Eiropas Komisija: Par bioloģiskās daudzveidības ekonomiskumu

Trīs gadus ilgušajam projektam, kurā tika pētīti ieguvumi, ko pasaule bez maksas ņem no dabas, nu ir publicēts noslēguma ziņojums. Projektā TEEB – ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika – ir apkopoti labākie pieejamie ekonomiskie pierādījumi, kas liecina: ekosistēmu degradācijas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās izmaksas mūsu sabiedrība nevar atļauties. Ziņojumā apkopoti tūkstošiem pētījumu, analizētas vērtēšanas metodes, politikas instrumenti un rīcības piemēri no visas pasaules. Tajā ietvertas atsauces uz daudziem konkrētiem piemēriem, un noslēgumā sniegti desmit ieteikumi, kas palīdz iedzīvotājiem un politikas veidotājiem iekļaut bioloģiskās daudzveidības apsvērumus ikdienas lēmumu pieņemšanā. Pētījums tika veikts ANO Vides programmas ietvaros, un tā galvenais finansētājs ir Eiropas Komisija.

Eiropas Komisijas vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Protams, daba ir vērtība pati par sevi, taču cīņā par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu mēs redzam arī tās ekonomisko nozīmi. Eiropas Komisija atbalsta TEEB kopš tā sākuma un turpinās atbalstīt arī turpmāk. Izskatīsim iespējas ieviest TEEB izstrādāto analīzi savās rīcībpolitikās. Mēs labprāt atbalstītu arī citu valstu iniciatīvas, kurās tiek novērtēti ieguvumi un izmaksas, ko piedāvā ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu pārvaldībā.”

TEEB pētījuma vadītājs Pavans Suhdevs apgalvoja: “TEEB projektā dokumentāri pierādīts, ka daba globālajā ekonomikā ir daudzus triljonus dolāru vērta, kā arī parādīts, ka politikas pārmaiņas un pārdomāti tirgus mehānismi var rosināt jaunus domāšanas ceļus pasaulē, kuras apdraudējumi arvien pieaug. Labās ziņas ir tādas, ka daudzas valstis un sabiedrības grupas jau patlaban saskata potenciālu, ko piedāvā dabas vērtību ieaušana lēmumu pieņemšanā.”

Mācāmies novērtēt dabu

TEEB noslēguma ziņojums “Mainstreaming the Economics of Nature” papildina četrus citus ziņojumus, kas publicēti pēdējos trīs gados. Izceļot trīs jomas – dabas ekosistēmu (mežus), apdzīvotas vietas (pilsētas) un uzņēmējdarbības nozari (derīgo izrakteņu ieguvi) –, tiek parādīts, kā TEEB izklāstītie ekonomikas jēdzieni un instrumenti var palīdzēt sabiedrībai iekļaut dabas vērtību visu līmeņu lēmumu pieņemšanā.

Ziņojumā redzams, ka ar maksājumiem par ekosistēmas pakalpojumiem var panākt labāku dabas kapitāla pārvaldību. Meksikā, piemēram, šādas maksājumu sistēmas rezultātā uz pusi samazinājies atmežošanas rādītājs gadā, paaugstinājusies ūdens sateces baseinu un miglas mežu aizsardzība un novērstas 3,2 miljonu tonnu oglekļa dioksīda emisijas.

Tā kā vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, tām ir būtiska nozīme, vērtējot iedzīvotāju labklājības saglabāšanai un paaugstināšanai vajadzīgo dabas kapitālu, tāpēc TEEB metodes šajā ziņā var būt ļoti noderīgas. Japānas pilsētā Nagojā, piemēram, ieviesta tirgojamu apbūves tiesību sistēma, kas paredz pienākumu būvniekiem, kuri pārsniedz daudzstāvu ēku ierobežojumus, kompensēt radītos kaitējumus, pērkot un saglabājot Japānas tradicionālās lauku ainavas.

Desmit svarīgākie ieteikumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai

• Svarīgs bioloģiskās daudzveidības vērtējuma rezultāts ir ietekmes uz dabu publiskošana un atbildība par to.

• Jāuzlabo nacionālo kontu sistēma, lai tajos varētu ietvert dabas kapitāla krājumu izmaiņu vērtību un ekosistēmas pakalpojumu plūsmas.

• Steidzami jāizveido konsekventa fiziskā uzskaite meža krājai un ekosistēmas pakalpojumiem.

• Uzņēmumu kontos jāuzrāda ārējie efekti, piemēram, kaitējums videi.

• Par parastu uzņēmējdarbības praksi jākļūst “nav bioloģiskās daudzveidības neto zuduma” vai “pozitīva neto ietekme”.

• Principi "piesārņotājs maksā” un “pilnīga izmaksu segšana” ir ietekmīgas vadlīnijas stimulu struktūras pārskatīšanai un fiskālajai reformai. Dažos gadījumos jaunu pozitīvu stimulu atbalstam var izmantot principu “saņēmējs maksā”.

• Valdībām jācenšas pilnībā publiskot subsīdijas, lai novērstu kropļotus stimulus.

• Jācenšas izveidot plašākas, efektīvākas un godīgāk pārvaldītas aizsargājamās teritorijas pasaulē, un ekosistēmas vērtēšana šajā procesā var palīdzēt.

• Iespējami drīz jāievieš REDD (emisiju samazināšana no atmežošanas un mežu degradācijas) un mežu saglabāšanas sistēma.

• Attīstības pasākumos un rīcībpolitikās, kas skar vidi, plašāk jāņem vērā nabadzīgās pasaules iedzīvotāju daļas atkarība no ekosistēmas pakalpojumiem.

Pamatinformācija

TEEB projekts tiek īstenots ANO Vides programmas ietvaros, un to finansē EK un valstis, tostarp Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Beļģija un Japāna. Projekta mērķis ir sagatavot ekonomisko pamatojumu, kā maināma dabas aktīvu vērtēšana un pārvaldība. Vērtēšana šajā projektā ir instruments, kas palīdzēs novērst nepilnības pašreizējā ekonomikas orientācijā, kurā tiek pieņemti lēmumi, kas apdraud gan mūsu, gan nākamo paaudžu labklājību. TEEB ziņojumi atklāj slēpto bioloģiskās daudzveidības vērtību, jo tieši pamanāmības trūkums bieži izraisījis dabas kapitāla noplicināšanu, lai gan šie resursi ir mūsu ekonomikas pamatā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa