ES Ministru padome: Par gatavošanos Eiropadomei un Serbijas pieteikumu

25.oktobrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā.

Vispārējo lietu padomes ietvaros tika izvērtēti 16.septembra Eiropadomes rezultāti, kā arī notika gatavošanās 28.–29.oktobra Eiropadomei, kuras laikā plānota diskusija par ekonomikas politikas un finanšu jautājumiem, ES kopējo nostāju G20 samitam un Kankūnas konferencei. Valsts sekretārs Andris Teikmanis, komentējot ES dalībvalstu budžeta uzraudzību, aicināja izstrādāt skaidrus un saprotamus sankciju mehānisma principus un kritērijus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm sankciju piemērošanā.

Tā kā paredzams, ka oktobra Eiropadomes ietvaros valstu un valdību vadītāji noteiks galvenos politiskos vēstījumus ES–ASV, ES–Krievijas un ES–Ukrainas samitiem, A.Teikmanis aicināja Komisiju turpināt aktīvu darbu pie vīzu liberalizācijas dialoga ar Ukrainu.

Vispārējo lietu padomē tika pieņemts lēmums par Serbijas pieteikuma dalībai ES nosūtīšanu Eiropas Komisijai viedokļa sagatavošanai.

Ārlietu padomes ietvaros ministri apsprieda situāciju Kubā un diskutēja par turpmāko rīcību, ņemot vērā pozitīvās tendences cilvēktiesību jautājumā.

Ārlietu ministri diskutēja arī par aktuālo situāciju un Eiropas Savienības politikas instrumentu efektivitāti Gruzijā. A.Teikmanis norādīja, ka Gruzija ir pozitīvs piemērs sadarbībai ar ES, izmantojot dažādus savstarpēji papildinošus instrumentus – Austrumu partnerību, Asociācijas līgumu, brīvās tirdzniecības līgumu, vīzu dialogu un Ženēvas procesu.

Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas kaimiņu politiku, tā sākot diskusiju par kaimiņu politikas turpmāko attīstību, lai veicinātu tās ieguldījumu Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. A.Teikmanis uzsvēra, ka, ņemot vērā ES intereses veicināt drošību un stabilitāti pie tās robežām, Eiropas kaimiņu politika jāsaglabā kā viena no prioritātēm ES ārējās attiecībās.

Atzīmējot Austrumu partnerību kā efektīvu instrumentu, A.Teikmanis norādīja, ka finanšu instrumentiem, īstenojot Eiropas kaimiņu politiku, ir jābūt elastīgiem, lai tie atbilstu partnervalstu īstermiņa un ilgtermiņa prioritāšu realizācijai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments