šī līguma noteikumiem, kā arī starptautiskajiem tiesību noteikumiem un principiem. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse bez vilcināšanās izpilda jebkuru šādu lēmumu un šāds lēmums tiek īstenots saskaņā ar iekšējiem likumiem un noteikumiem.

5. Strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse šķīrējtiesas procesa laikā vai lēmuma izpildes laikā neceļ iebildumus par to, ka otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir saņēmis kompensāciju par visiem vai daļu no zaudējumiem.

10. pants

CITU NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

Ja kādas no Līgumslēdzējām Pusēm likumdošana vai starptautiskās saistības starp Līgumslēdzējām Pusēm esošās vai vēlāk radītās, papildus šim līgumam satur vispārēju vai specifisku noteikumu, kas piešķir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis līgums, tad šādam noteikumam ir jābūt noteicošam attiecībā pret šo līgumu, tādā mērā, kādā tas ir labvēlīgāks.

11. pants

KONSULTĀCIJAS

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, kad vien nepieciešams, konsultējas par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī līguma īstenošanu. Šīs konsultācijas veic pēc kādas no Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma vietā un laikā, par kuru vienojas, izmantojot diplomātiskos kanālus.

12. pants

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

Šo līgumu piemēro arī ieguldījumiem, kurus veikuši vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šī līguma stāšanās spēkā saskaņā ar pēdējās likumiem, bet to nepiemēro ieguldījumu strīdu gadījumos, ja šis strīds izcēlies, pirms stājies spēkā šis līgums, nedz arī jebkura veida pretenzijām, ja tās nokārtotas, pirms stājies spēkā šīs līgums.

13. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS LAIKS UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

1. Šis līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējā rakstiskā paziņojuma saņemšanas, caur diplomātiskajiem kanāliem, par Līgumslēdzēju Pušu iekšējā likumdošanā paredzēto procedūru izpildi attiecībā uz šī līguma stāšanos spēkā.

2. Šis Līgums ir noslēgts uz desmit gadiem. Līgums paliek spēkā desmit gadus, ja viena vai otra Līgumslēdzēja Puse nav ziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms tā darbības izbeigšanās, par nodomu šo līgumu denonsēt.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanas, šī Līguma noteikumi paliek spēkā vēl desmit gadus no Līguma izbeigšanas brīža.

Noslēgts divos eksemplāros Rīgā 1999.gada 22.septembrī latviešu, moldāvu un angļu valodās, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Dažādu interpretāciju gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Moldovas Republikas valdības vārdā
Andris Šķēle,	Jons Sturza,
Ministru prezidents	Premjerministrs