Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 26.oktobrī

EM: Par atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai

Ministru kabineta (MK) sēdē 26.oktobrī tika akceptētas būtiskas izmaiņas Latvijas Hipotēku un zemes bankas īstenotajā atbalsta programmā pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, kuras Ekonomikas ministrija rosināja, lai atvieglotu pieteikšanās nosacījumus un paplašinātu potenciālo uzņēmējdarbības uzsācēju loku.

Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) programmas “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” ietvaros sniedz atbalstu konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Šīs dienas MK sēdē tika atbalstīti šādi grozījumi:

• turpmāk neliela apjoma biznesa projektiem (līdz 5000 latiem) nebūs jānodrošina saimnieciskās darbības uzsācēja līdzfinansējums 10% apmērā. Šādas normas pieņemšana veicinās mikrokredītu izsniegšanu;

• persona, kurai ir būtiska līdzdalība citā komercsabiedrībā (ja personai pieder 25% vai vairāk no komersanta balsstiesīgo akciju vai kapitāldaļu skaita), turpmāk varēs saņemt atbalstu biznesa plāna īstenošanai aizdevuma un konsultāciju veidā, taču tai nebūs pieejams grants (dāvinājums) saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

• grantu aizdevuma dzēšanai varēs saņemt visi saimnieciskās darbības uzsācēji (nevis tikai tie, kas reģistrēti pēdējā gada laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas). Taču tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas reģistrēti no viena līdz trīs gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, un personām, kurām ir bijusi būtiska līdzdalība citā komercsabiedrībā pēdējā gada laikā, granta apjoms aizdevumu dzēšanai tiek ierobežots līdz 10% no piešķirtā aizdevuma apjoma, bet ne vairāk kā 2000 latu.

Līdz 2010.gada 30.septembrim Hipotēku banka šīs programmas ietvaros ir atbalstījusi 168 saimnieciskās darbības uzsācēja biznesa plāna īstenošanu, kopā piešķirot 2 422 496,52 latu aizdevumus un 735 331,66 latu grantus.

Analizējot programmas ieviešanas gaitu pēc pirmā darbības gada (programmas īstenošana sākās 2009.gada augustā), Latvijas Hipotēku un zemes banka un Ekonomikas ministrija izdarījušas sekojošus secinājusi.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Ekonomikas ministrijas secinājumi:

• bezdarbnieki un studenti izrāda nelielu interesi par dalību programmā un informācija no reģioniem liecina, ka daļa no interesentiem, iepazīstoties ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, atsakās no līdzdalības projektā, jo tie nevar nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā no projekta izmaksām;

• nepietiekama ieinteresētība ir vērojama no viena līdz trīs gadiem veco uzņēmumu puses, kas saistāms ar ierobežojumiem, kuri noteikti programmā;

• atbalstu nevar saņemt personas, kurām ir būtiska līdzdalība citā komercsabiedrībā, līdz ar to ir uzņēmēji, kuri ekonomiskās krīzes apstākļos vēlas optimizēt savu saimniecisko darbību, veidojot jaunus uzņēmumus vai pārvietojot tos uz citiem Latvijas reģioniem, taču tie nevar saņemt atbalstu šīs programmas ietvaros.

Lai risinātu konstatētās problēmas un veicinātu finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības uzsācējiem un tādējādi veicinātu ekonomikas attīstību kopumā, ministrija rosināja veikt minētās izmaiņas atbalsta programmas saņemšanas nosacījumos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par sirds un asinsvadu slimību zāļu kompensēšanu 75% apmērā

26.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas paredz ar šā gada 1.novembri noteikt vienotu valsts kompensācijas apmēru visu sirds un asinsvadu sistēmas slimību pacientiem – 75% apmērā. Paredzams, ka tādējādi uzlabosies medikamentu pieejamība hipertensijas un citu asinsrites slimību gadījumos, jo par 25% samazināsies pacientu līdzmaksājums.

Finansējums zāļu kompensācijai netiek palielināts, taču Veselības ekonomikas centra veikto pasākumu rezultātā – iekļaujot lētākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinot kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautu medikamentu cenas un pārvērtējot medikamentu izmaksu efektivitāti – ir panākts izdevumu samazinājums zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros.

Izvērtējot situāciju valsts kompensējamo medikamentu budžetā un ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu saslimšanas ir izplatītākais nāves cēlonis, pēc diskusijām ar medicīnas nozares profesionālajām organizācijām tika nolemts paaugstināt kompensācijas apmēru zāļu iegādei sirds un asinsrites sistēmas slimību pacientiem.

Atgādinām, ka 2009.gadā saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu medikamentiem un medicīnas ierīcēm un veselības nozares finansējuma samazināšanas rezultātā tika samazināts zāļu kompensācijas apmērs no 90% uz 75% un no 75% uz 50%, nemazinot kompensācijas apmēru 100% zāļu kompensācijas gadījumā. Veiktās izmaiņas nodrošināja valsts budžeta līdzekļu izlietojuma samazinājumu, taču ievērojami pasliktināja kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību pacientiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments