Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā

1.pants. 2005.gada 8.jūlijā pieņemtais Grozījums Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā (turpmāk — Grozījums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Vides ministriju koordinē Grozījumā paredzēto saistību izpildi.

3.pants. Grozījums stājas spēkā Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Grozījums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 7.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 27.oktobrī

 

 

Amendment to the Convention on the Physical Protection of Nuclear Material

1. The Title of the Convention on the Physical Protection of Nuclear Material adopted on 26 October 1979 (hereinafter referred to as “the Convention”) is replaced by the following title:

CONVENTION ON THE PHYSICAL PROTECTION OF NUCLEAR MATERIAL AND NUCLEAR FACILITIES

2. The Preamble of the Convention is replaced by the following text:

THE STATES PARTIES TO THIS CONVENTION,

RECOGNIZING the right of all States to develop and apply nuclear energy for peaceful purposes and their legitimate interests in the potential benefits to be derived from the peaceful application of nuclear energy,

CONVINCED of the need to facilitate international co-operation and the transfer of nuclear technology for the peaceful application of nuclear energy,

BEARING IN MIND that physical protection is of vital importance for the protection of public health, safety, the environment and national and international security,

HAVING IN MIND the purposes and principles of the Charter of the United Nations concerning the maintenance of international peace and security and the promotion of good neighbourliness and friendly relations and co-operation among States,

CONSIDERING that under the terms of paragraph 4 of Article 2 of the Charter of the United Nations, “All members shall refrain in their international relations from the threat or use of force against the territorial integrity or political independence of any state, or in any other manner inconsistent with the Purposes of the United Nations,”

RECALLING the Declaration on Measures to Eliminate International Terrorism, annexed to General Assembly resolution 49/60 of 9 December 1994,

DESIRING to avert the potential dangers posed by illicit trafficking, the unlawful taking and use of nuclear material and the sabotage of nuclear material and nuclear facilities, and noting that physical protection against such acts has become a matter of increased national and international concern,

DEEPLY CONCERNED by the worldwide escalation of acts of terrorism in all its forms and manifestations, and by the threats posed by international terrorism and organized crime,

BELIEVING that physical protection plays an important role in supporting nuclear nonproliferation and counter-terrorism objectives,

DESIRING through this Convention to contribute to strengthening worldwide the physical protection of nuclear material and nuclear facilities used for peaceful purposes,

CONVINCED that offences relating to nuclear material and nuclear facilities are a matter of grave concern and that there is an urgent need to adopt appropriate and effective measures, or to strengthen existing measures, to ensure the prevention, detection and punishment of such offences,

DESIRING to strengthen further international co-operation to establish, in conformity with the national law of each State Party and with this Convention, effective measures for the physical protection of nuclear material and nuclear facilities,

CONVINCED that this Convention should complement the safe use, storage and transport of nuclear material and the safe operation of nuclear facilities,

RECOGNIZING that there are internationally formulated physical protection recommendations that are updated from time to time which can provide guidance on contemporary means of achieving effective levels of physical protection,

RECOGNIZING also that effective physical protection of nuclear material and nuclear facilities used for military purposes is a responsibility of the State possessing such nuclear material and nuclear facilities, and understanding that such material and facilities are and will continue to be accorded stringent physical protection,

HAVE AGREED as follows:

3. In Article 1 of the Convention, after paragraph (c), two new paragraphs are added as follows:

(d) “nuclear facility” means a facility (including associated buildings and equipment) in which nuclear material is produced, processed, used, handled, stored or disposed of, if damage to or interference with such facility could lead to the release of significant amounts of radiation or radioactive material;

(e) “sabotage” means any deliberate act directed against a nuclear facility or nuclear material in use, storage or transport which could directly or indirectly endanger the health and safety of personnel, the public or the environment by exposure to radiation or release of radioactive substances.

4. After Article 1 of the Convention, a new Article 1A is added as follows:

Article 1A

The purposes of this Convention are to achieve and maintain worldwide effective physical protection of nuclear material used for peaceful purposes and of nuclear facilities used for peaceful purposes; to prevent and combat offences relating to such material and facilities worldwide; as well as to facilitate co-operation among States Parties to those ends.

5. Article 2 of the Convention is replaced by the following text:

1. This Convention shall apply to nuclear material used for peaceful purposes in use, storage and transport and to nuclear facilities used for peaceful purposes, provided, however, that articles 3 and 4 and paragraph 4 of article 5 of this Convention shall only apply to such nuclear material while in international nuclear transport.

2. The responsibility for the establishment, implementation and maintenance of a physical protection regime within a State Party rests entirely with that State.

3. Apart from the commitments expressly undertaken by States Parties under this Convention, nothing in this Convention shall be interpreted as affecting the sovereign rights of a State.

4. (a) Nothing in this Convention shall affect other rights, obligations and responsibilities of States Parties under international law, in particular the purposes and principles of the Charter of the United Nations and international humanitarian law.

(b) The activities of armed forces during an armed conflict, as those terms are understood under international humanitarian law, which are governed by that law, are not governed by this Convention, and the activities undertaken by the military forces of a State in the exercise of their official duties, inasmuch as they are governed by other rules of international law, are not governed by this Convention.

(c) Nothing in this Convention shall be construed as a lawful authorization to use or threaten to use force against nuclear material or nuclear facilities used for peaceful purposes.

(d) Nothing in this Convention condones or makes lawful otherwise unlawful acts, nor precludes prosecution under other laws.

5. This Convention shall not apply to nuclear material used or retained for military purposes or to a nuclear facility containing such material.

6. After Article 2 of the Convention, a new Article 2A is added as follows:

Article 2A

1. Each State Party shall establish, implement and maintain an appropriate physical protection regime applicable to nuclear material and nuclear facilities under its jurisdiction, with the aim of:

(a) protecting against theft and other unlawful taking of nuclear material in use, storage and transport;

(b) ensuring the implementation of rapid and comprehensive measures to locate and, where appropriate, recover missing or stolen nuclear material; when the material is located outside its territory, that State Party shall act in accordance with article 5;

(c) protecting nuclear material and nuclear facilities against sabotage; and

(d) mitigating or minimizing the radiological consequences of sabotage.

2. In implementing paragraph 1, each State Party shall:

(a) establish and maintain a legislative and regulatory framework to govern physical protection;

(b) establish or designate a competent authority or authorities responsible for the implementation of the legislative and regulatory framework; and

(c) take other appropriate measures necessary for the physical protection of nuclear material and nuclear facilities.

3. In implementing the obligations under paragraphs 1 and 2, each State Party shall, without prejudice to any other provisions of this Convention, apply insofar as is reasonable and practicable the following Fundamental Principles of Physical Protection of Nuclear Material and Nuclear Facilities.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE A: Responsibility of the State

The responsibility for the establishment, implementation and maintenance of a physical protection regime within a State rests entirely with that State.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE B: Responsibilities During International Transport

The responsibility of a State for ensuring that nuclear material is adequately protected extends to the international transport thereof, until that responsibility is properly transferred to another State, as appropriate.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE C: Legislative and Regulatory Framework

The State is responsible for establishing and maintaining a legislative and regulatory framework to govern physical protection. This framework should provide for the establishment of applicable physical protection requirements and include a system of evaluation and licensing or other procedures to grant authorization. This framework should include a system of inspection of nuclear facilities and transport to verify compliance with applicable requirements and conditions of the license or other authorizing document, and to establish a means to enforce applicable requirements and conditions, including effective sanctions.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE D: Competent Authority

The State should establish or designate a competent authority which is responsible for the implementation of the legislative and regulatory framework, and is provided with adequate authority, competence and financial and human resources to fulfill its assigned responsibilities. The State should take steps to ensure an effective independence between the functions of the State’s competent authority and those of any other body in charge of the promotion or utilization of nuclear energy.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE E: Responsibility of the License Holders

The responsibilities for implementing the various elements of physical protection within a State should be clearly identified. The State should ensure that the prime responsibility for the implementation of physical protection of nuclear material or of nuclear facilities rests with the holders of the relevant licenses or of other authorizing documents (e.g., operators or shippers).

FUNDAMENTAL PRINCIPLE F: Security Culture

All organizations involved in implementing physical protection should give due priority to the security culture, to its development and maintenance necessary to ensure its effective implementation in the entire organization.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE G: Threat

The State’s physical protection should be based on the State’s current evaluation of the threat.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE H: Graded Approach

Physical protection requirements should be based on a graded approach, taking into account the current evaluation of the threat, the relative attractiveness, the nature of the material and potential consequences associated with the unauthorized removal of nuclear material and with the sabotage against nuclear material or nuclear facilities.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE I: Defence in Depth

The State’s requirements for physical protection should reflect a concept of several layers and methods of protection (structural or other technical, personnel and organizational) that have to be overcome or circumvented by an adversary in order to achieve his objectives.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE J: Quality Assurance

A quality assurance policy and quality assurance programmes should be established and implemented with a view to providing confidence that specified requirements for all activities important to physical protection are satisfied.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE K: Contingency Plans

Contingency (emergency) plans to respond to unauthorized removal of nuclear material or sabotage of nuclear facilities or nuclear material, or attempts thereof, should be prepared and appropriately exercised by all license holders and authorities concerned.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE L: Confidentiality

The State should establish requirements for protecting the confidentiality of information, the unauthorized disclosure of which could compromise the physical protection of nuclear material and nuclear facilities.

4. (a) The provisions of this article shall not apply to any nuclear material which the State Party reasonably decides does not need to be subject to the physical protection regime established pursuant to paragraph 1, taking into account the nature of the material, its quantity and relative attractiveness and the potential radiological and other consequences associated with any unauthorized act directed against it and the current evaluation of the threat against it.

(b) Nuclear material which is not subject to the provisions of this article pursuant to subparagraph (a) should be protected in accordance with prudent management practice.

7. Article 5 of the Convention is replaced by the following text:

1. States Parties shall identify and make known to each other directly or through the International Atomic Energy Agency their point of contact in relation to matters within the scope of this Convention.

2. In the case of theft, robbery or any other unlawful taking of nuclear material or credible threat thereof, States Parties shall, in accordance with their national law, provide co-operation and assistance to the maximum feasible extent in the recovery and protection of such material to any State that so requests. In particular:

(a) a State Party shall take appropriate steps to inform as soon as possible other States, which appear to it to be concerned, of any theft, robbery or other unlawful taking of nuclear material or credible threat thereof, and to inform, where appropriate, the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations;

(b) in doing so, as appropriate, the States Parties concerned shall exchange information with each other, the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations with a view to protecting threatened nuclear material, verifying the integrity of the shipping container or recovering unlawfully taken nuclear material and shall:

(i) co-ordinate their efforts through diplomatic and other agreed channels;

(ii) render assistance, if requested;

(iii) ensure the return of recovered nuclear material stolen or missing as a consequence of the above-mentioned events.

The means of implementation of this co-operation shall be determined by the States Parties concerned.

3. In the case of a credible threat of sabotage of nuclear material or a nuclear facility or in the case of sabotage thereof, States Parties shall, to the maximum feasible extent, in accordance with their national law and consistent with their relevant obligations under international law, cooperate as follows:

(a) if a State Party has knowledge of a credible threat of sabotage of nuclear material or a nuclear facility in another State, the former shall decide on appropriate steps to be taken in order to inform that State as soon as possible and, where appropriate, the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations of that threat, with a view to preventing the sabotage;

(b) in the case of sabotage of nuclear material or a nuclear facility in a State Party and if in its view other States are likely to be radiologically affected, the former, without prejudice to its other obligations under international law, shall take appropriate steps to inform as soon as possible the State or the States which are likely to be radiologically affected and to inform, where appropriate, the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations, with a view to minimizing or mitigating the radiological consequences thereof;

(c) if in the context of sub-paragraphs (a) and (b), a State Party requests assistance, each State Party to which a request for assistance is directed shall promptly decide and notify the requesting State Party, directly or through the International Atomic Energy Agency, whether it is in a position to render the assistance requested and the scope and terms of the assistance that may be rendered;

(d) co-ordination of the co-operation under sub-paragraphs (a) to (c) shall be through diplomatic or other agreed channels. The means of implementation of this cooperation shall be determined bilaterally or multilaterally by the States Parties concerned.

4. States Parties shall co-operate and consult, as appropriate, with each other directly or through the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations, with a view to obtaining guidance on the design, maintenance and improvement of systems of physical protection of nuclear material in international transport.

5. A State Party may consult and co-operate, as appropriate, with other States Parties directly or through the International Atomic Energy Agency and other relevant international organizations, with a view to obtaining their guidance on the design, maintenance and improvement of its national system of physical protection of nuclear material in domestic use, storage and transport and of nuclear facilities.

8. Article 6 of the Convention is replaced by the following text:

1. States Parties shall take appropriate measures consistent with their national law to protect the confidentiality of any information which they receive in confidence by virtue of the provisions of this Convention from another State Party or through participation in an activity carried out for the implementation of this Convention. If States Parties provide information to international organizations or to States that are not parties to this Convention in confidence, steps shall be taken to ensure that the confidentiality of such information is protected. A State Party that has received information in confidence from another State Party may provide this information to third parties only with the consent of that other State Party.

2. States Parties shall not be required by this Convention to provide any information which they are not permitted to communicate pursuant to national law or which would jeopardize the security of the State concerned or the physical protection of nuclear material or nuclear facilities.

9. Paragraph 1 of Article 7 of the Convention is replaced by the following text:

1. The intentional commission of:

(a) an act without lawful authority which constitutes the receipt, possession, use, transfer, alteration, disposal or dispersal of nuclear material and which causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to property or to the environment;

(b) a theft or robbery of nuclear material;

(c) an embezzlement or fraudulent obtaining of nuclear material;

(d) an act which constitutes the carrying, sending, or moving of nuclear material into or out of a State without lawful authority;

(e) an act directed against a nuclear facility, or an act interfering with the operation of a nuclear facility, where the offender intentionally causes, or where he knows that the act is likely to cause, death or serious injury to any person or substantial damage to property or to the environment by exposure to radiation or release of radioactive substances, unless the act is undertaken in conformity with the national law of the State Party in the territory of which the nuclear facility is situated;

(f) an act constituting a demand for nuclear material by threat or use of force or by any other form of intimidation;

(g) a threat:

(i) to use nuclear material to cause death or serious injury to any person or substantial damage to property or to the environment or to commit the offence described in sub-paragraph (e), or

(ii) to commit an offence described in sub-paragraphs (b) and (e) in order to compel a natural or legal person, international organization or State to do or to refrain from doing any act;

(h) an attempt to commit any offence described in sub-paragraphs (a) to (e);

(i) an act which constitutes participation in any offence described in sub-paragraphs (a) to (h);

(j) an act of any person who organizes or directs others to commit an offence described in sub-paragraphs (a) to (h); and

(k) an act which contributes to the commission of any offence described in sub-paragraphs (a) to (h) by a group of persons acting with a common purpose; such act shall be intentional and shall either:

(i) be made with the aim of furthering the criminal activity or criminal purpose of the group, where such activity or purpose involves the commission of an offence described in sub-paragraphs (a) to (g), or

(ii) be made in the knowledge of the intention of the group to commit an offence described in sub-paragraphs (a) to (g)

shall be made a punishable offence by each State Party under its national law.

10. After Article 11 of the Convention, two new articles, Article 11A and Article 11B, are added as follows:

Article 11A

None of the offences set forth in article 7 shall be regarded for the purposes of extradition or mutual legal assistance, as a political offence or as an offence connected with a political offence or as an offence inspired by political motives. Accordingly, a request for extradition or for mutual legal assistance based on such an offence may not be refused on the sole ground that it concerns a political offence or an offence connected with a political offence or an offence inspired by political motives.

Article 11B

Nothing in this Convention shall be interpreted as imposing an obligation to extradite or to afford mutual legal assistance, if the requested State Party has substantial grounds for believing that the request for extradition for offences set forth in article 7 or for mutual legal assistance with respect to such offences has been made for the purpose of prosecuting or punishing a person on account of that person’s race, religion, nationality, ethnic origin or political opinion or that compliance with the request would cause prejudice to that person’s position for any of these reasons.

11. After Article 13 of the Convention, a new Article 13A is added as follows:

Article 13A

Nothing in this Convention shall affect the transfer of nuclear technology for peaceful purposes that is undertaken to strengthen the physical protection of nuclear material and nuclear facilities.

12. Paragraph 3 of Article 14 of the Convention is replaced by the following text:

3. Where an offence involves nuclear material in domestic use, storage or transport, and both the alleged offender and the nuclear material remain in the territory of the State Party in which the offence was committed, or where an offence involves a nuclear facility and the alleged offender remains in the territory of the State Party in which the offence was committed, nothing in this Convention shall be interpreted as requiring that State Party to provide information concerning criminal proceedings arising out of such an offence.

13. Article 16 of the Convention is replaced by the following text:

1. A conference of States Parties shall be convened by the depositary five years after the entry into force of the Amendment adopted on 8 July 2005 to review the implementation of this Convention and its adequacy as concerns the preamble, the whole of the operative part and the annexes in the light of the then prevailing situation.

2. At intervals of not less than five years thereafter, the majority of States Parties may obtain, by submitting a proposal to this effect to the depositary, the convening of further conferences with the same objective.

14. Footnote b/ of Annex II of the Convention is replaced by the following text:

b/ Material not irradiated in a reactor or material irradiated in a reactor but with a radiation level equal to or less than 1 gray/hour (100 rads/hour) at one metre unshielded.

15. Footnote e/ of Annex II of the Convention is replaced by the following text:

e/ Other fuel which by virtue of its original fissile material content is classified as Category I and II before irradiation may be reduced one category level while the radiation level from the fuel exceeds 1 gray/hour (100 rads/hour) at one metre unshielded.

 

 

Grozījums Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā

1. 1979.gada 26.oktobra pieņemtās Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) nosaukums ir aizstāts ar šādu nosaukumu:

Konvencija par kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību

2. Konvencija preambula ir aizstāta ar šādu tekstu:

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT visu valstu tiesības attīstīt un izmantot kodolenerģiju nemilitāriem mērķiem un to leģitīmo ieinteresētību potenciālajos ieguvumos, kas izriet no kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas,

PĀRLIECINĀTAS, ka ir jāatvieglo starptautiskā sadarbība un kodoltehnoloģijas nodošana kodolenerģijas miermīlīgai izmantošanai,

IEVĒROJOT, ka fiziskā aizsardzība ir būtiski svarīga sabiedrības veselības, drošības, vides, kā arī valstu un starptautiskās drošības aizsardzībai,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos noteiktos mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības saglabāšanu, un labu kaimiņattiecību un draudzīgu attiecību veicināšanu, un valstu sadarbību,

IEVĒROJOT, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 2. panta 4. punktam "Visas dalībvalstis savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem",

ATGĀDINOT Ģenerālās Asamblejas 1994. gada 9. decembra rezolūcijai 49/60 pievienoto Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai,

VĒLĒDAMĀS novērst potenciālās briesmas, ko rada kodolmateriālu nelikumīga tirdzniecība, nelikumīga paņemšana un izmantošana un kodolmateriālu un kodoliekārtu sabotāža, un atzīmējot, ka fiziskā aizsardzība pret šādu rīcību ir kļuvusi par valstiski un starptautiski svarīgu jautājumu,

NOPIETNI NORŪPĒJUŠĀS par terorisma aktu skaita palielināšanos visā pasaulē visos terorisma veidos un izpausmēs un par draudiem, ko rada starptautiskais terorisms un organizētā noziedzība,

UZSKATOT, ka fiziskajai aizsardzībai ir svarīga nozīme kodolmateriālu neizplatīšanas un pretterorisma mērķu atbalstīšanā,

VĒLĒDAMĀS ar šo konvenciju dot ieguldījumu kodolmateriālu fiziskās aizsardzības stiprināšanā un kodoliekārtu izmantošanā miermīlīgiem mērķiem,

PĀRLIECINĀTAS, ka nodarījumi attiecībā uz kodolmateriāliem un kodoliekārtām ir ļoti svarīgs jautājums un ka neatliekami ir jāīsteno piemēroti un efektīvi pasākumi vai jāstiprina esošie pasākumi, lai nodrošinātu tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu,

VĒLĒDAMĀS stiprināt turpmāku starptautisko sadarbību, lai atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem un šai konvencijai izveidotu efektīvus pasākumus kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajai aizsardzībai,

PĀRLIECINĀTAS, ka šai konvencijai jāpapildina kodolmateriālu droša izmantošana, glabāšana un pārvadāšana un kodoliekārtu droša darbība,

ATZĪSTOT, ka pastāv starptautiski formulēti fiziskās aizsardzības ieteikumi, kurus laiku pa laikam atjaunina un kuri var sniegt pamatnostādnes par mūsdienu līdzekļiem efektīvu fiziskās aizsardzības līmeņu sasniegšanai,

ATZĪSTOT arī, ka par militāriem mērķiem izmantojamo kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību ir atbildīga valsts, kurai ir tādi kodolmateriāli un kodoliekārtas, un izprotot, ka tādi materiāli un iekārtas ir un turpinās būt stingri fiziski aizsargātas,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko:

3. Konvencijas 1.pants ir papildināts aiz (c) punkta ar diviem jauniem punktiem šādā redakcijā:

(d) „kodoliekārta” ir iekārta (tostarp ar to saistītās ēkas un aprīkojums), kurā ražo, pārstrādā, izmanto kodolmateriālus, ar tiem rīkojas, glabā vai likvidē, ja tādas iekārtas bojājums vai traucējumi tajā varētu izraisīt ievērojamu jonizējošā starojuma vai radioaktīvo materiālu daudzumu izplūdi;

(e) „sabotāža” ir jebkura apzināta darbība, kas ir vērsta pret kodoliekārtu vai izmantošanā, glabāšanā vai pārvadāšanā esošiem kodolmateriāliem un kas jonizējošā starojuma iedarbības vai radioaktīvo vielu izplūdes dēļ varētu tieši vai netieši apdraudēt personāla, sabiedrības vai vides veselību un drošību.

4. Aiz Konvencijas 1.panta ir pievienots jaunais 1.A pants šādā redakcijā:

1.A pants

Šīs Konvencijas nolūki ir sasniegt un uzturēt miermīlīgiem mērķiem izmantojamo kodolmateriālu un miermīlīgie mērķiem izmantojamo kodoliekārtu efektīvu fizisko aizsardzību visā pasaulē, novērst un apkarot nodarījumus attiecībā uz tādiem materiāliem un iekārtām visā pasaulē, kā arī atvieglot dalībvalstu sadarbību šo nolūku sasniegšanai.

5. Konvencijas 2.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Šī Konvencija ir piemērojama miermīlīgiem mērķiem izmantojamiem kodolmateriāliem, ko izmanto, glabā un pārvadā, un miermīlīgiem mērķiem izmantojamām kodoliekārtām, tomēr ar nosacījumu, ka šīs Konvencijas 3. un 4. pantu un 5. panta 4. punktu piemēro tādiem materiāliem tikai tik ilgi, kamēr tie ir starptautiskā kodolmateriālu pārvadāšanā.

2. Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un paturēšanu spēkā dalībvalstī pilnībā atbildīga ir attiecīgā dalībvalsts.

3. Izņemot saistības, ko dalībvalstis skaidri uzņēmušās saskaņā ar šo Konvenciju, nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā tāds, kas ietekmētu valsts suverēnās tiesības.

4. (a) Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas dalībvalstu tiesības, saistības un atbildību atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu nolūkiem un principiem un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

(b) Šī Konvencija nenosaka bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā, atbilstoši šo terminu izpratnei starptautiskajās humanitārajās tiesībās, kas regulē minētās darbības, un šī Konvencija nenosaka darbības, ko, pildot savus oficiālos pienākumus, veic valsts bruņotie spēki, ciktāl attiecīgos pienākumus nosaka citi starptautisko tiesību aktu noteikumi.

(c) Nekas šajā Konvencijā nav uzskatāms par likumīgu atļauju lietot vai draudēt lietot spēku attiecībā uz kodolmateriāliem vai kodoliekārtām, ko izmanto miermīlīgiem nolūkiem.

(d) Nekas šajā Konvencijā nepiedod vai nepadara par likumīgu citādi nelikumīgu rīcību un nenovērš saukšanu pie atbildības atbilstoši citiem tiesību aktiem.

5. Šī Konvencija nav piemērojama kodolmateriāliem, ko izmanto vai saglabā militāriem nolūkiem, vai kodoliekārtām, kas satur šādu materiālu.

6. Aiz Konvencijas 2.panta ir pievienots jauns 2.A pants šādā redakcijā:

2.A pants

1. Katra dalībvalsts izveido, īsteno un patur spēkā piemērotu fiziskās aizsardzības režīmu, kas piemērots tās jurisdikcijā esošajiem kodolmateriāliem un kodoliekārtām, ar mērķi:

(a) aizsargāt pret zādzību un citu nelikumīgu paņemšanu kodolmateriālus, ko izmanto, glabā un pārvadā;

(b) nodrošināt ātru un visaptverošu pasākumu īstenošanu, lai noteiktu atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā atgūtu trūkstošos vai nozagtos kodolmateriālus; ja materiāli atrodas ārpus tās teritorijas, minētā dalībvalsts rīkojas saskaņā ar 5. pantu;

(c) aizsargāt kodolmateriālus un kodoliekārtas pret sabotāžu; un

(d) mīkstināt vai līdz minimumam samazināt sabotāžas radioloģiskās sekas.

2. Īstenojot 1. punktu, katra dalībvalsts:

(a) izveido un patur spēkā tiesisko un reglamentējošo pamatu fiziskās aizsardzības pārvaldīšanai;

(b) izveido vai ieceļ kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par tiesiskā un reglamentējoša pamata īstenošanu; un

(c) veic citus kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajai aizsardzībai vajadzīgus pasākumus.

3. Pildot pienākumus atbilstoši 1. un 2. punktam, katra dalībvalsts, neierobežojot citus šīs konvencijas noteikumus, piemēro – ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams – turpmāk minētos kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskās aizsardzības pamatprincipus.

A PAMATPRINCIPS. Valsts atbildība

Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un paturēšanu spēkā valstī pilnībā ir atbildīga attiecīgā valsts.

B PAMATPRINCIPS. Atbildība starptautiskās pārvadāšanas laikā

Valsts atbildība par nodrošinājumu, lai kodolmateriāli būtu atbilstoši aizsargāti, attiecas arī uz starptautisko pārvadāšanu no tās, līdz attiecīgā atbildība ir pienācīgi nodota citai valstij.

C PAMATPRINCIPS. Tiesiskais un normatīvais regulējums

Valsts ir atbildīga par tiesiskā un normatīvā regulējuma noteikšanu un paturēšanu spēkā fiziskās aizsardzības reglamentēšanai. Jāparedz piemērojamo fiziskās aizsardzības prasību noteikšana un jāiekļauj vērtēšanas un licencēšanas sistēma vai citas procedūras atļaujas piešķiršanai. Šajā regulējumā jāiekļauj kodoliekārtu un transporta inspicēšanas sistēma, lai pārbaudītu licences vai cita atļaujoša dokumenta atbilstību piemērojamām prasībām un nosacījumiem un lai izveidotu piemērojamo prasību un nosacījumu izpildes līdzekļus, tostarp efektīvas sankcijas.

D PAMATPRINCIPS. Kompetentā iestāde

Valstij jāizveido vai jāieceļ kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par tiesiskā un reglamentējošā pamata īstenošanu un tai piešķirtās atbildības realizēšanai ir nodrošināta ar atbilstošu pilnvarojumu, kompetenci un finanšu un cilvēku resursiem. Valstij jāveic pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu neatkarību starp valsts kompetentās iestādes funkcijām un citu par kodolenerģijas veicināšanu vai izmantošanu atbildīgu struktūru funkcijām.

E PAMATPRINCIPS. Licenču turētāju atbildība

Ir skaidri jānosaka atbildība par fiziskās aizsardzības dažādo sastāvdaļu īstenošanu valstī. Valstij ir jānodrošina, lai galvenie atbildīgie par kodolmateriālu vai kodoliekārtu fiziskās aizsardzības īstenošanu būtu attiecīgo licenču vai citu atļaujošu dokumentu turētāji (piemēram, operatori vai nosūtītāji).

F PAMATPRINCIPS. Drošības kultūra

Visām organizācijām, kas ir iesaistītas fiziskās aizsardzības īstenošanā, pienācīga prioritāte jāpiešķir drošības kultūrai, tās attīstībai un saglabāšanai, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu visā organizācijā.

G PAMATPRINCIPS. Apdraudējums

Valsts fiziskajai aizsardzībai jāpamatojas uz valsts pašreizējo apdraudējuma novērtējumu.

H PAMATPRINCIPS. Diferencēta pieeja

Fiziskās aizsardzības prasības jānosaka pēc diferencētas pieejas, ņemot vērā pašreizējo apdraudējuma novērtējumu, relatīvo pievilcīgumu, materiālu īpašības un iespējamās sekas saistībā ar kodolmateriālu nesankcionētu izvešanu un ar sabotāžu attiecībā uz kodolmateriāliem vai kodoliekārtām.

I PAMATPRINCIPS. Pastiprināta aizsardzība

Valsts prasībām attiecībā uz fizisko aizsardzību jāatspoguļo koncepcija par vairākiem aizsardzības līmeņiem un metodēm (strukturālām vai citām tehniskām, personāla un organizatoriskām), kas pretiniekam ir jāpārvar vai jāapiet, lai viņš sasniegtu savus mērķus.

J PAMATPRINCIPS. Kvalitātes nodrošināšana

Lai nodrošinātu pārliecību, ka noteiktās prasības attiecībā uz visām fiziskajā aizsardzībā svarīgajām darbībām ir izpildītas, ir jāizveido un jāievieš kvalitātes nodrošināšanas politika un kvalitātes nodrošināšanas programmas.

K PAMATPRINCIPS. Ārkārtas rīcības plāni

Visiem licenču turētājiem un attiecīgajām iestādēm ir jāsagatavo ārkārtas rīcības (avārijas situācijas) plāni un pienācīgi jāveic mācības, lai reaģētu uz nesankcionētu kodolmateriālu izvešanu vai kodoliekārtu vai kodolmateriālu sabotāžu, vai mēģinājumiem to veikt.

L PAMATPRINCIPS. Konfidencialitāte

Valstij jāizstrādā prasības, lai aizsargātu tādas informācijas konfidencialitāti, kuras nesankcionēta atklāšana varētu apdraudēt kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

4. (a) Šā panta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz kodolmateriāliem, par ko dalībvalsts pamatoti nolemj, ka uz tiem nav jāattiecina saskaņā ar 1. punktu izveidotais fiziskās aizsardzības režīms, ņemot vērā materiālu dabu, to daudzumu un relatīvo pievilcību, un potenciālās radioloģiskās un citas sekas, kas saistītas ar nesankcionētu rīcību, kura vērsta pret tiem, un to apdraudējuma pašreizējo novērtējumu.

(b) Kodolmateriāli, uz kuriem neattiecas šā panta noteikumi, ievērojot a) apakšpunktu, ir jāaizsargā saskaņā ar apdomīgas pārvaldības praksi.

7. Konvencijas 5.pants ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Dalībvalstis nosaka un tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru cita citai dara zināmu kontaktpunktu attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs konvencijas darbības joma.

2. Zādzības, laupīšanas vai citas nesankcionētas kodolmateriālu paņemšanas vai šādas darbības apdraudējuma gadījumā dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem maksimāli realizējamā pakāpē nodrošina sadarbību un palīdzību tādu materiālu atgūšanā un aizsardzībā ikvienai valstij, kas to lūdz. Jo īpaši:

(a) dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz informētu citas valstis, uz kurām, kā tai šķiet, tas attiecas, par kodolmateriālu zādzību, laupīšanu vai citu nesankcionētu paņemšanu vai tādu ticamu apdraudējumu un attiecīgā gadījumā informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas;

(b) tā darot, attiecīgās dalībvalstis atkarībā no apstākļiem apmainās ar informāciju savstarpēji, ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai aizsargātu apdraudētos kodolmateriālus, pārbaudītu pārvadāšanas konteinera neskartību vai atgūtu nesankcionēti paņemtos kodolmateriālus un:

i) koordinē to rīcību pa diplomātiskajiem un citiem kanāliem;

ii) sniedz palīdzību, ja tā tiek lūgta;

iii) nodrošina nozagto vai iepriekš minēto notikumu dēļ trūkstošo kodolmateriālu, kas ir atgūti, atdošanu atpakaļ.

Norādītās sadarbības īstenošanas līdzekļus nosaka attiecīgās dalībvalstis.

3. Kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas ticamu draudu gadījumā vai arī kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas gadījumā dalībvalstis maksimāli iespējamā pakāpē saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un atbilstoši savām attiecīgajām saistībām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem sadarbojas šādi:

(a) ja dalībvalstij ir zināms par kodolmateriālu vai kodoliekārtu ticamiem sabotāžas draudiem citā valstī, pirmā minētā valsts pieņem lēmumu par piemērotiem pasākumiem, kas jāveic, lai iespējami ātrāk informētu attiecīgo valsti un vajadzības gadījumā Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas par minētajiem draudiem, lai sabotāžu novērstu;

(b) kodolmateriālu vai kodoliekārtas sabotāžas gadījumā dalībvalstī un ja, atbilstoši tās uzskatiem citas valstis varētu tikt radioloģiski ietekmētas, pirmā valsts, neierobežojot citas savas saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami ātrāk informētu valsti vai valstis, kas varētu tikt radioloģiski ietekmētas, un lai informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas nolūkā līdz minimumam samazināt vai atvieglot sabotāžas radioloģiskās sekas;

(c) ja (a) un (b) apakšpunktu kontekstā dalībvalsts lūdz palīdzību, katra dalībvalsts, kurai adresēts palīdzības lūgums, tūlīt pieņem lēmumu un lūgumu izteikušo dalībvalsti tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru informē, vai tā spēj sniegt lūgto palīdzību, kā arī informē par palīdzības, ko tā varētu sniegt, apjomu un termiņiem;

(d) koordinēšana un sadarbība atbilstoši (a) līdz (c) apakšpunktiem notiek caur diplomātiskajiem vai citiem kanāliem. Attiecīgās dalībvalstis divpusēji vai daudzpusēji nosaka minētās sadarbības īstenošanas līdzekļus.

4. Dalībvalstis cita ar citu sadarbojas vai vajadzības gadījumā apspriežas tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai iegūtu pamatnostādnes par kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmu uzbūvi, uzturēšanu un uzlabošanu starptautiskajos pārvadājumos.

5. Dalībvalsts var apspriesties un vajadzības gadījumā sadarboties ar citām dalībvalstīm tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai uzzinātu to pamatnostādnes attiecībā uz savas valsts kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmas uzbūvi, uzturēšanu un uzlabošanu vietējā izmantošanā, glabāšanā un pārvadāšanā un attiecībā uz kodoliekārtām.

8. Konvencijas 6.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Dalībvalstis atbilstoši savas valsts tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ko valstis konfidenciāli saņem no citas dalībvalsts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai piedaloties darbībā, ko veic šīs Konvencijas īstenošanai. Ja dalībvalstis konfidenciāli sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām vai valstīm, kas nav šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses, tās veic pasākumus, lai nodrošinātu šādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību. Dalībvalsts, kas ir saņēmusi konfidenciālu informāciju no citas dalībvalsts, attiecīgo informāciju var sniegt trešajām pusēm tikai ar minētās citas dalībvalsts piekrišanu.

2. Šajā Konvencijā nav noteikta prasības dalībvalstīm sniegt jebkādu informāciju, kuru tām nav atļauts sniegt saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kura apdraudētu attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu vai kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

9. Konvencijas 7.pants 1.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Ar nodomu veikta:

(a) rīcība, kas nav likumīgi atļauta un ir kodolmateriālu saņemšana, valdījums, izmantošana, nodošana, izmainīšana, likvidēšana vai izkliedēšana un kas izraisa vai var izraisīt kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi;

(b) kodolmateriālu zādzība vai laupīšana;

(c) kodolmateriālu piesavināšanās vai krāpnieciska iegādāšanās;

(d) rīcība, kas ir kodolmateriālu vešana, sūtīšana vai pārvietošana uz valsti vai ārā no tās bez likumīgas atļaujas;

(e) rīcība, kas ir vērsta pret kodoliekārtu, vai rīcība, kas traucē kodoliekārtas darbību, ja pārkāpējs tīši izraisa vai ja viņš zina, ka rīcība var izraisīt kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu, vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi, iedarbojoties starojumam vai izplūstot radioaktīvajām vielām, ja vien minētā rīcība nav veikta atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā kodoliekārta atrodas;

(f) rīcība, kas ir kodolmateriālu pieprasīšana, pielietojot draudus vai spēku, vai jebkuru citu iebiedēšanas veidu;

(g) draudi:

i) izmantot kodolmateriālus, lai izraisītu kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi vai lai izdarītu e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu; vai

ii) izdarīt (b) un (e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu, lai piespiestu fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti izdarīt vai atteikties izdarīt kādu darbību;

(h) mēģinājums izdarīt kādu (a) līdz (e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu;

(i) rīcība, kas ir piedalīšanās jebkurā (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstītajā nodarījumā;

(j) rīcība, ko veic persona, kura organizē vai virza citus izdarīt (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu; un

(k) rīcība, kas dod ieguldījumu jebkurā (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstītā nodarījumā, kuru veic personu grupa, rīkojoties ar kopīgu nolūku; šāda rīcība ir tīša un:

i) to veic ar mērķi veicināt grupas noziedzīgo darbību vai noziedzīgo nolūku, ja tāda darbība vai nolūks iekļauj (a) līdz (g) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu veikšanu; vai

ii) to veic, zinot par grupas nodomu izdarīt (a) līdz (g) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu,

ir nodarījums, kas katrā dalībvalstī ir sodāms saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

10. Aiz Konvencijas 11.panta ir pievienoti divi jauni 11.A un 11.B panti:

11.A pants

Izdošanas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības īstenošanai nevienu no 7. pantā izklāstītajiem nodarījumiem neuzskata par politisku nodarījumu vai par politisku motīvu inspirētu nodarījumu. Tādējādi pieprasījumu par izdošanu vai par savstarpēju tiesisko palīdzību, kas pamatojas uz šādu nodarījumu, nevar atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka tas attiecas uz politisku nodarījumu, nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu vai politisku motīvu inspirētu nodarījumu.

11.B pants

Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas uzliek pienākumu izdot vai sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību, ja pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka prasība par izdošanu attiecībā uz 7. pantā izklāstītajiem nodarījumiem ir izteikta, lai veiktu personas kriminālvajāšanu vai personu sodītu tās rases, reliģijas, valsts piederības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ vai ka piekrišana prasībai radītu kaitējumu attiecīgās personas stāvoklim kāda no minētiem iemesliem dēļ.

11. Aiz Konvencijas 13.panta ir pievienots jauns 13.A pants:

13.A pants

Nekas šajā Konvencijā neietekmē kodoltehnoloģijas miermīlīgiem nolūkiem nodošanu, ko veic kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskās aizsardzības stiprināšanai.

12. Konvencijas 14.pants 3.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

3. Ja nodarījums ir saistīts ar kodolmateriāliem, ko izmanto, glabā vai pārvadā valsts iekšienē, un gan iespējamais likumpārkāpējs, gan kodolmateriāli paliek dalībvalsts teritorijā, kurā izdarīts kriminālpārkāpums, vai ja nodarījums saistīts ar kodoliekārtu un iespējamais likumpārkāpējs paliek dalībvalsts teritorijā, kurā izdarīts kriminālpārkāpums, nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas prasa attiecīgajai dalībvalstij sniegt informāciju par krimināllietu, kas izriet no šāda nodarījuma.

13. Konvencijas 16.pants ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Depozitārs sasauc dalībvalstu konferenci piecus gadus pēc 2005. gada 8. jūlijā pieņemtā grozījuma stāšanās spēkā, lai pārskatītu šīs Konvencijas īstenošanu un tās atbilstību attiecībā uz preambulu, rezolutīvo daļu kopumā un pielikumiem, ņemot vērā tajā laikā dominējošo situāciju.

2. Pēc tam intervālos, kas nav mazāki par pieciem gadiem, dalībvalstu vairākums var panākt turpmāko konferenču sasaukšanu ar tādu pašu mērķi, iesniedzot šādā nolūkā depozitāram priekšlikumu.

14. Konvencijas II Pielikumā [2] atsauce ir aizstāta ar tekstu šādā redakcijā:

[2] Materiāls, kas nav apstarots reaktorā, vai materiāls, kas ir apstarots reaktorā, bet kura starojuma līmenis ir vienāds vai mazāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā) viena metra atstatumā bez ekrāna.

15. Konvencijas II Pielikumā [5] atsauce ir aizstāta ar tekstu šādā redakcijā:

[5] Citai degvielai, kas sava sākotnējā skaldmateriāla satura dēļ ir klasificēta I un II kategorijā pirms apstarošanas, var samazināt vienu kategorijas līmeni, ja starojuma līmenis no kodoldegvielas ir lielāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā) viena metra atstatumā bez ekrāna.