Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 18. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija):

Man ir tas gods "Frakciju viedokļos" 7. Saeimas laikā ar jums runāt pirmo reizi. Vispār par sēdēm runājot, gribu teikt, ka šajā Saeimā tās, kā jūs redzat un dzirdat, notiek visai konstruktīvi un diezgan ātri beidzas. Ko tas varētu nozīmēt? Manuprāt, to, ka nav vairs tās milzīgās, nepārtrauktās pļāpāšanas un izrādīšanās, kas notika iepriekšējās Saeimās.

Bet tagad konkrēti par likumdošanu — īsumā runāšu tikai par diviem likumprojektiem. Pirmais no tiem — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"".

Te es gribu uzreiz sacīt: ļoti žēl, ka Saeima neatbalstīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputātes A.Seiles kundzes priekšlikumu, ka privatizējamos uzņēmumos 20% no privatizējamā uzņēmuma vērtības varētu privatizēt par sertifikātiem. Tātad, cilvēki varētu ieguldīt šos sertifikātus, kuru diemžēl vēl iedzīvotājiem ir visai daudz, ja ne visi. Žēl, ka pret to runāja arī finansu ministrs I.Godmaņa kungs, lai gan viņš toreiz bija Ministru kabineta vadītājs, kad radās šie sertifikāti un to vērtība tika noteikta 28 lati par sertifikātu. Toties izdevās šajā likumprojektā izņemt normu, kas nosaka, ka uzņēmumu vadībai paredzētas īpašas tiesības — vai nu maksāt naudā, vai sertifikātos.

Vēl gribu pieminēt likumprojektu "Par komunistiskā režīma politiski represētās personas statusa noteikšanu". Te bija karstas debates, bet lietas būtība ir šāda. Pirmajā lasījumā likuma teksts vēl bija visai normāls, ja tā varētu sacīt, un to atvēra tikai tāpēc, ka mēs gribējām papildināt to ar vārdiem "Igaunijas un Lietuvas pilsoņi". Diemžēl pēc politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikuma, ko akceptēja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, faktiski tika izveidots un pieņemts priekšlikums, ka šo statusu iegūst ikviens, kurš represēts jebkurā Padomju savienības vietā. Tas vienkārši nav normāli — gan no politiskā, gan arī no materiālā viedokļa, jo mēs tik nabadzīgā valstī nevaram atrast tik daudz līdzekļu.

I.Ūdre ("Jaunās partijas" frakcija):

Es mazāk runāšu par to, kas šodien notika sēdē, bet vairāk par to, ko nedēļas laikā veikusi "Jaunās partijas" frakcija.

Uzmanības centrā pagājušajā un arī šajā nedēļā ir problēmas, kas saistās ar Kultūrkapitāla fondu. Tieši tādēļ mēs pie sevis "Jaunās partijas" frakcijā uzaicinājām viesos Kultūrkapitāla fonda administrāciju un cilvēkus, kas darbojas fonda dažādās padomēs, un izskatījām četrus jautājumus. Tas ir, iepriekšējā gada līdzekļu izlietojumu, Kultūrkapitāla fonda administrāciju un cilvēkus, kas darbojas fonda dažādās padomēs, un izskatījām četrus jautājumus. Tas ir, iepriekšējā gada līdzekļu izlietojumu, Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas attiecības, Kultūrkapitāla likumu izpilde un problēmas, kas rodas, ja šis likums netiks izpildīts, kā arī iespējamās izmaiņas un salīdzinājums ar to, kā Kultūrkapitāla fonds darbojas Igaunijā. Domāju, ka šī saruna bija konstruktīva un ļoti vērtīga gan "Jaunās partijas" frakcijas deputātiem, gan arī Kultūrkapitāla fonda pārstāvjiem. Mēs sapratām, ka pagājušajā gadā Kultūrkapitāla fonds saņēmis apmēram 1,2 miljonus latu no azartspēļu nodokļa un ka šie līdzekļi tiek izlietoti pamatoti, jo ir projekti un padomes, kas šos projektus analizē un piešķir jaunajiem māksliniekiem, kas šādus līdzekļus varbūt nekad nesaņemtu no Kultūras ministrijas. Neskaidrības ir Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas funkciju nodalīšanā, un faktiski tas liecina par to, ka problēma ir valsts pārvaldes procedūras sakārtošanā, jo, iespējams, tieši tādēļ radusies tāda neskaidra situācija par Kultūrkapitāla fonda līdzekļu piešķīrumu.

Par likuma izpildes problēmām. Kādas tās varētu būt? Tātad, ja netiks piešķirti papildu līdzekļi, kas paredzēti likumā, tad, protams, netiks atbalstītas daudzas programmas, it sevišķi tās, kas saistās ar lauku kultūras projektiem.

Ja runājam par šo gadu, pašreizējā apritē saskaņā ar budžeta projektu, ir paredzēts, ka apmēram 1,4 miljoni latu no azartspēļu nodokļa tiks novirzīti Kultūrkapitāla fondā, bet no budžeta dotācijām — apmēram 1,2 miljoni latu. Tātad, likums faktiski netiks izpildīts par 800 000 latu.

Šis likums, kā jūs dzirdējāt, pašreiz izņemts no darba kārtības un neies kopā ar budžeta likumu paketi. Domāju, ka tā ir laba iespēja visiem interesentiem, kas grib uzlabot situāciju Kultūrkapitāla fondā, piedalīties likuma izmaiņu izstrādāšanā un varbūt paanalizēt Igaunijas pieredzi, kur Kultūrkapitāla fonds darbojas kā līdzvērtīga uzņēmējsabiedrība un maksā valstij nodokli, ja ieguvis kādu peļņu. Līdz ar to valsts daļēji finansē šo Kultūrkapitāla fondu, bet līdzekļi, protams, arī atgriežas valsts kasē.

Pavisam īsi vēl gribu pateikt par budžeta labojumiem. Kā minēts arī mūsu priekšvēlēšanu programmā, galvenā vērtība ir cilvēks, tādēļ visas budžeta izmaiņas, ko iesniegusi Jaunā partija, saistās ar to slimo bērnu ārstēšanu, kurus nevar ārstēt Latvijā, ar papildu līdzekļu iedalīšanu Neredzīgo biedrībai, kas faktiski ir budžeta aizdevums biedrībai uz laiku, jo nodokļos tā samaksā lielāku summu, nekā tā ir paredzēta dotācijās, kā arī palīgskolu remontam un uzņēmējdarbības atbalsta centriem.

E.Baldzēns ("Latvijas Sociāldemokrātu" apvienības frakcija):

Šodien gribu pavēstīt to, ka pēc ilgām un karstām debatēm "Latvijas Sociāldemokrātu" apvienības frakcija nolēma atbalstīt likuma "Grozījumi Izglītības likumā" atvēršanu. Līdz ar to mēs varētu sākt grozījumu darbu pie šī likuma.

Mēs esam nopietni strādājuši arī pie tā, lai koalīcijas partijām vairāk vai mazāk darītu zināmu savu nostāju un lai tā tiktu respektēta un akceptēta. Esam vienojušies par to, ka sociāldemokrāti šīs prasības uzturēs spēkā un koalīcijas partijām principā nebūs iebildumu. Tātad pirmā no šīm prasībām jau budžeta projektā ir ietverta, tas ir, pusotra miljona latu finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai 1999.gadā. Faktiski tas attiecas uz piecu līdz sešu gadu veciem bērniem.

Otrs jautājums, kas, mūsuprāt, vēl aizvien nav atrisināts, bet kas būs jāatrisina, ir mērķdotācijas bērnudārza pedagogu darba samaksai no 1999.gada 1.septembra. Mēs piedāvājam šajā datumā sākt šo darbu finansēt 50% apjomā no valsts budžeta un 50% apjomā no pašvaldību budžeta. Tādā gadījumā mēs sameklētu kompromisa robežas, kas būtu pieļaujamas un kuras respektētu arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pamatprasības.

Vēl mēs uzskatām, ka 1999.gada jūlijā vai mazliet vēlāk varētu izskatīt budžeta grozījumus, ja valsts ieņēmumu daļa tiktu pārpildīta un ienākumi būtu lielāki nekā pašreiz prognozēts. Reālistiski vērtējot, šādi papildu ienākumi varētu būt, un tādā gadījumā kā vienu no savām prioritātēm mēs atbalstītu 300 tūkstoš latu piešķiršanu, kas būtu paredzēti valsts profesoru darba samaksai, jo pašreiz budžeta projektā esošie līdzekļi šim mērķim ir nepietiekami.

Gribētu uzsvērt vēl vienu lietu — ja mēs atveram Izglītības likumu, tas nenozīmē, ka mums bija liela vēlēšanās to darīt. Bet esmu pilnīgi pārliecināts par Saeimas partiju koalīciju, sociāldemokrātu un opozīcijas partiju nostājas stabilitāti un pietiekami labiem rezultātiem šajā kompromisa meklējumā. Ja tomēr šīs stabilitātes nebūtu, tad pavisam droši varu apgalvot, ka šo likumu varētu atvērt tik un tā — bez sociāldemokrātu balsīm, jo mums jebkurā plenārsēdē ir tikai 14 balsis.

Kāda ir galvenā novitāte, ko mēs pašreiz pasakām? Mēs ar šo savu prasību saturu, ne formu, neatšķiramies no iepriekš teiktā, bet tagad to varētu īstenot, jo agrāk vai vēlāk tas būtu bijis jādara. Mēs šeit uzsveram, to, ka faktiski panāktas kompromisa robežas — mēs, sociāldemokrāti, savās prasībās varētu atkāpties, runājot tieši par Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasībām. No otras puses, koalīcijas padomē mēs saskaņojam viedokli ar "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļa" politiķiem, kas piekrita nosacījumam, ka, ja mūs neapmierina šie likuma grozījumi, mēs tos varam neatbalstīt otrajā vai trešajā lasījumā.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš"):

"Latvijas ceļš" šodien pārsvarā domāja par nākamo ceturtdienu. Pagājušas trīs ļoti raženas un darbīgas dienas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatījusi daudzos deputātu, frakciju, komisiju, arī valdības priekšlikumus budžetam. Un jāsaka, ka šoreiz Budžeta komisija strādāja necerēti un neredzēti korekti. Liels prieks bija strādāt kopā ar Tautas partijas frakcijas deputātiem, kuri šoreiz iesniedza ļoti racionālus un precīzus risinājumus, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trijās dienās spēja tikt galā ar lielu darbu.

Būtiskākā pretruna, kas saglabājās līdz vakardienai, protams, bija Kultūrkapitāla fonds, par ko šeit jau lauzts daudz šķēpu. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz savu sēdi uzaicināja Kultūrkapitāla fonda līderus un kultūras cilvēkus. Notika diezgan asas un nesaudzīgas diskusijas, kurās es nostājos "Tēvzemei un Brīvībai" deputāta, izcila latviešu komponista un, manuprāt, ģeniāla cilvēka — Imanta Kalniņa pozīcijās. Man bija ļoti nepatīkami nedēļu iepriekš dzirdēt, ka tie paši kultūras cilvēki laiku pa laikam Imantu nozākā.

Vakar tika panākts kompromiss. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja priekšlikumu par papildu 200 tūkstoš latu piešķiršanu Kultūrkapitāla fonam, bet šodien Kultūrkapitāla fonda likums Saeimas plenārsēdē tika izņemts no budžeta paketes. Tas nenozīmē, ka Kultūrkapitāla fonda likums netiks skatīts tālāk, tas noteikti tiks darīts un ļoti rūpīgi analizēts. Uzskatu, ka vēl jādara diezgan daudz, lai likums darbotos tā, kā mēs to vēlamies redzēt sakārtotas valsts sakārtotā kultūras sistēmā.

Šajā nedēļā bija vēl kāds patīkams gadījums, jo tika lemts par Medicīnas akadēmijas rektora Jāņa Vētras izdošanu administratīvai sodīšanai. Šonedēļ Valsts kontrole, kas iesniedza šo prasību, atzina, ka Jānis Vētra nevar tikt pakļauts administratīvai sodāmībai, jo patiesībā jau nav par ko. Tad, kad mēs pagājušajā reizē dzirdējām daktera Andreja Požarnova paziņojumus par organizētu noziedzību, līdzekļu izšķērdēšanu un budžeta finansējuma aizpludināšanu privātfirmām, ko viņš teica no šīs tribīnes, tad es gribu teikt — tie bija meli.

Šodienas plenārsēde bija ļoti racionāla un saturīga, un es ceru, ka tieši tāpat nākamajā ceturdienā mēs skatīsim valsts budžetu — ātri, precīzi, konkrēti, kodolīgi.

M.Vītols ("Tautas partijas" frakcija):

Tautas partija ir pavadījusi raženu darba nedēļu. Visi deputāti ir strādājuši, un mums izdevies daudz ko panākt. Tautas partija kārtējo reizi bija pārsteigta par to, ka Ministru prezidents vēlreiz apliecināja to, ka viņam trūkst elementāras demokrātijas izpratnes, paziņojot, ka Saeimas deputātiem vispār būtu jāaizliedz iesniegt savi priekšlikumi budžetā. Ja Ministru prezidents pēdējo mēnešu vai gadu laikā būtu lasījis Latvijas Republikas Satversmi, viņam būtu vismaz šīs pamatzināšanas un viņš zinātu, ka par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu lemj Saeima un Saeima galīgajā lasījumā nosaka to, kā tiks izmantota nodokļu maksātāju nauda. Budžeta līdzekļi nav V.Krištopana kunga personiskie kabatas līdzekļi un viņa privātā nodarbe, tāpēc viņš nevar noteikt — tam es došu, bet tam nedošu. Par to jālemj Saeimai. Tādēļ pretēji V.Krištopana kunga cerībām Tautas partija iesniedza savus priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam, lai arī tikai nākamceturtdien Saeima lems par to, kam šos līdzekļus novirzīt. Jau šobrīd varu teikt, ka "Tautas partijai" izdevies panākt valdības un opozīcijas partiju piekāpšanos iesniegtajiem priekšlikumiem, kā rezultātā papildu līdzekļi tiks novirzīti pedagoģisko darbinieku atalgojumam un Kultūrkapitāla fondam. Tas ir kaut neliels, tomēr panākums un solis uz priekšu. Var uzskatīt, ka ledus ir sakustējies, un mēs arī nākamceturtdien, izskatot jautājumus par budžeta un izglītības, un kultūras finansējumu, atgādināsim Kārļa Skalbes teiktos vārdus, ka tie, kas stāv par kultūru, stāv par Latviju. Mēs ceram, ka šī izpratne būs skaidra visiem Saeimas deputātiem. Skumji bija, protams, tas, ka mēs vēlreiz apliecinājām, ka necienām savu vēsturi, jo tā nelielā summa, ko bijām lūguši Okupācijas muzeja fondam pētniecības un dokumentēšanas darbu veikšanai, tieši šīs vēstures izzināšanai, netika piešķirta, bet cerams, ka Saeimas deputāti nākamceturtdien apliecinās to, ka viņi ciena savu vēsturi, un nobalsos par šo nelielo summu Okupācijas muzeja fondam.

Saeimas preses dienests