Grozījums Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā

1. 1979.gada 26.oktobra pieņemtās Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) nosaukums ir aizstāts ar šādu nosaukumu:

Konvencija par kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību

2. Konvencija preambula ir aizstāta ar šādu tekstu:

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT visu valstu tiesības attīstīt un izmantot kodolenerģiju nemilitāriem mērķiem un to leģitīmo ieinteresētību potenciālajos ieguvumos, kas izriet no kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas,

PĀRLIECINĀTAS, ka ir jāatvieglo starptautiskā sadarbība un kodoltehnoloģijas nodošana kodolenerģijas miermīlīgai izmantošanai,

IEVĒROJOT, ka fiziskā aizsardzība ir būtiski svarīga sabiedrības veselības, drošības, vides, kā arī valstu un starptautiskās drošības aizsardzībai,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos noteiktos mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības saglabāšanu, un labu kaimiņattiecību un draudzīgu attiecību veicināšanu, un valstu sadarbību,

IEVĒROJOT, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 2. panta 4. punktam "Visas dalībvalstis savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem",

ATGĀDINOT Ģenerālās Asamblejas 1994. gada 9. decembra rezolūcijai 49/60 pievienoto Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai,

VĒLĒDAMĀS novērst potenciālās briesmas, ko rada kodolmateriālu nelikumīga tirdzniecība, nelikumīga paņemšana un izmantošana un kodolmateriālu un kodoliekārtu sabotāža, un atzīmējot, ka fiziskā aizsardzība pret šādu rīcību ir kļuvusi par valstiski un starptautiski svarīgu jautājumu,

NOPIETNI NORŪPĒJUŠĀS par terorisma aktu skaita palielināšanos visā pasaulē visos terorisma veidos un izpausmēs un par draudiem, ko rada starptautiskais terorisms un organizētā noziedzība,

UZSKATOT, ka fiziskajai aizsardzībai ir svarīga nozīme kodolmateriālu neizplatīšanas un pretterorisma mērķu atbalstīšanā,

VĒLĒDAMĀS ar šo konvenciju dot ieguldījumu kodolmateriālu fiziskās aizsardzības stiprināšanā un kodoliekārtu izmantošanā miermīlīgiem mērķiem,

PĀRLIECINĀTAS, ka nodarījumi attiecībā uz kodolmateriāliem un kodoliekārtām ir ļoti svarīgs jautājums un ka neatliekami ir jāīsteno piemēroti un efektīvi pasākumi vai jāstiprina esošie pasākumi, lai nodrošinātu tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu,

VĒLĒDAMĀS stiprināt turpmāku starptautisko sadarbību, lai atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem un šai konvencijai izveidotu efektīvus pasākumus kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajai aizsardzībai,

PĀRLIECINĀTAS, ka šai konvencijai jāpapildina kodolmateriālu droša izmantošana, glabāšana un pārvadāšana un kodoliekārtu droša darbība,

ATZĪSTOT, ka pastāv starptautiski formulēti fiziskās aizsardzības ieteikumi, kurus laiku pa laikam atjaunina un kuri var sniegt pamatnostādnes par mūsdienu līdzekļiem efektīvu fiziskās aizsardzības līmeņu sasniegšanai,

ATZĪSTOT arī, ka par militāriem mērķiem izmantojamo kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību ir atbildīga valsts, kurai ir tādi kodolmateriāli un kodoliekārtas, un izprotot, ka tādi materiāli un iekārtas ir un turpinās būt stingri fiziski aizsargātas,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko:

3. Konvencijas 1.pants ir papildināts aiz (c) punkta ar diviem jauniem punktiem šādā redakcijā:

(d) „kodoliekārta” ir iekārta (tostarp ar to saistītās ēkas un aprīkojums), kurā ražo, pārstrādā, izmanto kodolmateriālus, ar tiem rīkojas, glabā vai likvidē, ja tādas iekārtas bojājums vai traucējumi tajā varētu izraisīt ievērojamu jonizējošā starojuma vai radioaktīvo materiālu daudzumu izplūdi;

(e) „sabotāža” ir jebkura apzināta darbība, kas ir vērsta pret kodoliekārtu vai izmantošanā, glabāšanā vai pārvadāšanā esošiem kodolmateriāliem un kas jonizējošā starojuma iedarbības vai radioaktīvo vielu izplūdes dēļ varētu tieši vai netieši apdraudēt personāla, sabiedrības vai vides veselību un drošību.

4. Aiz Konvencijas 1.panta ir pievienots jaunais 1.A pants šādā redakcijā:

1.A pants

Šīs Konvencijas nolūki ir sasniegt un uzturēt miermīlīgiem mērķiem izmantojamo kodolmateriālu un miermīlīgie mērķiem izmantojamo kodoliekārtu efektīvu fizisko aizsardzību visā pasaulē, novērst un apkarot nodarījumus attiecībā uz tādiem materiāliem un iekārtām visā pasaulē, kā arī atvieglot dalībvalstu sadarbību šo nolūku sasniegšanai.

5. Konvencijas 2.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Šī Konvencija ir piemērojama miermīlīgiem mērķiem izmantojamiem kodolmateriāliem, ko izmanto, glabā un pārvadā, un miermīlīgiem mērķiem izmantojamām kodoliekārtām, tomēr ar nosacījumu, ka šīs Konvencijas 3. un 4. pantu un 5. panta 4. punktu piemēro tādiem materiāliem tikai tik ilgi, kamēr tie ir starptautiskā kodolmateriālu pārvadāšanā.

2. Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un paturēšanu spēkā dalībvalstī pilnībā atbildīga ir attiecīgā dalībvalsts.

3. Izņemot saistības, ko dalībvalstis skaidri uzņēmušās saskaņā ar šo Konvenciju, nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā tāds, kas ietekmētu valsts suverēnās tiesības.

4. (a) Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas dalībvalstu tiesības, saistības un atbildību atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu nolūkiem un principiem un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

(b) Šī Konvencija nenosaka bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā, atbilstoši šo terminu izpratnei starptautiskajās humanitārajās tiesībās, kas regulē minētās darbības, un šī Konvencija nenosaka darbības, ko, pildot savus oficiālos pienākumus, veic valsts bruņotie spēki, ciktāl attiecīgos pienākumus nosaka citi starptautisko tiesību aktu noteikumi.

(c) Nekas šajā Konvencijā nav uzskatāms par likumīgu atļauju lietot vai draudēt lietot spēku attiecībā uz kodolmateriāliem vai kodoliekārtām, ko izmanto miermīlīgiem nolūkiem.

(d) Nekas šajā Konvencijā nepiedod vai nepadara par likumīgu citādi nelikumīgu rīcību un nenovērš saukšanu pie atbildības atbilstoši citiem tiesību aktiem.

5. Šī Konvencija nav piemērojama kodolmateriāliem, ko izmanto vai saglabā militāriem nolūkiem, vai kodoliekārtām, kas satur šādu materiālu.

6. Aiz Konvencijas 2.panta ir pievienots jauns 2.A pants šādā redakcijā:

2.A pants

1. Katra dalībvalsts izveido, īsteno un patur spēkā piemērotu fiziskās aizsardzības režīmu, kas piemērots tās jurisdikcijā esošajiem kodolmateriāliem un kodoliekārtām, ar mērķi:

(a) aizsargāt pret zādzību un citu nelikumīgu paņemšanu kodolmateriālus, ko izmanto, glabā un pārvadā;

(b) nodrošināt ātru un visaptverošu pasākumu īstenošanu, lai noteiktu atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā atgūtu trūkstošos vai nozagtos kodolmateriālus; ja materiāli atrodas ārpus tās teritorijas, minētā dalībvalsts rīkojas saskaņā ar 5. pantu;

(c) aizsargāt kodolmateriālus un kodoliekārtas pret sabotāžu; un

(d) mīkstināt vai līdz minimumam samazināt sabotāžas radioloģiskās sekas.

2. Īstenojot 1. punktu, katra dalībvalsts:

(a) izveido un patur spēkā tiesisko un reglamentējošo pamatu fiziskās aizsardzības pārvaldīšanai;

(b) izveido vai ieceļ kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par tiesiskā un reglamentējoša pamata īstenošanu; un

(c) veic citus kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajai aizsardzībai vajadzīgus pasākumus.

3. Pildot pienākumus atbilstoši 1. un 2. punktam, katra dalībvalsts, neierobežojot citus šīs konvencijas noteikumus, piemēro – ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams – turpmāk minētos kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskās aizsardzības pamatprincipus.

A PAMATPRINCIPS. Valsts atbildība

Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un paturēšanu spēkā valstī pilnībā ir atbildīga attiecīgā valsts.

B PAMATPRINCIPS. Atbildība starptautiskās pārvadāšanas laikā

Valsts atbildība par nodrošinājumu, lai kodolmateriāli būtu atbilstoši aizsargāti, attiecas arī uz starptautisko pārvadāšanu no tās, līdz attiecīgā atbildība ir pienācīgi nodota citai valstij.

C PAMATPRINCIPS. Tiesiskais un normatīvais regulējums

Valsts ir atbildīga par tiesiskā un normatīvā regulējuma noteikšanu un paturēšanu spēkā fiziskās aizsardzības reglamentēšanai. Jāparedz piemērojamo fiziskās aizsardzības prasību noteikšana un jāiekļauj vērtēšanas un licencēšanas sistēma vai citas procedūras atļaujas piešķiršanai. Šajā regulējumā jāiekļauj kodoliekārtu un transporta inspicēšanas sistēma, lai pārbaudītu licences vai cita atļaujoša dokumenta atbilstību piemērojamām prasībām un nosacījumiem un lai izveidotu piemērojamo prasību un nosacījumu izpildes līdzekļus, tostarp efektīvas sankcijas.

D PAMATPRINCIPS. Kompetentā iestāde

Valstij jāizveido vai jāieceļ kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par tiesiskā un reglamentējošā pamata īstenošanu un tai piešķirtās atbildības realizēšanai ir nodrošināta ar atbilstošu pilnvarojumu, kompetenci un finanšu un cilvēku resursiem. Valstij jāveic pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu neatkarību starp valsts kompetentās iestādes funkcijām un citu par kodolenerģijas veicināšanu vai izmantošanu atbildīgu struktūru funkcijām.

E PAMATPRINCIPS. Licenču turētāju atbildība

Ir skaidri jānosaka atbildība par fiziskās aizsardzības dažādo sastāvdaļu īstenošanu valstī. Valstij ir jānodrošina, lai galvenie atbildīgie par kodolmateriālu vai kodoliekārtu fiziskās aizsardzības īstenošanu būtu attiecīgo licenču vai citu atļaujošu dokumentu turētāji (piemēram, operatori vai nosūtītāji).

F PAMATPRINCIPS. Drošības kultūra

Visām organizācijām, kas ir iesaistītas fiziskās aizsardzības īstenošanā, pienācīga prioritāte jāpiešķir drošības kultūrai, tās attīstībai un saglabāšanai, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu visā organizācijā.

G PAMATPRINCIPS. Apdraudējums

Valsts fiziskajai aizsardzībai jāpamatojas uz valsts pašreizējo apdraudējuma novērtējumu.

H PAMATPRINCIPS. Diferencēta pieeja

Fiziskās aizsardzības prasības jānosaka pēc diferencētas pieejas, ņemot vērā pašreizējo apdraudējuma novērtējumu, relatīvo pievilcīgumu, materiālu īpašības un iespējamās sekas saistībā ar kodolmateriālu nesankcionētu izvešanu un ar sabotāžu attiecībā uz kodolmateriāliem vai kodoliekārtām.

I PAMATPRINCIPS. Pastiprināta aizsardzība

Valsts prasībām attiecībā uz fizisko aizsardzību jāatspoguļo koncepcija par vairākiem aizsardzības līmeņiem un metodēm (strukturālām vai citām tehniskām, personāla un organizatoriskām), kas pretiniekam ir jāpārvar vai jāapiet, lai viņš sasniegtu savus mērķus.

J PAMATPRINCIPS. Kvalitātes nodrošināšana

Lai nodrošinātu pārliecību, ka noteiktās prasības attiecībā uz visām fiziskajā aizsardzībā svarīgajām darbībām ir izpildītas, ir jāizveido un jāievieš kvalitātes nodrošināšanas politika un kvalitātes nodrošināšanas programmas.

K PAMATPRINCIPS. Ārkārtas rīcības plāni

Visiem licenču turētājiem un attiecīgajām iestādēm ir jāsagatavo ārkārtas rīcības (avārijas situācijas) plāni un pienācīgi jāveic mācības, lai reaģētu uz nesankcionētu kodolmateriālu izvešanu vai kodoliekārtu vai kodolmateriālu sabotāžu, vai mēģinājumiem to veikt.

L PAMATPRINCIPS. Konfidencialitāte

Valstij jāizstrādā prasības, lai aizsargātu tādas informācijas konfidencialitāti, kuras nesankcionēta atklāšana varētu apdraudēt kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

4. (a) Šā panta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz kodolmateriāliem, par ko dalībvalsts pamatoti nolemj, ka uz tiem nav jāattiecina saskaņā ar 1. punktu izveidotais fiziskās aizsardzības režīms, ņemot vērā materiālu dabu, to daudzumu un relatīvo pievilcību, un potenciālās radioloģiskās un citas sekas, kas saistītas ar nesankcionētu rīcību, kura vērsta pret tiem, un to apdraudējuma pašreizējo novērtējumu.

(b) Kodolmateriāli, uz kuriem neattiecas šā panta noteikumi, ievērojot a) apakšpunktu, ir jāaizsargā saskaņā ar apdomīgas pārvaldības praksi.

7. Konvencijas 5.pants ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Dalībvalstis nosaka un tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru cita citai dara zināmu kontaktpunktu attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs konvencijas darbības joma.

2. Zādzības, laupīšanas vai citas nesankcionētas kodolmateriālu paņemšanas vai šādas darbības apdraudējuma gadījumā dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem maksimāli realizējamā pakāpē nodrošina sadarbību un palīdzību tādu materiālu atgūšanā un aizsardzībā ikvienai valstij, kas to lūdz. Jo īpaši:

(a) dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz informētu citas valstis, uz kurām, kā tai šķiet, tas attiecas, par kodolmateriālu zādzību, laupīšanu vai citu nesankcionētu paņemšanu vai tādu ticamu apdraudējumu un attiecīgā gadījumā informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas;

(b) tā darot, attiecīgās dalībvalstis atkarībā no apstākļiem apmainās ar informāciju savstarpēji, ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai aizsargātu apdraudētos kodolmateriālus, pārbaudītu pārvadāšanas konteinera neskartību vai atgūtu nesankcionēti paņemtos kodolmateriālus un:

i) koordinē to rīcību pa diplomātiskajiem un citiem kanāliem;

ii) sniedz palīdzību, ja tā tiek lūgta;

iii) nodrošina nozagto vai iepriekš minēto notikumu dēļ trūkstošo kodolmateriālu, kas ir atgūti, atdošanu atpakaļ.

Norādītās sadarbības īstenošanas līdzekļus nosaka attiecīgās dalībvalstis.

3. Kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas ticamu draudu gadījumā vai arī kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas gadījumā dalībvalstis maksimāli iespējamā pakāpē saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un atbilstoši savām attiecīgajām saistībām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem sadarbojas šādi:

(a) ja dalībvalstij ir zināms par kodolmateriālu vai kodoliekārtu ticamiem sabotāžas draudiem citā valstī, pirmā minētā valsts pieņem lēmumu par piemērotiem pasākumiem, kas jāveic, lai iespējami ātrāk informētu attiecīgo valsti un vajadzības gadījumā Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas par minētajiem draudiem, lai sabotāžu novērstu;

(b) kodolmateriālu vai kodoliekārtas sabotāžas gadījumā dalībvalstī un ja, atbilstoši tās uzskatiem citas valstis varētu tikt radioloģiski ietekmētas, pirmā valsts, neierobežojot citas savas saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami ātrāk informētu valsti vai valstis, kas varētu tikt radioloģiski ietekmētas, un lai informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas nolūkā līdz minimumam samazināt vai atvieglot sabotāžas radioloģiskās sekas;

(c) ja (a) un (b) apakšpunktu kontekstā dalībvalsts lūdz palīdzību, katra dalībvalsts, kurai adresēts palīdzības lūgums, tūlīt pieņem lēmumu un lūgumu izteikušo dalībvalsti tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru informē, vai tā spēj sniegt lūgto palīdzību, kā arī informē par palīdzības, ko tā varētu sniegt, apjomu un termiņiem;

(d) koordinēšana un sadarbība atbilstoši (a) līdz (c) apakšpunktiem notiek caur diplomātiskajiem vai citiem kanāliem. Attiecīgās dalībvalstis divpusēji vai daudzpusēji nosaka minētās sadarbības īstenošanas līdzekļus.

4. Dalībvalstis cita ar citu sadarbojas vai vajadzības gadījumā apspriežas tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai iegūtu pamatnostādnes par kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmu uzbūvi, uzturēšanu un uzlabošanu starptautiskajos pārvadājumos.

5. Dalībvalsts var apspriesties un vajadzības gadījumā sadarboties ar citām dalībvalstīm tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai uzzinātu to pamatnostādnes attiecībā uz savas valsts kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmas uzbūvi, uzturēšanu un uzlabošanu vietējā izmantošanā, glabāšanā un pārvadāšanā un attiecībā uz kodoliekārtām.

8. Konvencijas 6.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Dalībvalstis atbilstoši savas valsts tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ko valstis konfidenciāli saņem no citas dalībvalsts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai piedaloties darbībā, ko veic šīs Konvencijas īstenošanai. Ja dalībvalstis konfidenciāli sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām vai valstīm, kas nav šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses, tās veic pasākumus, lai nodrošinātu šādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību. Dalībvalsts, kas ir saņēmusi konfidenciālu informāciju no citas dalībvalsts, attiecīgo informāciju var sniegt trešajām pusēm tikai ar minētās citas dalībvalsts piekrišanu.

2. Šajā Konvencijā nav noteikta prasības dalībvalstīm sniegt jebkādu informāciju, kuru tām nav atļauts sniegt saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kura apdraudētu attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu vai kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

9. Konvencijas 7.pants 1.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Ar nodomu veikta:

(a) rīcība, kas nav likumīgi atļauta un ir kodolmateriālu saņemšana, valdījums, izmantošana, nodošana, izmainīšana, likvidēšana vai izkliedēšana un kas izraisa vai var izraisīt kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi;

(b) kodolmateriālu zādzība vai laupīšana;

(c) kodolmateriālu piesavināšanās vai krāpnieciska iegādāšanās;

(d) rīcība, kas ir kodolmateriālu vešana, sūtīšana vai pārvietošana uz valsti vai ārā no tās bez likumīgas atļaujas;

(e) rīcība, kas ir vērsta pret kodoliekārtu, vai rīcība, kas traucē kodoliekārtas darbību, ja pārkāpējs tīši izraisa vai ja viņš zina, ka rīcība var izraisīt kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu, vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi, iedarbojoties starojumam vai izplūstot radioaktīvajām vielām, ja vien minētā rīcība nav veikta atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā kodoliekārta atrodas;

(f) rīcība, kas ir kodolmateriālu pieprasīšana, pielietojot draudus vai spēku, vai jebkuru citu iebiedēšanas veidu;

(g) draudi:

i) izmantot kodolmateriālus, lai izraisītu kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi vai lai izdarītu e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu; vai

ii) izdarīt (b) un (e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu, lai piespiestu fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti izdarīt vai atteikties izdarīt kādu darbību;

(h) mēģinājums izdarīt kādu (a) līdz (e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu;

(i) rīcība, kas ir piedalīšanās jebkurā (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstītajā nodarījumā;

(j) rīcība, ko veic persona, kura organizē vai virza citus izdarīt (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu; un

(k) rīcība, kas dod ieguldījumu jebkurā (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstītā nodarījumā, kuru veic personu grupa, rīkojoties ar kopīgu nolūku; šāda rīcība ir tīša un:

i) to veic ar mērķi veicināt grupas noziedzīgo darbību vai noziedzīgo nolūku, ja tāda darbība vai nolūks iekļauj (a) līdz (g) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu veikšanu; vai

ii) to veic, zinot par grupas nodomu izdarīt (a) līdz (g) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu,

ir nodarījums, kas katrā dalībvalstī ir sodāms saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

10. Aiz Konvencijas 11.panta ir pievienoti divi jauni 11.A un 11.B panti:

11.A pants

Izdošanas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības īstenošanai nevienu no 7. pantā izklāstītajiem nodarījumiem neuzskata par politisku nodarījumu vai par politisku motīvu inspirētu nodarījumu. Tādējādi pieprasījumu par izdošanu vai par savstarpēju tiesisko palīdzību, kas pamatojas uz šādu nodarījumu, nevar atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka tas attiecas uz politisku nodarījumu, nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu vai politisku motīvu inspirētu nodarījumu.

11.B pants

Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas uzliek pienākumu izdot vai sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību, ja pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka prasība par izdošanu attiecībā uz 7. pantā izklāstītajiem nodarījumiem ir izteikta, lai veiktu personas kriminālvajāšanu vai personu sodītu tās rases, reliģijas, valsts piederības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ vai ka piekrišana prasībai radītu kaitējumu attiecīgās personas stāvoklim kāda no minētiem iemesliem dēļ.

11. Aiz Konvencijas 13.panta ir pievienots jauns 13.A pants:

13.A pants

Nekas šajā Konvencijā neietekmē kodoltehnoloģijas miermīlīgiem nolūkiem nodošanu, ko veic kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskās aizsardzības stiprināšanai.

12. Konvencijas 14.pants 3.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

3. Ja nodarījums ir saistīts ar kodolmateriāliem, ko izmanto, glabā vai pārvadā valsts iekšienē, un gan iespējamais likumpārkāpējs, gan kodolmateriāli paliek dalībvalsts teritorijā, kurā izdarīts kriminālpārkāpums, vai ja nodarījums saistīts ar kodoliekārtu un iespējamais likumpārkāpējs paliek dalībvalsts teritorijā, kurā izdarīts kriminālpārkāpums, nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas prasa attiecīgajai dalībvalstij sniegt informāciju par krimināllietu, kas izriet no šāda nodarījuma.

13. Konvencijas 16.pants ir aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

1. Depozitārs sasauc dalībvalstu konferenci piecus gadus pēc 2005. gada 8. jūlijā pieņemtā grozījuma stāšanās spēkā, lai pārskatītu šīs Konvencijas īstenošanu un tās atbilstību attiecībā uz preambulu, rezolutīvo daļu kopumā un pielikumiem, ņemot vērā tajā laikā dominējošo situāciju.

2. Pēc tam intervālos, kas nav mazāki par pieciem gadiem, dalībvalstu vairākums var panākt turpmāko konferenču sasaukšanu ar tādu pašu mērķi, iesniedzot šādā nolūkā depozitāram priekšlikumu.

14. Konvencijas II Pielikumā [2] atsauce ir aizstāta ar tekstu šādā redakcijā:

[2] Materiāls, kas nav apstarots reaktorā, vai materiāls, kas ir apstarots reaktorā, bet kura starojuma līmenis ir vienāds vai mazāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā) viena metra atstatumā bez ekrāna.

15. Konvencijas II Pielikumā [5] atsauce ir aizstāta ar tekstu šādā redakcijā:

[5] Citai degvielai, kas sava sākotnējā skaldmateriāla satura dēļ ir klasificēta I un II kategorijā pirms apstarošanas, var samazināt vienu kategorijas līmeni, ja starojuma līmenis no kodoldegvielas ir lielāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā) viena metra atstatumā bez ekrāna.