LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN
INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
LĪGUMS
PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU
UN AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Indijas Republikas valdība (turpmāk kā “Līgumslēdzējas puses");

Vēloties izveidot labvēlīgus nosacījumus vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu veicināšanai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā;

Atzīstot, ka vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība otras Līgumslēdzējas puses teritorijā nediskriminējošā veidā saskaņā ar starptautisku līgumu sekmēs individuālās uzņēmējdarbības iniciatīvu stimulēšanu un vairos labklājību abu Līgumslēdzēju pušu teritorijās;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Definīcijas

Šī Līguma mērķim:

(a) termins "ieguldījums" nozīmē jebkura veida aktīvu, kas ieguldīts vai iegūts, ieskaitot izmaiņas šādu ieguldījumu formā, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts un īpaši, taču ne tikai, ietver:

(i) kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī citas tiesības, tādas kā hipotēkas, aizturējuma tiesības vai ķīlas tiesības;

(ii) daļas uzņēmumā un uzņēmuma akcijas un parādzīmes un jebkuras citas līdzīgas dalības formas uzņēmumā;

(iii) tiesības uz naudu vai jebkuru izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir finansiāla vērtība;

(iv) intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar atbilstošajiem attiecīgo Līgumslēdzēju pušu normatīvajiem aktiem;

(v) darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar normatīvu aktu vai komerciālu līgumu, ieskaitot priekšrocības meklēt un iegūt naftu un citus minerālus;

(b) termins “ieguldītājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura ir veikusi ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā:

(i) “fiziska persona” nozīmē:

attiecībā uz Latvijas Republiku: pilsoni vai nepilsoni saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

attiecībā uz Indijas Republiku: personas, kurām ir Indijas pilsoņa statuss saskaņā ar Indijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

(ii) “juridiska persona” nozīmē:

attiecībā uz Latvijas Republiku: komercsabiedrību (personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība), biedrību un nodibinājumu, kas nodibināti vai izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas ir peļņas vai bezpeļņas;

attiecībā uz Indijas Republiku: jebkuru organizāciju, kas nodibināta, izveidota vai savādāk pienācīgi organizēta saskaņā ar jebkurā Indijas daļā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; kas ir peļņas vai bezpeļņas, ar privātu vai citu piederību, ar ierobežotu vai neierobežotu atbildību, ieskaitot jebkuru korporāciju, uzņēmumu, asociāciju, personālsabiedrību, trastu, kopuzņēmumu, kooperatīvu vai viena īpašnieka uzņēmumu;

(c) termins "ienākumi" nozīmē naudas daudzumu, kas iegūts no ieguldījuma, tādu kā peļņu, procentu ieņēmumus, ienākumus no kapitāla, dividendes, autoratlīdzību un maksājumus;

(d) termins “teritorija” nozīmē:

(i) attiecībā uz Latviju: Latvijas Republikas sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu virs tiem, kā arī piegulošās piejūras teritorijas, ieskaitot jūras gultni, zemaugsni, kur Latvijas Republikas saskaņā ar tās spēkā esošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības vai jurisdikciju ar mērķi veikt dabas resursu izpēti un izmantošanu šādās teritorijās;

(ii) attiecībā uz Indiju: Indijas Republikas teritoriju, ieskaitot tās teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu virs tiem un citas piegulošās piejūras teritorijas, ieskaitot ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kur Indijas Republikai saskaņā ar tās spēkā esošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un starptautiskajām tiesībām ir suverenitāte, suverēnās tiesības vai ekskluzīvā jurisdikcija.

2. pants
Līguma darbības joma

Šo Līgumu piemēro visiem ieguldījumiem, kurus kādas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji veikuši otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas pieņemti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, bet nepiemēro jebkādam strīdam saistībā ar ieguldījumu, kas radies, vai prasībām, kas tika iesniegtas, pirms tā stāšanās spēkā.

3.pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

(1) Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, ieguldījumu veikšanai tās teritorijā, un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

(2) Katras Līgumslēdzējas puses ieguldījumiem un ieguldītāju ienākumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā visos laikos piemēro godīgu un taisnīgu režīmu.

(3) Līgumslēdzēja puse savā teritorijā saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ieguldījumiem piemēro aizsardzību un drošību un nepasliktina ieguldījumu pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu no tiem vai to pārdošanu.

4. pants
Nacionālais un vislielākās labvēlības izturēšanās režīms

(1) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kas tiek piemērots savu ieguldītāju ieguldījumiem vai trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

(2) Papildus, katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, ieskaitot attiecībā uz to ienākumiem no ieguldījumiem, piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemēro jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

(3) Augstāk minētie šī panta 1. un 2. daļas noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu vienai Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem esošo vai nākotnes jebkuru režīmu, priekšrocības vai privilēģijas, kas izriet no:

(a) jebkuras dalības brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, monetārajā savienībā, kopējā tirgū un jebkurā starptautiskā līguma, ar kuru līdzīgas vienošanās ir izveidotas, vai

(b) jebkura starptautiskā līguma vai vienošanās, vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

5.pants
Ekspropriācija

(1) Jebkuras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā netiek nacionalizēti, ekspropriēti vai tiem netiek piemēroti pasākumi, kas ir vienlīdzīgi nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk kā "ekspropriācija"), izņemot, kad tie tiek veikti sabiedrības interesēs, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nediskriminējošā veidā un pret godīgu un taisnīgu kompensāciju. Šādu kompensāciju nosaka ekspropriētā ieguldījuma taisnīgas tirgus vērtības apjomā tieši pirms ekspropriācijas vai pirms gaidāmā ekspropriācija kļuva zināma sabiedrībai, atkarībā no tā, kas ir ātrāk, tā ietver procentu maksājumus saskaņā ar tirgus likmi līdz maksājuma datumam, tiek veikta bez nepamatotas aizkavēšanas, ir efektīvi realizējama un brīvi pārvedama.

(2) Ieguldītājam, kuram saskaņā ar Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem veic ekspropriāciju, ir tiesības uz tā lietas izskatīšanu šīs Līgumslēdzējas puses tiesas vai citā neatkarīgā iestādē un tā ieguldījumu novērtēšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem. Līgumslēdzēja puse, kas veic ekspropriāciju cenšas nodrošināt, ka šāda izskatīšana tiek veikta bez kavēšanās.

(3) Ja Līgumslēdzēja puse ekspropriē aktīvus uzņēmumam, kas nodibināts vai izveidots saskaņā ar tās teritorijas jebkurā daļā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un kurā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem pieder akcijas, tā nodrošina, ka šī panta 1. daļas noteikumi tiek piemēroti, tiktāl cik nepieciešams, lai nodrošinātu godīgu un taisnīgu kompensāciju šādiem otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kuriem pieder šīs akcijas.

6. pants
Atlīdzība par zaudējumiem

Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā cieš zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, nacionālā ārkārtas stāvokļa vai pilsoņu nemieru dēļ pēdējās Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro režīmu, kas attiecas uz restitūciju, atlīdzināšanu, kompensāciju vai citu izlīgumu, kas ir ne mazāk labvēlīgāks kā tas, ko pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks. Izrietošie maksājumi ir brīvi pārvedami.

7. pants
Pārvedumi

(1) Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina visu otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju līdzekļu, kas saistīti ar ieguldījumu tās teritorijā, brīvu pārvešanu bez nepamatotas kavēšanas un nediskriminējošā veidā. Šādi līdzekļi var ietvert:

(a) sākumkapitālu un papildus kapitālu ieguldījumu uzturēšanai vai palielināšanai;

(b) ieņēmumus, iekaitot dividendes un procentu ieņēmumus atbilstoši akciju piederībai;

(c) jebkurus aizdevuma maksājumus, ieskaitot attiecīgos procentu maksājumus, kas saistīti ar ieguldījumu;

(d) autoratlīdzību maksājumus un pakalpojumu maksājumus saistībā ar ieguldījumu;

(e) ieņēmumus no akciju pārdošanas;

(f) ieņēmumus, ko saņem ieguldītāji, no ieguldījumu pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai likvidēšanas;

(g) vienas Līgumslēdzējas puses fizisko personu atalgojumu, kas strādā saistībā ar ieguldījumu, otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

(2) Nekas šī panta 1. daļā neietekmē jebkuru kompensācijas pārvedumu saskaņā ar šī Līguma 6. pantu.

(3) Ja starp pusēm nav cita vienošanās, valūta kādā tiek veikti pārvedumi saskaņā ar šī panta 1. daļu ir valūta kādā sākotnēji veikts ieguldījums vai cita brīvi konvertējama valūta. Šādus pārvedumus veic saskaņā ar prevalējošo tirgus apmaiņas kursu pārveduma datumā.

8. pants
Tiesību pārņemšana

Ja viena Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra ir garantējusi tās ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā jebkādu atlīdzību pret ne-komerciāliem riskiem un ir veikusi maksājumus šādiem ieguldītājiem saskaņā ar to prasību šī Līguma ietvaros, otra Līgumslēdzēja puse piekrīt, ka pirmā Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra tiesību pārņemšanas rezultātā ir tiesīga realizēt tā ieguldītāja tiesības un prasības. Aizvietotās tiesības un prasības nepārsniedz šādu ieguldītāju sākotnējās tiesības un prasības.

9. pants
Strīdu atrisināšana starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju pusi

(1) Jebkuru strīdu starp vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi saistībā ar ieguldījumu pēdējā saskaņā ar šo Līgumu, tiktāl cik iespējams, risina draudzīgi, sarunu ceļā starp strīdā iesaistītajām pusēm.

(2) Ja strīds nav izšķirts sešu mēnešu laikā no datuma, kurā par to tika paziņots rakstiski, strīds pēc ieguldītāja izvēles var tikt iesniegts:

(a) Līgumslēdzējas puses, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentās tiesās; vai

(b) Starptautiskā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra šķīrējtiesā, kas izveidota ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (turpmāk kā “Centrs”), ja abas, strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse un ieguldītāja Līgumslēdzēja puse, ir ICSID Konvencijas dalībnieces; vai

(c) Centra papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse vai ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir ICSID Konvencijas dalībniece; vai

(d) jebkurā speciālā šķīrējtiesā, kas, ja abas strīdā iesaistītās puses nav vienojušās savādāk, nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem ar sekojošiem labojumiem:

(i) Nozīmējošā institūcija saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumu 7. pantu ir Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis.

(ii) Strīdā iesaistītās puses nozīmē to šķīrējtiesnešus divu mēnešu laikā.

(iii) Šķīrējtiesas lēmums tiek pieņemts saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

(3) Šķīrējtiesa paziņo lēmuma pieņemšanas pamatojumu un sniedz skaidrojumus pēc jebkuras no puses pieprasījuma.

(4) Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas puses uzņemas šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanu.

(5) Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm strīdu iesniedz risināšanai saskaņā ar šī panta 2.(a) daļu, tai tiek izslēgta iespēja uzsākt procedūras saskaņā ar šī panta 2.(b), 2.(c) vai 2.(d) daļām un otrādi.

(6) Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir strīdā iesaistītā puse, jebkurā šķīrējtiesas procesa fāzē vai pēc šķīrējtiesas sprieduma pasludināšanas nevar izvirzīt iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka ieguldītājs, kurš ir otra strīdā iesaistītā puse, ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.

10. pants
Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzējām pusēm

(1) Strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, tiktāl cik tas iespējams, izšķir sarunu ceļā.

(2) Ja strīdu starp Līgumslēdzējām pusēm tādējādi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no strīda uzsākšanas brīža, to pēc kādas no Līgumslēdzējas puses prasības, iesniedz šķīrējtiesā.

(3) Šādu šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas lietu izskatīt šķīrējtiesā katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas trešās valsts pilsoni, kuru pēc abu Līgumslēdzēju pušu apstiprināšanas ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ieceļ divu mēnešu laikā no datuma, kurā tika iecelti divi pārējie šķīrējtiesneši.

(4) Ja šī panta 3. daļā norādītajos termiņos nepieciešamās amatpersonu iecelšanas nav veiktas, jebkura Līgumslēdzēja puse, ja nav cita vienošanās, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, priekšsēdētāja vietnieks tiek aicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai arī cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis, tiek uzaicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu.

(5) Šķīrējtiesa pieņem tās lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tās pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās; priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa, tomēr savā lēmumā var norādīt, ka vienai no Līgumslēdzējām pusēm izmaksas jāsedz lielākā apjomā, un šāds spriedums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Šķīrējtiesa nosaka savu procedūru.

11. pants
Personāla ieceļošana un uzturēšanās

Līgumslēdzēja puses saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz ārvalstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos, atļauj otras Līgumslēdzējas puses fizisku personu un personāla, kuru nodarbina otras Līgumslēdzējas puses uzņēmumi, ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā ar mērķi iesaistīties ar ieguldījumu saistītās aktivitātēs.

12.pants
Piemērojamie normatīvie akti

(1) Ja šajā Līgumā nav noteikts savādāk, visi ieguldījumi tiek regulēti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā šādi ieguldījumi ir veikti.

(2) Neskatoties uz šī panta 1. daļā noteikto, nekas šajā Līgumā neierobežo ieguldījumu uzņemošo Līgumslēdzēju pusi veikt darbības tās vitālo drošības interešu aizsardzībai vai ārkārtas apstākļos saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, kas piemērotas pamatoti, nediskriminējošā veidā.

13.pants
Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas Līgumslēdzējas puses normatīvo aktu nosacījumi vai esošās vai nākotnes saistības starptautisko tiesību ietvaros starp abām Līgumslēdzējām pusēm papildus šim Līgumam paredz vispārējus vai specifiskus noteikumus, kas piešķir otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā tas tiek paredzēts saskaņā ar šo Līgumu, šādi noteikumi, tiktāl cik tie ir labvēlīgāki, ir noteicoši pār šo Līgumu.

14.pants
Stāšanās spēkā

Katra Līgumslēdzēja puse rakstiski paziņo otrai par procedūru, kas nepieciešamas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, lai Līgums stātos spēkā, izpildi. Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, kas seko datumam, kurā tika saņemts pēdējais paziņojums.

15. pants
Darbības ilgums un izbeigšana

(1) Šis Līgums ir spēkā desmit gadus un pēc tam tā darbība automātiski pagarinās, ja vien kāda no Līgumslēdzējām pusēm rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par tās nodomu izbeigt šo Līgumu. Līguma darbība beidzas divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad saņemts šāds rakstisks paziņojums no otras Līgumslēdzējas puses.

(2) Neskatoties uz Līguma darbības izbeigšanu saskaņā ar šī panta 1. daļu, Līgums attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti vai iegūti pirms šī Līguma darbības izbeigšanās datuma, paliek spēkā uz piecpadsmit gadiem kopš tā izbeigšanas datuma.

(3) Protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji, ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts divos eksemplāros Deli, 18.02.2010, latviešu, hindi un angļu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski.

Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts angļu valodā.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ   Artis Kampars Ekonomikas ministrs

INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ   Anands Šarma Tirdzniecības un rūpniecības ministrs

 

 

PROTOKOLS
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMAM PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, zemāk parakstījušies pušu pārstāvji ir vienojušies par sekojošiem nosacījumiem, kas veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu:

Norādot uz 1. pantu

Indijas Republika ņem vērā Latvijas Republikas paziņojumu, ka termins "nepilsonis" 1. panta (b) (i) punktā nozīmē personu, kurai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.

Norādot uz 5. pantu

1. Līguma 5. pants (Ekspropriācija) attiecībā uz valstu saistībām, kas saistītas ar ekspropriāciju, paredz atspoguļot starptautiskās paražu tiesību normas.

2. Līgumslēdzējas puses pasākums vai pasākumu kopums nav uzskatāms par ekspropriāciju, ja vien tas nav saistīts ar materiālu vai nemateriālu īpašuma tiesību vai līdzdalības tiesību pārkāpumiem saistībā ar ieguldījumiem.

3. 5. pants nosaka divas situācijas. Pirmā ir tiešā ekspropriācija, kad ieguldījums ir nacionalizēts vai savādāk tieši ekspropriēts, formāli mainot īpašumtiesības vai pilnīgi konfiscējot.

4. Otra situācija, kas tiek noteikta 5. pantā, ir netiešā ekspropriācija, kad Līgumslēdzējas puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir tiešajai ekspropriācijai līdzvērtīgs efekts bez formālas īpašumtiesību maiņas vai pilnīgas konfiskācijas.

(a) Lai konstatētu vai pasākums vai pasākumu kopums konkrētā faktiskā situācijā veido netiešo ekspropriāciju, nepieciešams uz faktiem balstīta katra konkrētā gadījuma izpēte, kas starp citiem faktoriem ietver:

(i) valdības pasākuma ekonomisko ietekmi, lai gan viens vienīgs fakts, ka Līgumslēdzējas puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir nelabvēlīgs efekts uz ieguldījuma ekonomisko vērtību, nenosaka, ka ir notikusi netiešā ekspropriācija;

(iii) pakāpi kādā valdības pasākums kavē noteiktu, saprātīgu uz ieguldījuma atdevi balstītu prognozi; un

(iii) valdības pasākuma raksturu.

(b) Valdības vai valdības kontrolē esošo iestāžu pasākumi, kas tiek pieņemti normālas uzņēmējdarbības aktivitāšu ietvaros, nav uzskatāmi par netiešo ekspropriāciju, ja vien tie acīmredzami (prima facie) netiek pieņemti ar mērķi radīt nelabvēlīgu efektu uz ieguldījuma ekonomisko vērtību.

(c) Izņemot atsevišķus gadījumus, Līgumslēdzējas puses nediskriminējoši regulatorie pasākumi, kas ir izveidoti un piemēroti, lai likumīgi aizsargātu sabiedrības labklājības mērķus, tādus kā sabiedrības veselība, drošība un vide, neveido netiešo ekspropriāciju.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Artis Kampars Ekonomikas ministrs

INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Anands Šarma Tirdzniecības un rūpniecības ministrs