Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas
STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR
SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ,
parakstīta 1960. gada 13. decembrī Briselē

- 1975. gada redakcijas atkārtots izdevums, papildināts ar 1978. gada decembrī un 1983. gada februārī izdarītajiem grozījumiem -

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas
Starptautiskā konvencija
par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā

Vācijas Federatīvā Republika,

Beļģijas Karaliste,

Francijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Nīderlandes Karaliste,

uzskatot, ka transporta gaisa kuģu ar turbodzinējiem nodošana ekspluatācijā un izmantošana var radīt tālejošas izmaiņas gaisa satiksmes vadības organizācijā;

uzskatot, ka, no darbības viedokļa raugoties, modernos gaisa kuģus raksturo:

– liels ātrums,

– spēja ekonomiskas darbības nodrošināšanas nolūkā strauji un nepārtraukti uzņemt ātrumu līdz optimālajam augstumam un saglabāt šo augstumu, līdz gaisa kuģis ir maksimāli pietuvojies galamērķim;

ņemot vērā to, ka šīs tehniskās īpašības ir iemesls tam, kāpēc ir ne vien jāpielāgo vai jāreorganizē esošās kontroles metodes un procedūras, bet, pārsniedzot noteiktu līmeni, arī jāveido jauni lidojumu informācijas rajoni, kas pilnīgi vai daļēji būtu organizēti gaisa satiksmes vadības zonās;

uzskatot, ka, pamatojoties uz gaisa kuģu straujo tehnisko attīstību, lielākajā daļā Eiropas valstu gaisa satiksmes kontroli lielā augstumā vairs nevar veikt tikai šo valstu robežās;

uzskatot, ka tāpēc ir noderīgi izveidot starptautisku gaisa satiksmes kontroles organizāciju, kas darbojas gaisa telpā, kura pārsniedz vienas valsts robežas;

uzskatot, ka, ciktāl tas attiecas uz apakšējo gaisa telpu, atsevišķos gadījumos gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā var būt izdevīgi uzticēt iepriekš minētajai starptautiskajai organizācijai vai citai Līgumslēdzējai pusei;

uzskatot, ka priekšnoteikums starptautiskas pārvaldes ieviešanai ir kopējas politikas pieņemšana un noteikumu standartizācija, pamatojoties uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem un ieteiktajām metodēm un pievēršot atbilstošu vērību valsts aizsardzības prasībām;

uzskatot, ka ir vēlams koordinēt valstu veiktos pasākumus saistībā ar aeronavigācijas apkalpes personāla sagatavošanu, kā arī pasākumus gaisa satiksmes problēmu izpētes jomā,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

1. Līgumslēdzējas puses apņemas stiprināt sadarbību aeronavigācijas jautājumos un jo īpaši nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumu kopēju organizāciju augšējā gaisa telpā.

2. Lai īstenotu šo mērķi, Līgumslēdzējas puses ar šo izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli), turpmāk tekstā – “Organizācija”. Organizāciju veido divas institūcijas:

– Aeronavigācijas drošības pastāvīgā komisija, turpmāk tekstā – “Komisija”,

– Gaisa satiksmes pakalpojumu aģentūra, turpmāk tekstā –“Aģentūra”, kuras statūti ir pievienoti šai konvencijai.

3. Organizācijas galvenā mītne atrodas Briselē.

2. pants

1. Attiecībā uz apakšējo gaisa telpu jebkura Līgumslēdzēja puse, ievērojot praktiskās darbības prasības, var lūgt Komisiju pieņemt lēmumu par to, ka visi gaisa satiksmes pakalpojumi visā tās apakšējā gaisa telpā vai tās apakšējās gaisa telpas daļā tiek uzticēti Organizācijai vai citai Līgumslēdzējai pusei.

2. Pēdējā gadījumā trešās Līgumslēdzējas puses atturēšanās neatkarīgi no šīs konvencijas 2. un 8. panta noteikumiem neietekmē Komisijas lēmuma spēkā esamību.

3. Šā panta noteikumi, kas attiecas uz jebkuras Līgumslēdzējas puses izvēli uzticēt gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu visā tās apakšējā gaisa telpā vai tās apakšējās gaisa telpas daļā citai Līgumslēdzējai pusei, neierobežo Līgumslēdzēju pušu tiesības šajā pašā nolūkā slēgt savstarpējus divpusējus nolīgumus.

3. pants

Šajā konvencijā vārdu savienojumu “gaisa satiksme” lieto, lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) procedūrām.

4. pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācijai ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemīt visām juridiskām personām; Organizācijai inter alia ir tiesības iegādāties vai nodot kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī vērsties tiesā. Ja šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos nav noteikts citādi, Organizāciju pārstāv Aģentūra, kas rīkojas tās vārdā. Aģentūra pārvalda Organizācijas īpašumu.

5. pants

Komisijas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības izvirzīt divus pārstāvjus, bet tai ir tikai viena balss.

6. pants

1. Komisijas mērķis ir, sadarbojoties ar valstu militārajām iestādēm, veicināt attiecīgu pasākumu ieviešanu un tādu objektu izveidi un izmantošanu, kas:

– nodrošina aeronavigācijas drošību,

– nodrošina precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu

noteiktā gaisa telpā, kura atrodas Līgumslēdzēju pušu suverenitātē vai kurā šīm pusēm saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem ir uzticēts sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus.

2. Šajā nolūkā Komisija ir atbildīga par:

a) to valsts tiesību aktu standartizācijas izpēti, kuri attiecas uz gaisa satiksmi, un to dienestu darbības standartizācijas izpēti, kuri atbild par gaisa satiksmes drošību un regulēšanu; izpēti veic, pamatojoties uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem un ieteiktajām metodēm un ņemot vērā valsts aizsardzības prasības;

b) tādas kopējās politikas sekmēšanu, kura jāievēro attiecībā uz radionavigācijas līdzekļu, telekomunikāciju un atbilstoša lidaparātu aprīkojuma izmantošanu, lai nodrošinātu gaisa kuģa drošību;

c) aeronavigācijas dienestu un ierīču izpētes veicināšanu un koordinēšanu, lai gūtu priekšstatu par tehnisko attīstību, un vajadzības gadījumā arī par to reģionālo navigācijas plānu izpēti, kuru grozījumus ir paredzēts iesniegt Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai;

d) to, ka saskaņā ar šīs konvencijas 38. panta noteikumiem tiek noteikta tās gaisa telpas konfigurācija, kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir uzticēta Aģentūrai; to pilnvaru īstenošanu, kuras Komisijai piešķirtas saskaņā ar šīs konvencijas 2. pantu;

e) tādas politikas noteikšanu, kura Aģentūrai ir jāievēro attiecībā uz atlīdzību par pakalpojumiem, kas sniegti lietotājiem, un vajadzības gadījumā attiecībā uz Aģentūras noteikto maksājumu tarifiem un nosacījumiem;

f) tādu pasākumu izpēti, kas ir izstrādāti, lai veicinātu tādu ieguldījumu finansēšanu, kuri ir nepieciešami Aģentūras darbībai vai, konkrētāk, to Līgumslēdzēju pušu dienestu darbībai, kas piedalās aeronavigācijas drošības nodrošināšanā;

g) pilnvaru īstenošanu attiecībā uz Aģentūras veikto pasākumu pārraudzību, piemērojot šīs konvencijas 20. pantu un šai konvencijai pievienoto statūtu 8. pantu, 9. pantu, 10. pantu, 11. pantu, 12. pantu, 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 14. panta 2. punktu, 17. panta 2. punktu, 23. panta 2. un 4. punktu, 28. panta 3. punktu, 29. panta 1. un 3. punktu, 30. panta 1. punktu, 34. panta 1. punktu un 37. pantu.

7. pants

Lai izpildītu savu uzdevumu, Komisija:

a) izstrādā ieteikumus gadījumos, uz kuriem attiecas šīs konvencijas 6. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts;

b) pieņem lēmumus gadījumos, uz kuriem attiecas šīs konvencijas 2. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkta d) apakšpunkts, 9. panta 2. punkts, 12. panta 2. punkts un 13. pants;

c) sniedz norādījumus Aģentūrai gadījumos, uz kuriem attiecas 6. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkts, 20. pants un 31. pants;

d) veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu funkcijas, kas tai ir noteiktas saskaņā ar šīs konvencijas 6. panta 2. punkta g) apakšpunktu;

e) vajadzības gadījumā iesniedz strīda izskatīšanas lietu šķīrējtiesā, kā tas noteikts šīs konvencijas 33. panta 1. punktā.

8. pants

1. Ieteikumus izstrādā Komisijas locekļu vairākums. Attiecīgās Līgumslēdzējas puses pārstāvji savas valsts kompetentajām iestādēm piedāvā visus pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu Komisijā apstiprinātos ieteikumus.

2. Lēmumus pieņem ar Komisijas locekļu vienprātīgu balsojumu. Tie ir saistoši visām Līgumslēdzējām pusēm.

3. Komisijas norādījumus pieņem ar Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, ar to saprotot, ka:

– šīs balsis sver atbilstoši 9. pantā iekļautajai svērumu tabulai, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu nacionālā kopprodukta vērtību,

– šīs balsis atspoguļo Līgumslēdzēju pušu vairākumu.

4. Secinājumus, kas izriet no 7. panta d) un e) punktā minētajās apspriedēs izteiktajiem viedokļiem, pieņem saskaņā ar šā panta 3. punktā paredzētajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos ir skaidri noteikts, ka jāpiemēro citi noteikumi.

9. pants

1. Iepriekšējā pantā minētā svērumu tabula ir šāda:

SVĒRUMU TABULA
NACIONĀLAIS KOPPRODUKTS (NKP)
saskaņā ar faktoru izmaksām un faktiskajām cenām,
kas norādītas tūkstošos miljonu jauno Francijas franku

Balsu skaits

Mazāk par 10 ........................................................................................      1

No 10 ieskaitot līdz 20 neieskaitot ..........................................................      2

No 20 ieskaitot līdz 30 neieskaitot ..........................................................      3

No 30 ieskaitot līdz 46 2/3 neieskaitot ....................................................      4

No 46 2/3 ieskaitot līdz 63 1/3 neieskaitot ...............................................      5

No 63 1/3 ieskaitot līdz 80 neieskaitot ....................................................      6

No 80 ieskaitot līdz 110 neieskaitot ........................................................      7

No 110 ieskaitot līdz 140 neieskaitot .......................................................      8

No 140 ieskaitot līdz 200 neieskaitot ......................................................      9

No 200 ieskaitot līdz 260 neieskaitot ......................................................     10

No 260 ieskaitot līdz 320 neieskaitot ......................................................     11

No 320 ieskaitot līdz 380 neieskaitot ......................................................     12

Pēc tam piešķir vienu papildu balsi par katru iepriekš norādītā NKP pieaugumu par sešdesmit tūkstošiem miljonu jauno Francijas franku vai par mazāku daļu.

2. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta (NKP) vērtību, kas iegūta no Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (EESO) apkopotajiem statistikas datiem, vai, ja tas nav iespējams, no datiem, kurus apkopojusi jebkura cita Komisijas izraudzīta iestāde, kas var sniegt līdzvērtīgas garantijas, – aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trijiem gadiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati. NKP vērtību aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām.

3. Balsu skaitu sākumā nosaka, atsaucoties uz iepriekš minēto svērumu tabulu un saskaņā ar šā panta 2. punktā ietverto noteikumu par nacionālā kopprodukta vērtības aprēķinu, un šādi iegūtie skaitļi stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā šī konvencija.

4. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to pašu procedūru.

5. Jebkurā gadījumā balsu skaits ir jāpārrēķina, kad kopš dienas, kurā šie skaitļi pēdējo reizi ir aprēķināti, ir pagājuši trīs gadi.

10. pants

1. Komisija izstrādā savu reglamentu, kuru pieņem vienprātīgi.

2. Šajā reglamentā inter alia ir iekļauti noteikumi attiecībā uz prezidenta amatu, darba grupu izveidi un Komisijas darba valodām.

11. pants

Komisiju ar tās darbībai nepieciešamo personālu un aprīkojumu nodrošina Aģentūra.

12. pants

1. Lai īstenotu Organizācijas mērķus, Komisija uztur kontaktus ar attiecīgajām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

2. Ņemot vērā tiesības, kas šīs konvencijas 31. pantā ir piešķirtas Aģentūrai, Komisija ir vienīgā, kurai ir piešķirtas pilnvaras Organizācijas vārdā slēgt nolīgumus ar starptautiskajām organizācijām, Organizācijas dalībvalstīm vai citām valstīm, kuru līdzdalība ir vajadzīga, lai īstenotu šajā konvencijā noteiktos Komisijas uzdevumus un nodrošinātu to institūciju darbību, kas ir izveidotas ar šo konvenciju vai izveidotas, lai nodrošinātu tās piemērošanu.

13. pants

Nolīgumus var slēgt starp Organizāciju un jebkuru valsti, kas nav šīs konvencijas dalībvalsts, bet vēlas izmantot Aģentūras pakalpojumus. Šādos gadījumos Komisija rīkojas, pamatojoties uz Aģentūras iesniegtu ziņojumu.

14. pants

Līgumslēdzējas puses uztic Aģentūrai gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu gaisa telpā, kas noteikta saskaņā ar šīs konvencijas 6. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 38. panta noteikumiem.

15. pants

1. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā sabiedrības intereses, ievērojot valsts tiesību aktus un ņemot vērā to, kā šie tiesību aktu noteikumi ietekmē ekspropriāciju sabiedrības interesēs attiecībā uz tāda nekustamā īpašuma iegādi, kas nepieciešams, lai ar attiecīgās valdības piekrišanu uzstādītu Organizācijas objektus. Ekspropriāciju sabiedrības interesēs var uzsākt attiecīgās valsts kompetentās iestādes, lai saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem iegādātos šādu īpašumu, panākot izlīgumu.

2. To Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kurās iepriekšējā punktā aprakstītā procedūra netiek veikta, Organizācija var gūt labumu no piespiedu pirkšanas procedūrām, ko var izmantot civilās aviācijas un telekomunikāciju vajadzībām.

3. Attiecībā uz objektiem un pakalpojumiem, kuri Organizācijas vārdā ir izveidoti to teritorijā, Līgumslēdzējas puses atzīst Organizācijas tiesības gūt labumu no valsts tiesību aktu piemērošanas, ciktāl tas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību ierobežošanu, kas var būt sabiedrības interesēs, lai gūtu labumu no valsts pakalpojumiem, un jo īpaši uz servitūtu noslēgšanu par labu sabiedrībai.

4. Organizācija uzņemas segt ar šā panta noteikumu piemērošanu saistītās izmaksas, tostarp kompensācijas, kas jāizmaksā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums.

16. pants

Līgumslēdzējas puses, ciktāl sniedzas to kompetence, un jo īpaši attiecībā uz radio frekvenču piešķiršanu veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Organizācija var izpildīt visas darbības, kas tai jāveic, lai sasniegtu savu mērķi.

17. pants

1. Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra gaisa satiksmes vadības nolūkos piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām saskaņā ar starptautisku nolīgumu ir uzticēts sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus.

2. Ja iepriekšējā punktā aprakstīto noteikumu piemērošana sagādā grūtības, Aģentūra iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, kura atbilstīgi šīs konvencijas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem sniedz Līgumslēdzējām pusēm ieteikumus par veicamajiem pasākumiem.

18. pants

Pildot savu uzdevumu un nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes pakalpojumu jomā, Aģentūra sniedz visus nepieciešamos norādījumus gaisa kuģu kapteiņiem. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas ir paredzēti iepriekšējā pantā minētajos noteikumos.

19. pants

Aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir uzticēta Aģentūrai, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valsts tiesās ir tāda pati nozīme kā ziņojumiem, kurus ir sagatavojušas valsts amatpersonas, kas ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.

20. pants

Attiecīgā gadījumā Aģentūra, piemērojot Komisijas norādījumus, ko tā sniegusi saskaņā ar šīs konvencijas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu, norāda to maksājumu tarifus un piemērošanas nosacījumus, kurus Organizācija ir tiesīga iekasēt no lietotājiem. Aģentūra šos tarifus un nosacījumus iesniedz apstiprināšanai Komisijā.

21. pants

1. Valstī, kurā atrodas tās galvenā mītne, kā arī Līgumslēdzēju pušu teritorijās Organizācija tiek atbrīvota no nodevām, nodokļiem un maksājumiem, kas saistīti ar tās izveidi, darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

2. Organizācija tiek atbrīvota no nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, kas saistīti ar tāda nekustamā īpašuma iegādi, kurš ir nepieciešams tās uzdevuma izpildei.

3. Organizācija tiek atbrīvota no visiem tiešajiem nodokļiem, kas piemēroti pašai Organizācijai, tās īpašumam, aktīviem un ienākumiem.

4. Organizācija tiek atbrīvota no visiem netiešajiem fiskālajiem maksājumiem, kas tai rodas, slēdzot aizdevuma līgumus.

5. Organizācija tiek atbrīvota no jebkādiem ārkārtas vai diskriminējošiem nodokļiem.

6. Šajā pantā minētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem un maksājumiem, kurus iekasē par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

22. pants

1. Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām un nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kuri nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un uz to neattiecas nekādi importa vai eksporta aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz materiāliem, aprīkojumu, krājumiem un citām precēm, ko Organizācija importē iekšējai izmantošanai un kas ir paredzētas lietošanai Organizācijas ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai.

2. Tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā šādi importētās preces ir ievestas, tās nedrīkst pārdot, aizdot vai pārsūtīt ne pret samaksu, ne bez tās, izņemot attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdības noteiktajos gadījumos.

3. Lai pārliecinātos, ka materiāli, aprīkojums, krājumi un citas preces, kas ir minētas 1. punktā un ievestas pēc Organizācijas pasūtījuma, ir piegādātas attiecīgajai Organizācijai un tiek efektīvi izmantotas tās ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai, var veikt jebkādus kontroles pasākumus, kas ir uzskatāmi par lietderīgiem.

4. Turklāt Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām, un tai nepiemēro nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz publikācijām, uz kurām attiecas šai konvencijai pievienoto statūtu 36. panta noteikumi.

23. pants

1. Organizācija var glabāt jebkādu valūtu un atvērt kontus jebkurā valūtā, ja tas ir nepieciešams, lai noslēgtu darījumus, kas saistīti ar tās mērķa īstenošanu.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu – ja tādi ir noslēgti – nosacījumiem Līgumslēdzējas puses apņemas piešķirt Organizācijai visas pilnvaras attiecībā uz tādu naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri ir saistīti ar Organizācijas izveidi un darbību, tostarp uz aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, ja šo aizdevumu izsniegšanu ir atļāvusi attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība.

24. pants

1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi.

2. Līgumslēdzējas puses personām, kas minētas iepriekšējā punktā, piemēro tiesību aktus par imigrāciju vai citas ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes tā, lai minētie noteikumi vai formalitātes neapgrūtinātu šo personu uzņemšanu attiecīgajā valstī un repatriācijas aģentūras funkciju izpildi.

3. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

4. Organizācijas darbinieki:

a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai, kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un kustamo īpašumu izved;

b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var, nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem.

5. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir iepriekš minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem.

6. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas pārskaitījumi.

25. pants

1. Organizācijas līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Attiecībā uz nelīgumisko atbildību Organizācija atlīdzina zaudējumus, kas radušies tās iestāžu vai tajās nodarbināto personu nolaidības dēļ, ja var pierādīt, ka atbildība par šiem zaudējumiem ir jāuzņemas minētajām institūcijām vai personām. Iepriekšējā nosacījuma piemērošana nenozīmē to, ka nav tiesības saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem saņemt cita veida kompensāciju.

26. pants

1. Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas administratīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai konfiskācijas pasākumi.

2. Organizācijas īpašumu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem nevar piemērot soda pasākumus, ja vien to neparedz tiesas nolēmums. Organizācijas iekārtas nekonfiscē un tām nepiemēro soda pasākumus.

3. Šā panta noteikumi neierobežo tās valsts kompetento iestāžu pieeju Organizācijas ierīcēm un arhīva materiāliem, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne vai kurā atrodas minētās ierīces vai arhīva materiāli, ja šī pieeja ir nepieciešama, lai veiktu izmeklēšanu vai nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi šo valstu teritorijā.

27. pants

1. Organizācija pastāvīgi sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, lai veicinātu labu tiesvedību, nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu un novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko varētu izraisīt šajā konvencijā noteiktās privilēģijas, neaizskaramība, atbrīvojumi vai iespējas.

2. Organizācija atbilstoši iespējām veicina sabiedrisko darbu veikšanu jebkurā nekustamajā īpašumā, ko tā savām vajadzībām izmanto Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai šāda īpašuma apkaimē.

28. pants

1. Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra ir pilnvarota būvēt ēkas un uzstādīt iekārtas, kuras tai nepieciešamas, un sniegt tieši tos gaisa satiksmes pakalpojumus, kuri tai uzticēti.

2. Tomēr, lai samazinātu ieguldījumu un administrācijas izdevumus, Aģentūra atbilstoši iespējām izmanto valsts tehnisko dienestu pakalpojumus un valstij piederošās iekārtas, tādējādi novēršot jau pieejamu pakalpojumu un ierīču dublēšanos.

29. pants

Aģentūrai ir saistoši starptautiskie nolīgumi un valsts tiesību akti, kas attiecas uz iekļūšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijā, tās pārlidošanu un drošību, un tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo nolīgumu un tiesību aktu piemērošanu.

30. pants

Lai Līgumslēdzējas puses varētu pārliecināties, ka valsts tiesību akti un starptautiskie nolīgumi tiek piemēroti, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu nepieciešamo informāciju par gaisa kuģi, kas tai kļuvusi zināma, veicot savas funkcijas.

31. pants

Pildot Komisijas sniegtos norādījumus, Aģentūra šīs attiecības, kam ir nozīme gaisa satiksmes koordinēšanā un Aģentūras pakalpojumu sniegšanā, nodibina ar attiecīgiem Līgumslēdzēju pušu, valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses, vai starptautisko organizāciju tehniskajiem dienestiem. Minētajā nolūkā administratīvos un tehniskos līgumus, kā arī komerclīgumus, ja tie ir nepieciešami Aģentūras darbībai, Aģentūra var slēgt Organizācijas vārdā ar nosacījumu, ka Aģentūra Organizāciju par to informē.

32. pants

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Aģentūrai ir jāsasniedz finansiāls līdzsvars, un, ņemot vērā savus ienākumus un ievērojot šai konvencijai pievienotajos statūtos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, uzņemas to nodrošināt ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem.

33. pants

1. Ikviens strīds, kurš izceļas starp Līgumslēdzējām pusēm vai starp Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju, ko pārstāv Komisija, attiecībā uz šīs konvencijas vai tās pielikumu interpretāciju vai piemērošanu un kuru nav bijis iespējams atrisināt tiešās sarunās vai citādi, pēc kādas puses lūguma ir izskatāms šķīrējtiesā.

2. Šajā nolūkā katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un šie šķīrējtiesneši vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu. Ja viena no pusēm divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no otras puses nav iecēlusi savu šķīrējtiesnesi vai arī ieceltie šķīrējtiesneši šo divu mēnešu laikā nav vienojušies par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, tad jebkura no pusēm var lūgt, lai šķīrējtiesnešus ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs.

3. Šķīrējtiesa nosaka savu reglamentu.

4. Katra puse sedz tā šķīrējtiesneša izmaksas, kuru tā iecēlusi, kā arī savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesā; trešā šķīrējtiesneša izmaksas un citas izmaksas vienlīdzīgās daļās sedz abas strīda puses. Ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā var noteikt citādu izmaksu sadali.

5. Šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši.

34. pants

1. Aģentūras statūti, kā arī visi grozījumi, kas saskaņā ar šajā konvencijā un tai pievienotajos statūtos iekļautajiem nosacījumiem tiek veikti minētajos statūtos, stājas spēkā un ir piemērojami Līgumslēdzēju pušu teritorijā.

2. Visi grozījumi statūtu nosacījumos ar vienprātīgu balsojumu ir jāapstiprina Komisijai.

3. Šai konvencijai pievienoto statūtu 1., 22.–26. un 30. pants nav grozāms.

35. pants

Attiecīgo Līgumslēdzēju pušu valdības konsultējas par pasākumiem, kas veicami kara gadījumā vai citos ārkārtas apstākļos, ņemot vērā grūtības, kādas var rasties attiecībā uz pilnīgu vai daļēju šīs konvencijas nosacījumu piemērošanu.

36. pants

Līgumslēdzējas puses attiecībā uz Aģentūru apņemas nodrošināt to tiesību normu piemērošanu, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

37. pants

1. Šo konvenciju piemēro:

a) (i) attiecībā uz II pielikumā minētajām Līgumslēdzējām pusēm to teritorijās, kas noteiktas minētajā pielikumā;

(ii) attiecībā uz citām Līgumslēdzējām pusēm – to teritorijās, kuras tās ar Komisijas vienprātīgu piekrišanu ir noteikušas pievienošanās brīdī;

b) jebkurā teritorijā, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild kāda Līgumslēdzēja puse un uz kuru attiecināts šī konvencijas panta 2. punkts.

2. a) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste šīs konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas brīdī vai vēlāk ar Beļģijas Karalistes valdībai adresētu rakstisku paziņojumu var darīt zināmu, ka šī konvencija attiecas arī uz Normandijas salām un Menas salu vai uz šo salu teritorijas daļu; no dienas, kad ir saņemts paziņojums, vai no citas dienas, kas norādīta minētajā paziņojumā, Konvencija attiecas uz visām paziņojumā norādītajām teritorijām;

b) ar Komisijas vienprātīgu lēmumu un pirms pagaidu finanšu nolīguma parakstīšanas ar Organizāciju ikviena Līgumslēdzēja puse jebkurā brīdī pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā var paplašināt konvencijas piemērošanu, attiecinot to uz teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Par šo paplašināšanu tā informē Beļģijas Karalisti; Konvencijas piemērošanu paplašina, attiecinot to uz paziņojumā norādītajām teritorijām no šī paziņojuma saņemšanas dienā vai cita Komisijas apstiprinātā datumā.

3. Beļģijas Karaliste informē visas Līgumslēdzējas puses par Konvencijas piemērošanas paplašināšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu un norāda datumu, no kura Konvencijas piemērošana tiek paplašināta.

38. pants

Aģentūra sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus:

a) augšējā gaisa telpā virs iepriekšējā pantā minētajām teritorijām un augšējā gaisa telpā, kura atrodas blakus iepriekš minētajai gaisa telpai un kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana Līgumslēdzējām pusēm ir uzticēta saskaņā ar starptautisku nolīgumu, uz ko attiecas šīs konvencijas 6. pantā noteiktās Komisijas tiesības;

b) apakšējā gaisa telpā, kā tas noteikts šīs konvencijas 2. pantā;

c) gaisa telpā, uz kuru attiecas tādi nolīgumi ar trešām valstīm, kas noslēgti saskaņā ar šīs konvencijas 13. panta noteikumiem.

39. pants

1. Šī konvencija ir spēkā divdesmit gadus no dienas, kad tā stājusies spēkā.

2. Ja neviena no Līgumslēdzējām pusēm vismaz divus gadus pirms šā laika posma beigām Beļģijas Karalistes valdībai nav iesniegusi rakstisku paziņojumu, kurā izteikts nodoms denonsēt šo konvenciju, minēto laika posmu automātiski pagarina par pieciem gadiem.

3. Ja iepriekš minēto nosacījumu piemērošanas laikā Organizācija izbeidz savu darbību, tad uzskata, ka tā pastāv likvidācijas nolūkā.

40. pants

1. Šo konvenciju ratificē.

2. Ratifikācijas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šī konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā parakstītājvalsts.

4. Taču tiklīdz Konvenciju ir ratificējušas četras parakstītājvalstis, kuru teritorijas no gaisa satiksmes pakalpojumu organizācijas viedokļa veido vienotu sistēmu un no kurām viena ir valsts, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, Beļģijas Karalistes valdība sazinās ar attiecīgajām valdībām, lai tās, uzskatot šādu rīcību par atbilstošu un ņemot vērā drošības prasības, varētu pieņemt lēmumu par Konvencijas tūlītēju stāšanos spēkā šo valstu starpā. Ja iesaistīta ir kāda no parakstītājvalstīm, kuras ratifikācijas instruments nav deponēts līdz brīdim, kad Konvencija stājas spēkā, pēdējais attiecībā uz šo valsti stājas spēkā tikai no datuma, kad ir parakstīts finanšu nolīgums starp šo parakstītājvalsti un Organizāciju.

5. Beļģijas Karalistes valdība informē citu parakstītājvalstu valdības par katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu un datumu, kad Konvencija stājas spēkā.

41. pants

1. Tādas valsts pievienošanos šai konvencijai, kas nav parakstītājvalsts, Komisija apstiprina ar vienprātīgu balsojumu. Šādas pievienošanās gadījumā starp Organizāciju un attiecīgo valsti, kas nav parakstītājvalsts, slēdz pagaidu finanšu nolīgumu, uz kuru attiecas šai konvencijai pievienoto statūtu 24. pants.

2. Komisijas prezidents informē valsti, kas nav parakstītājvalsts, par lēmumu apstiprināt pievienošanos.

3. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kas informē citu parakstītājvalstu un to valstu valdības, kuras pievienojas.

4. Pievienošanās stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas.

42. pants

Beļģijas Karalistes valdība ierosina reģistrēt šo konvenciju Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā.

To apliecinot, turpmāk parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši šo konvenciju.

Briselē, 1960. gada 13. decembrī, vācu, angļu, franču un nīderlandiešu valodā, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Beļģijas Karalistes arhīvā, kas pārsūtīs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:	K. Oppler H. C. Seebohm
Beļģijas Karalistes vārdā:	P. WIGNY P.W. SEGERS
Francijas Republikas vārdā:	R. BOUSQUET R. BURON
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā:	J. NICHOLLS P. THORNEYCROFT
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā:	N. HOMMEL P. GREGOIRE
Nīderlandes Karalistes vārdā:	E. TEIXEIRA DE MATTOS E.G. STIJKEL

 

I PIELIKUMS
AĢENTŪRAS STATŪTI

1960. gada 13. decembra konvencijas teksts, grozīts 1966. gada 16. novembrī un 1973. gada 12. aprīlī un papildināts ar 1977. gada 17. novembra, 1976. gada 5. jūlija un 1962. gada 1. janvāra grozījumiem, kas iekļauti parindēs.

I PIELIKUMS
AĢENTŪRAS STATŪTI

1. pants

Ar 1960. gada 13. decembrī pieņemtās Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā (turpmāk tekstā – “Konvencija”) 1. pantu izveidotās Gaisa satiksmes pakalpojumu aģentūras darbību reglamentē šādi statūti.

2. pants

1. Aģentūras mērķis ir nodrošināt visā gaisa telpā, kas noteikta Konvencijas 6. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 38. pantā, gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, t. i.,

a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem;

b) nodrošināt precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu;

c) sniegt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un efektīvai lidojumu veikšanai;

d) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kuriem vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdzēt šīm organizācijām.

2. Aģentūra uzstāda iekārtas, kas nepieciešamas iepriekš uzskaitīto uzdevumu izpildei, un nodrošina šo iekārtu apmierinošu darbību.

3. Tāpēc Aģentūra darbojas ciešā sadarbībā ar militārajām iestādēm, lai pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk izpildītu gaisa satiksmes prasības un militārās aviācijas īpašās prasības.

4. Aģentūra var inter alia izveidot gaisa satiksmes izpētes un eksperimentālos centrus, kā arī skolas, kurās aeronavigācijas dienestu darbiniekiem notiek padziļinātas un specializētas mācības.

3. pants

Ņemot vērā pilnvaras, kas piešķirtas ar Konvenciju izveidotajai Aeronavigācijas drošības pastāvīgajai komisijai (turpmāk tekstā – "Komisija"), Aģentūru vada pārvaldības komiteja (turpmāk tekstā – "Komiteja") un direktors. Direktora pilnvaras ir noteiktas 13. pantā.

4. pants

Komiteju veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji – pa diviem no katras Līgumslēdzējas puses. Balsstiesības ir tikai vienam no diviem pārstāvjiem, un šis pārstāvis ir augsta ranga amatpersona, kas savā valstī atbild par aeronavigācijas jautājumiem. Katram pārstāvim ir aizstājējs, kas var likumīgi aizstāt šo pārstāvi gadījumos, kad viņš nevar ierasties.

5. pants

Komiteja no savu locekļu vidus uz diviem gadiem ievēl prezidentu un viceprezidentu. Šīs amatpersonas var pārvēlēt. Komiteja ieceļ sekretāru, kas var arī nebūt tās loceklis. Ja prezidents nevar ierasties, Komitejas sanāksmi vada viceprezidents vai viņa prombūtnes gadījumā – vecākais no klātesošajiem Komitejas locekļiem.

6. pants

1. Kvorums Komitejas sanāksmēs ir nodrošināts, ja tajās piedalās visi balsstiesīgie Līgumslēdzēju pušu pārstāvji; kvorums ir arī tad, ja nepiedalās viens balsstiesīgais pārstāvis.

2. Ja uz sanāksmi nav ieradies pietiekams skaits locekļu, lai nodrošinātu kvorumu, apspriešanos atliek līdz nākamajai sanāksmei, ko rīko ne agrāk kā desmit dienas pēc iepriekšējās sanāksmes; Komiteju sasauc atkārtoti uz otro sanāksmi, kurā kvorums ir nodrošināts tad, ja ierodas vismaz puse balsstiesīgo pārstāvju.

7. pants

1. Komitejas lēmumus pieņem ar Līgumslēdzējām pusēm piešķirto balsu vairākumu, ar to saprotot, ka šīs balsis tiek svērtas tāpat kā balsis, uz kurām Līgumslēdzējas puses ir tiesīgas Komisijā, piemērojot Konvencijas 9. pantu.

2. Priekšlikumu iesniedz tikai tad, ja priekšējā punktā minētais vairākums pārstāv vismaz pusi Līgumslēdzēju pušu.

3. Ja par un pret priekšlikumu nodoto balsu skaits ir vienāds, prezidents izlemj, vai atkārtot balsošanu uzreiz vai pēc neilga pārtraukuma tās pašas sanāksmes laikā vai iekļaut priekšlikuma apspriešanu nākamās sanāksmes darba kārtībā, un nosaka šīs sanāksmes datumu. Ja nākamajā sanāksmē par un pret priekšlikumu atkal tiek nodots vienāds skaits balsu, izšķirošā ir prezidenta balss.

8. pants

1. Komiteja pieņem savu reglamentu.

2. Šajā reglamentā inter alia iekļauj nosacījumus attiecībā uz atstādināšanu. Turklāt tajā tiek noteikts, ka paziņojumi par sanāksmes sasaukšanu ir jānosūta pa pastu vai steidzamības gadījumā – kā telegramma un paziņojumā ir jāiekļauj darba kārtība.

3. Reglamentu apstiprina Komisija.

9. pants

1. Komiteja pieņem lēmumus par Aģentūras tehnisko organizāciju attiecībā uz priekšlikumiem, kurus direktors iesniedz Komitejā.

2. Ja ir nepieciešams Komisijas locekļu vienprātīgs balsojums, Aģentūra iesniedz Komisijai apstiprināšanai:

a) plānus, kas attiecas uz kontroles vai lidojumu informācijas centru skaitu, atrašanās vietu un darbības sfēru;

b) pasākumus, kas veicami, lai izveidotu pētniecības un eksperimentālos centrus, kā arī specializētas skolas un citas iestādes, kas izveidotas, piemērojot šo statūtu 2. panta 4. punktu.

10. pants

Komiteja katru gadu sniedz Komisijai ziņojumu par Organizācijas darbībām un finansiālo stāvokli.

11. pants

Komiteja pēc Komisijas lūguma sagatavo ieguldījumu un rīcības programmas, kas paredzētas vairākiem gadiem. Šīs programmas apstiprina Komisija.

12. pants

Komiteja izstrādā noteikumus attiecībā uz līgumu slēgšanu, tostarp nosacījumus, kas reglamentē tādu piedāvājumu konkursu izziņošanu, kuru noteikumus apstiprina Komisija.

13*. pants

1. Direktoru ieceļ uz pieciem gadiem, Komitejai balsojot atbilstoši 7. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem, ja saskaņā ar iepriekš minētā panta 1. punktu aprēķināto vairākumu veido ne mazāk kā 70 % no svērto balsu skaita. Šo pilnvaru termiņu var atjaunot, ievērojot tādus pašus nosacījumus.

2. Direktors Organizāciju pārstāv tiesas procesos un visos civilajos jautājumos.

3. Turklāt Organizācijas vārdā un saskaņā ar Komitejas vispārējiem norādījumiem, bet neatskaitoties Komitejai par atsevišķiem gadījumiem:

a) viņš var iecelt amatpersonas, kuru bruto ikgadējā alga ir mazāka par Komitejas noteikto un Komisijas apstiprināto summu, un saskaņā ar personāla nolikuma nosacījumiem atstādināt šīs amatpersonas no amata;

b) viņš var uz laika posmu, kas nepārsniedz vienu gadu, aizņemties naudas līdzekļus, ja šā aizņēmuma kopējā summa – pieņemot, ka atmaksa jau ir veikta, – nepārsniedz 200 000 jauno franku (1);

c) viņš var slēgt līgumus par summām, kas nepārsniedz 350 000 jauno franku (1). Taču tad, ja runa ir par Aģentūrai piederoša kustama īpašuma nodošanu par atlīdzību, summa nedrīkst pārsniegt 50 000 jauno franku (1);

d) viņš var iegādāties vai nodot nekustamu īpašumu, ja tā cena nepārsniedz 200 000 jauno franku (¹).

Viņš informē Komiteju par visiem pasākumiem, kas ir veikti, īstenojot iepriekš minētās pilnvaras.

Komiteja paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var iecelt direktora aizstājēju, ja direktors nevar veikt savus amata pienākumus.

---

* Pastāvīgā komisija ir apstiprinājusi šādus 13. panta grozījumus.
• 38. sesijā 1973. gada 12. aprīlī:
3. punkta c) apakšpunktā aizvietot 350 000 FRF ar 600 000 FRF, 50 000 FRF ar 80 000 FRF.
• 51. sesijā 1978. gada 5. jūlijā:
3. punkta b) apakšpunktā aizvietot 200 000 FRF ar 50 000 ENV,
c) apakšpunktā aizvietot 800 000 FRF ar 150 000 ENV un 80 000 FRF ar 20 000 ENV,
d) apakšpunktā aizvietot 200 000 FRF ar 50 000 ENV.
51. sesijā pastāvīgā komisija nolēma, ka Aģentūras finanšu operācijās no 1979. gada 1. janvāra tiks izmantota Eiropas norēķinu vienība (ENV), ko definē šādi: ENV nosaka, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstu valūtu grozu, kāds ar Eiropas Kopienu Padomes 1978. gada 21. aprīļa lēmumu un turpmākiem lēmumiem ir apstiprināts inter alia Eiropas Attīstības fondam. Šī definīcija ir iekļauta finanšu noteikumu 16. pantā.
Pastāvīgā komisija ir apstiprinājusi, ka no 1982. gada 1. janvāra saīsinājuma “ENV” vietā ir lietojams saīsinājums “ECU”.
¹ Norādītā naudas vienība ir jaunais Francijas franks, kas atbilst 200 miligramiem 900. raudzes zelta. Minētās summas, konvertējot tās attiecīgās valsts valūtā, noapaļo.

14. pants

1. Komiteja izstrādā Aģentūras personāla nolikumu; tajā inter alia iekļauj noteikumus attiecībā uz darbinieku pilsonību, algas likmēm, atstādināšanu no amata, dienesta noslēpumu, apkalpošanas nepārtrauktību un pilnvarojumu ziņot par pārkāpumiem, kā arī nosaka amatus, kurus bez īpašas direktora atļaujas nedrīkst apvienot.

2. Iepriekš minēto nolikumu ar vienprātīgu balsojumu apstiprina Komisija.

15. pants

1. Ja Līgumslēdzējas puses nevar nodrošināt Aģentūru ar kvalificētiem darbiniekiem, tad tā ir pilnvarota veikt tiešu personāla atlasi.

2. Darbiniekam, ar kuru Aģentūru nodrošina valsts pārvaldes iestāde, laikā, kad viņš strādā Aģentūrā, ir jāievēro Aģentūras personāla nolikums, ciktāl tas neskar to darbinieka pabalstu saglabāšanu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pienākas attiecīgās pārvaldes iestāžu grupas dalībniekiem, kuriem viņš pieder, ja tie ir pieejami valsts iestādei.

3. Darbiniekus, ar kuriem nodrošinājušas valsts pārvaldes iestādes, vienmēr var sūtīt atpakaļ uz attiecīgo pārvaldes iestādi, un to neuzskata par disciplinārsodu.

16. pants

1. Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam un līdzekļus piešķir no kārtējā budžeta vai no ieguldījumu budžeta.

2. Izstrādājot budžetu, ir jāievēro līdzsvars starp ieņēmumiem un izdevumiem. Aģentūras ieņēmumi un izdevumi, kas ir saistīti ar pētniecības un eksperimentālajiem centriem, skolām un citām iestādēm, kuras izveidotas saskaņā ar šo statūtu 2. pantu, ir sīki jāizklāsta īpašā pārskatā.

3. Citi nosacījumi, kuri atšķiras no šeit izvirzītajiem, bet kuri jāņem vērā, aprēķinot, izmantojot un pārvaldot ieņēmumus un izdevumus, ir jānosaka finanšu noteikumos, kas ir pieņemti saskaņā ar šo statūtu 30. pantu.

17. pants

1. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

2. Ieņēmumu un izdevumu tāmi attiecībā uz katru finanšu gadu iesniedz apstiprināšanai Komitejai ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī.

18. pants

1. Kārtējā budžetā norādītos izdevumus inter alia veido:

a) Organizācijas personāla izdevumi un izdevumi, kas ir saistīti ar Organizācijas ierīču uzturēšanu un ekspluatāciju;

b) atlīdzība par Organizācijai sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp izdevumi saistībā ar aprīkojuma vai ierīču izmantošanu par atlīdzību vai, ja vajadzīgs, izmantojot īrējumpirkšanas iespēju vai veicot maksājumus pa daļām;

c) izdevumi, kas attiecas uz tādu aizdevumu apkalpošanu, kurus Organizācija ir pilnvarota uzņemties;

d) ar Komisijas darbību saistīti izdevumi.

2. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā finanšu amortizāciju, ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz rūpniecisko amortizāciju, lai saskaņā ar šo statūtu 30. pantā minētajiem finanšu noteikumiem noteiktu budžeta izdevumu vērtību un sniegto pakalpojumu vērtību 30. panta 4. punkta nozīmē.

19. pants

Ieguldījumu budžetā iekļauj izdevumus, kas ir saistīti ar tehniskā nodrošinājuma programmas izpildi.

20. pants

1. Kārtējā budžetā iekļautos izdevumus apstiprina uz vienu finanšu gadu. Atbilstošos kredītus grupē pēc izdevumu veida un mērķa un iedala sīkāk, ciktāl tas ir nepieciešams, saskaņā ar finanšu noteikumiem.

2. Ja kredīts, kas ir iekļauts šajā budžetā un neattiecas uz personāla izdevumiem, netiek izmantots līdz esošā finanšu gada beigām, to, ievērojot finanšu noteikumos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus, var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Šajos noteikumos jo īpaši precizē šādi pārnesamo izdevumu veidu un procentuālo daļu.

21. pants

1. Ieguldījumu izdevumus veido:

a) kredīti tādu izdevumu saistību segšanai, kuri veido daļu no kopējās maksājuma summas;

b) kredīti tādu maksājumu segšanai, kas veido izdevumu galīgo ierobežojumu, saskaņā ar kuru saistības, ko uzņemas atbilstoši šā panta a) punktam, var segt, veicot maksājumus katru gadu.

2. Komitejas piedāvātajam budžeta plānam pievieno atbilstošo saistību un maksājumu uzskaiti.

3. Piešķirtos kredītus, kas iekļauti ieguldījumu izdevumos, grupē pēc izdevumu veida un mērķa un iedala sīkāk, ciktāl tas ir nepieciešams, saskaņā ar finanšu noteikumiem.

4. Jebkādus maksājumu kredītus, kas ir pieejami finanšu gada beigās, saskaņā ar finanšu noteikumos paredzētajiem nosacījumiem pārnes uz nākamo finanšu gadu.

22. pants

Kārtējā budžeta ieņēmumus veido:

a) Līgumslēdzēju pušu iemaksas, kas noteiktas saskaņā ar šo statūtu 23. pantu;

b) ieņēmumi no Līgumslēdzējām pusēm, kuras saskaņā ar Konvencijas 2. pantu ir uzticējušas Organizācijai gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu apakšējā gaisa telpā vai tās daļā;

c) ieņēmumi no valstīm, kuras nav Konvencijas dalībvalstis un kuras izmanto tās sniegtos pakalpojumus saskaņā ar Konvencijas 13. pantu;

d) atlīdzība par gaisa satiksmes pakalpojumiem, ko Organizācija ir sniegusi šīm valstīm apakšējā gaisa telpā;

e) jebkādi ieņēmumi, kas saistīti ar atlīdzību par pakalpojumiem, kurus snieguši saskaņā ar šo statūtu 2. pantu izveidotie pētniecības un eksperimentālie centri, skolas un citas iestādes;

f) dažādi ieņēmumi;

g) maksājumi, kas saskaņā ar Konvencijas 20. pantu ir iekasējami no lietotājiem.

23. pants

1. Lai aprēķinātu Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas kārtējā budžetā, uzskata, ka kopējās izmaksas, kas ir saistītas ar Organizācijas sniegtajiem pakalpojumiem augšējā gaisa telpā, ir vienādas ar starpību starp viena finanšu gada budžeta izdevumiem un tā paša finanšu gada ieņēmumiem (sk. šo statūtu 22. panta b)–f) punktu).

Kopējās izmaksas sadala divās daļās, kuras ir proporcionālas to pakalpojumu apjomam, kas ir sniegti šādām lietotāju grupām:

a) civilās aviācijas gaisa kuģi, kas pieder valstīm, kuras nav Līgumslēdzējas puses, un militārie, muitas un policijas gaisa kuģi;

b) Līgumslēdzēju pušu civilās aviācijas gaisa kuģi.

2. Komisija, pamatojoties uz pakalpojumu apjomu, kas augšējā gaisa telpā sniegts katrai no iepriekš noteiktajām lietotāju grupām, nosaka iepriekš minēto dalījumu katram finanšu gadam (atsaucoties uz priekšpēdējo gadu un gadu, kas ir pirms priekšpēdējā).

Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas attiecībā uz pirmo daļu aprēķina, atskaitot no šīs daļas kopējos maksājumus, kurus attiecīgās kategorijas lietotāji ir samaksājuši Organizācijai.

3. Katras Līgumslēdzējas puses daļu aprēķina proporcionāli Līgumslēdzēju pušu nacionālā kopprodukta (NKP) vērtībai, kā noteikts Konvencijas 9. pantā.

4. Sadalot starp Līgumslēdzējām pusēm izmaksu otro daļu, izmanto formulu, kuras pamatā ir to pakalpojumu vērtība, ko Organizācija ir sniegusi katras Līgumslēdzējas puses teritorijā reģistrētajiem civilās aviācijas gaisa kuģiem. Minēto formulu nosaka Komisija, un to pārskata ik pēc pieciem gadiem.

5. Ikvienas Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas aprēķina, no attiecīgās Līgumslēdzējas puses izmaksu daļas, kas aprēķināta, izmantojot iepriekš minēto formulu, atskaitot maksājumus, kurus maksā tās teritorijā reģistrēto civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatanti.

24. pants

Ieguldījumu budžeta ieņēmumus veido:

a) aizņēmumi, par kuriem Organizācija noslēgusi līgumu;

b) jebkuri citi līdzekļi, jo īpaši tie, kuri rodas, piemērojot Konvencijas 40. un 41. pantu, ja pēc Konvencijas stāšanās spēkā tai pievienojas jauna valsts vai to ratificē parakstītājvalsts;

c) iepriekš minētajā budžetā ieskaitāmās Līgumslēdzēju pušu iemaksas.

25. pants

1. Finanšu noteikumos nosaka kārtību, kādā Organizācija var ņemt un atmaksāt aizdevumus.

2. Izstrādājot gada budžetu, paredz maksimālo summu, kādu Organizācija attiecīgajā gadā var aizņemties.

3. Līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu izpildei, Organizācija var aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.

4. Organizācija var aizņemties līdzekļus Līgumslēdzējas puses finanšu tirgū, ievērojot tiesību normas attiecībā uz starptautiskajiem aizņēmumiem vai – ja šādas tiesību normas nepastāv – pēc tam, kad Organizācija un attiecīgā Līgumslēdzēja puse ir konsultējušās un vienojušās par aizdevuma izsniegšanu Organizācijai.

5. Gadījumos, uz kuriem attiecas iepriekšējā panta noteikumi, Organizācija darbojas saskaņoti ar Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm vai emisijas bankām.

26. pants

1. Līgumslēdzēju pušu iemaksas ieguldījumu budžetā aprēķina saskaņā ar Konvencijas 32. pantu tā, lai segtu starpību starp budžeta izdevumiem un šo statūtu 24. panta a) un b) punktā minētajiem ieņēmumiem.

2. Šīs iemaksas sadala starp Līgumslēdzējām pusēm proporcionāli to nacionālā kopprodukta (NKP) vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar Konvencijas 9. pantu.

27. pants

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecas uz budžeta sagatavošanu un apstiprināšanu, kārtējo un ieguldījumu budžetu finanšu gada laikā var pārskatīt.

28*. pants

1. Kārtējā un ieguldījumu budžeta izdevumus iekļauj tā gada budžetā, kura laikā Aģentūras grāmatvedis ir izsniedzis maksājumus apliecinošus dokumentus.

2. Ieņēmumus iekļauj tā gada budžetā, kura laikā Aģentūra tos ir iekasējusi.

3. Finanšu gada pārskatu Komiteja sagatavo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā finanšu gada beigām un iesniedz apstiprināšanai Komisijai, kura pieņem galīgo lēmumu par to.

---

* Pastāvīgā komisija 50. sesijā, kas notika 1977. gada 17. novembrī, papildināja 1. punktu ar šādu teikumu. Tomēr maksājumus apliecinoši dokumenti, kurus kredītrīkotājs sagatavojis līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, grāmatvedim jāiesniedz līdz datumam, kas noteikts Aģentūras finanšu noteikumos.

29. pants

1. Ikviena budžeta ieņēmumu un izdevumu pārskatus pārbauda kontroles padome, kuru veido divi eksperti no Līgumslēdzēju pušu iestādēm. Šīm amatpersonām ir atšķirīga pilsonība, un tās ieceļ uz pieciem gadiem ar Komisijas balsojumu, uz kuru attiecas šo statūtu 13. panta 1. punkta noteikumi. Kontroles padomes izdevumus sedz Organizācija.

2. Revīziju, kuras laikā pārbauda maksājumu dokumentus un kura vajadzības gadījumā notiek vietā, kur attiecīgie dokumenti atrodas, veic tāpēc, lai nodrošinātu ieņēmumu un izdevumu autentiskumu un regularitāti, kā arī lai pārliecinātos, vai finanšu pārvaldība ir apmierinoša. Kontroles padome katra finanšu gada beigās sagatavo ziņojumu.

3. Komisija atbrīvo direktoru un Komiteju no atbildības par abu minēto budžetu pārvaldību.

30. pants

1. Aģentūras finanšu noteikumus nosaka Komisija, tāpēc Aģentūras iesniegtos priekšlikumus apstiprina ar Komisijas locekļu vienprātīgu balsojumu.

2. Papildus šo statūtu 16., 18., 20., 21., 25. un 31. pantā minētajam finanšu noteikumos inter alia iekļauj:

a) nosacījumus, kas jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot budžetu, kā arī nosacījumus attiecībā uz pārskatu sniegšanu un pārbaudi;

b) procedūras, saskaņā ar kurām Organizācijai tiek nodrošināta pieeja avansa līdzekļiem un iemaksām;

c) nosacījumus, saskaņā ar kuriem kredītus var pārnest no iedaļas un iedaļu un no apakšiedaļas uz apakšiedaļu. Personāla izdevumus nevar segt, pārnesot uz citu iedaļu kredītus, kas ir paredzēti citu izdevumu segšanai;

d) nosacījumus, saskaņā ar kuriem Organizācijai var piešķirt kredītus, ja balsojums par kārtējo un ieguldījumu budžetu līdz finanšu gada sākumam nav noticis, kā arī līdzekļus, kurus iemaksu veidā Organizācijai piešķir Līgumslēdzējas puses.

3. Finanšu noteikumos paredz tādus noteikumus, kuri jāievēro amatpersonām, kas ir pilnvarotas pieprasīt izmaksu, un grāmatvežiem, kā arī jānosaka šo amatpersonu atbildība un pārbaudes, kuras uz tām attiecas.

4. Finanšu noteikumos paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Aģentūra veic analītisko uzskaiti, kas atspoguļo sniegto pakalpojumu vērtību, un ievieš budžeta kontroli, lai regulāri būtu redzams kredītu izlietojums finanšu gada laikā.

31*. pants

1. Kārtējo un ieguldījumu budžetu sagatavo tās valsts valūtā, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne.

2. Šo statūtu 22. panta a) punktā un 24. panta c) punktā minētās finanšu iemaksas ir veicamas šajā pašā valūtā. Finanšu noteikumos tomēr paredz apstākļus, kādos Līgumslēdzējas puses daļu iemaksu var veikt jebkurā valūtā, kas Organizācijai ir nepieciešama tās uzdevumu izpildei.

3. Finanšu noteikumos nosaka bāzi, kas izmantojama, aprēķinot pārrēķina kursu, un visus pielāgošanas pasākumus, kas ir uzskatāmi par nepieciešamiem valūtas kursu svārstību dēļ.

---

* Pastāvīgā komisija 51. sesijā, kas notika 1978. gada 5. jūlijā, apstiprināja šādus 31. panta grozījumus:
Aizvietot 1. un 2. punktu ar šādu tekstu.
1. Kārtējo un ieguldījumu budžetu sagatavo Eiropas norēķinu vienībās (ENV), kā noteikts finanšu noteikumos.
2. Šo statūtu 22. panta a) punktā un 24. panta c) punktā minētās finanšu iemaksas izsaka ENV, bet Līgumslēdzējas puses tās maksā savas valsts valūtā. Finanšu noteikumos tomēr paredz apstākļus, kādos Līgumslēdzējas puses daļu iemaksu var veikt jebkurā valūtā, kas Organizācijai ir nepieciešama tās uzdevumu izpildei.
NB! ENV definīciju sk. 13. panta parindē.

32. pants

Nosakot to par pārejas posma pasākumu un izņēmuma kārtā nepiemērojot šo statūtu 23. pantu, Līgumslēdzēju pušu iemaksas kārtējā budžetā pirmajos trijos finanšu gados sadala proporcionāli, šo statūtu 23. panta 1. punktā minētajai starpībai piemērojot NKP kritēriju, kā noteikts Konvencijas 9. pantā.

33. pants

Izņēmuma kārtā sākotnējo budžetu, kas attiecas uz laika posmu no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz kalendārā gada beigām, pirmajam finanšu gadam sagatavo vismaz divus mēnešus pēc Konvencijas stāšanās spēkā. Līgumslēdzējas puses tiek aicinātas attiecīgi palielināt apgrozāmos līdzekļus.

34. pants

1. Aģentūras dienestu administratīvās vai tehniskās pārbaudes var veikt tad, ja to pēc savas ierosmes vai pēc Komitejas vai direktora lūguma pieprasa Komisija.

2. Šīs pārbaudes veic Līgumslēdzēju pušu administrācijas amatpersonas. Katru pārbaudes komiteju veido vismaz divu dažādu valstu pārstāvji, un, ja iespējams, tajā iekļauj arī kādu no pārstāvjiem, kas ir piedalījies iepriekšējā pārbaudē.

35. pants

1. Ņemot vērā to, ka Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija plāno pieņemt starptautisku aeronavigācijas valodu, Aģentūras nodrošinātajās gaisa satiksmes kontroles operācijās izmanto angļu valodu. Tomēr jānosaka tas, ka pilotiem, lidojot pār savas valsts teritoriju, ir jālieto dzimtā valoda. Aģentūrai pēc iesaistīto Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma ir jāveic atbilstoši pasākumi.

2. Aģentūras darba valodas nosaka Komiteja.

36. pants

Aģentūra publicē materiālus, kas nepieciešami tās darbībai.

37. pants

Statūtu grozījumus, kurus Komiteja uzskata par nepieciešamiem, tā saskaņā ar Konvencijas 34. pantā paredzētajiem nosacījumiem iesniedz apstiprināšanai Komisijā.

38. pants

Šie statūti stājas spēkā vienlaikus ar Konvenciju un atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem.

 

II PIELIKUMS
(Konvencijas 37. pants)

Līgumslēdzējas puses:	Teritorijas:
Vācijas Federatīvā Republika	Vācijas Federatīvās Republikas teritorija
Beļģijas Karaliste	Beļģijas Karalistes teritorija
Francijas Republika	Francijas Eiropas daļas departamenti
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	Lielbritānija un Ziemeļīrija
Luksemburgas Lielhercogiste	Luksemburgas Lielhercogistes teritorija
Nīderlandes Karaliste	Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorija

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

Parakstot Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā (turpmāk tekstā – “Konvencija”), Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas Karalistes, Francijas Republikas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Luksemburgas Lielhercogistes un Nīderlandes Karalistes pilnvarotie pārstāvji, kas parakstījušies, apliecina, ka ir vienojušies par turpmāko.

1. Attiecībā uz Konvencijas 2. pantu:

Īstenojot gaisa satiksmes pakalpojumu nodošanu saskaņā ar Konvencijas 2. panta 1. punktu, Līgumslēdzējai pusei, kura iesniegusi prasību, nolīgumā ir jāieraksta datums, kurā notiek šī nodošana, attiecīgi saskaņojot to ar Organizāciju vai citu Līgumslēdzēju pusi.

2. Attiecībā uz Konvencijas 19. pantu:

Šā nosacījuma formulējums neparedz, ka Aģentūras amatpersonu sagatavotajiem ziņojumiem ir lielāka vērtība nekā ziņojumiem, kurus var sagatavot Līgumslēdzēju pušu amatpersonas.

3. Attiecībā uz Konvencijas 38. pantu:

Attiecībā uz blakus esošo augšējo gaisa telpu, kas minēta Konvencijas 38. pantā, ir panākta vienošanās, ka:

a) gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana Šanonas-Prestvikas lidojumu informācijas reģiona gaisa telpā, kura Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas aeronavigācijas plānā, kas regulāri tiek grozīts, apzīmēta kā Ziemeļatlantijas reģions, Aģentūrai uzticēs tikai tādā gadījumā, ja Komisijai to oficiāli pieprasīs Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība, saskaņojot to ar citām valdībām, kuras piedalās šo pakalpojumu sniegšanā;

b) gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu gaisa telpā, kas atrodas uz dienvidiem no 39°30' ziemeļu platuma paralēles, Aģentūrai uzticēs tikai tādā gadījumā, ja Komisijai to oficiāli pieprasīs Francijas Republikas valdība.

Jebkurā gadījumā Komisija nosaka, vai prasība atbilst Konvencijas 6. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

4. Attiecībā uz Konvencijai pievienoto statūtu 14. pantu:

Ar vārdu savienojumu “algas likmes” saprot algu klasificēšanu, nevis precīzu algas apmēra noteikšanu.

5. Nekas Konvencijā vai tai pievienotajos statūtos neierobežo valstu tiesu jurisdikciju attiecībā uz strīdiem starp Organizāciju un Aģentūras personālu.

Briselē, 1960. gada 13. decembrī, vācu, angļu, franču un nīderlandiešu valodā, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Beļģijas Karalistes arhīvā, kas pārsūtīs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir protokola teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:	K. Oppler H. C. Seebohm
Beļģijas Karalistes vārdā:	P. WIGNY P.W. SEGERS
Francijas Republikas vārdā:	R. BOUSQUET R. BURON
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā:	J. NICHOLLS P. THORNEYCROFT
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā:	N. HOMMEL P. GRÉGOIRE
Nīderlandes Karalistes vārdā:	E. TEIXEIRA DE MATTOS E. G. STIJKEL

 

PROTOKOLS
attiecībā uz pārejas periodu pirms Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Konvencijas stāšanās spēkā

Vācijas Federatīvās Republikas valdība,

Beļģijas Karalistes valdība,

Francijas Republikas valdība,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība,

Luksemburgas Lielhercogistes valdība un

Nīderlandes Karalistes valdība,

uzskatot, ka Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, ar kuru izveidota Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija jeb Eirokontrole (turpmāk tekstā – “Organizācija”), ir parakstīta šodien;

ņemot vērā, ka Organizācijas izveidi nevar īstenot uzreiz;

ņemot vērā, ka ļoti strauji pieaug aviosabiedrību izmantoto gaisa kuģu ar turbodzinējiem skaits un ka ir svarīgi steidzami izpētīt pasākumus, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu šādu gaisa kuģu drošu pārvietošanos augšējā gaisa telpā;

ņemot vērā to, ka tiek veidota apvienība ar nosaukumu Association pour le perfectionnement des methodes et de l'equipement de controle de la circulation aerienne, attiecībā uz kuru 1960. gada 10. decembrī Francijas Republikas “Oficiālajā Vēstnesī” ir publicēts ministra pilnvarojums un kuras mērķis ir uzreiz pēc Organizācijas izveides sākt to risinājumu izpēti, kurus varētu piemērot, risinot problēmas saistībā ar gaisa satiksmes kontroli augšējā gaisa telpā, lai sagatavotu atbilstošus plānus un pārbaudītu to efektivitāti,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

1. Ar šo parakstītājvalstu valdības vienojas izveidot Aeronavigācijas drošības pagaidu komisiju (turpmāk tekstā – “Komisija”).

2. Komisiju veido valdību pārstāvji – no katras valdības pa diviem pārstāvjiem, no kuriem tikai vienam ir balsstiesības.

2. pants

Komisijas mērķis ir:

a) veikt to valsts tiesību aktu standartizācijas izpēti, kuri attiecas uz gaisa satiksmi, un to dienestu darbības izpēti, kuri atbild par gaisa satiksmes drošību un regulēšanu; izpēti veic, pamatojoties uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem un ieteiktajām metodēm un ņemot vērā valsts aizsardzības prasības;

b) tādas kopējās politikas sekmēšana, kura jāievēro attiecībā uz radionavigācijas līdzekļu, telekomunikāciju un atbilstoša lidaparātu aprīkojuma izmantošanu, lai nodrošinātu gaisa kuģa drošību;

c) aeronavigācijas dienestu un ierīču izpētes veicināšana un koordinēšana, lai gūtu priekšstatu par tehnisko attīstību, un vajadzības gadījumā arī to reģionālo navigācijas plānu izpēte, kuru grozījumus ir paredzēts iesniegt Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai.

3. pants

1. Lai izpildītu savu uzdevumu, Komisija izstrādās ieteikumus.

2. Ieteikumus izstrādā balsstiesīgo Komisijas locekļu vairākums. Tādu ieteikumu izstrādē, uz kuriem attiecas iepriekšējā panta c) punkts, ir jāpiedalās trīs ceturtdaļām balsstiesīgo Komisijas locekļu.

4. pants

1. Komisija izstrādā savu reglamentu, kas ir jāpieņem vienprātīgi.

2. Šajā reglamentā inter alia ir iekļauti noteikumi attiecībā uz prezidenta amatu, darba grupu izveidi un Komisijas darba valodām.

5. pants

Lai veiktu šā protokola 2. panta c) punktā minētos pētījumus, ciktāl tas nepieciešams, apvienībai ar nosaukumu Association pour le perfectionnement des méthodes et de l'équipement de controle de la circulation aérienne, attiecībā uz kuru 1960. gada 10. decembrī Francijas Republikas “Oficiālajā Vēstnesī” ir publicēts ministra pilnvarojums, kā arī citām līdzīgām apvienībām, kas izveidotas līdzīgos apstākļos un sniedz tādas pašas garantijas, jo īpaši attiecībā uz to līdzekļu pārvaldību, kurus tām piešķīrušas parakstītājvalstu valdības, tiek sniegta palīdzība.

6. pants

1. Parakstītājvalstu valdības uzņemas 5. pantā minēto apvienību vai apvienības nodrošināt, no vienas puses, ciktāl tas ir iespējams, ar darbiniekiem, aprīkojumu un ierīcēm, kas nepieciešamas, lai veiktu iepriekš minētajā pantā paredzētos pētījumus, un, no otras puses, nepārsniedzot no valsts budžeta piešķirto kredītu apmēru, veikt nepieciešamās iemaksas skaidrā naudā.

2. Katras Līgumslēdzējas puses daļu aprēķina proporcionāli tās nacionālā kopprodukta vērtībai.

3. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta (NKP) vērtību, kas iegūta no Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (EESO) apkopotajiem statistikas datiem, vai, ja tas nav iespējams, no datiem, ko apkopojusi jebkura cita Komisijas izraudzīta iestāde, kura var sniegt līdzvērtīgas garantijas, – aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trijiem gadiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati. Nacionālā kopprodukta (NKP) vērtību aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām.

4. Lai atbilstoši aprēķinātu Līgumslēdzēju pušu finanšu iemaksas, ņem vērā ieguldījumus natūrā, ko katra no valdībām ir veikusi saskaņā ar šā panta 1. punktu.

7. pants

1. Jebkuras parakstītājvalsts valdība var kļūt par šā protokola Līgumslēdzēju pusi:

a) parakstot to bez atrunas par ratifikāciju;

b) parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un vēlāk ratificējot.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos ratifikācijas instrumentus deponē Beļģijas valdībai un ratifikācija stājas spēkā deponēšanas dienā. Beļģijas valdība par ratifikāciju informē parakstītājvalstu valdības.

3. Šis protokols stājas spēkā brīdī, kad parakstītājvalstu valdības ir to apstiprinājušas, parakstot to bez atrunas par ratifikāciju vai parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un vēlāk ratificējot.

4. Šis protokols ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā.

To apliecinot, turpmāk parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši šo protokolu.

Briselē, 1960. gada 13. decembrī, vācu, angļu, franču un nīderlandiešu valodā, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Beļģijas Karalistes arhīvā, kas pārsūtīs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir protokola teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas valdības vārdā:	K. Oppler H.C. Seebohm
Beļģijas Karalistes valdības vārdā:	P. WIGNY P.W. SEGERS
Francijas Republikas valdības vārdā:	R. BOUSQUET R. BURON
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības vārdā:	J. NICHOLLS P. THORNEYCROFT
Luksemburgas Lielhercogistes valdības vārdā:	N. HOMMEL P. GRÉGOIRE
Nīderlandes Karalistes valdības vārdā:	E. TEIXEIRA DE MATTOS E. G. STIJKEL

 

ĪRIJAS pievienošanās
Starptautiskajai konvencijai par sadarbību
aeronavigācijas drošības jomā

Saskaņā ar iepriekš minētās 1960. gada 13. decembrī parakstītās Konvencijas 41. pantu

* Komisija 1964. gada 15. decembrī vienprātīgi apstiprināja Īrijas pievienošanos;

* tajā pašā datumā starp Īriju un Organizāciju tika noslēgts finanšu nolīgums;

* Īrijas pievienošanās instruments tika deponēts Beļģijas Karalistes valdībai 1964. gada 24. decembrī;

* Īrijas pievienošanās stājās spēkā 1965. gada 1. janvārī.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas
Starptautiskā konvencija
par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā
stājās spēkā 1963. gada 1. maijā,
kad to bija ratificējušas
sešas Līgumslēdzējas puses

SATURS

Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā

I pielikums
Aģentūras statūti

II pielikums
(Konvencijas 37. pants)

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā parakstīšanas protokols

Protokols attiecībā uz pārejas periodu pirms Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Konvencijas stāšanās spēkā

Īrijas pievienošanās

Konvencijas stāšanās spēkā

Pielikumi

 

PIELIKUMI

1970. gada 6. jūlijā Briselē tika parakstīts

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PAPILDPROTOKOLS,

kas ir izstrādāts, lai panāktu vienlīdzību
fiskālo maksājumu jautājumos.

Šis protokols tika ratificēts
un stājās spēkā 1972. gada 1. augustā.

 

1978. gada 21. novembrī Briselē tika parakstīts

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PAPILDPROTOKOLA
GROZĪJUMU PROTOKOLS,

kas reglamentē atalgojuma aplikšanu ar iekšējiem nodokļiem.

Šis protokols tika ratificēts
un stājās spēkā 1981. gada 1. janvārī.

Abi iepriekš minētie protokoli ir izdoti kā atsevišķas publikācijas.

 

 

 

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PAPILDPROTOKOLS

1970. gada 6. jūlijā

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas
Starptautiskās konvencijas
par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā
PAPILDPROTOKOLS

Dalībvalstis Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskajai konvencijai par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā (turpmāk tekstā – “Konvencija”), kura parakstīta 1960. gada 13. decembrī Briselē un ar kuru izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju jeb Eirokontroli (turpmāk tekstā – “Organizācija”),

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

1. Neierobežojot Konvencijas 21. un 22. pantā noteiktos atbrīvojumus attiecībā uz gadījumiem, kad Organizācija, veicot savus oficiālos pasākumus, iegādājas īpašumus vai izmanto pakalpojumus, kuriem ir ievērojama vērtība un par kuriem ir samaksātas vai jāmaksā netiešās nodevas, nodokļi vai citi maksājumi (tostarp importam uzliktās nodevas, nodokļi un maksājumi, kas nav minēti Konvencijas 22. panta 1. punktā), dalībvalstu valdības atbilstoši iespējām veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu šādu nodevu, nodokļu vai maksājumu ietekmi uz Organizāciju, koriģējot finanšu iemaksas Organizācijas budžetā vai atbrīvojot Organizāciju no šīm nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, vai nosakot tai attiecīgus atvieglojumus.

2. Attiecībā uz maksājumiem, ko Organizācija maksā dalībvalstīm saistībā ar šo valstu veiktajiem kapitālieguldījumiem, ciktāl Organizācija atmaksā to izmaksas, minētās dalībvalstis nodrošina to, ka pārskatos, ko tās iesniedz Organizācijai par attiecīgajām naudas summām, neiekļauj nodevas, nodokļus vai maksājumus, no kuriem Organizācija ir atbrīvota vai kurus tai atmaksā, vai kuru dēļ koriģē finanšu iemaksas Organizācijas budžetā, ja šos ieguldījumus ir veikusi pati Organizācija.

3. Šā panta nosacījumi neattiecas uz nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, kurus iekasē par komunālo pakalpojumu izmantošanu.

2. pants

Organizācijas īpašumu, uz kuru attiecas 1. panta 1. punkts, nedrīkst pārdot vai citādi realizēt, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņā ar attiecīgo valstu valdību paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

1. Ja alga vai atalgojums, ko Organizācija maksā Aģentūras ģenerāldirektoram vai citai amatpersonai vai darbiniekam, uz kuru attiecas Aģentūras statūtu 14. pantā paredzētais personāla nolikums vai Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Māstrihtas centra darbinieku vispārīgie darba nosacījumi, kādā no dalībvalstīm ir aplikta ar nodokļiem, tad attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai, ņemot vērā nodokļa summu, pēc iespējas precīzāk koriģētu attiecīgo Organizācijas budžetu.

2. Šā panta 1. punkta nosacījumi neattiecas uz pensijām un ikgadējiem pabalstiem, ko maksā Organizācija.

4. pants

Saistībā ar šo protokolu Organizācija darbojas saskaņoti ar iesaistīto dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

5. pants

Visus strīdus, kas attiecībā uz šā protokola interpretāciju vai piemērošanu rodas starp Līgumslēdzējām pusēm vai starp Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju, kuru pārstāv Komisija, risina Konvencijas 33. pantā noteiktajā kārtībā.

6. pants

Šis protokols ir spēkā, kamēr ir spēkā Konvencija.

7. pants

1. Šo protokolu ratificē.

2. Ratifikācijas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā Konvencijas dalībvalsts.

4. Beļģijas Karalistes valdība informē citu dalībvalstu valdības par katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu un par šā protokola spēkā stāšanās datumu.

8. pants

1. Šim protokolam var pievienoties jebkura valsts, kas nav parakstītājvalsts, bet iesniedz lūgumu pievienoties Konvencijai saskaņā ar 41. panta nosacījumiem.

2. Lai attiecīgā valsts varētu pievienoties šim protokolam, tai ir jāsaņem Konvencijas 41. pantā paredzētais Komisijas apstiprinājums.

3. Instrumentu par pievienošanos šim protokolam vienlaicīgi ar dokumentu par pievienošanos Konvencijai deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kas par to informē citu parakstītājvalstu valdības un to valstu valdības, kuras pievienojas.

4. Pievienošanās šim protokolam notiek tajā pašā dienā, kad valstis pievienojas Konvencijai.

To apliecinot, turpmāk parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas ir pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši un apzīmogojuši šo protokolu.

Briselē, 1970. gada 6. jūlijā, angļu, vācu, franču un nīderlandiešu valodā, vienā eksemplārā, kuru deponē Beļģijas Karalistes arhīvā, kas pārsūtīs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir šā protokola teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:	R. von UNGERN-STERNBERG
Francijas Republikas vārdā:	M. de LADOUCETTE
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā:	John BEITH
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā:	P. HAMER
Nīderlandes Karalistes vārdā:	Chr. B. ARRIENS
Īrijas vārdā:	Gerard WOODS

 

 

 

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PAPILDPROTOKOLA
GROZĪJUMU PROTOKOLS

1978. gada 21. novembrī

1970. GADA 6. JŪLIJA
EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
PAPILDPROTOKOLA
GROZĪJUMU PROTOKOLS

1970. gada 6. jūlijā Briselē parakstītā Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā papildprotokola (turpmāk tekstā – “Papildprotokols”) dalībvalstis

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

No dienas, kad stājas spēkā šis grozījumu protokols, Papildprotokola 3. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Saskaņā ar pastāvīgās komisijas paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem Aģentūras ģenerāldirektora un Organizācijas darbinieku, tostarp pastāvīgā pārstāvja, algām un atalgojumam, ko maksā Organizācija, piemēro Organizācijas nodokli, kurš stājas spēkā viena gada laikā pēc šā noteikuma stāšanās spēkā. No dienas, kad piemēro šo nodokli, minētās algas un atalgojums ir atbrīvoti no attiecīgajā valstī spēkā esošā ienākumu nodokļa. Tomēr dalībvalstis, aprēķinot nodokļa apmēru, kāds jāpiemēro ienākumiem no citiem avotiem, var ņemt vērā algu un atalgojumu, kam piemērots šāds atbrīvojums.

» 2. 1. punkts neattiecas uz pensijām un ikgadējiem pabalstiem, kurus maksā Organizācija.

» 3. Līgumslēdzējām valstīm regulāri paziņo, kāds ir vārds, amats un adrese to esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. un 2. punkta noteikumi, kā arī atalgojuma summu un attiecīgā gadījumā – pensiju apmēru. »

2. pants

Neatkarīgi no šā grozījumu protokola 1. panta noteikumiem Papildprotokola 3. pantā paredzētie pienākumi ir saistoši līdz brīdim, kad ir pilnīgi izpildītas attiecīgās prasības un saistības.

3. pants

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šis grozījumu protokols stājas spēkā nākamā gada pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu ir deponējusi pēdējā Papildprotokola dalībvalsts.

4. Beļģijas Karalistes valdība informē citu Papildprotokola dalībvalstu valdības par katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu un datumu, kad grozījumu protokols stājas spēkā.

To apliecinot, turpmāk parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši un apzīmogojuši šo grozījumu protokolu.

Briselē, 1978. gada 21. novembrī, angļu, vācu, franču un nīderlandiešu valodā, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Beļģijas Karalistes arhīvā, kas pārsūtīs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir šā protokola teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:	P. LIMBOURG
Beļģijas Karalistes vārdā:	J. CHABERT
Francijas Republikas vārdā:	F.-L. HURE
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā:	W.O WOODRUFF
Īrijas vārdā:	N. MC MAHON
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā:	P. HAMER
Nīderlandes Karalistes vārdā:	W. SMIT-KROES

 

 

 

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
1960. GADA 13. DECEMBRA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
GROZĪJUMU PROTOKOLS

Vācijas Federatīvā Republika,

Beļģijas Karaliste,

Francijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Īrija,

Lielbritānijas Lielhercogiste,

Nīderlandes Karaliste un

Portugāles Republika,

uzskatot, ka sasniegumi gaisa satiksmes jomā ir iemesls, lai izdarītu grozījumus Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskajā konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas paredz vienotas Eiropas sistēmas izveidi, kuru kopīgi organizē dalībvalstis, lai kontrolētu vispārējo gaisa satiksmi augšējā gaisa telpā;

uzskatot, ka ir vēlams turpināt un uzlabot sadarbību starp Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz kopēju ilgtermiņa mērķu un vidēja termiņa plānu formulēšanu, konsultējoties ar gaisa satiksmes pakalpojumu lietotājiem, lai, uzņemoties minimālas izmaksas, gaisa satiksmes pakalpojumu jomā sasniegtu maksimālu efektivitāti;

vēloties paplašināt un pastiprināt sadarbību ar citām valstīm, kas ir ieinteresētas Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai uzticēto uzdevumu izpildē, lai uzlabotu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz satiksmes plūsmas pārvaldību;

vēloties rosināt ieinteresētās valstis kļūt par Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas dalībvalstīm,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar 1970. gada 6. jūlijā Briselē parakstīto papildprotokolu un ar 1978. gada 21. novembrī Briselē parakstīto grozījumu protokolu (turpmāk tekstā – “Konvencija”), groza, kā norādīts turpmākajos pantos.

II pants

Konvencijas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

“1. pants

1. Līgumslēdzējas puses apņemas stiprināt savstarpējo sadarbību un izstrādāt kopīgus pasākumus aeronavigācijas jomā, ņemot vērā aizsardzības vajadzības un atbilstoši noteiktajam drošības līmenim nodrošinot maksimālu brīvību visiem gaisa telpas lietotājiem. Tās attiecīgi vienojas:

a) noteikt kopējus ilgtermiņa mērķus aeronavigācijas jomā un saskaņā ar tiem ieviest kopēju vidēja termiņa plānu attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un iespējām;

b) izstrādāt kopējus plānus par padziļinātu apmācību, procedūras pasākumiem, kā arī izpētes un attīstības programmām, kas saistītas ar iespējām un pasākumiem attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas drošību, efektivitāti un ātrumu;

c) vienoties par citiem pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu drošu un sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;

d) apkopot pieredzi par aeronavigācijas vadības, tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem;

e) koordinēt savu darbību gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības jomā, izveidojot starptautisku gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības sistēmu, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu gaisa telpu.

2. Tāpēc ar šo tās izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli), turpmāk tekstā – “Organizācija”, kura darbojas sadarbībā ar valstu civilajām un militārajām iestādēm. Organizāciju veido divas iestādes:

- Aeronavigācijas drošības pastāvīgā komisija (turpmāk tekstā ­ – "Komisija"), kura ir atbildīga par Organizācijas vispārējās politikas izstrādi;

- Gaisa satiksmes pakalpojumu aģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kuras statūti ir iekļauti šīs konvencijas 1. pielikumā. Aģentūra atbild par to uzdevumu izpildi, kuri ir paredzēti šajā konvencijā vai kurus tai saskaņā ar šo konvenciju ir noteikusi Komisija.

3. Organizācijas galvenā mītne atrodas Briselē.”

III pants

Konvencijas 2. pantu atsauc. Konvencijas 6. pants kļūst par 2. pantu un ir formulēts šādi.

“2. pants

1. Organizācija uzņemas veikt šādus uzdevumus:

a) analizēt paredzamās gaisa satiksmes vajadzības un jaunās metodes, kuras jāizmanto, lai šīs vajadzības apmierinātu;

b) izstrādāt un pieņemt kopējus ilgtermiņa mērķus aeronavigācijas jomā;

c) koordinēt vidēja termiņa plānus valsts mērogā, lai izstrādātu kopēju vidēja termiņa plānu attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un iespējām saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem ilgtermiņa mērķiem;

d) veicināt kopējas politikas īstenošanu attiecībā uz zemes un gaisa aeronavigācijas sistēmām un mācību organizēšanu gaisa pakalpojumu dienestu darbiniekiem;

e) pētīt un veicināt pasākumus, kas vērsti uz izmaksu lietderību un efektivitāti aeronavigācijas jomā;

f) veicināt un vadīt ar aeronavigāciju saistītus pētījumus, pārbaudes un izmēģinājumus, kā arī apkopot un izplatīt to ar aeronavigāciju saistīto pētījumu, pārbaužu un izmēģinājumu rezultātus, ko veikušas Līgumslēdzējas puses;

g) koordinēt Līgumslēdzēju pušu veiktos pētījumus un attīstības programmas, kas ir saistītas ar jaunām metodēm aeronavigācijas jomā;

h) izskatīt ar aeronavigāciju saistītus jautājumus, kurus pēta Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un citas ar civilo aviāciju saistītas starptautiskas organizācijas;

i) iepazīties ar grozījumiem reģionālajos aeronavigācijas plānos, kurus ir paredzēts iesniegt Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai;

j) veikt jebkādus citus uzdevumus, ko tai varētu uzticēt saskaņā ar 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

k) palīdzēt Līgumslēdzējām pusēm un ieinteresētajām valstīm, kas nav dalībvalstis, ieviest un vadīt starptautisku gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības sistēmu;

l) saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu par aeronavigācijas pakalpojumu maksām noteikt un iekasēt maksu no aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un darīt to Līgumslēdzēju pušu un to valstu vārdā, kuras nav minētā nolīguma dalībvalstis.

Organizācija var noslēgt īpašus nolīgumus ar valstīm, kuras nav dalībvalstis, tomēr ir ieinteresētas piedalīties šādu uzdevumu izpildē.

2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu lūguma Organizācijai var uzticēt šādus uzdevumus:

a) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm īstenot īpašus aeronavigācijas uzdevumus, piemēram, izstrādāt gaisa satiksmes pakalpojumus un uzstādīt attiecīgas ierīces;

b) šo Līgumslēdzēju pušu vārdā pilnīgi vai daļēji sniegt attiecīgos pakalpojumus un vadīt attiecīgās ierīces;

c) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm aprēķināt un iekasēt maksājumus, kurus tās piemērojušas aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un kurus nesedz daudzpusējais nolīgums par aeronavigācijas pakalpojumu maksām.

Šādu uzdevumu izpildi jebkurā gadījumā reglamentē īpašs nolīgums, kas noslēgts starp Organizāciju un iesaistītajām pusēm.

3. Organizācijai pēc vienas vai vairāku tādu valstu lūguma, kas nav dalībvalstis, var uzticēt arī šādus uzdevumus:

a) palīdzēt šīm valstīm pārvaldīt gaisa satiksmes plūsmu, kā arī plānot aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt ar attiecīgu aprīkojumu;

b) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm aprēķināt un iekasēt maksājumus, kurus nesedz daudzpusējais nolīgums par aeronavigācijas pakalpojumu maksām un kurus tās piemērojušas aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem.

Šādu uzdevumu izpildi jebkurā gadījumā reglamentē īpaši nolīgumi, kas noslēgti starp Organizāciju un iesaistītajām valstīm.”

IV pants

Konvencijas 3. un 37. pantu apvieno jaunā 3. pantā, kuru formulē šādi.

“3. pants

1. Šo konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka pakalpojumiem gaisa satiksmē Konvencijas II pielikumā uzskaitīto dalībvalstu lidojumu informācijas rajonos.

2. Ja Līgumslēdzēja puse vēlas grozīt II pielikumā iekļauto lidojumu informācijas rajonu sarakstu, tādējādi izmainot gaisa telpas kopējās robežas, uz kurām attiecas šī konvencija, tad šie grozījumi ir jāpieņem ar Komisijas vienprātīgu balsojumu. Līgumslēdzēja puse informē Organizāciju arī par tiem grozījumiem, kuri minētās robežas neietekmē.

3. Šajā konvencijā vārdu savienojumu “gaisa satiksme” lieto, lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas procedūrām.”

V pants

Konvencijas 5. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“5. pants

1. Komisijas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.  Lai būtu pārstāvētas gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības intereses, katra Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, taču balsstiesības ir tikai vienam no viņiem.

2. Saistībā ar 2. panta 1. punkta l) apakšpunktu Komisijas sastāvu paplašina, iekļaujot tajā to valstu pārstāvjus, kuras nav dalībvalstis, bet ir pievienojušās daudzpusējam nolīgumam par aeronavigācijas pakalpojumu maksām. Tādējādi paplašinātā Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem.

3. Ja attiecīgi nosacījumi ir paredzēti citos nolīgumos, kas saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir noslēgti starp Organizāciju un valstīm, kuras nav dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, Komisiju paplašina, un tā pieņem lēmumus saskaņā ar minētajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem.”

VI pants

Konvencijas 7. pants kļūst par 6. pantu un ir formulēts šādi.

“6. pants

1. Lai izpildītu uzdevumus, kurus tai saskaņā ar 2. panta 1. punktu uzticējusi Organizācija, Komisija veic šādus pasākumus:

a) attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm

 tā pieņem lēmumu:

- 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos;

- 2. panta 1. punkta a) un d)–k) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja Komisija uzskata, ka Līgumslēdzējām pusēm pašām ir jāuzņemas kopīga rīcība; šādos gadījumos tā var arī sniegt ieteikumu Līgumslēdzējām pusēm;

b) attiecībā uz Aģentūru

- tā apstiprina ikgadējo darba programmu un ieguldījumu un darba programmas, kuras attiecas uz vairākiem gadiem un kuras, pildot 2. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus, tai iesniegusi Aģentūra, kā arī budžeta un darbības pārskatu; tā sniedz norādījumus Aģentūrai, kad uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai Aģentūra izpildītu tai uzticētos uzdevumus;

- tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu uzraudzības pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar šo konvenciju un Aģentūras statūtiem;

- tā atbrīvo Aģentūru no atbildības attiecībā uz budžeta pārvaldību.

2. Turklāt Komisija:

a) apstiprina personāla nolikumu un finanšu noteikumus, kā arī pasākumus, kas veicami saskaņā ar Aģentūras statūtu 7. panta 2. punktu un 19. panta 3. punktu;

b) saskaņā ar Aģentūras statūtu 22. panta 1. punktu uz pieciem gadiem ieceļ kontroles padomes locekļus.

3. Komisija atļauj Aģentūrai uzsākt sarunas attiecībā uz īpašajiem nolīgumiem, kas minēti 2. pantā, un apstiprina Aģentūras apspriestos nolīgumus.

4. Komisija Organizācijas vārdā var uzsākt tiesvedību šķīrējtiesā, kas paredzēta 31. pantā.”

VII pants

Konvencijas 8. pants kļūst par 7. pantu un ir formulēts šādi.

“7. pants

1. Lēmumus pieņem Komisija ar vienprātīgu Līgumslēdzēju pušu balsojumu, un tie ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm. Taču tad, ja Līgumslēdzēja puse informē Komisiju, ka būtisku valstisku apsvērumu dēļ tā nevar izpildīt vienbalsīgi pieņemto lēmumu attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem jautājumiem, tā var atteikties izpildīt šo lēmumu, paziņojot Komisijai šīs atteikšanās iemeslu.  Sešu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas Komisija vai nu pārskata iepriekšējo lēmumu, vai arī nolemj, vai uz šādu atteikšanos ir attiecināmi kādi nosacījumi vai ierobežojumi. Jebkurā gadījumā Komisijas lēmumu pieņem ar Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu.

2. Lēmumus par 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 6. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minētajiem jautājumiem Komisija pieņem ar vienprātīgu balsojumu.

3. Ja nav noteikts citādi, norādījumus un veicamos pasākumus 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem ar Komisijas balsu vairākumu, ar to saprotot, ka:

- šīs balsis tiek svērtas, kā noteikts 8. pantā turpmāk,

- šīs balsis atspoguļo Līgumslēdzēju pušu vairākumu.

4. 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus Komisija veic saskaņā ar iepriekš minētā panta 3. punktu, ja šādi aprēķinātais vairākums nav mazāks par 70 % no svērto balsu skaita.

5. Komisijas ieteikumus pieņem ar Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.”

VIII pants

Konvencijas 9. pants kļūst par 8. pantu un ir formulēts šādi.

“8. pants

1. 7. pantā minētā balsu svēršana notiek saskaņā ar šo tabulu.

Līgumslēdzējas puses ikgadējā iemaksa, izteikta kā procentuālā daļa no visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējo iemaksu kopējās summas	Balsu skaits
Mazāk par 1%……………………………………………………....	1
No 1 % ieskaitot līdz 2 % neieskaitot………………....…………...	2
No 2 % ieskaitot līdz 3 % neieskaitot……………………………...	3
No 3 % ieskaitot līdz 4,5 % neieskaitot…………………………….	4
No 4,5 % ieskaitot līdz 6 % neieskaitot…………………………….	5
No 6 % ieskaitot līdz 7,5 % neieskaitot…………………………….	6
No 7,5 % ieskaitot līdz 9 % neieskaitot…………………………….	7
No 9 % ieskaitot līdz 11 % neieskaitot……………………………..	8
No 11 % ieskaitot līdz 13 % neieskaitot……………………………	9
No 13 % ieskaitot līdz 15 % neieskaitot……………………………	10
No 15 % ieskaitot līdz 18 % neieskaitot……………………………	11
No 18 % ieskaitot līdz 21 % neieskaitot…………………………...	12
No 21 % ieskaitot līdz 24 % neieskaitot…………………………...	13
No 24 % ieskaitot līdz 27 % neieskaitot…………………………...	14
No 27 % ieskaitot līdz 30 % neieskaitot…………………………...	15
30% ………………………………………………………………...	16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, atsaucoties uz iepriekš minēto tabulu un saskaņā ar Aģentūras statūtu 19. pantā paredzēto noteikumu attiecībā uz to, kā ir aprēķināmas ikgadējās iemaksas, kas Līgumslēdzējām pusēm ir jāiemaksā Organizācijas budžetā.

3. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.”

IX pants

Konvencijas 10. un 11. pants kļūst attiecīgi par 9. un 10. pantu.

X pants

Konvencijas 12. pants kļūst par 11. pantu un ir formulēts šādi.

“11. pants

1. Lai īstenotu Organizācijas mērķus, Komisija uztur kontaktus ar attiecīgajām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

2. Neierobežojot 6. panta 3.punkta un 13. panta nosacījumus, Komisija ir vienīgā, kurai ir piešķirtas pilnvaras Organizācijas vārdā slēgt nolīgumus ar starptautiskajām organizācijām, Līgumslēdzējām pusēm vai citām valstīm, kuru līdzdalība ir vajadzīga, lai īstenotu 2. pantā noteiktos Organizācijas uzdevumus.

3. Pēc Aģentūras piedāvājuma Komisija var deleģēt Aģentūru pieņemt lēmumu par tādu sarunu uzsākšanu un nolīgumu slēgšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 2. pantā noteikto uzdevumu izpildi.”

XI pants

Konvencijā iekļauj jaunu 12. pantu, un tas formulēts šādi.

“12. pants

Nolīgumos starp Organizāciju un vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm vai vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis, vai starptautisku organizāciju attiecībā uz 2. pantā minētajiem uzdevumiem nosaka nolīguma pušu uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā arī paredz finanšu noteikumus un veicamos pasākumus. Aģentūra šos nolīgumus var apspriest saskaņā ar 6. panta 3. punkta un 11. panta 3. punkta nosacījumiem.”

XII pants

Konvencijas 13. un 14. pantu atsauc. Konvencijas 31. pants kļūst par 13. pantu. Konvencijas 15. pants kļūst par 14. pantu. Konvencijas 16. pantu atsauc.

XIII pants

Konvencijas 17. pants kļūst par 15. pantu un ir formulēts šādi.

“15. pants

 Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūra piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām ir uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās.”

XIV pants

Konvencijas 18. pants kļūst par 16. pantu un ir formulēts šādi.

“16. pants

 Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūra, nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes pakalpojumu jomā, sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas ir paredzēti iepriekšējā pantā minētajos noteikumos.”

XV pants

Konvencijas 19. pants kļūst par 17. pantu un ir formulēts šādi.

“17. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, tad aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir uzticēta Aģentūrai, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valsts tiesās ir tāda pati nozīme kā ziņojumiem, kurus ir sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.”

XVI pants

Konvencijā iekļauj jaunu 18. pantu, kas ir formulēts šādi.

“18. pants

Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti, kurus Organizācija nosūta vai saņem saistībā ar savu oficiālo darbību, nekādā veidā nedrīkst ierobežot.

Ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā Organizācijas oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām organizācijām.”

XVII pants

Konvencijas 20. pantu atsauc. Konvencijas 21., 22. un 23. pants kļūst attiecīgi par 19., 20. un 21. pantu. Kādreizējā 22. panta 4. punktā iekļauto atsauci uz Aģentūras statūtu 36. pantu aizstāj ar atsauci uz minēto statūtu 25. pantu.

XVIII pants

Konvencijas 24. pants kļūst par 22. pantu un ir formulēts šādi.

“22. pants

1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi.

2. Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, piešķir atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem.

3. a) Starptautiskas krīzes laikā Līgumslēdzējas puses Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, nodrošina tādas pašas repatriācijas iespējas, kādas ir citu starptautisku organizāciju darbiniekiem;

b) a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nemaina darbinieku pienākumus pret Organizāciju.

4. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

5. Organizācijas darbinieki:

a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai, kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un kustamo īpašumu izved;

b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var, nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem;

c) ir informēti, ka visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

6. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem.

7. Papildus Organizācijas darbiniekiem piešķirtajām privilēģijām, atbrīvojumiem un atvieglojumiem Aģentūras ģenerāldirektoram piešķir neaizskaramību pret jurisdikciju saistībā ar darbībām, tostarp pret visu teikto un rakstīto, ko viņš paveicis, pildot savus pienākumus; šo neaizskaramību nepiemēro gadījumos, kad šī persona ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā arī gadījumos, kad ar tai piederošu vai tās vadītu mehānisko transportlīdzekli ir nodarīti zaudējumi.

8. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas pārskaitījumi.”

XIX pants

Konvencijā iekļauj jaunu 23. pantu, kas ir formulēts šādi.

“23. pants

Laikā, kad Līgumslēdzēju pušu pārstāvji pilda savus amata pienākumus vai ir ceļā uz sanāksmes vietu un atgriežas no tās, visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.”

XX pants

Konvencijā iekļauj jaunu 24. pantu, kas ir formulēts šādi.

“24. pants

Pamatojoties uz Organizācijas sociālās drošības programmu, Organizācija, Organizācijas ģenerāldirektors un darbinieki ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām valsts sociālās drošības iestādēm, neierobežojot vienošanās, kuras noslēgtas starp Organizāciju un Līgumslēdzējām pusēm līdz brīdim, kad ir stājies spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.”

XXI pants

Konvencijas 26. pants ir formulēts šādi.

“26. pants

1. a) Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas administratīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai konfiskācijas pasākumi;

b) Organizācijas arhīva materiāli un visi tai piederošie oficiālie dokumenti ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

2. Organizācijas īpašumu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem nevar piemērot soda pasākumus, ja vien to neparedz tiesas nolēmums.Organizācijas iekārtas nekonfiscē un tām nepiemēro soda pasākumus.

3. Tomēr, lai varētu veikt tiesas izmeklēšanu un nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi attiecīgajā teritorijā, kompetentās iestādes valstī, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, kā arī citās valstīs, kurās atrodas Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli, var piekļūt šīm iekārtām un arhīva materiāliem, iepriekš informējot par to Aģentūras ģenerāldirektoru.”

XXII pants

Konvencijas 28. pantu atsauc.

XXIII pants

Konvencijas 29. pants kļūst par 28. pantu un ir formulēts šādi.

“28. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūrai ir saistoši starptautiskie nolīgumi un valsts tiesību akti, kas attiecas uz iekļūšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijā, tās pārlidošanu un drošību, un tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo nolīgumu un tiesību aktu piemērošanu.”

XXIV pants

Konvencijas 30. pants kļūst par 29. pantu un ir formulēts šādi.

“29. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu nepieciešamo informāciju par gaisa kuģiem, kas tai kļuvusi zināma, veicot funkcijas, kuras saistītas ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses gaisa telpu, lai minētās Līgumslēdzējas puses varētu kontrolēt starptautisko nolīgumu un valstu noteikumu piemērošanu.”

XXV pants

Konvencijas 32. pants kļūst par 30. pantu.

XXVI pants

Konvencijas 33. pants kļūst par 31. pantu.

XXVII pants

Konvencijas 34. pants kļūst par 32. pantu; tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Šai konvencijai pievienoto statūtu 1., 11., 19. un 20. pants nav grozāms.”

XXVIII pants

Konvencijas 35. pants kļūst par 33. pantu un ir formulēts šādi.

“33. pants

Karadarbības gadījumā vai citos ārkārtas apstākļos šīs konvencijas noteikumi neietekmē nevienas iesaistītās Līgumslēdzējas puses rīcības brīvību.”

XXIX pants

Konvencijas 36. pants kļūst par 34. pantu.

XXX pants

Konvencijas 38. pantu atsauc.

XXXI pants

Konvencijas 39. pants kļūst par 35. pantu; tā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

“1. Šī konvencija, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, turpina būt spēkā vēl divdesmit gadus, skaitot no dienas, kad stājas spēkā minētais protokols.

2. Ja neviena no Līgumslēdzējām pusēm vismaz divus gadus pirms šā laika posma beigām Beļģijas Karalistes valdībai nav iesniegusi rakstisku paziņojumu, kurā izteikts nodoms denonsēt šo konvenciju, minēto laika posmu automātiski pagarina par pieciem gadiem. Beļģijas Karalistes valdība, saņemot šādu paziņojumu, par to informē citu šīs konvencijas dalībvalstu valdības.”

XXXII pants

Konvencijas 40. pantu atsauc.

XXXIII pants

Konvencijas 41. pants kļūst par 36. pantu; tā 1. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

“1. Lai Konvencijai, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, pievienotos kāda valsts, kura nav minētā protokola parakstītājvalsts, tai:

a) ir jāsaņem Komisijas vienprātīga piekrišana un

b) vienlaikus ir jādeponē instruments par pievienošanos daudzpusējam nolīgumam par aeronavigācijas pakalpojumu maksām, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

4. Pievienošanās stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas.”

XXXIV pants

Konvencijas 42. pantu atsauc.

XXXV pants

Konvencijas I pielikumu, kurā ir Aģentūras statūti, aizstāj ar šā protokola 1. pielikumu.

XXXVI pants

Konvencijas II pielikumu aizstāj ar šā protokola 2. pielikumu, kas saucas “Lidojumu informācijas rajoni (Konvencijas 3. pants)”.

XXXVII pants

Konvencijas parakstīšanas protokolu atsauc.

XXXVIII pants

1970. gada 6. jūlijā Briselē parakstītajā Konvencijas papildprotokolā, kas grozīts ar 1978. gada 21. novembrī Briselē parakstīto grozījumu protokolu, veic šādus grozījumus:

1. 1970. gada protokola 1. panta 1. punktā minētās atsauces uz Konvencijas 21. un 22. pantu, kā arī uz 22. panta 1. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 19. un 20. pantu Konvencijā, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, kā arī uz 20. panta 1. punktu Konvencijā, kura grozīta ar minēto protokolu.

2. Lai piemērotu 1978. gadā parakstītā grozījumu protokola 2. pantu, 1970. gadā parakstītā protokola 3. panta 1. punktā iekļauto atsauci uz Aģentūras statūtu 14. pantu aizstāj ar atsauci uz 12. pantu Aģentūras statūtos, kas pievienoti kā pielikums Konvencijai, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

3. 1970. gadā parakstītā protokola 5. pantā iekļauto atsauci uz Konvencijas 33. pantu aizstāj ar atsauci uz 31. pantu Konvencijā, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

4. 1970. gadā parakstītā protokola 8. panta 1. un 2. punktā iekļauto atsauci uz Konvencijas 41. pantu aizstāj ar atsauci uz 36. pantu Konvencijā, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

XXXIX pants

Pārejas nosacījumi, kurus piemēro, pārejot no Konvencijā paredzētajiem noteikumiem uz noteikumiem, kas paredzēti  Konvencijā, kura grozīta ar šo protokolu, ir izklāstīti šā protokola 3. pielikumā.

XL pants

1. Līdz 1981. gada 28. februārim šo protokolu nodod parakstīšanai visām Konvencijas dalībvalstīm.

Pirms šā protokola stāšanās spēkā to var parakstīt arī jebkura cita valsts, kas ir uzaicināta uz diplomātisko konferenci, kurā to pieņem, kā arī jebkura valsts, kurai parakstīšanas tiesības ir piešķirtas ar vienprātīgu Komisijas piekrišanu.

2. Šo protokolu ratificē. Ratifikācijas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Ja visas Konvencijas dalībvalstis šo protokolu ir ratificējušas, tas stājas spēkā 1983. gada 1. martā. Ja līdz minētajam datumam kāda no Konvencijas dalībvalstīm šo protokolu nav ratificējusi, tas stājas spēkā 1. jūlijā vai 1. janvārī pēc tam, kad ir deponēts pēdējais ratifikācijas instruments, atkarībā no tā, vai tas ir deponēts gada pirmajā vai otrajā pusē.

4. Ja šo protokolu paraksta valsts, kura nav Konvencijas dalībvalsts un kura ratifikācijas instrumentu deponē pēc protokola stāšanās spēkā, tad šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

5. Jebkura valsts, kura ir parakstījusi šo protokolu un kura nav Konvencijas dalībvalsts, ratificējot šo protokolu, kļūst arī par dalībvalsti Konvencijai, kas grozīta ar šo protokolu.

Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo Konvencijas dalībvalstu valdības un šā protokola parakstītājvalstu valdības par ikviena ratifikācijas instrumenta deponēšanu un datumu, kad saskaņā ar 3. un 4. pantu stājas spēkā šis protokols.

XLI pants

Šā protokola ratifikācija uzskatāma arī par arī 1981. gadā parakstīšanai atvērtā daudzpusējā nolīguma par aeronavigācijas pakalpojumu maksām ratifikāciju.

XLII pants

Konvencija un šis protokols ir nedalāms dokuments ar nosaukumu “Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta 1981. gadā Briselē”.

XLIII pants

Beļģijas Karalistes valdība reģistrē šo protokolu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē saskaņā ar 83. pantu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī Čikāgā.

 

1. PIELIKUMS

Aģentūras statūti

1. pants

Ar Konvencijas 1. pantu izveidotās Aģentūras darbību reglamentē šādi statūti.

2. pants

1. Aģentūra atbild par to uzdevumu izpildi, kuri tai paredzēti šajā konvencijā vai kurus tai saskaņā ar Konvenciju ir noteikusi Komisija.

2. Sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus, Aģentūras mērķis ir:

a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem;

b) nodrošināt precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu;

c) sniegt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un efektīvai lidojumu veikšanai;

d) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kuriem vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdzēt šīm organizācijām.

3. Aģentūra uzstāda iekārtas, kas nepieciešamas iepriekš uzskaitīto uzdevumu izpildei, un nodrošina šo iekārtu apmierinošu darbību.

4. Tāpēc Aģentūra darbojas ciešā sadarbībā ar militārajām struktūrm, lai pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk izpildītu gaisa satiksmes prasības un militārās aviācijas īpašās prasības.

5. Lai izpildītu savu uzdevumu, kas noteikts 7. panta 2. punktā, Aģentūra cita starpā var būvēt tai vajadzīgās ēkas, uzstādīt iekārtas un ekspluatēt tās, jo īpaši gaisa satiksmes izpētes un eksperimentālos centrus, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldes centrus, kā arī skolas, kurās aeronavigācijas dienestu darbiniekiem notiek padziļinātas un specializētas mācības. Tomēr tā atbilstoši iespējām izmanto valsts tehnisko dienestu pakalpojumus un valstij piederošās iekārtas, tādējādi novēršot jau pieejamu pakalpojumu un ierīču dublēšanos.

3. pants

Ņemot vērā Komisijai piešķirtās pilnvaras, Aģentūru vada pārvaldības komiteja (turpmāk tekstā – "Komiteja") un ģenerāldirektors.

4. pants

1. Komiteju veido visu Līgumslēdzēju pušu pārstāvji; lai būtu atbilstoši pārstāvētas gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības intereses, katra Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus pārstāvjus.  Balsstiesības ir tikai vienam pārstāvim, un šis pārstāvis ir augsta ranga amatpersona, kas savā valstī atbild par aeronavigācijas jautājumiem. Katram pārstāvim ir aizstājējs, kurš var likumīgi aizstāt šo pārstāvi gadījumos, kad viņš nevar ierasties.

2. Piemērojot Konvencijas 2. panta 1. punkta l) apakšpunktu, Komiteja sastāvu paplašina, iekļaujot tajā pārstāvjus no valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet ir pievienojušās daudzpusējam nolīgumam par aeronavigācijas pakalpojumu maksām. Tādējādi paplašinātā Komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem.

3. Ja attiecīgi nosacījumi ir paredzēti citos nolīgumos, kas saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir noslēgti starp Organizāciju un valstīm, kas nav dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, Komiteju paplašina, un tā pieņem lēmumus saskaņā ar minētajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem.

5. pants

1. Kvorums Komitejas sanāksmēs ir nodrošināts tad, ja tajās piedalās balsstiesīgie pārstāvji no visām Līgumslēdzējām pusēm; kvorums ir arī tad, ja nepiedalās balsstiesīgais pārstāvis no vienas Līgumslēdzējas puses.

2. Ja kvoruma nav, apspriešanos atliek līdz nākamajai sanāksmei, ko rīko ne agrāk kā desmit dienas pēc iepriekšējās sanāksmes; nākamajā sanāksmē kvorums ir nodrošināts tad, ja ierodas vismaz puse balsstiesīgo pārstāvju.

6. pants

1. Komiteja pieņem savu reglamentu, tostarp noteikumus, kas reglamentē prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanu un sekretāra iecelšanu.

2. Šajā reglamentā iekļauj nosacījumus attiecībā uz atstādināšanu. Turklāt tajā tiek noteikts, ka paziņojumi par sanāksmes sasaukšanu ir jānosūta pa pastu vai steidzamības gadījumā – kā telegramma un paziņojumā ir jāiekļauj darba kārtība.

3. Reglamentu apstiprina Komisija.

7. pants

1. Komiteja pieņem lēmumus par Aģentūras organizāciju attiecībā uz priekšlikumiem, kurus ģenerāldirektors iesniedz Komitejā.

2. Tomēr Komitejai ir jāsaņem Komisijas apstiprinājums attiecībā uz  pasākumiem, kurus tā plāno veikt saskaņā ar 2. panta 5. punktu.

8. pants

Komiteja katru gadu Komisijai ziņo par Organizācijas darbībām un finansiālo stāvokli.

9. pants

1. Komiteja pēc Komisijas lūguma sagatavo ieguldījumu un rīcības programmas, kas paredzētas vairākiem gadiem. Šīs programmas apstiprina Komisija.

2. Lai saskaņā ar Konvencijas nosacījumiem saņemtu Komisijas apstiprinājumu, Komiteja:

a) izstrādā rīcības programmu, kas paredzēta Konvencijas 2. panta 1. punkta a), e), f) un j) apakšpunktā;

b) formulē kopējus ilgtermiņa mērķus, kas paredzēti Konvencijas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c) izskata izpētes un attīstības programmas, kas paredzētas Konvencijas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

d) izstrādā kopējus vidēja termiņa plānus, kas paredzēti 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un formulē kopējās politikas nostādnes attiecībā uz zemes un gaisa kuģu sistēmām, kā arī uz personāla mācībām, kas paredzētas minētā 1. punkta d) apakšpunktā;

e) noslēdz Konvencijas 2. pantā paredzētos nolīgumus;

f) organizē Konvencijas 2. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos pētījumus.

3. Nepārsniedzot Komisijas pilnvaras, kuras noteiktas saskaņā ar Konvencijas 11. panta 3. punktu, Komiteja pieņem lēmumu uzsākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas 2. pantā minētos nolīgumus, un vajadzības gadījumā apspriestos nolīgumus apstiprina.

10. pants

Komiteja izstrādā un iesniedz Komisijai apstiprināšanai:

- noteikumus attiecībā uz piedāvājumu konkursiem, līgumu slēgšanu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Organizācijai, kā arī nosacījumus, kas regulē šos līgumus;

- par Organizācijas sniegtajiem pakalpojumiem noslēgto līgumu vispārējos nosacījumus.

11. pants

Komiteja izstrādā un iesniedz Komisijai apstiprināšanai finanšu noteikumus, kuros ir paredzētas grāmatvedības procedūras, kas jāievēro attiecībā uz ienākumiem un izdevumiem, kā arī nosacījumus, kas regulē valsts iemaksu veikšanu, un noteikumus, uz kuru pamata Organizācija var ņemt aizdevumus.

12. pants

1. Komiteja izstrādā un iesniedz Komisijai apstiprināšanai Aģentūras personāla nolikumu:

- tajā iekļauj noteikumus attiecībā uz darbinieku pilsonību, algas likmēm, atstādināšanu no amata, dienesta noslēpumu, apkalpošanas nepārtrauktību;

- tajā iekļauj noteikumus attiecībā uz pilnvarojumu ziņot par pārkāpumiem, kā arī nosaka amatus, kurus bez īpašas ģenerāldirektora atļaujas nedrīkst apvienot.

2. Strīdi starp Organizāciju un Aģentūras personālu ir Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās tiesas piekritībā un nav valsts vai starptautisko tiesu piekritībā.

13. pants

1. Ja Līgumslēdzējas puses nevar nodrošināt Aģentūru ar kvalificētiem darbiniekiem, tad tā ir pilnvarota veikt tiešu personāla atlasi. Tomēr Aģentūra var vienoties ar valstīm, kuras nav Organizācijas dalībvalstis, ka, īstenojot Konvencijas 5. panta 2. un 3. punktā minētos nolīgumus, drīkst nodarbināt kvalificētus darbiniekus no šīm valstīm.

2. Darbiniekam, ar kuru Aģentūru nodrošina valsts pārvaldes iestāde, laikā, kad viņš strādā Aģentūrā, ir jāievēro Aģentūras personāla nolikums, ciktāl tas neskar valsts tiesību aktos paredzēto darbinieka pabalstu saglabāšanu.

3. Darbiniekus, ar kuriem nodrošinājušas valsts pārvaldes iestādes, vienmēr var sūtīt atpakaļ uz attiecīgo pārvaldes iestādi, un to neuzskata par disciplinārsodu.

14. pants

1. Lēmumus Komiteja pieņem ar svērto balsu vairākumu.

2. Svērtais balsu vairākums ir vairāk nekā puse derīgo balsu, ar to saprotot, ka:

- šīs balsis sver saskaņā ar Konvencijas 8. pantu;

- šīs balsis atspoguļo Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.

3. Ja par un pret priekšlikumu nodoto balsu skaits ir vienāds, prezidents izlemj, vai atkārtot balsošanu tās pašas sanāksmes laikā vai iekļaut priekšlikuma apspriešanu nākamās sanāksmes darba kārtībā, un nosaka šīs sanāksmes datumu. Ja nākamajā sanāksmē par un pret priekšlikumu atkal tiek nodots vienāds skaits balsu, izšķirošā ir prezidenta balss.

15. pants

1. Ģenerāldirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, Komitejai balsojot atbilstoši 14. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja saskaņā ar iepriekš minētā panta 2. punktu aprēķināto vairākumu veido ne mazāk kā 70 % no svērto balsu skaita. Šo pilnvaru termiņu var atjaunot, ievērojot tādus pašus nosacījumus.

2. Ģenerāldirektors Organizāciju pārstāv tiesas procesos un visos civilajos jautājumos.

3. Turklāt saskaņā ar Komitejas un Komisijas pieņemto vispārējo politiku ģenerāldirektors:

a) atbild par to, lai Aģentūras darbība būtu efektīva;

b) saskaņā ar personāla nolikumu var pieņemt darbā darbiniekus, kā arī atstādināt viņus no amata;

c) saskaņā ar finanšu noteikumiem un ievērojot Komisijas noteiktos ierobežojumus, var aizņemties naudu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu;

d) saskaņā ar 10. pantā minētajiem noteikumiem un ievērojot Komisijas noteiktos ierobežojumus, var slēgt līgumus gan par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Organizācijai, gan par Organizācijas pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

4. Ģenerāldirektors var pildīt minētās funkcijas, iepriekš nevēršoties Komitejā, taču par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu iepriekš minētās pilnvaras, viņš Komiteju informē jebkurā gadījumā.

5. Komiteja paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var iecelt ģenerāldirektora aizstājēju, ja ģenerāldirektors nevar veikt savus amata pienākumus.

16. pants

1. Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam.

2. Izstrādājot budžetu, ir jāievēro līdzsvars starp ieņēmumiem un izdevumiem. Aģentūras ieņēmumi un izdevumi, kuri ir saistīti ar pētniecības un eksperimentālajiem centriem, skolām un citām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 2. panta 5. punktu, ir sīki jāizklāsta īpašā pārskatā.

3. Saskaņā ar 11. pantu pieņemtajos finanšu noteikumos ir paredzēti nosacījumi, kuri jāņem vērā, aprēķinot, īstenojot un pārbaudot Aģentūras ieņēmumus un izdevumus, uz kuriem attiecas šo statūtu nosacījumi.

17. pants

1. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

2. Ieņēmumu un izdevumu tāmi katram finanšu gadam iesniedz apstiprināšanai Komitejai ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī.

18 pants

Komiteja iesniedz Komisijai apstiprināšanai priekšlikumus attiecībā uz budžeta struktūru un izmantojamo norēķina vienību.

19. pants

1. Neierobežojot 2. panta nosacījumus, Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas budžetā katrā finanšu gadā nosaka, izmantojot šādu formulu:

a) pirmos 30 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses nacionālā kopprodukta vērtībai, kā noteikts 3. pantā,

b) atlikušos 70 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtībai, kā noteikts 4. pantā.

2. Nevienai Līgumslēdzējai pusei attiecīgajā finanšu gadā nav jāmaksā summa, kas pārsniedz 30 % no Līgumslēdzēju pušu iemaksu kopējās summas. Ja kādas Līgumslēdzējas puses iemaksa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, pārsniedz 30 %, atlikumu saskaņā ar iepriekš minēto punktu sadala starp pārējām Līgumslēdzējām pusēm.

3. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta vērtību, kas iegūta no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas apkopotajiem statistikas datiem – vai, ja tas nav iespējams, no datiem, ko apkopojusi jebkura cita Komisijas izraudzīta iestāde, kura var sniegt līdzvērtīgas garantijas, – aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trijiem gadiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati. Nacionālā kopprodukta vērtību aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām, kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās.

4. Maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtība, ko izmanto aprēķinos, ir pamatizmaksu vērtība, kas attiecas uz priekšpēdējo gadu pirms attiecīgā finanšu gada.

20. pants

1. Līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu izpildei, Organizācija var aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.

2. Organizācija var slēgt aizņēmuma līgumus Līgumslēdzējas puses finanšu tirgū, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus starptautisko aizņēmumu jomā vai – ja šādi tiesību akti nepastāv – vienojoties ar attiecīgo Līgumslēdzēju pusi.

3. Finanšu noteikumos paredz kārtību, kādā Organizācija saņem un atmaksā aizdevumus.

4. Izstrādājot budžetu, paredz maksimālo summu, kādu Organizācija attiecīgajā gadā var aizņemties.

5. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi, Organizācija darbojas saskaņoti ar Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm vai emisijas bankām.

21. pants

Budžetu vajadzības gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecas uz budžeta sagatavošanu un apstiprināšanu, finanšu gada laikā var pārskatīt.

22. pants

1. Budžeta ieņēmumu un izdevumu pārskatus katru gadu pārbauda kontroles padome, ko veido divi eksperti no Līgumslēdzēju pušu valsts pārvaldes iestādēm. Šīs amatpersonas, kurām ir atšķirīga pilsonība, pēc Komitejas priekšlikuma un saskaņā ar Konvencijas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu ieceļ Komisija.  Kontroles padomes izdevumus sedz Organizācija.

2. Revīziju, kuras laikā pārbauda maksājumu dokumentus un kura vajadzības gadījumā notiek vietā, kur attiecīgie dokumenti atrodas, veic tāpēc, lai nodrošinātu ieņēmumu un izdevumu regularitāti, kā arī lai pārliecinātos, vai finanšu pārvaldība ir apmierinoša. Kontroles padome pēc katra finanšu gada beigām Komisijai iesniedz pārskatu.

23. pants

1. Aģentūras dienestu administratīvās vai tehniskās pārbaudes var veikt tad, ja to pēc savas ierosmes vai pēc Komitejas vai ģenerāldirektora lūguma pieprasa Komisija.

2. Šīs pārbaudes veic Līgumslēdzēju pušu administrācijas amatpersonas. Katru pārbaudes komiteju veido vismaz divu dažādu valstu pārstāvji, un, ja iespējams, tajā iekļauj arī kādu no pārstāvjiem, kas ir piedalījies iepriekšējā pārbaudē.

24. pants

Aģentūras darba valodas nosaka Komiteja.

25. pants

Aģentūra publicē materiālus, kas nepieciešami tās darbībai.

26. pants

Statūtu grozījumus, kurus Komiteja uzskata par nepieciešamiem, tā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem iesniedz apstiprināšanai Komisijā.

2. PIELIKUMS

Lidojumu informācijas rajoni
(Konvencijas 3. pants)

Līgumslēdzējas puses	Lidojumu informācijas rajoni
Vācijas Federatīvā Republika	Hanoveres augšējais lidojumu informācijas rajons Reinas augšējais lidojumu informācijas rajons Brēmenes lidojumu informācijas rajons Diseldorfas lidojumu informācijas rajons Frankfurtes lidojumu informācijas rajons Minhenes lidojumu informācijas rajons
Beļģijas Karaliste Luksemburgas Lielhercogiste	Briseles augšējais lidojumu informācijas rajons Briseles lidojumu informācijas rajons
Francijas Republika	Francijas augšējais lidojumu informācijas rajons Parīzes lidojumu informācijas rajons Brestas lidojumu informācijas rajons Bordo lidojumu informācijas rajons Marseļas lidojumu informācijas rajons
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	Skotijas augšējais lidojumu informācijas rajons Skotijas lidojumu informācijas rajons Londonas augšējais lidojumu informācijas rajons Londonas lidojumu informācijas rajons
Īrija	Šanonas augšējais lidojumu informācijas rajons Šanonas lidojumu informācijas rajons
Nīderlandes Karaliste	Amsterdamas lidojumu informācijas rajons
Portugāles Republika	Lisabonas augšējais lidojumu informācijas rajons Lisabonas lidojumu informācijas rajons Santamarijas lidojumu informācijas rajons

 

3. PIELIKUMS

Pārejas nosacījumi, kurus piemēro, pārejot no noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra starptautiskajā konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, uz noteikumiem, kas paredzēti Konvencijā, kura grozīta ar šo protokolu.

1. pants
Definīcija

Šajā pielikumā:

- “septiņas valstis” ir Beļģijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste un Vācijas Federatīvā Republika;

- “četras valstis” ir Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste un Vācijas Federatīvā Republika;

- “pārejas periods” ir periods no dienas, kad stājas spēkā šis protokols, līdz dienai, kad Komisija pēc četru valstu priekšlikuma ar septiņu valstu vienprātīgu balsojumu ir apstiprinājusi turpmākos pasākumus saistībā ar Māstrihtas centru un apņēmusies tos īstenot.

2. pants
Māstrihtas vadības centrs

1. Šā panta nosacījumus piemēro pārejas periodā.

2. a) Par Māstrihtas vadības centru, tostarp par tā darbiniekiem, atbild Organizācija, kurai tas pieder;

b) minētais centrs turpina sniegt gaisa satiksmes kontroles pakalpojumus gaisa telpā, kas tam uzticēta saskaņā ar 1960. gada 13. decembra konvenciju. Pildot savas funkcijas, Organizācija piemēro šā panta 10.–15. punkta noteikumus;

c) ar šādu funkciju veikšanu saistītās izmaksas saskaņā ar iepriekš saskaņotu izmaksu dalīšanas formulu sedz četras valstis.

3. Septiņas valstis piedalās to Māstrihtas centru saistīto izmaksu segšanā, kuras ir apstiprinātas pirms šā protokola stāšanās spēkā; valstu veiktās iemaksas ir proporcionālas to nacionālā kopprodukta vērtībai, kā noteikts 1. pielikuma 19. panta 3. punktā.

4. a) Septiņu valstu iemaksas, kas veiktas, pamatojoties uz 3. punktu, izmanto, lai finansētu tikai tos jaunos ieguldījumus Māstrihtas centrā, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu iespējas un pakalpojumus tādā apmērā, kāds ir noteikts līdz šā protokola spēkā stāšanās dienai, vai lai saglabātu drošības līmeni;

b) atkāpjoties no Konvencijas 7. panta, lēmumus par šādiem ieguldījumiem pieņem Komiteja un Komisija ar septiņu valstu balsu vairākumu, ar to saprotot, ka:

- balsis sver saskaņā ar turpmāk iekļauto svērumu tabulu,

- vienprātīgi balso vismaz piecas no septiņām valstīm;

c) b) apakšpunktā minētā tabula ir šāda:

SVĒRUMU TABULA

NACIONĀLAIS KOPPRODUKTS
saskaņā ar faktoru izmaksām un faktiskajām cenām, kas norādītas tūkstošos miljonu jauno Francijas franku

	Balsu skaits -
Līdz 10 neieskaitot ..............................................................................	1
No 10 ieskaitot līdz 20 neieskaitot ......................................................	2
No 20 ieskaitot līdz 30 neieskaitot ......................................................	3
No 30 ieskaitot līdz 46 2/3 neieskaitot ....……………………….........	4
No 46 2/3 ieskaitot līdz 63 1/3 neieskaitot....……………………….....	5
No 63 1/3 ieskaitot līdz 80 neieskaitot …………………………….....	6
No 80 ieskaitot līdz 110 neieskaitot ………………………................	7
No 110 ieskaitot līdz 140 neieskaitot ……………………………......	8
No 140 ieskaitot līdz 200 neieskaitot ………………………………..	9
No 200 ieskaitot līdz 260 neieskaitot ………………………………..	10
No 260 ieskaitot līdz 320 neieskaitot ………………………………..	11
No 320 ieskaitot līdz 380 neieskaitot ……………………………......	12

Pēc tam piešķir vienu papildu balsi par katru pieaugumu par sešdesmit tūkstošiem miljonu jauno Francijas franku vai par mazāku daļu.

5. Summu, kas atbilst ieņēmumiem no aviācijas nodevām saistībā ar ikgadējo amortizācijas izmaksu apmēru un procentiem no kapitālizdevumiem Māstrihtas centrā, maksā četras valstis saskaņā ar iepriekš saskaņotu izmaksu dalīšanas formulu. Šo summu sadala starp septiņām valstīm proporcionāli to vidējām iemaksām ieguldījumu budžetā laika posmā no 1974. līdz 1980. gadam, ja ieguldījumi finansēti pirms 1980. gada 31. decembra, un to faktiskajām iemaksām, ja ieguldījumi finansēti pēc minētā datuma.

6. a) No dienas, kad stājas spēkā šis protokols, radaru iekārtas un pārraides un uztveršanas stacijas, kuras ir Māstrihtas centra sistēmas sastāvdaļas un tiek izmantotas, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus, kļūst par to valstu īpašumu, kurās tās atrodas;

b) šīs valstis iegādājas iepriekš minētās iekārtas, samaksājot to esošo neto vērtību. Aktīvu pārdošanas ieņēmumus sadala starp septiņām valstīm proporcionāli to vidējām iemaksām ieguldījumu budžetā laika posmā no 1974. līdz 1980. gadam, ja ieguldījumi finansēti pirms 1980. gada 31. decembra, un to faktiskajām iemaksām, ja ieguldījumi finansēti pēc minētā datuma.

7. Vācijas Federatīvās Republikas militārajām iestādēm joprojām ir pieejamas iekārtas, aprīkojums un tehniskie pakalpojumi, kas tām ir padarīti pieejami saskaņā ar 1977. gada 3. novembrī noslēgto nolīgumu starp Vācijas Federatīvo Republiku un Eiropas Aviācijas drošības organizāciju par Vācijas gaisa spēku izvietošanu Eiropas Aviācijas drošības organizācijas Māstrihtas augšējās gaisa telpas gaisa satiksmes vadības centrā.

8. Izdevumus, kas saistīti ar Māstrihtas centra ieguldījumu izmaksām, kuras iekļauj Organizācijas budžetā un sedz septiņas valstis, izklāsta īpašā budžeta pielikumā.

9. Izdevumus, kas saistīti ar Māstrihtas centra darbības un uzturēšanas izmaksām, kuras iekļauj Organizācijas budžetā un sedz četras valstis, izklāsta īpašā budžeta pielikumā.

10. Līgumslēdzējas puses atbilstoši savai kompetencei un jo īpaši attiecībā uz radio frekvenču piešķiršanu veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka Organizācija var veikt visas vajadzīgās darbības, lai īstenotu savu mērķi.

11. a) Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra saistībā ar gaisa satiksmes kontroli piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā šīm valstīm ir uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās;

b) ja a) apakšpunkta nosacījumu piemērošana ir apgrūtināta, Aģentūra iesniedz konkrēto gadījumu izskatīšanai Komisijā, kura Līgumslēdzējām pusēm sniedz ieteikumus attiecībā uz veicamajiem pasākumiem.

12. Pildot savu uzdevumu un nepārsniedzot tai piešķirtās pilnvaras gaisa satiksmes pakalpojumu jomā, Aģentūra sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas paredzēti iepriekš 11. punktā minētajos tiesību aktos.

13. Aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas notikuši gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir uzticēta Aģentūrai, reģistrē to amatpersonu ziņojumos, kuras īpaši šim nolūkam ir pilnvarojusi Aģentūra, neskarot valsts tiesību aktos paredzētās Līgumslēdzēju pušu amatpersonu tiesības ziņot par šādiem pārkāpumiem. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valsts tiesās ir tāds pats spēks kā ziņojumiem, kurus sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.

14. Starptautiskie nolīgumi un valsts tiesību akti, kas attiecas uz iekļūšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijā, šīs teritorijas pārlidošanu vai tās drošību, ir saistoši Aģentūrai, kura veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo nolīgumu un tiesību aktu piemērošanu.

15. Lai Līgumslēdzējas puses varētu apliecināt, ka minētie valsts tiesību akti un starptautiskie nolīgumi tiek piemēroti, Aģentūrai ir pienākums, pildot savas funkcijas, sniegt Līgumslēdzējām valstīm, kas to pieprasa, visu nepieciešamo informāciju par gaisa kuģiem, par kuriem tai ir pieejama informācija.

3. pants
Karlsrūes vadības centrs

Dienā, kad stājas spēkā šis protokols, Karlsrūes vadības centrs kļūst par Vācijas Federatīvās Republikas īpašumu, un Vācijas Federatīvā Republika iegādājas šo centru, samaksājot tā esošo neto vērtību. Aktīvu pārdošanas ieņēmumus sadala starp septiņām valstīm proporcionāli to vidējām iemaksām ieguldījumu budžetā laikposmā no 1974. līdz 1980. gadam, ja ieguldījumi finansēti pirms 1980. gada 31. decembra, un to faktiskajām iemaksām, ja ieguldījumi finansēti pēc minētā datuma.

4. pants
 Iekārtas, kas atrodas Īrijā

No dienas, kad stājas spēkā šis protokols, Šanonas vadības centrs, Mauntgabriēlas [Mount Gabriel] sekundārās radiolokācijas iekārtas un radiotelefona stacijas un Vudkokhilas [Woodcock Hill] sekundārās radiolokācijas iekārtas nonāk Īrijas īpašumā. Nākamos četrus gadus ieņēmumus no aviācijas nodevām, kas atbilst minēto iekārtu amortizācijas izmaksām, sadala starp septiņām valstīm proporcionāli to vidējām iemaksām ieguldījumu budžetā laikposmā no 1974. līdz 1980. gadam, ja ieguldījumi finansēti pirms 1980. gada 31. decembra, un to faktiskajām iemaksām, ja ieguldījumi finansēti pēc minētā datuma.

5. pants
Pārējie maksājumi

1. Jebkuras tiesības uz atmaksu saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem attiecībā uz apstiprinātu netiešo ieguldījumu amortizāciju beidzas dienā, kad stājas spēkā šis protokols.

2. Maksājumus, kas veicami saskaņā ar lēmumiem, kurus Organizācijas pieņēmusi pirms šā protokola stāšanās spēkā, pēc tam tāpat veic atbilstoši minētajos lēmumos paredzētajiem noteikumiem un iekļauj īpašos budžeta pielikumos.

6. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

1. Trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā izstrādā budžetu, un Komisija to apstiprina.

2. No dienas, kad stājas spēkā šis protokols, budžetam ir atpakaļejošs spēks, un tas zaudē spēku attiecīgā gada 31. decembrī.

3. Budžeta sagatavošanas laikā, kas minēts 1. punktā, Komisija var aicināt Līgumslēdzējas puses veikt atbilstošus avansa maksājumus apgrozāmajā kapitāla fondā.

4. Apgrozāmajā kapitālā veiktos avansa maksājumus atlīdzina atbilstoši iemaksām, kas noteiktas saskaņā ar šā protokola 1. pielikuma 19. pantu.

 

4. PIELIKUMS

SPĒKĀ ESOŠĀS KONVENCIJAS NOTEIKUMU UN PROTOKOLĀ IEKĻAUTO KONVENCIJAS GROZĪJUMU KONSOLIDĒTAIS TEKSTS

1. pants

1. Līgumslēdzējas puses apņemas stiprināt savstarpējo sadarbību un izstrādāt kopīgus pasākumus aeronavigācijas jomā, ņemot vērā aizsardzības vajadzības un atbilstoši noteiktajam drošības līmenim nodrošinot maksimālu brīvību visiem gaisa telpas lietotājiem.

Tās attiecīgi vienojas:

a) noteikt kopējus ilgtermiņa mērķus aeronavigācijas jomā un saskaņā ar tiem ieviest kopēju vidēja termiņa plānu attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un iespējām;

b) izstrādāt kopējus plānus par padziļinātu apmācību, procedūras pasākumiem, kā arī izpētes un attīstības programmām, kas saistītas ar iespējām un pasākumiem attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas drošību, efektivitāti un ātrumu;

c) vienoties par citiem pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu drošu un sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;

d) apkopot pieredzi par aeronavigācijas vadības, tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem;

e) koordinēt savu darbību gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības jomā, izveidojot starptautisku gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības sistēmu, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu gaisa telpu.

2. Tāpēc ar šo tās izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli), turpmāk tekstā – “Organizācija”, kura darbojas sadarbībā ar valstu civilajām un militārajām iestādēm. Organizāciju veido divas institūcijas:

- Aeronavigācijas drošības pastāvīgā komisija (turpmāk tekstā – “Komisija”), kura ir atbildīga par Organizācijas vispārējās politikas izstrādi;

- Gaisa satiksmes pakalpojumu aģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kuras statūti ir iekļauti šīs konvencijas 1. pielikumā. Aģentūra atbild par to uzdevumu izpildi, kuri ir paredzēti šajā konvencijā vai kurus tai saskaņā ar šo konvenciju ir noteikusi Komisija.

3. Organizācijas galvenā mītne atrodas Briselē.

2. pants

1. Organizācija uzņemas veikt šādus uzdevumus:

a) analizēt paredzamās gaisa satiksmes vajadzības un jaunās metodes, kuras jāizmanto, lai šīs vajadzības apmierinātu;

b) izstrādāt un pieņemt kopējus ilgtermiņa mērķus aeronavigācijas jomā;

c) koordinēt vidēja termiņa plānus valsts mērogā, lai izstrādātu kopēju vidēja termiņa plānu attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un iespējām saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem ilgtermiņa mērķiem;

d) veicināt kopējas politikas īstenošanu attiecībā uz zemes un gaisa aeronavigācijas sistēmām un mācību organizēšanu gaisa pakalpojumu dienestu darbiniekiem;

e) pētīt un veicināt pasākumus, kas vērsti uz izmaksu lietderību un efektivitāti aeronavigācijas jomā;

f) veicināt un vadīt ar aeronavigāciju saistītus pētījumus, pārbaudes un izmēģinājumus, kā arī apkopot un izplatīt to ar aeronavigāciju saistīto pētījumu, pārbaužu un izmēģinājumu rezultātus, ko veikušas Līgumslēdzējas puses;

g) koordinēt Līgumslēdzēju pušu veiktos pētījumus un attīstības programmas, kas ir saistītas ar jaunām metodēm aeronavigācijas jomā;

h) izskatīt ar aeronavigāciju saistītus jautājumus, kurus pēta Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un citas ar civilo aviāciju saistītas starptautiskas organizācijas;

i) iepazīties ar grozījumiem reģionālajos aeronavigācijas plānos, kurus ir plānots iesniegt Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai;

j) veikt jebkādus citus uzdevumus, ko tai varētu uzticēt saskaņā ar 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

k) palīdzēt Līgumslēdzējām pusēm un ieinteresētajām valstīm, kas nav dalībvalstis, ieviest un vadīt starptautisku gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības sistēmu;

l) saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu par aviācijas nodevām noteikt un iekasēt maksu no aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un darīt to Līgumslēdzēju pušu un to valstu vārdā, kuras nav minētā nolīguma dalībvalstis.

Organizācija var noslēgt īpašus nolīgumus ar valstīm, kuras nav dalībvalstis, tomēr ir ieinteresētas piedalīties šādu uzdevumu izpildē.

2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu lūguma Organizācijai var uzticēt šādus uzdevumus:

a) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm īstenot īpašus aeronavigācijas uzdevumus, piemēram, izstrādāt gaisa satiksmes pakalpojumus un uzstādīt attiecīgas ierīces;

b) šo Līgumslēdzēju pušu vārdā pilnīgi vai daļēji sniegt attiecīgos pakalpojumus un vadīt attiecīgās ierīces;

c) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm aprēķināt un iekasēt maksājumus, kurus tās piemērojušas aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un kurus nesedz daudzpusējais nolīgums par aviācijas nodevām.

Šādu uzdevumu izpildi jebkurā gadījumā reglamentē īpašs nolīgums, kas noslēgts starp Organizāciju un iesaistītajām pusēm.

3. Organizācijai pēc vienas vai vairāku tādu valstu lūguma, kas nav dalībvalstis, var uzticēt arī šādus uzdevumus:

a) palīdzēt šīm valstīm pārvaldīt gaisa satiksmes plūsmu, kā arī plānot aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt attiecīgu aprīkojumu;

b) palīdzēt šīm Līgumslēdzējām pusēm aprēķināt un iekasēt maksājumus, kurus nesedz daudzpusējais nolīgums par aviācijas nodevām un kurus tās piemērojušas aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem.

Šādu uzdevumu izpildi jebkurā gadījumā reglamentē īpaši nolīgumi, kas noslēgti starp Organizāciju un iesaistītajām valstīm.

3. pants

1. Šo konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka pakalpojumiem gaisa satiksmē Konvencijas II pielikumā uzskaitīto dalībvalstu lidojumu informācijas rajonos.

2. Ja Līgumslēdzēja puse vēlas grozīt II pielikumā iekļauto lidojumu informācijas rajonu sarakstu, tādējādi izmainot gaisa telpas kopējās robežas, uz kurām attiecas šī konvencija, tad šie grozījumi ir jāpieņem ar Komisijas vienprātīgu balsojumu. Līgumslēdzēja puse informē Organizāciju arī par tiem grozījumiem, kuri minētās robežas neietekmē.

3. Šajā konvencijā vārdu savienojumu “gaisa satiksme” lieto, lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas procedūrām.

4. pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācijai ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemīt visām juridiskām personām; Organizācijai inter alia ir tiesības iegādāties vai nodot kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī vērsties tiesā. Ja šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos nav noteikts citādi, Organizāciju pārstāv Aģentūra, kas rīkojas tās vārdā. Aģentūra pārvalda Organizācijas īpašumu.

5. pants

1. Komisijas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Lai būtu pārstāvētas gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības intereses, katra Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, taču balsstiesības ir tikai vienam no viņiem.

2. Saistībā ar 2. panta 1. punkta l) apakšpunktu Komisijas sastāvu paplašina, iekļaujot tajā to valstu pārstāvjus, kuras nav dalībvalstis, bet ir pievienojušās daudzpusējam nolīgumam par aviācijas nodevām. Tādējādi paplašinātā Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem.

3. Ja attiecīgi nosacījumi ir paredzēti citos nolīgumos, kas saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir noslēgti starp Organizāciju un valstīm, kuras nav dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, Komisiju paplašina, un tā pieņem lēmumus saskaņā ar minētajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem.

6. pants

1. Lai izpildītu uzdevumus, kurus tai saskaņā ar 2. panta 1. punktu uzticējusi Organizācija, Komisija veic šādus pasākumus:

a) attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm

tā pieņem lēmumu:

- 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos;

- 2. panta 1. punkta a) un d)–k) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja Komisija uzskata, ka Līgumslēdzējām pusēm pašām ir jāuzņemas kopīga rīcība; šādos gadījumos tā var arī sniegt ieteikumu Līgumslēdzējām pusēm;

b) attiecībā uz Aģentūru

- tā apstiprina ikgadējo darba programmu un ieguldījumu un darba programmas, kuras attiecas uz vairākiem gadiem un kuras, pildot 2. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus, tai iesniegusi Aģentūra, kā arī budžeta un darbības pārskatu; tā sniedz norādījumus Aģentūrai, kad uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai Aģentūra izpildītu tai uzticētos uzdevumus;

- tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu uzraudzības pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar šo konvenciju un Aģentūras statūtiem;

- tā atbrīvo Aģentūru no atbildības attiecībā uz budžeta pārvaldību.

2. Turklāt Komisija:

a) apstiprina personāla nolikumu un finanšu noteikumus, kā arī pasākumus, kas veicami saskaņā ar Aģentūras statūtu 7. panta 2. punktu un 19. panta 3. punktu;

b) saskaņā ar Aģentūras statūtu 22. panta 1. punktu uz pieciem gadiem ieceļ kontroles padomes locekļus.

3. Komisija atļauj Aģentūrai uzsākt sarunas attiecībā uz īpašajiem nolīgumiem, kas minēti 2. pantā, un apstiprina Aģentūras apspriestos nolīgumus.

4. Komisija Organizācijas vārdā var uzsākt Tiesvedību šķīrējtiesā, kas paredzēta 31. pantā.

7. pants

1. Lēmumus pieņem Komisija ar vienprātīgu Līgumslēdzēju pušu balsojumu, un tie ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm. Taču tad, ja Līgumslēdzēja puse informē Komisiju, ka būtisku valstisku apsvērumu dēļ tā nevar izpildīt vienbalsīgi pieņemto lēmumu attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem jautājumiem, tā var atteikties izpildīt šo lēmumu, paziņojot Komisijai šīs atteikšanās iemeslu. Sešu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas Komisija vai nu pārskata iepriekšējo lēmumu, vai arī nolemj, vai uz šādu atteikšanos ir attiecināmi kādi nosacījumi vai ierobežojumi. Jebkurā gadījumā Komisijas lēmumu pieņem ar Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu.

2. Lēmumus par 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 6. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minētajiem jautājumiem Komisija pieņem ar vienprātīgu balsojumu.

3. Ja nav noteikts citādi, norādījumus un veicamos pasākumus 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem ar Komisijas balsu vairākumu, ar to saprotot, ka:

- šīs balsis tiek svērtas, kā noteikts 8. pantā,

- šīs balsis atspoguļo Līgumslēdzēju pušu vairākumu.

4. 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus Komisija veic saskaņā ar iepriekš minētā panta 3. punktu, ja šādi aprēķinātais vairākums nav mazāks par 70 % no svērto balsu skaita.

5. Komisijas ieteikumus pieņem ar Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.

8. pants

1. 7. pantā minētā balsu svēršana notiek saskaņā ar šo tabulu:

Līgumslēdzējas puses ikgadējā iemaksa, izteikta kā procentuālā daļa no visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējo iemaksu kopējās summas	Balsu skaits
Mazāk par 1 % ……………………………………………………....	1
No 1 % ieskaitot līdz 2 % neieskaitot………………....…………......	2
No 2 % ieskaitot līdz 3 % neieskaitot………………....…………......	3
No 3 % ieskaitot līdz 4,5 % neieskaitot……………………………...	4
No 4,5 % ieskaitot līdz 6 % neieskaitot……………………………...	5
No 6 % ieskaitot līdz 7,5 % neieskaitot……………………………...	6
No 7,5 % ieskaitot līdz 9 % neieskaitot……………………………...	7
No 9 % ieskaitot līdz 11 % neieskaitot……………………………....	8
No 11 % ieskaitot līdz 13 % neieskaitot……………………………..	9
No 13 % ieskaitot līdz 15 % neieskaitot……………………………..	10
No 15 % ieskaitot līdz 18 % neieskaitot…………………………......	11
No 18 % ieskaitot līdz 21 % neieskaitot……………………………..	12
No 21 % ieskaitot līdz 24 % neieskaitot……………………………..	13
No 24 % ieskaitot līdz 27 % neieskaitot……………………………..	14
No 27 % ieskaitot līdz 30 % neieskaitot……………………………..	15
30 % …………………………………………………………………	16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, atsaucoties uz iepriekš minēto tabulu un saskaņā ar Aģentūras statūtu 19. pantā paredzēto noteikumu attiecībā uz to, kā ir aprēķināmas ikgadējās iemaksas, kas Līgumslēdzējām pusēm ir jāiemaksā Organizācijas budžetā.

3. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

9. pants

1. Komisija izstrādā savu reglamentu, kuru pieņem vienprātīgi.

2. Šajā reglamentā inter alia ir iekļauti noteikumi attiecībā uz prezidenta amatu, darba grupu izveidi un Komisijas darba valodām.

10. pants

Komisiju ar tās darbībai nepieciešamo personālu un aprīkojumu nodrošina Aģentūra.

11. pants

1. Lai īstenotu Organizācijas mērķus, Komisija uztur kontaktus ar attiecīgajām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

2. Neierobežojot 6. panta 3. punkta un 13. panta nosacījumus, Komisija ir vienīgā, kurai ir piešķirtas pilnvaras Organizācijas vārdā slēgt nolīgumus ar starptautiskajām organizācijām, Līgumslēdzējām pusēm vai citām valstīm, kuru līdzdalība ir vajadzīga, lai īstenotu 2. pantā noteiktos Organizācijas uzdevumus.

3. Pēc Aģentūras piedāvājuma Komisija var deleģēt Aģentūru pieņemt lēmumu par tādu sarunu uzsākšanu un nolīgumu slēgšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 2. pantā noteikto uzdevumu izpildi.

12. pants

Nolīgumos starp Organizāciju un vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm vai vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis, vai starptautisku organizāciju attiecībā uz 2. pantā minētajiem uzdevumiem nosaka nolīguma pušu uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā arī paredz finanšu noteikumus un veicamos pasākumus. Aģentūra šos nolīgumus var apspriest saskaņā ar 6. panta 3. punkta un 11. panta 3. punkta nosacījumiem.

13. pants

Pildot Komisijas sniegtos norādījumus, Aģentūra tādas attiecības, kam ir būtiska nozīme gaisa satiksmes koordinēšanā un Aģentūras pakalpojumu sniegšanā, nodibina ar attiecīgiem Līgumslēdzēju pušu, valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses, vai starptautisko organizāciju sabiedriskajiem vai privātajiem tehniskajiem dienestiem. Minētajā nolūkā administratīvos un tehniskos līgumus, kā arī komerclīgumus, ja tie ir nepieciešami Aģentūras darbībai, Aģentūra var slēgt Organizācijas vārdā ar nosacījumu, ka Aģentūra Organizāciju par to informē.

14. pants

1. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā sabiedrības intereses, ievērojot valsts tiesību aktus un ņemot vērā to, kā šie tiesību aktu noteikumi ietekmē ekspropriāciju sabiedrības interesēs attiecībā uz tāda nekustamā īpašuma iegādi, kas nepieciešams, lai ar attiecīgās valdības piekrišanu uzstādītu Organizācijas objektus. Ekspropriāciju sabiedrības interesēs var uzsākt attiecīgās valsts kompetentās iestādes, lai saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem iegādātos šādu īpašumu, panākot izlīgumu.

2. To Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kurās iepriekšējā punktā aprakstītā procedūra netiek veikta, Organizācija var gūt labumu no piespiedu pirkšanas procedūrām, ko var izmantot civilās aviācijas un telekomunikāciju vajadzībām.

3. Attiecībā uz objektiem un pakalpojumiem, kas Organizācijas vārdā ir izveidoti to teritorijā, Līgumslēdzējas puses atzīst Organizācijas tiesības gūt labumu no valsts tiesību aktu piemērošanas, ciktāl tas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību ierobežošanu, kas var būt sabiedrības interesēs, lai gūtu labumu no valsts pakalpojumiem, un jo īpaši uz servitūtu noslēgšanu par labu sabiedrībai.

4. Organizācija uzņemas segt ar šā panta noteikumu piemērošanu saistītās izmaksas, tostarp kompensācijas, kas jāizmaksā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums.

15. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūra piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām ir uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās.

16. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūra, nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes pakalpojumu jomā, sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas ir paredzēti iepriekšējā pantā minētajos noteikumos.

17. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, tad aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir uzticēta Aģentūrai, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valsts tiesās ir tāds pats spēks kā ziņojumiem, kurus sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.

18. pants

1. Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti, kurus Organizācija nosūta vai saņem saistībā ar savu oficiālo darbību, nekādā veidā nedrīkst ierobežot.

2. Ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā Organizācijas oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām organizācijām.

19. pants

1. Valstī, kurā atrodas tās galvenā mītne, kā arī Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācija tiek atbrīvota no nodevām, nodokļiem un maksājumiem, kas saistīti ar tās izveidi, darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

2. Organizāciju atbrīvo no nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, kas saistīti ar tāda nekustamā īpašuma iegādi, kurš ir nepieciešams tās uzdevuma izpildei.

3. Organizācija tiek atbrīvota no visiem tiešajiem nodokļiem, kas piemēroti pašai Organizācijai, tās īpašumam, aktīviem un ienākumiem.

4. Organizācija tiek atbrīvota no visiem netiešajiem fiskālajiem maksājumiem, kas tai rodas, slēdzot aizdevuma līgumus.

5. Organizācija tiek atbrīvota no jebkādiem ārkārtas vai diskriminējošiem nodokļiem.

6. Šajā pantā minētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem un maksājumiem, kurus iekasē par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

20. pants

1. Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām un nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un uz to neattiecas nekādi importa vai eksporta aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz materiāliem, aprīkojumu, krājumiem un citām precēm, ko Organizācija importē iekšējai izmantošanai un kas ir paredzētas lietošanai Organizācijas ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai.

2. Tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā šādi importētās preces ir ievestas, tās nedrīkst pārdot, aizdot vai pārsūtīt ne pret samaksu, ne bez tās, izņemot attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdības noteiktajos gadījumos.

3. Lai pārliecinātos, ka materiāli, aprīkojums, krājumi un citas preces, kas ir minētas 1. punktā un ievestas pēc Organizācijas pasūtījuma, ir piegādātas attiecīgajai Organizācijai un tiek efektīvi izmantotas tās ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai, var veikt jebkādus kontroles pasākumus, kas ir uzskatāmi par lietderīgiem.

4. Turklāt Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām, un tai nepiemēro nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz publikācijām, uz kurām attiecas šai konvencijai pievienoto statūtu 36. panta noteikumi.

21. pants

1. Organizācija var glabāt jebkādu valūtu un atvērt kontus jebkurā valūtā, ja tas ir nepieciešams, lai noslēgtu darījumus, kas saistīti ar tās mērķa īstenošanu.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu – ja tādi ir noslēgti – nosacījumiem Līgumslēdzējas puses apņemas piešķirt Organizācijai visas pilnvaras attiecībā uz tādu naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri ir saistīti ar Organizācijas izveidi un darbību, tostarp uz aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, ja šo aizdevumu izsniegšanu ir atļāvusi attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība.

22. pants

1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi.

2. Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, piešķir atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem.

3. a) Starptautiskas krīzes laikā Līgumslēdzējas puses Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, nodrošina tādas pašās repatriācijas iespējas, kādas ir citu starptautisku organizāciju darbiniekiem;

b) a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nemaina darbinieku pienākumus pret Organizāciju.

4. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

5. Organizācijas darbinieki:

a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai, kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un kustamo īpašumu izved;

b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var, nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem;

c) ir informēti, ka visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

6. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem.

7. Papildus Organizācijas darbiniekiem piešķirtajām privilēģijām, atbrīvojumiem un atvieglojumiem Aģentūras ģenerāldirektoram piešķir neaizskaramību pret jurisdikciju saistībā ar darbībām, tostarp pret visu teikto un rakstīto, ko viņš paveicis, pildot savus pienākumus; šo neaizskaramību nepiemēro gadījumos, kad šī persona ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā arī gadījumos, kad ar tai piederošu vai tās vadītu mehānisko transportlīdzekli ir nodarīti zaudējumi.

8. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas pārskaitījumi.

23. pants

Laikā, kad Līgumslēdzēju pušu pārstāvji pilda savus amata pienākumus vai ir ceļā uz sanāksmes vietu un atgriežas no tās, visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

24. pants

Pamatojoties uz Organizācijas sociālās drošības programmu, Organizācija, Organizācijas ģenerāldirektors un darbinieki ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām valsts sociālās drošības iestādēm, neierobežojot vienošanās, kuras noslēgtas starp Organizāciju un Līgumslēdzējām pusēm līdz brīdim, kad ir stājies spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

25. pants

1. Organizācijas līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Attiecībā uz nelīgumisko atbildību Organizācija atlīdzina zaudējumus, kas radušies tās institūciju vai tajās nodarbināto personu nolaidības dēļ, ja var pierādīt, ka atbildība par šiem zaudējumiem ir jāuzņemas minētajām iestādēm vai personām. Iepriekšējā nosacījuma piemērošana nenozīmē to, ka nav tiesības saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem saņemt cita veida kompensāciju.

26. pants

1. a) Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas administratīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai konfiskācijas pasākumi;

b) Organizācijas arhīva materiāli un visi tai piederošie oficiālie dokumenti ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

2. Organizācijas īpašumu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem nevar piemērot soda pasākumus, ja vien to neparedz tiesas nolēmums. Organizācijas iekārtas nekonfiscē un tām nepiemēro soda pasākumus.

3. Tomēr, lai varētu veikt tiesas izmeklēšanu un nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi attiecīgajā teritorijā, kompetentās iestādes valstī, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, kā arī citās valstīs, kurās atrodas Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli, var piekļūt šīm iekārtām un arhīva materiāliem, iepriekš informējot par to Aģentūras ģenerāldirektoru.

27. pants

1. Organizācija pastāvīgi sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, lai veicinātu labu tiesvedību, nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu un novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko varētu izraisīt šajā konvencijā noteiktās privilēģijas, neaizskaramība, atbrīvojumi vai iespējas.

2. Organizācija atbilstoši iespējām veicina sabiedrisko darbu veikšanu jebkurā nekustamajā īpašumā, ko tā savām vajadzībām izmanto Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai šāda īpašuma apkaimē.

28. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūrai ir saistoši starptautiskie nolīgumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz iekļūšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijā, tās pārlidošanu un drošību, un tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo nolīgumu un tiesību aktu piemērošanu.

29. pants

Ja Organizācija veic 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu nepieciešamo informāciju par gaisa kuģiem, kas tai kļuvusi zināma, veicot funkcijas, kuras saistītas ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses gaisa telpu, lai minētās Līgumslēdzējas puses varētu kontrolēt starptautisko nolīgumu un valstu noteikumu piemērošanu.

30. pants

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Aģentūrai ir jāsasniedz finansiāls līdzsvars, un, ņemot vērā savus ienākumus un ievērojot šai konvencijai pievienotajos statūtos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, uzņemas to nodrošināt ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem.

31. pants

1. Ikviens strīds, kurš izceļas starp Līgumslēdzējām pusēm vai starp Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju, ko pārstāv Komisija, attiecībā uz šīs konvencijas vai tās pielikumu interpretāciju vai piemērošanu un kuru nav bijis iespējams atrisināt tiešās sarunās vai citādi, pēc kādas puses lūguma ir izskatāms šķīrējtiesā.

2. Šajā nolūkā katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un šie šķīrējtiesneši vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu. Ja viena no pusēm divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no otras puses nav iecēlusi savu šķīrējtiesnesi vai arī ieceltie šķīrējtiesneši šo divu mēnešu laikā nav vienojušies par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, jebkura no pusēm var lūgt, lai šķīrējtiesnešus ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs.

3. Šķīrējtiesa nosaka savu reglamentu.

4. Katra puse sedz tā šķīrējtiesneša izmaksas, kuru tā iecēlusi, kā arī savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesā; trešā šķīrējtiesneša izmaksas un citas izmaksas vienlīdzīgās daļās sedz abas strīda puses. Ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā var noteikt citādu izmaksu sadali.

5. Šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši.

32. pants

1. Aģentūras statūti, kā arī visi grozījumi, kas saskaņā ar šajā konvencijā un tai pievienotajos statūtos iekļautajiem nosacījumiem tiek veikti minētajos statūtos, stājas spēkā un ir piemērojami Līgumslēdzēju pušu teritorijā.

2. Visi statūtu noteikumu grozījumi ir jāapstiprina Komisijai ar vienprātīgu tās locekļu balsojumu.

3. Šai konvencijai pievienoto statūtu 1., 11., 19. un 20. pants nav grozāms.

33. pants

Karadarbības gadījumā vai citos ārkārtas apstākļos šīs konvencijas noteikumi neietekmē nevienas iesaistītās Līgumslēdzējas puses rīcības brīvību.

34. pants

Līgumslēdzējas puses attiecībā uz Aģentūru apņemas nodrošināt to tiesību normu piemērošanu, kas paredzētas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

35. pants

1. Šī konvencija, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, turpina būt spēkā vēl divdesmit gadus, skaitot no dienas, kad stājas spēkā minētais protokols.

2. Ja neviena no Līgumslēdzējām pusēm vismaz divus gadus pirms šā laika posma beigām Beļģijas Karalistes valdībai nav iesniegusi rakstisku paziņojumu, kurā izteikts nodoms denonsēt šo konvenciju, minēto laika posmu automātiski pagarina par pieciem gadiem. Beļģijas Karalistes valdība, saņemot šādu paziņojumu, par to informē citu šīs konvencijas dalībvalstu valdības.

3. Ja iepriekš minēto nosacījumu piemērošanas laikā Organizācija izbeidz savu darbību, tad uzskata, ka tā pastāv likvidācijas nolūkā.

36. pants

1. Lai Konvencijai, kura grozīta ar protokolu, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē, pievienotos kāda valsts, kura nav minētā protokola parakstītājvalsts, tai:

a) ir jāsaņem Komisijas vienprātīga piekrišana un

b) vienlaikus ir jādeponē instruments par pievienošanos daudzpusējam nolīgumam par aviācijas nodevām, kas atvērts parakstīšanai 1981. gadā Briselē.

2. Komisijas prezidents informē valsti, kas nav parakstītājvalsts, par lēmumu apstiprināt pievienošanos.

3. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kas par to informē citu parakstītājvalstu un to valstu valdības, kas pievienojušās.

4. Pievienošanās stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas.

Konvencijas noteikumu konsolidētā versija ir sagatavota vācu, angļu, franču, nīderlandiešu un portugāļu valodā. Saskaņā ar pēdējo pantu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskajā konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kā arī ar pēdējo pantu 1981. gada 12. februāra Protokolā, ar ko groza minēto konvenciju, neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

 

 

 

DAUDZPUSĒJS NOLĪGUMS PAR AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU MAKSĀM

Vācijas Federatīvā Republika,

Austrijas Republika,

Beļģijas Karaliste,

Spānija,

Francijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Īrija,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Nīderlandes Karaliste,

Portugāles Republika,

Šveices Konfederācija,

turpmāk sauktas “Līgumslēdzējas valstis”,

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (EUROCONTROL), turpmāk saukta “Eirokontrole”,

ņemot vērā, ka saistībā ar 1960. gada 13. decembra Eirokontroles Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā grozījumiem ir jāaizstāj Eiropas valstu noslēgtās vienošanās ar Eirokontroli par aeronavigācijas pakalpojumu maksu iekasēšanu;

atzīstot, ka iepriekšējā sadarbība aeronavigācijas pakalpojumu maksu ieviešanā un iekasēšanā ir izrādījusies efektīva;

vēloties turpināt un stiprināt izveidoto sadarbību;

apņēmušās izmantot, pienācīgi ievērojot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ieteiktās pamatnostādnes, vienotu Eiropas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmu, kas pieejama pēc iespējas lielākam valstu skaitam;

būdamas pārliecinātas, ka šī vienveidība atvieglos arī apspriešanos ar izmantotājiem;

ņemot vērā, ka Eirokontroles aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas dalībvalstīm vēlams stiprināt šīs organizācijas pilnvaras attiecībā uz maksu piedziņu;

atzīstot, ka šādai sistēmai nepieciešams jauns juridiskais pamats,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

1. Līgumslēdzējas valstis vienojas pieņemt kopēju politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksām par aeronavigācijas iekārtām un pakalpojumiem, turpmāk sauktas – “aeronavigācijas pakalpojumu maksas”, lidojumu informācijas rajonu gaisa telpā, kas ietilpst to kompetences jomā.

2. Šīs valstis tāpēc vienojas izveidot vienotu sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu maksu noteikšanai un iekasēšanai un šim nolūkam izmantot Eirokontroles pakalpojumus.

3. Šim nolūkam jāpaplašina Eirokontroles Pastāvīgā komisija un Pārvaldes komiteja, lai tajās iekļautu pārstāvjus no tām Līgumslēdzējām valstīm, kuras nav Eirokontroles locekles, turpmāk sauktas – “Paplašinātā komisija” un “Paplašinātā komiteja”.

4. Lidojumu informācijas rajoni, kas minēti 1. punktā, ir uzskaitīti šā nolīguma 1. pielikumā. Jebkuri grozījumi, kurus kāda Līgumslēdzēja valsts vēlas izdarīt savā lidojumu informācijas rajonu sarakstā, vienbalsīgi jāpieņem Paplašinātajai komisijai, ja tie maina kopējās gaisa telpas robežas, uz ko attiecas šis nolīgums. Attiecīgā Līgumslēdzēja valsts paziņo Eirokontrolei par jebkādiem grozījumiem, kas nerada šādas izmaiņas.

2. pants

Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss Paplašinātajā komisijā saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3. pants

1. Paplašinātā komisija apņemas izveidot vienotu aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmu, tā lai:

a) šīs maksas tiktu noteiktas saskaņā ar kopēju formulu, kur ņemtas vērā Līgumslēdzēju valstu izmaksas par maršruta aeronavigācijas iekārtu un pakalpojumu izmantošanu un par sistēmas izmantošanu, kā arī Eirokontroles izmaksas par sistēmas izmantošanu;

b) Eirokontrole šīs maksas iekasē kā vienotu maksājumu par lidojumu.

2. Iepriekš minētā veikšanai Paplašinātā komisija:

a) nosaka principus, kas attiecas uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu novērtējumu;

b) nosaka formulu, ko piemēro aeronavigācijas pakalpojumu maksu aprēķināšanai;

c) attiecībā uz katru maksu aprēķina periodu apstiprina tarifu 1. punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu iekasēšanai;

d) nosaka norēķinu vienību, kurā izsaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas;

e) nosaka sistēmas lietošanas nosacījumus, tostarp maksu nosacījumus, kā arī norēķinu vienības konversijas likmes un tarifus un to piemērošanas laika posmu;

f) nosaka principus, saskaņā ar kuriem atbrīvo no aeronavigācijas pakalpojumu maksām;

g) apstiprina Paplašinātās komitejas ziņojumus;

h) pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmai;

i) apstiprina vienošanās starp Eirokontroli un jebkuru valsti, kas vēlas izmantot Eirokontroles resursus vai tehnisko palīdzību saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu maksājumiem, uz ko neattiecas šis nolīgums;

j) apstiprina budžeta pielikumu, ko ierosina Paplašinātā komiteja saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3. Paplašinātā komisija pieņem savu reglamentu ar visu Līgumslēdzēju valstu vienprātīgu balsojumu.

4. pants

Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss Paplašinātajā komitejā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

5. pants

1. Paplašinātā komiteja apņemas:

a) sagatavot Paplašinātās komisijas lēmumus;

b) pārraudzīt aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas darbību, tostarp resursu izlietojumu, ko Eirokontrole šim nolūkam izmanto, un visu pasākumu veikšanu, jo īpaši attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksu piedziņu atbilstoši Paplašinātās komisijas lēmumiem;

c) sniegt ziņojumu Paplašinātajai komisijai par aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas darbībai nepieciešamajiem resursiem un iesniegt tai budžeta pielikumu par Eirokontroles darbību saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu maksām;

d) veikt visus citus uzdevumus, ko tai uztic Paplašinātā komisija.

2. Paplašinātā komiteja izstrādā savu reglamentu, uz ko attiecas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumi.

6. pants

1. Paplašinātās komisijas lēmumus pieņem šādi:

a) lēmumi jautājumos, kas minēti 3. panta 2. punkta a)–f) apakšpunktā un h) apakšpunktā, jāpieņem ar visu Līgumslēdzēju valstu vienprātīgu balsojumu, un tie ir saistoši visām Līgumslēdzējām valstīm; ja balsojums nav vienprātīgs, Paplašinātā komisija pieņem lēmumu ar divām trešdaļām nodoto balsu; katra Līgumslēdzēja valsts, kura prioritāru valsts apsvērumu dēļ nevar piemērot šo lēmumu, iesniedz Paplašinātajai komisijai attiecīgu paskaidrojuma rakstu;

b) lēmumi jautājumos, kas minēti 3. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā, jāpieņem ar nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu, ja šīs balsis veido Eirokontroles dalībvalstu svērto vairākumu atbilstoši šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem noteikumiem; katru gadu Eirokontrole paziņo Līgumslēdzējām valstīm, kas nav Eirokontroles dalībvalstis, balsu skaitu, kas tām pienākas saskaņā ar minētajiem noteikumiem;

c) lēmumi jautājumos, kas minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, jāpieņem ar nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu. Tas pats attiecas uz tiesvedību, ko Paplašinātā komisija uzsāk Eirokontroles vārdā 25. pantā minētajā šķīrējtiesā.

2. a) Paplašinātās komitejas reglaments, tostarp noteikumi, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu, jāpieņem ar Paplašinātās komisijas apstiprinājumu un visu Līgumslēdzēju valstu vienprātīgu balsojumu;

b) tomēr attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Paplašinātās komitejas lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

7. pants

Atbilstoši piemērojamiem noteikumiem Eirokontrole novērtē aeronavigācijas pakalpojumu maksas par katru lidojumu gaisa telpā, kā noteikts 1. pantā.

8. pants

Eirokontrole iekasē aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kas minētas 7. pantā. Šim nolūkam izveido vienotu maksājumu, kas pienākas par katru lidojumu, kurš veido vienu Eirokontroles prasījumu, kas maksājams tās birojā.

9. pants

Persona, kam jāmaksā šis maksājums, ir tā persona, kas ir gaisa kuģa operators lidojuma izpildes laikā.

10. pants

Ja operatora identitāte nav zināma, par operatoru uzskatāms gaisa kuģa īpašnieks, ja vien viņš nepierāda, ka operators bija kāda cita persona.

11. pants

Ja parādnieks nav nomaksājis pienākošos summu, var veikt pasākumus šīs summas piedziņai.

12. pants

1. Tiesvedības prasību parāda summas piedziņai iesniedz vai nu Eirokontrole, vai Līgumslēdzēja valsts pēc Eirokontroles lūguma.

2. Parāda piedziņa notiek tiesas vai administratīvās procedūras ceļā.

3. Katra Līgumslēdzēja valsts informē Eirokontroli par valstī piemērotajām procedūrām un par kompetentajām tiesām, tiesu iestādēm vai pārvaldes iestādēm.

13. pants

Parāda piedziņas procedūru ierosina tās Līgumslēdzējas valsts teritorijā:

a) kur ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

b) kur notiek parādnieka uzņēmējdarbība, ja nedz tā pastāvīgā dzīvesvieta, nedz tā juridiskā adrese neatrodas Līgumslēdzējas valsts teritorijā;

c) ja nav a) un b) apakšpunktā minētā piekritības pamata, tad valstī, kur ir parādnieka īpašums;

d) ja nav neviena no a) līdz c) apakšpunktā minētajiem piekritības pamatiem, tad valstī, kur atrodas Eirokontroles mītne.

14. pants

Eirokontrolei ir pilnvaras ierosināt tiesvedību arī to valstu kompetentajās tiesās, tiesu iestādēs un pārvaldes iestādēs, kas nav šā nolīguma dalībvalstis.

15. pants

Turpmāk minētie kādas Līgumslēdzējas valsts pieņemtie lēmumi jāatzīst un jāizpilda pārējās Līgumslēdzējās valstīs:

a) tiesas vai tiesu iestāžu galīgie lēmumi;

b) pārvaldes iestādes lēmumi, kurus varēja pārskatīt tiesā vai tiesu iestādē, bet vairs nevar, jo tiesa vai tiesu iestāde ir noraidījusi apelāciju ar galīgu lēmumu vai apelācija ir atsaukta, vai ir beidzies apelācijas iesniegšanas termiņš.

16. pants

Lēmumus, kas minēti 15. pantā, neatzīst vai neizpilda šādos gadījumos:

a) ja izcelsmes valsts tiesa, tiesu iestāde vai pārvaldes iestāde nav kompetenta saskaņā ar 13. pantu;

b) ja lēmums ir klaji nesaderīgs ar adresāta valsts sabiedrisko kārtību;

c) ja parādnieks nav saņēmis pārvaldes iestādes vai tiesvedības iestādes lēmumu pietiekami laicīgi, lai varētu atbildēt lietā vai iesniegt apelāciju tiesai vai tiesu iestādei;

d) ja lieta attiecībā uz tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām tikusi iepriekš ierosināta un joprojām nav izskatīta valsts tiesā, tiesu iestādē vai pārvaldes iestādē, kurai tā ir adresēta;

e) ja šis lēmums nav saderīgs ar lēmumu par tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām, kurš pieņemts adresāta valstī;

f) ja tiesa, tiesu vai pārvaldes iestāde izcelsmes valstī, lai pieņemtu savu lēmumu, ir iepriekš pieņēmusi tādu lēmumu jautājumā, kas attiecas uz fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju, īpašuma tiesībām, ko rada laulāto attiecības, testamenti vai mantošanas tiesības, kas ir pretrunā kādam starptautisko privāttiesību noteikumam tajā valstī, kurā prasa atzīšanu, un tādu pašu rezultātu nevarētu iegūt, piemērojot šīs valsts starptautisko privāttiesību noteikumus.

17. pants

Lēmumus, kas minēti 15. pantā, ja tie ir piemērojami izcelsmes valstī, piemēro saskaņā ar adresāta valsts likumiem. Vajadzības gadījumā pēc pieprasījuma saņemšanas adresāta valsts tiesa, tiesu iestāde vai pārvaldes iestāde izdod rīkojumu par lēmuma piemērošanu.

18. pants

1. Pieprasījumam pievieno:

a) apstiprinātu lēmuma kopiju;

b) aizmuguriska tiesas vai tiesu iestādes lēmuma gadījumā – dokumenta oriģinālu vai kopiju, kas apliecina, ka tiesvedības iestādes paziņojums ticis pienācīgi nodots parādniekam;

c) administratīva lēmuma gadījumā – dokumentu, kurā konstatēts, ka ir izpildītas 15. panta prasības;

d) dokumentu, kurā konstatēts, ka lēmums ir piemērojams izcelsmes valstī un ka parādnieks ir saņēmis lēmuma paziņojumu pienācīgā laikā.

2. Ja adresāta valsts tiesa, tiesu vai pārvaldes iestāde to pieprasa, pievieno pienācīgi apstiprinātu tulkojumu. Legalizācija vai līdzīgas formalitātes nav jāpieprasa.

19. pants

1. Pieprasījumu var noraidīt vienīgi kāda 16. pantā norādītā iemesla dēļ. Lēmumu nekādā gadījumā nevar pārskatīt pēc būtības adresāta valstī.

2. Lēmuma atzīšanas un piemērošanas procedūru regulē adresāta valsts likumi, ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi.

20. pants

Eirokontroles iekasēto summu maksā Līgumslēdzējām valstīm saskaņā ar Paplašinātās komitejas lēmumiem.

21. pants

Ja Līgumslēdzēja valsts piedzen prasību, iekasētā summa nekavējoties jāsamaksā Eirokontrolei, kas rīkojas saskaņā ar 20. pantu. Eirokontrole sedz piedziņas izmaksas, kas radušās šai valstij.

22. pants

Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes sadarbojas ar Eirokontroli, nosakot un iekasējot aeronavigācijas pakalpojumu maksas.

23. pants

Ja Paplašinātā komiteja vienbalsīgi nolemj pārtraukt prasības piedziņu, iesaistītās Līgumslēdzējas valstis var veikt darbības, kuras tās uzskata par piemērotām. Tādā gadījumā šā nolīguma noteikumus, kas attiecas uz piedziņu un lēmumu atzīšanu un izpildi, pārtrauc piemērot.

24. pants

Ārkārtas stāvokļa vai kara gadījumā šā nolīguma noteikumi neietekmē iesaistīto Līgumslēdzēju valstu rīcības brīvību.

25. pants

1. Strīdus, kas saistībā ar šā nolīguma vai tā pielikumu interpretāciju var rasties starp Līgumslēdzējām valstīm vai starp Līgumslēdzējām valstīm un Eirokontroli, kuru pārstāv Paplašinātā komisija, un ko nevar atrisināt tiešās pārrunās vai ar kādu citu metodi, pēc jebkuras puses pieprasījuma nodod izskatīšanai šķīrējtiesā.

2. Šim nolūkam katra Līgumslēdzēja valsts ikreiz ieceļ šķīrējtiesnesi, un šie šķīrējtiesneši vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu.

3. Šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu.

4. Strīda katra puse sedz tā šķīrējtiesneša izmaksas, kuru tā iecēlusi, kā arī savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesā; izmaksas saistībā ar trešo šķīrējtiesnesi un jebkādas citas izmaksas strīda puses sedz vienādās daļās. Tomēr šķīrējtiesa, ja tā uzskata par piemērotu, var noteikt citādu izmaksu sadali.

5. Šķīrējtiesas lēmumi ir saistoši strīdus pusēm.

26. pants

Šis nolīgums aizstāj 1970. gada 8. septembra daudzpusējo nolīgumu par aeronavigācijas pakalpojumu maksu iekasēšanu.

Šis noteikums neskar jebkādus līgumus starp Eirokontroli un kādu trešo valsti, kas nav Eirokontroles dalībvalsts, attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksu iekasēšanu saistībā ar lidojumu informācijas rajoniem, kuri minēti šā nolīguma 1. pantā, un šādi līgumi paliek spēkā līdz konkrētā valsts kļūst par šā nolīguma pusi.

27. pants

1. Šo nolīgumu var parakstīt pirms tā stāšanās spēkā visas valstis, kuras parakstīšanas laikā ir līdzdalīgas Eirokontroles aeronavigācijas pakalpojumu maksu iekasēšanas sistēmā vai kurām parakstīšanas tiesības piešķirtas ar vienprātīgu Pastāvīgās komisijas lēmumu.

2. Šo nolīgumu ratificē. Ratifikācijas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai. Ratificējot Protokolu, kas parakstīšanai atvērts Briselē 1981. gada 12. februārī un ar ko grozīta 1960. gada 13. decembra Eirokontroles Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, turpmāk saukts – “Protokols”, tiek ratificēts arī šis nolīgums.

3. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas Protokols attiecībā uz Eirokontroli, Eirokontroles dalībvalstīm un valstīm, kas deponējušas savus ratifikācijas instrumentus pirms minētā datuma.

4. Ja kāda valsts deponē savu ratifikācijas instrumentu vēlāk par šā nolīguma spēkā stāšanās dienu, tad attiecībā uz šo valsti Nolīgums stājas spēkā pirmajā otrā mēneša dienā, kas seko datumam, kad šis ratifikācijas instruments tiek deponēts.

5. Parakstot šo nolīgumu, Eirokontrole kļūst par šā nolīguma pusi.

6. Beļģijas Karalistes valdība nosūta paziņojumu šā nolīguma citu parakstītājvalstu valdībām par katru šā nolīguma parakstīšanas gadījumu, par ikvienu ratifikācijas instrumenta deponēšanu un šā nolīguma spēkā stāšanās dienu.

28. pants

1. Jebkura valsts var pievienoties šim nolīgumam.

Izņemot Eiropas valstis, kas pievienojas grozītajai Konvencijai, kas minēta 27. panta 2. punktā, valstis šim nolīgumam var pievienoties vienīgi ar Paplašinātās komisijas piekrišanu, kas pieņemta ar vienbalsīgu balsojumu.

2. Pievienošanās instruments jādeponē Beļģijas Karalistē, kas par to paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

3. Pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas dienas.

29. pants

1. Grozītās Konvencijas dalībvalstīm šis nolīgums ir saistošs, kamēr spēkā ir šī grozītā Konvencija.

2. Valstīm, kas nav šīs grozītās Konvencijas dalībvalstis, šis nolīgums ir saistošs piecus gadus no tā spēkā stāšanās dienas katrā no šīm valstīm vai līdz Konvencijas termiņa beigām atkarībā no tā, kas iestājas agrāk. Šis piecu gadu termiņš tiek attiecīgi pagarināts vēl par pieciem gadiem, izņemot gadījumu, ja attiecīgā valsts par savu nodomu atkāpties no šā nolīguma sniedz rakstveida paziņojumu Beļģijas Karalistes valdībai ne vēlāk kā divus gadus pirms kārtējā termiņa beigām. Par šādu paziņojumu Beļģijas Karalistes valdība sniedz rakstveida paziņojumu pārējo Līgumslēdzēju valstu valdībām.

3. Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo Līgumslēdzēju valstu valdības par visiem grozītās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu paziņojumiem, kuros pausts nodoms Konvenciju denonsēt.

30. pants

Beļģijas Karalistes valdība reģistrē šo vienošanos pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē saskaņā ar 83. pantu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī Čikāgā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši šo nolīgumu.

SAGATAVOTS Briselē 1981. gada 12. februārī vācu, angļu, spāņu, franču, nīderlandiešu un portugāļu valodā, turklāt visi seši teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kuru deponē Beļģijas Karalistes valdības arhīvā, kas nosūta tā apliecinātās kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:
H. BLOMEYER-BARTENSTEIN

Austrijas Republikas vārdā:
F.BOGEN

Beļģijas Karalistes vārdā:
CHARLES-FERDINAND NOTHOMB
R. URBAIN

Spānijas vārdā:
Ńuńo AGUIRRE DE CIRCER
Fransisco Cal Pardo

Francijas Republikas vārdā:
France de Hartingh
Roger Machenaud

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā:
Peter Wakefield K.B.E., C.M.G.
David Garro Trefgarne

Īrijas vārdā:
Albert Reynolds T.D.
Mary Tinney

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā:
Josy Barthel
Pierre Wurth

Nīderlandes Karalistes vārdā:
J. H. O. Insinger
N. SMITH-KROES

Portugāles Republikas vārdā:
José Carlos Pinto Soromenho Viana Baptista
Joäo Eduardo Nunes de Oliveira Pequito

Šveices Konfederācijas vārdā:
A. Hurni

Eirokontroles vārdā:
David Garro Trefgarne
J. Leveque

 

1. PIELIKUMS

Lidojumu informācijas rajoni

Līgumslēdzējas puses	Lidojumu informācijas rajoni
Vācijas Federatīvā Republika	Hannoveres augšējais lidojumu informācijas rajons Reinas augšējais lidojumu informācijas rajons Brēmenes lidojumu informācijas rajons Diseldorfas lidojumu informācijas rajons Frankfurtes lidojumu informācijas rajons Minhenes lidojumu informācijas rajons
Austrijas Republika	Vīnes lidojumu informācijas rajons
Beļģijas Karaliste Luksemburgas Lielhercogiste	Briseles augšējais lidojumu informācijas rajons Briseles lidojumu informācijas rajons
Spānija	Madrides augšējais lidojumu informācijas rajons Madrides lidojumu informācijas rajons Barselonas augšējais lidojumu informācijas rajons Barselonas lidojumu informācijas rajons Kanāriju salu augšējais lidojumu informācijas rajons Kanāriju salu lidojumu informācijas rajons
Francijas Republika	Francijas augšējais lidojumu informācijas rajons Parīzes lidojumu informācijas rajons Brestas lidojumu informācijas rajons Bordo lidojumu informācijas rajons Marseļas lidojumu informācijas rajons
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	Skotijas augšējais lidojumu informācijas rajons Skotijas lidojumu informācijas rajons Londonas augšējais lidojumu informācijas rajons Londonas lidojumu informācijas rajons
Īrija	Šanonas augšējais lidojumu informācijas rajons Šanonas lidojumu informācijas rajons
Nīderlandes Karaliste	Amsterdamas lidojumu informācijas rajons
Portugāles Republika	Lisabonas augšējais lidojumu informācijas rajons Lisabonas lidojumu informācijas rajons Santamarijas lidojumu informācijas rajons
Šveices Konfederācija	Ženēvas augšējais lidojumu informācijas rajons Ženēvas lidojumu informācijas rajons Cīrihes augšējais lidojumu informācijas rajons Cīrihes lidojumu informācijas rajons

 

2. PIELIKUMS
(6. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Izraksts no Eirokontroles 1960. gada 13. decembra Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar Protokolu, kurš atvērts parakstīšanai Briselē 1981. gadā.

Konvencijas 7.3. pants

“Ja nav noteikts citādi, direktīvām un pasākumiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, nepieciešams Komisijas balsu vairākums, ar to saprotot, ka:

‑ šīs balsis tiek svērtas, kā noteikts turpmāk 8. pantā;

‑ šīs balsis pārstāv Līgumslēdzēju pušu vairākumu, kas piedalās balsošanā.”

Konvencijas 8. pants

“1. Balsu svēršanu, kas minēta 7. pantā, nosaka saskaņā ar šādu tabulu.

Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas procentuālais lielums attiecībā pret visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām iemaksām	Balsu skaits
Mazāk nekā 1%	1
No 1 līdz 2 %	2
No 2 līdz 3 %	3
No 3 līdz 4,5 %	4
No 4,5 līdz 6 %	5
No 6 līdz 7,5 %	6
No 7,5 līdz 9 %	7
No 9 līdz 11 %	8
No 11 līdz 13 %	9
No 13 līdz 15 %	10
No 15 līdz 18 %	11
No 18 līdz 21 %	12
No 21 līdz 24 %	13
No 24 līdz 27 %	14
No 27 līdz 30 %	15
30 %	16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā Protokols, kas atvērts parakstīšanai Briselē 1981. gadā, atsaucoties uz iepriekš doto tabulu un saskaņā ar Aģentūras statūtu 19. pantu, lai noteiktu ikgadējo Līgumslēdzēju pušu dalības maksu Organizācijas budžetā.

3. Ja šai Konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu nosaka no jauna saskaņā ar to pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem. ”

Konvencijas 1. pielikuma 19. pants (Aģentūras statūti)

“1. Neskarot šā panta 2. punkta nosacījumus, katras Līgumslēdzējas puses iemaksu budžetā nosaka katram finanšu gadam saskaņā ar šādu formulu:

a) pirmos 30 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas puses nacionālajam kopproduktam, kā noteikts 3. rindkopā turpmāk;

b) pārējos 70 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas puses maršruta aeronavigācijas iekārtu un pakalpojumu izmaksu bāzes vērtībai, kā noteikts turpmāk 4. rindkopā.

2. Nevar prasīt, lai kādas Līgumslēdzējas puses dalības maksa jebkurā finanšu gadā pārsniegtu 30 % visu Līgumslēdzēju pušu iemaksu summu. Ja kādas Līgumslēdzējas puses iemaksa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, pārsniedz 30 %, tad starpība jāsadala starp pārējām Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētajā punktā.

3. Nacionālo kopproduktu, ko izmanto aprēķinos, iegūst no statistikas, kuru apkopojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, vai – ja tādas nav, kāda cita organizācija, kas sniedz līdzvērtīgas garantijas un kas iecelta ar Komisijas lēmumu – aprēķinot aritmētisko vidējo trim pēdējiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati. Nacionālā kopprodukta lielums ir tāds, kā aprēķināts, balstoties uz faktoru izmaksām un pašreizējām cenām, kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās.

4. Aeronavigācijas iekārtu izmaksu bāze, ko izmanto aprēķiniem, ir izmaksu bāze, kas noteikta gadam pirms attiecīgā finanšu gada.”

 

 

 

PROTOKOLS,
AR KO PĒC DAŽĀDAJIEM VEIKTAJIEM GROZĪJUMIEM KONSOLIDĒ
EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
1960. GADA 13. DECEMBRA STARPTAUTISKO KONVENCIJU
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS

APVIENOTĀ KARALISTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

MALTAS REPUBLIKA,

MONAKO FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

TURCIJAS REPUBLIKA,

tā kā gaisa satiksmes pieauguma dēļ, kā arī tādēļ, ka ir nepieciešams Eiropas līmenī centralizēt katras Eiropas valsts politiskās darbības, un gaisa satiksmes tehnoloģiskās attīstības dēļ ir jāpārskata Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar 1981. gada 12. februāra Grozījumu protokolu, lai izveidotu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu vispārējās gaisa satiksmes kontrolei Eiropas gaisa telpā, lidostās un to apkārtnē;

tā kā ir vēlams pastiprināt valstu sadarbību attiecībā uz EUROCONTROL, lai efektīvi organizētu un pilnīgi droši pārvaldītu gaisa telpu gan civilo, gan militāro lietotāju vajadzībām, pamatojoties uz pamatprincipu, saistībā ar kuru no gaisa telpas lietotāju viedokļa gaisa telpa būtu jāuzskata par homogēnu sistēmu, jo īpaši izstrādājot kopīgu politiku, kopīgus mērķus, plānus, standartus un specifikācijas, kā arī kopīgu politiku aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā, nopietni apspriežoties ar gaisa satiksmes pakalpojumu lietotājiem un pienācīgi ņemot vērā primāros apsvērumus aizsardzības jomā;

tā kā visiem gaisa telpas lietotājiem nepieciešams, lai tiktu nodrošināta pēc iespējas lielāka efektivitāte par minimālām izmaksām, kas ir saderīgas ar vajadzīgo drošības līmeni, un tā kā ir nepieciešams pēc iespējas samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko var panākt, saskaņojot un integrējot dienestus, kuri nodarbojas ar gaisa satiksmes pārvaldību Eiropā;

tā kā Līgumslēdzējas puses atzīst nepieciešamību saskaņot un integrēt savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, lai izveidotu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

tā kā vietējām iniciatīvām gaisa satiksmes pārvaldības jomā, jo īpaši lidostu līmenī, ir svarīga nozīme;

tā kā kopīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas ieviešana saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ieteikumiem, jo īpaši vienlīdzības un pārredzamības ziņā, nostiprina vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas finansiālos pamatus un atvieglo apspriešanos ar lietotājiem;

tā kā EUROCONTROL ir Līgumslēdzēju pušu sadarbības struktūra gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

vēloties paplašināt un pastiprināt sadarbību ar Eiropas un starptautiskajām iestādēm, kas ieinteresētas EUROCONTROL uzticēto uzdevumu īstenošanā, lai uzlabotu tās efektivitāti;

uzskatot, ka tādēļ ir vietā izveidot vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, kuras darbība sniedzas pāri Līgumslēdzēju pušu teritoriālajām robežām, aptverot visu gaisa telpu, uz kuru attiecas Konvencija;

uzskatot, ka ir svarīgi, lai Līgumslēdzējas puses piešķirtu Organizācijai juridiskos līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu pienācīgai izpildei, galvenokārt aeronavigācijas pakalpojumu maksu piedziņas un gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības jomā;

atzīstot, ka, lai nodrošinātu to, ka Organizācija savus uzdevumus var pildīt labos drošības un efektivitātes apstākļos, būtu lietderīgi tās regulēšanas funkcijas pēc iespējas nošķirt no tās pakalpojumu sniegšanas funkcijām;

vēloties mudināt citas Eiropas valstis kļūt par šīs starptautiskās organizācijas dalībniecēm,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem.

I pants

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kura grozīta ar 1970. gada 6. jūlija protokolu, kas savukārt grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu, un kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu, turpmāk tekstā – "Konvencija", tiek aizstāta ar pielikumā pievienoto Konvencijas teksta konsolidēto versiju, kurā apkopoti Konvencijas spēkā esošie teksti un grozījumi, ko veikusi 1997. gada 27. jūnija Diplomātiskā konference.

II pants

1. Šo protokolu var parakstīt visas valstis, kas ir Konvencijas dalībvalstis 1997. gada 27. jūnijā.

Pirms minētā protokola stāšanās spēkā to var parakstīt arī ikviena valsts, kas uzaicināta piedalīties Diplomātiskajā konferencē, kurā tas pieņemts, un ikviena cita valsts, kurai to atļauj parakstīt Pastāvīgā komisija, pieņemot vienprātīgu lēmumu.

2. Šo protokolu var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šis protokols stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī, ja to līdz minētajam datumam ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas visas valstis, kas ir Konvencijas dalībvalstis. Ja šis nosacījums nav izpildīts, tas stājas spēkā vai nu 1. jūlijā, vai 1. janvārī, kas seko pēc pēdējā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas, atkarībā no tā, vai šī deponēšana notiek pirmajā vai otrajā pusgadā.

4. Attiecībā uz ikvienu šā protokola parakstītājvalsti, kura nav Konvencijas dalībvalsts un kuras ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments tiek iesniegts pēc šā protokola stāšanās spēkā, tas attiecībā uz minēto valsti stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā iesniegts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

5. Ikviena šā protokola parakstītājvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, līdz ar šā protokola ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu kļūst arī par Konvencijas dalībvalsti.

6. Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo Konvencijas dalībvalstu un šā protokola parakstītājvalstu valdības par ikvienu parakstīšanu, ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu un ikvienu šā protokola spēkā stāšanos saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktu.

III pants

Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1970. gada 6. jūlija protokols, kas grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu un ar 1981. gada 12. februāra protokola XXXVIII pantu, tiek aizstāts ar III pielikumu (ar nosaukumu “Fiskālie noteikumi”) šeit pievienotajam Konvencijas konsolidētajam tekstam.

IV pants

Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1981. gada 12. februāra Daudzpusējais nolīgums par aeronavigācijas pakalpojumu maksām tiek atcelts un aizstāts ar atbilstošajiem noteikumiem šeit pievienotajā Konvencijas konsolidētajā tekstā, tostarp tās IV pielikumā (ar nosaukumu „Noteikumi par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu”).

V pants

Beļģijas Karalistes valdība šo protokolu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu reģistrēs pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra un saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83. pantu – Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši šo protokolu.

SAGATAVOTS Briselē 1997. gada 27. jūnijā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu un zviedru valodā vienā eksemplārā, kuru deponē Beļģijas Karalistes valdības arhīvā, kas nosūta tā apliecinātās kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā,

Austrijas Republikas vārdā,

Beļģijas Karalistes vārdā,

Bulgārijas Republikas vārdā,

Kipras Republikas vārdā,

Horvātijas Republikas vārdā,

Dānijas Karalistes vārdā,

Spānijas Karalistes vārdā,

Francijas Republikas vārdā,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā,

Grieķijas Republikas vārdā,

Ungārijas Republikas vārdā,

Īrijas vārdā,

Itālijas Republikas vārdā,

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā,

Maltas Republikas vārdā,

Norvēģijas Karalistes vārdā,

Nīderlandes Karalistes vārdā,

Portugāles Republikas vārdā,

Rumānijas vārdā,

Slovākijas Republikas vārdā,

Slovēnijas Republikas vārdā,

Zviedrijas Karalistes vārdā:

Šveices Konfederācijas vārdā,

Čehijas Republikas vārdā,

Turcijas Republikas vārdā,

Monako Firstistes vārdā,

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA, KURĀ APKOPOTI PAŠREIZĒJĀS KONVENCIJAS SPĒKĀ ESOŠIE TEKSTI UN GROZĪJUMI, KO VEICA 1997. GADA 27. JŪNIJA DIPLOMĀTISKĀ KONFERENCE

KONVENCIJAS KONSOLIDĒTAIS TEKSTS

1. pants

1. Lai īstenotu saskaņošanu un integrāciju, kas nepieciešama vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanai, Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt savu sadarbību un attīstīt savas kopīgās darbības aeronavigācijas jomā, pienācīgi ņemot vērā aizsardzības vajadzības un visiem gaisa telpas lietotājiem nodrošinot pēc iespējas lielāku brīvību, kas ir saderīga ar nepieciešamo drošības līmeni ekonomiski efektīvu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā, un ņemot vērā nepieciešamību, kad tas iespējams, samazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši ekspluatācijas, tehniskajā un ekonomikas ziņā.

Šo mērķu īstenošana nedrīkst skart tādu principu kā katras valsts pilnīga un ekskluzīva suverenitāte gaisa telpā virs tās teritorijas un katras valsts iespējas savā nacionālajā gaisa telpā īstenot savas prerogatīvas drošības un aizsardzības jomā.

Šajā nolūkā tās vienojas:

a) pieņemt Eiropas politiku gaisa satiksmes pārvaldības jomā, tostarp nosakot stratēģijas un programmas, kuru mērķis ir attīstīt kapacitāti, kas nepieciešama, lai ekonomiskā veidā un uzturot nepieciešamo drošības līmeni apmierinātu visu civilo un militāro lietotāju vajadzības;

b) uzņemties pienākumu noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības operāciju efektivitāti lidojumu informācijas rajonos, kuri uzskaitīti Konvencijas II pielikumā un kuros valstis saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju ir piekritušas nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus, neskarot principus, kas paredz satiksmes brīvību gaisa telpās, kuras nav pakļautas valstu suverenitātei, un kas izriet no konvencijām, starptautiskajiem nolīgumiem, noteikumiem vai principiem vai starptautisko publisko paražu tiesību principiem;

c) ieviest gaisa satiksmes pārvaldības rezultātu pārbaudes un mērķu noteikšanas sistēmu;

d) piemērot kopīgu konverģences un īstenošanas plānu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem un objektiem Eiropā;

e) pieņemt un piemērot kopīgus standartus un specifikācijas;

f) saskaņot gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamo regulējumu;

g) attīstīt pieejamo kapacitāti, lai varētu apmierināt gaisa satiksmes pieprasījumu un nodrošināt tās pēc iespējas efektīvāku izmantošanu, kopīgi izveidojot, ekspluatējot un attīstot kopēju sistēmu gaisa satiksmes plūsmu pārvaldībai Eiropā, ieviešot vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

h) veicināt gaisa satiksmes sistēmu un objektu kopīgu iegādi;

i) ieviest kopīgu politiku maksājumu noteikšanai un aprēķināšanai aeronavigācijas maršruta objektu un pakalpojumu lietotājiem, turpmāk tekstā – " aeronavigācijas pakalpojumu maksas";

j) ieviest no pakalpojumu sniegšanas nošķirtu mehānismu daudzpusējai drošības regulējuma režīma izstrādei un saskaņošanai gaisa satiksmes pārvaldības jomā saistībā ar integrētu aviācijas drošības sistēmu;

k) piedalīties vispārējās satelītnavigācijas sistēmas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;

l) rast jaunas iespējas kopīgām darbībām aeronavigācijas sistēmu un pakalpojumu izstrādes, ieviešanas, uzraudzības vai ekspluatācijas jomā;

m) saskaņā ar lidojuma „no izejas līdz izejai” koncepciju izstrādāt vispārēju politiku un atbilstošu un efektīvu mehānismu maršrutu un gaisa telpas stratēģiskai projektēšanai un plānošanai.

2. Tās šim nolūkam izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (EUROCONTROL), turpmāk tekstā – "Organizācija", kura rīkojas sadarbībā ar valstu civilajām un militārajām iestādēm un lietotāju organizācijām. Tās sastāvā ir trīs institūcijas:

a) Ģenerālā asambleja, kas ir atbildīga par Organizācijas vispārējās politikas izstrādi un apstiprināšanu, tostarp:

(i) kopīgo politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksām un pārējām Organizācijas darbībām maksājumu jomā;

(ii) Organizācijas rezultātu pārbaudes un novērtēšanas funkcijas;

(iii) Organizācijas mērķu noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz standartizāciju, plānošanu, rezultātiem un drošības regulējumu;

(iv) nozīmīgāko sadarbības pamatprogrammu izvēli pēc tehniskiem un finansiāliem kritērijiem;

(v) ārējām attiecībām ar valstīm un organizācijām un pieteikumiem par pievienošanos Konvencijai;

b) Padome, kuras uzdevums ir izpildīt Ģenerālās asamblejas lēmumus un, ievērojot Ģenerālajai asamblejai piešķirtās pilnvaras, veikt visus pasākumus, kam attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm ir saistošs spēks, kā arī pārraudzīt Aģentūras darbu;

c) Aģentūru, kuras statūti ir iekļauti Konvencijas I pielikumā un kurai uzticēts pildīt Organizācijas uzdevumus saskaņā ar turpmāk minētajiem Konvencijas noteikumiem, ka arī uzdevumus, ko tai uzticējusi Ģenerālā asambleja vai Padome, sagatavot atbilstošus priekšlikumus un likt lietā tehniskos, finanšu un cilvēkresursus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

3. Organizācijas galvenā mītne ir Briselē.

2. pants

1. Organizācijai ir šādi uzdevumi:

a) sagatavot un apstiprināt sīki izstrādātus saskaņošanas un integrācijas plānus attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu gaisa satiksmes pakalpojumiem un sistēmām, jo īpaši uz zemes un gaisa kuģos esošajām navigācijas sistēmām, lai ieviestu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

b) koordinēt Līgumslēdzēju pušu izstrādātos īstenošanas plānus, lai nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

c) Līgumslēdzēju pušu vārdā pārbaudīt un koordinēt aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus izskatījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO) vai citas starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar civilo aviāciju, un koordinēt un iesniegt šīm struktūrām grozījumus vai priekšlikumus;

d) noteikt, projektēt, izstrādāt, apstiprināt un organizēt vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu;

e) attīstīt un ekspluatēt vienotu Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmu kopīgā starptautiskā centrā saskaņā ar šā punkta d) apakšpunktu;

f) izstrādāt, pieņemt un pastāvīgi pārskatīt kopīgus standartus, specifikācijas un praksi attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem;

g) izstrādāt un apstiprināt procedūras gaisa satiksmes sistēmu un objektu kopīgas iegādes stratēģijas ieviešanai;

h) koordinēt Līgumslēdzēju pušu pētniecības un attīstības programmas, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām aeronavigācijas jomā, apkopot un izplatīt rezultātus un veicināt un kopīgi veikt izpēti, izmēģinājumus un lietišķus pētījumus, kā arī tehnisko attīstību šajā jomā;

i) izveidot tādu neatkarīgu sistēmu rezultātu pārbaudei, kura aptvertu visus gaisa satiksmes pārvaldības aspektus, tostarp vispārējo politiku un plānošanu, drošības pārvaldību lidostās un to apkārtnē, un gaisa telpā, kā arī sniegto pakalpojumu finansiālos un ekonomiskos aspektus, un noteikt mērķus attiecībā uz visiem šiem aspektiem;

j) pētīt un veicināt pasākumus, kas var palielināt efektivitāti un rentabilitāti aeronavigācijas jomā;

k) izstrādāt un apstiprināt kopējus kritērijus, procedūras un metodes, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un gaisa satiksmes pakalpojumu efektivitāti un optimālu kvalitāti;

l) izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamā Eiropas regulējuma saskaņošanu;

m) atbalstīt efektivitātes un elastīguma uzlabošanu gaisa telpas izmantošanā civiliem un militāriem lietotājiem;

n) izstrādāt un apstiprināt koordinētu vai kopēju politiku gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošanai lidostās un to apkārtnē;

o) izstrādāt un apstiprināt kopējus atlases kritērijus un kopēju politiku gaisa satiksmes pakalpojumu personāla apmācībai un licencēšanai un viņu prasmju novērtēšanai;

p) projektēt, ieviest un ekspluatēt nākamo Eiropas kopīgo sistēmu komponentus, ko tai uzticējušas Līgumslēdzējas puses;

q) to Līgumslēdzēju pušu vārdā, kuras ir līdzdalīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā, noteikt aeronavigācijas pakalpojumu maksas, izrakstīt par tām rēķinus un tās iekasēt saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem;

r) izveidot un ieviest mehānismu, kas ļauj daudzpusējā līmenī izstrādāt un saskaņot regulējumu attiecībā uz drošību gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

s) pildīt visus citus uzdevumus, kas saistīti ar Konvencijas principiem un mērķiem.

2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu lūguma un pamatojoties uz vienu vai vairākiem īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Organizāciju un attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, Organizācija var:

a) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm gaisa satiksmes sistēmu un pakalpojumu plānošanā, specifikāciju izstrādē un izveidē;

b) piegādāt un ekspluatēt pilnībā vai daļēji gaisa satiksmes objektus un pakalpojumus minēto Līgumslēdzēju pušu vārdā;

c) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz to maksājumu noteikšanu, kā arī rēķinu izrakstīšanā par šādiem maksājumiem un to iekasēšanā, kurus tās piemēro aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un uz kuriem neattiecas Konvencijas IV pielikums.

3. Organizācija var:

a) slēgt īpašus nolīgumus ar valstīm, kas nav Līgumslēdzējas puses, bet kas ir ieinteresētas piedalīties 2. panta 1. punktā paredzēto uzdevumu izpildē;

b) pēc tādu valstu lūguma, kuras nav Līgumslēdzējas puses, vai pēc citu starptautisko organizāciju lūguma izpildīt to vārdā jebkādus citus uzdevumus, uz kuriem attiecas šis pants, pamatojoties uz īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Organizāciju un ieinteresētajām valstīm.

4. Organizācija, cik vien iespējams, rūpējas par to, lai tās pakalpojumu sniegšanas funkcijas, jo īpaši tās, kas paredzētas 2. panta 1. punkta e), g), p) un q) apakšpunktā, 2. panta 2. punktā un 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, tiktu īstenotas neatkarīgi no tās regulēšanas funkcijām.

5. Lai atvieglotu savu uzdevumu izpildi, Organizācija var ar Ģenerālās asamblejas lēmumu izveidot saimnieciskās darbības veicējus, kurus reglamentē īpaši statūti, uz ko attiecas vai nu starptautiskās publiskās tiesības, vai kādas Līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, vai iegūt vairākuma kapitāla daļas šādos uzņēmumos.

3. pants

1. Šo Konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka pakalpojumiem, kuri attiecas uz gaisa satiksmi lidojumu informācijas rajonos, kas uzskaitīti II pielikumā.

2. a) Ja Līgumslēdzēja puse vēlas grozīt II pielikumā iekļauto lidojumu informācijas rajonu sarakstu, ir nepieciešams Ģenerālās asamblejas lēmums, kas pieņemts ar balsu vairākumu, ja šāda grozījuma dēļ tiktu izmainītas tās gaisa telpas robežas, uz kuru attiecas Konvencija.

b) Taču attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei ir jāziņo Organizācijai arī par ikvienu grozījumu, kam nav tādu seku.

3. Šajā Konvencijā vārdu savienojumu „gaisa satiksme” lieto, lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas procedūrām.

Pamatojoties uz īpašu nolīgumu, kā minēts 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Līgumslēdzēja puse var prasīt, lai vārdu savienojums „gaisa satiksme” attiecas arī uz pārējo satiksmi tās teritorijā.

4. pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācijai ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemīt visām juridiskām personām; Organizācijai inter alia ir tiesības iegādāties vai nodot kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī vērsties tiesā. Ja šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos nav noteikts citādi, Organizāciju pārstāv Aģentūra, kas rīkojas tās vārdā. Aģentūra pārvalda Organizācijas īpašumu.

5. pants

1. Ģenerālo asambleju veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji ministru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai ir tiesības tikai uz vienu balsi.

2. Padomi veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji civilās aviācijas ģenerāldirektoru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai ir tiesības tikai uz vienu balsi.

3. Jautājumos, kas attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, Ģenerālo asambleju un Padomi veido to Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, kuras ir līdzdalīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Starptautisko organizāciju pārstāvjus, kuri var sniegt ieguldījumu Organizācijas darbā, Ģenerālā asambleja vai Padome pēc vajadzības aicina kā novērotājus piedalīties Organizācijas institūcijās.

6. pants

1. Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm, Padomi un Aģentūru, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Turklāt Ģenerālā asambleja

a) pēc Padomes ieteikuma ieceļ Aģentūras ģenerāldirektoru;

b) dod atļauju prasības celšanai Organizācijas vārdā Hāgas Pastāvīgajā šķīrējtiesā 34. pantā minētajos gadījumos;

c) nosaka principus, kuri regulē 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vienotās Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmas ekspluatāciju;

d) apstiprina I pielikuma grozījumus saskaņā ar 8. panta 1. punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem;

e) apstiprina II un IV pielikuma grozījumus saskaņā ar 8. panta 3. punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem;

f) veic Organizācijas uzdevumu periodisku pārskatīšanu.

2. Lai formulētu kopīgu politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksām, Ģenerālā asambleja inter alia:

a) nosaka principus, kuri regulē to izmaksu noteikšanu, ko Līgumslēdzējas puses un Organizācija piemēro lietotājiem par to rīcībā nodotajiem maršruta aeronavigācijas objektiem un pakalpojumiem;

b) nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksu aprēķināšanas formulu;

c) nosaka principus, kuri piemērojami atbrīvošanai no aeronavigācijas pakalpojumu maksām, un var arī nolemt, ka par noteiktām lidojumu kategorijām, kas šādi atbrīvotas no aeronavigācijas pakalpojumu maksām un uz ko attiecas IV pielikums, izmaksas, kuras rodas saistībā ar maršruta aeronavigācijas objektiem un pakalpojumiem, tiešā veidā var piedzīt Līgumslēdzējas puses;

d) apstiprina Padomes ziņojumus par aeronavigācijas pakalpojumu maksām.

3. Ģenerālā asambleja var:

a) nosūtīt izskatīšanai Padomē ikvienu jautājumu, kas ir tās kompetencē;

b) deleģēt, ja vajadzīgs, Padomei pilnvaras pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas ir tās vispārējā kompetencē un kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

c) izveidot jebkādu palīgstruktūru, ko tā uzskata par vajadzīgu.

7. pants

1. Padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo Konvenciju, var attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm pieņemt lēmumus par uzdevumiem, kuri minēti 2. panta 1. punktā.

2. Padome saskaņā ar pārraudzības pilnvarām, kas tai ar šo Konvenciju piešķirtas attiecībā uz Aģentūru:

a) apstiprina, apspriedusies ar gaisa telpas lietotāju pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, Aģentūras piecu gadu un ikgadējo darba programmas, ko Aģentūra tai iesniedz attiecībā uz 2. pantā minēto uzdevumu izpildi, kā arī piecu gadu finanšu plānu un budžetu, tostarp finansiālās saistības, Aģentūras darbības pārskatu un pārskatus, kas sniegti saskaņā ar Aģentūras statūtu 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 1. punktu;

b) apstiprina principus, kas nosaka Aģentūras vispārējo struktūru;

c) pārrauga Aģentūras darbības aeronavigācijas maksājumu jomā;

d) nosaka, apspriedusies ar gaisa telpas un lidostu lietotāju pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, vispārējos nosacījumus 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vienotās Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmas ekspluatācijai, pienācīgi ņemot vērā valstu prerogatīvas savas gaisa telpas pārvaldībā. Šajos vispārējos nosacījumos cita starpā jāparedz piemērojamie noteikumi, kā arī procedūras šo noteikumu neievērošanas konstatēšanai;

e) formulē norādījumus Aģentūrai, pamatojoties uz tās sniegtajiem regulārajiem pārskatiem vai ikreiz, kad uzskata, ka tas nepieciešams, lai Aģentūra izpildītu tai uzticētos uzdevumus, un apstiprina kārtību sadarbībai starp Aģentūru un attiecīgajām valstu struktūrām, lai Aģentūra varētu sagatavot atbilstošus priekšlikumus;

f) pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ auditoru konsultantu sabiedrību, kas Audita grupai palīdz pārbaudīt visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus;

g) var prasīt, lai attiecībā uz Aģentūras dienestiem veic administratīvas un tehniskas inspekcijas;

h) apstiprina ģenerāldirektora īstenoto budžeta pārvaldību;

i) apstiprina ģenerāldirektora ieceltos Aģentūras direktorus;

j) apstiprina ģenerāldirektora statūtus, personāla administratīvo reglamentu, finanšu nolikumu un nolikumu par iepirkumiem;

k) var ļaut Aģentūrai sākt sarunas par 2. pantā minētajiem īpašajiem nolīgumiem, pieņem nolīgumus, kas apspriesti pirms to nodošanas apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā, vai tos noslēdz, ja tai deleģētas attiecīgas pilnvaras saskaņā ar 13. panta 3. punkta noteikumiem;

l) apstiprina noteikumus par datu aizsardzību;

m) pildot 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētos uzdevumus, pieņem noteikumus un procedūras, kas piemērojamas standartiem, specifikācijām un praksei attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem.

3. Padome izveido Rezultātu pārbaudes komisiju un Drošības regulējuma komisiju. Šīs komisijas iesniedz Padomei priekšlikumus un izmanto palīdzību un atbalstu, ko sniedz Aģentūras dienesti, kuriem ir pietiekama neatkarība savu funkciju veikšanai.

4. Padome izveido Civilo un militāro jautājumu pastāvīgo kontaktkomiteju.

5. Padome izveido Audita grupu, kurai tā var deleģēt noteiktus pienākumus un saskaņā ar precīziem nosacījumiem – pilnvaras.

6. Padomei var palīdzēt citas komitejas citās Organizācijas darbības jomās.

7. Padome var deleģēt noteiktus pienākumus un saskaņā ar precīziem nosacījumiem – pilnvaras Civilo un militāro jautājumu pastāvīgajai kontaktkomitejai un jebkurai citai komitejai, kas izveidota pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Šādi pienākumu vai pilnvaru deleģējumi neliedz Padomei jebkurā brīdī izvirzīt noteiktu jautājumu saskaņā ar savām vispārējās pārraudzības funkcijām.

8. pants

1. Lēmumus, kurus attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm pieņem Ģenerālā asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punktu, pieņem ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst vismaz trim ceturtdaļām svērto balsu saskaņā ar 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vismaz trim ceturtdaļām no Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kas pieņemti gadījumos, kuri minēti 2. panta 1. punkta i), p), r) un s) apakšpunktā, 2. panta 5. punktā, 6. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 7. panta 2. punkta d), j) un k) apakšpunktā, 7. panta 3., 6. un 7. punktā, 12. pantā un 13. panta 2. un 3. punktā.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar IV pielikuma 3. pantu. Gadījumos, kad tiek noteiktas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas vienotās likmes, tarifi un piemērošanas nosacījumi, kas minēti IV pielikuma 3. panta c) apakšpunktā, lēmums neattiecas uz Līgumslēdzēju pusi, kura, nobalsojusi pret, tā nolemj. Šādā gadījumā šai Līgumslēdzējai pusei tomēr ir pienākums iesniegt paskaidrojuma rakstu par attiecīgajiem iemesliem un tā nevar apstrīdēt kopīgo politiku, kas definēta 6. panta 2. punktā.

2. Lēmumus, kurus attiecībā pret Aģentūru pieņem Ģenerālā asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, pieņem ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst vairāk nekā pusei no svērtajām balsīm saskaņā ar 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vairāk nekā pusei no Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas. Sevišķi svarīgos gadījumos un ar nosacījumu, ka to prasa vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu, kurām ir balsstiesības, vairākumam jāatbilst vismaz trim ceturtdaļām, nevis vairāk nekā pusei svērto balsu.

Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, ko pieņem gadījumos, kuri minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punkta a)–c) un e)–i), l) un m) apakšpunktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā.

3. Tomēr lēmumus pieņem vienprātīgi attiecībā uz 39. pantā minētajiem pieteikumiem par pievienošanos Organizācijai, iespējamiem grozījumiem, kurus veic II pielikumā, izņemot 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu, un IV pielikumā, un izstāšanās vai pievienošanās nosacījumiem, kas minēti 36. panta 4. un 5. punktā un 38. panta 3. un 4. punktā.

4. Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir saistošs spēks attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm un Aģentūru, ievērojot 9. panta noteikumus.

9. pants

1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse paziņo Ģenerālajai asamblejai vai Padomei, ka ar valsts aizsardzību vai drošību saistīti valsts nozīmes primāri apsvērumi tai liedz pildīt lēmumu, kas ar balsu vairākumu pieņemts saskaņā ar 8. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tā var atkāpties no minētā lēmuma izpildes, ja tā Ģenerālajai asamblejai un Padomei iesniedz paskaidrojuma rakstu par šiem apsvērumiem un deklarāciju, norādot, vai:

a) runa ir par jautājumu, kura dēļ tai nav iebildumu pret to, ka attiecīgais lēmums stājas spēkā attiecībā uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, saprotot, ka no savas puses minētā Līgumslēdzēja puse šo lēmumu nepiemēros vai piemēros tikai daļēji;

b) runa ir par jautājumu, kas ir tik svarīgs valsts aizsardzības un drošības interesēm, ka lēmumu vispār nedrīkst izpildīt, kamēr nav pieņemts otrs lēmums saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto kārtību.

2. a) Ja ir piemērojama 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā kārtība, ģenerāldirektors vismaz reizi gadā Ģenerālajai asamblejai vai Padomei sniedz pārskatu par to, kas tiek darīts, lai neviena Līgumslēdzēja puse nepiemērotu atkāpes.

b) Ja ir piemērojama 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā kārtība, lēmuma izpilde tiek apturēta un termiņā, kas jānosaka, to nodod Ģenerālajai asamblejai otra lēmuma pieņemšanai, pat ja pirmo lēmumu pieņēmusi Padome. Ja pēc šīs atkārtotās izskatīšanas ar otro lēmumu tiek apstiprināts pirmais lēmums, Līgumslēdzēja puse var no tā atkāpties saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Ģenerālā asambleja pirmo lēmumu atkārtoti izskata laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

3. Kara vai konflikta gadījumā šīs Konvencijas noteikumi nevar ierobežot nevienas skartās Līgumslēdzējas puses rīcības brīvību. Tas pats princips attiecas uz krīzes situācijām vai valsts mēroga ārkārtas gadījumiem. Ikviena Līgumslēdzēja puse nacionālas nozīmes primāru apsvērumu dēļ, jo īpaši aizsardzības jomā, var uz laiku pilnībā vai daļēji pārņemt atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumiem gaisa telpā, kas ir tās kompetencē. Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas struktūrai ir jānodrošina tas, lai šos pakalpojumus varētu efektīvi atjaunot saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu vajadzībām.

10. pants

1. Ikvienas Līgumslēdzējas puses ikgadējo iemaksu budžetā attiecībā uz katru finanšu gadu nosaka saskaņā ar šādu formulu:

a) pirmos 30 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses nacionālā kopprodukta vērtībai, kā noteikts šā panta 2. punktā;

b) atlikušos 70 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtībai, kā noteikts šā panta 3. punktā.

2. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta vērtību, kas iegūta no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas apkopotajiem statistikas datiem vai, ja tas nav iespējams, – no datiem, ko apkopojusi jebkura cita organizācija, kura var sniegt līdzvērtīgas garantijas un kura izraudzīta saskaņā ar Padomes lēmumu, – aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trim gadiem, par kuriem šāda statistika pieejama. Nacionālā kopprodukta vērtību aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām, kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās.

3. Maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtība, ko izmanto aprēķinos, ir pamatizmaksu vērtība, kas attiecas uz priekšpēdējo gadu pirms attiecīgā finanšu gada.

11. pants

1. Svērumus, kas paredzēti 8. pantā, nosaka saskaņā ar šādu tabulu:

Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas procentuālais lielums attiecībā pret visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām iemaksām	Balsu skaits
Mazāk nekā 1 %	1
No 1 līdz 2 %	2
No 2 līdz 3 %	3
No 3 līdz 4,5 %	4
No 4,5 līdz 6 %	5
No 6 līdz 7,5 %	6
No 7,5 līdz 9 %	7
No 9 līdz 11 %	8
No 11 līdz 13 %	9
No 13 līdz 15 %	10
No 15 līdz 18 %	11
No 18 līdz 21 %	12
No 21 līdz 24 %	13
No 24 līdz 27 %	14
No 27 līdz 30 %	15
30 %	16

2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1997. gadā Briselē, atsaucoties uz šo tabulu un saskaņā ar 10. pantā minēto noteikumu par to, kā ir aprēķināmas Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas Organizācijas budžetā.

3. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to pašu procedūru.

4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem.

12. pants

Ģenerālā asambleja un Padome pieņem savu reglamentu, kurā cita starpā nosaka noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, kā arī noteikumus par balsošanas procedūras piemērošanu un kvorumu.

13. pants

1. Organizācija ar ieinteresētajām valstīm un pārējām starptautiskajām organizācijām uztur attiecības, kas nepieciešamas tās mērķu īstenošanai.

2. Tikai Ģenerālā asambleja, neskarot 7. panta 2. punkta k) apakšpunkta, šā panta 3. punkta un 15. panta noteikumus, ir pilnvarota Organizācijas vārdā slēgt īpašus nolīgumus, kas nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei.

3. Ģenerālā asambleja var pēc Padomes priekšlikuma tai deleģēt pilnvaras pieņemt lēmumu noslēgt īpašus nolīgumus, kas nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei.

14. pants

Īpašajos nolīgumos, kas paredzēti 2. pantā, jānosaka nolīguma valstu attiecīgie uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī finansēšanas nosacījumi un jāparedz veicamie pasākumi. Sarunas par šādiem nolīgumiem var veikt Aģentūra saskaņā ar 7. panta 2. punkta k) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

Saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem Aģentūra var ar Līgumslēdzēju pušu, tādu valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses, vai starptautisko organizāciju ieinteresētajiem tehniskajiem dienestiem, publiskiem vai privātiem, veidot attiecības, kas nepieciešamas gaisa satiksmes koordinēšanai un savu dienestu darbībai. Šajā nolūkā tā var Organizācijas vārdā un ar nosacījumu, ka tā par to informē Padomi, noslēgt tikai administratīvus, tehniskus vai komerciālus nolīgumus, ciktāl tie vajadzīgi tās darbībai.

16. pants

1. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā sabiedrības intereses, ievērojot valsts tiesību aktus un ņemot vērā to, kā šie tiesību aktu noteikumi ietekmē ekspropriāciju sabiedrības interesēs attiecībā uz tāda nekustamā īpašuma iegādi, kas nepieciešams, lai ar attiecīgās valdības piekrišanu uzstādītu Organizācijas objektus. Ekspropriāciju sabiedrības interesēs var uzsākt attiecīgās valsts kompetentās iestādes, lai saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem iegādātos šādu īpašumu, panākot izlīgumu.

2. To Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kurās iepriekšējā punktā aprakstītā procedūra netiek veikta, Organizācija var gūt labumu no piespiedu pirkšanas procedūrām, ko var izmantot civilās aviācijas un telekomunikāciju vajadzībām.

3. Attiecībā uz objektiem un pakalpojumiem, kas Organizācijas vārdā ir izveidoti to teritorijā, Līgumslēdzējas puses atzīst Organizācijas tiesības gūt labumu no valsts tiesību aktu piemērošanas, ciktāl tas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību ierobežošanu, kas var būt sabiedrības interesēs, lai gūtu labumu no valsts pakalpojumiem, un jo īpaši uz servitūtu noslēgšanu par labu sabiedrībai.

4. Organizācija uzņemas segt ar šā panta noteikumu piemērošanu saistītās izmaksas, tostarp kompensācijas, kas jāizmaksā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums.

17. pants

Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, Aģentūra piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām ir uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās.

18. pants

Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie uzdevumi, Aģentūra, nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes jomā, sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas paredzēti iepriekšējā pantā minētajos noteikumos.

19. pants

1. Pildot 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Organizācija saskaņā ar 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem vispārējiem nosacījumiem, nosaka nepieciešamos regulējuma pasākumus un tos dara zināmus gaisa kuģu operatoriem un atbilstošajiem gaisa satiksmes dienestiem. Līgumslēdzējas puses rūpējas par to, lai gaisa kuģu operatori, to kapteiņi un atbilstošie gaisa satiksmes dienesti šos pasākumus ievērotu, izņemot primāru drošības apsvērumu gadījumā.

2. Par to, lai Līgumslēdzējas puses gaisa satiksmes dienesti ievērotu šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai regulējuma pasākumus, ir atbildīga tikai un vienīgi minētā Līgumslēdzēja puse.

3. Gadījumā, ja kāds gaisa kuģa operators vai tā kapteinis neievēro šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai regulējuma pasākumus, tad pēc Organizācijas pieprasījuma vajāšanas procedūru pret pārkāpēju var ierosināt:

a) tā Līgumslēdzēja puse, kurā pārkāpums konstatēts, savā teritorijā;

b) Organizācija saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta 35. pantā, ja tam piekrīt Līgumslēdzēja puse, kuras teritorijā jāierosina procedūra.

4. Līgumslēdzējam pusēm ir pienākums iekļaut savos tiesību aktos noteikumus, kas nodrošina 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto vispārējo nosacījumu ievērošanu.

20. pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, tad aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā Aģentūra pilda savus uzdevumus, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valstu tiesās ir tāds pats spēks kā ziņojumiem, kurus sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem.

21. pants

1. Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti, kurus Organizācija nosūta vai saņem saistībā ar savu oficiālo darbību, nekādā veidā nedrīkst ierobežot.

2. Ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā Organizācijas oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām organizācijām.

22. pants

1. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācija ir atbrīvota no visām nodevām un nodokļiem, kas saistīti ar tās izveidi, darbības izbeigšanu un likvidāciju.

2. Tā ir atbrīvota no nodevām un nodokļiem, kas būtu piemērojami saistībā ar tās uzdevumu izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādi.

3. Tā ir atbrīvota no visiem tiešajiem nodokļiem, kas varētu būt piemērojami pašai Organizācijai, kā arī tās mantai, aktīviem un ienākumiem.

4. Tā ir atbrīvota no netiešu fiskālo maksājumu iekasēšanas, kas varētu rasties aizņēmumu emisiju dēļ un par ko tā būtu personīgi atbildīga.

5. Tā ir atbrīvota no jebkādiem ārkārtas vai diskriminējošiem nodokļiem.

6. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem un nodevām, ko iekasē kā atlīdzību par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

23. pants

1. Organizācija ir atbrīvota no visām muitas nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un uz to neattiecas nekādi importa vai eksporta aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz materiāliem, aprīkojumu, krājumiem un citām precēm, ko Organizācijas importē iekšējai izmantošanai un kas ir paredzētas lietošanai Organizācijas ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai.

2. Tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā šādi importētās preces ir ievestas, tās nedrīkst ne pārdot, aizdot vai pārsūtīt ne pret samaksu, ne bez tās, izņemot attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdības noteiktajos gadījumos.

3. Lai pārliecinātos, ka materiāli, aprīkojums, krājumi un citas preces, kas ir minētas 1. punktā un ievestas pēc Organizācijas pasūtījuma, piegādātas attiecīgajai Organizācijai un tiek efektīvi izmantotas tās ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai, var veikt jebkādus kontroles pasākumus, kas ir uzskatāmi par lietderīgiem.

4. Turklāt Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām, un tai nepiemēro nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz publikācijām, uz kurām attiecas pielikumā pievienoto statūtu 13. panta noteikumi.

24. pants

1. Organizācija var glabāt jebkādu valūtu un atvērt kontus jebkurā valūtā, ja tas ir nepieciešams, lai noslēgtu darījumus, kas saistīti ar tās mērķa īstenošanu.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu – ja tādi ir noslēgti – nosacījumiem Līgumslēdzējas puses apņemas piešķirt Organizācijai visas pilnvaras attiecībā uz tādu naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri ir saistīti ar Organizācijas izveidi un darbību, tostarp uz aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, ja šo aizdevumu izsniegšanu ir atļāvusi attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība.

25. pants

1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi.

2. Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, piešķir atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem.

3. a) Starptautiskas krīzes laikā Līgumslēdzējas puses Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, nodrošina tādas pašās repatriācijas iespējas, kādas ir citu starptautisku organizāciju darbiniekiem;

b) a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nemaina darbinieku pienākumus pret Organizāciju.

4. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

5. Organizācijas darbinieki:

a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai, kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un kustamo īpašumu izved;

b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var, nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem;

c) ir informēti, ka visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

6. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem.

7. Papildus Organizācijas darbiniekiem piešķirtajām privilēģijām, atbrīvojumiem un atvieglojumiem Aģentūras ģenerāldirektoram piešķir neaizskaramību pret jurisdikciju saistībā ar darbībām, tostarp pret visu teikto un rakstīto, ko viņš paveicis, pildot savus pienākumus; šo neaizskaramību nepiemēro gadījumos, kad šī persona ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā arī gadījumos, kad ar tai piederošu vai tās vadītu mehānisko transportlīdzekli ir nodarīti zaudējumi.

8. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas pārskaitījumi.

26. pants

Laikā, kad Līgumslēdzēju pušu pārstāvji pilda savus amata pienākumus vai ir ceļā uz sanāksmes vietu un atgriežas no tās, visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

27. pants

Tā kā tai ir pašai sava sociālās drošības sistēma, Organizācija, ģenerāldirektors un Organizācijas personāls ir atbrīvoti no jebkādām obligātām iemaksām valstu sociālās drošības struktūrās, neskarot vienošanās, kas starp Organizāciju un kādu Līgumslēdzēju pusi pastāv tad, kad stājas spēkā protokols, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē.

28. pants

1. Organizācijas līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Attiecībā uz nelīgumisko atbildību Organizācija atlīdzina zaudējumus, kas radušies tās institūciju vai tajās nodarbināto personu nolaidības dēļ, ja var pierādīt, ka atbildība par šiem zaudējumiem ir jāuzņemas minētajām iestādēm vai personām. Iepriekšējā nosacījuma piemērošana nenozīmē to, ka nav tiesības saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem saņemt cita veida kompensāciju.

29. pants

1. a) Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas normatīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai konfiskācijas pasākumi;

b) Organizācijas arhīva materiāli un visi tai piederošie oficiālie dokumenti ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

2. Organizācijas mantu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem nevar piemērot soda pasākumus, ja vien tas netiek darīts saskaņā ar tiesas spriedumu. Šādu tiesas spriedumu var pieņemt tikai tad, ja Organizācija ir tikusi laikus informēta par attiecīgo procesu un ja tai ir bijusi iespēja izmantot atbilstošus līdzekļus savai aizstāvībai. Tomēr Organizācijas iekārtas nevar konfiscēt un tām nevar piemērot soda pasākumus.

3. Tomēr, lai varētu veikt tiesas izmeklēšanu un nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi attiecīgajā teritorijā, kompetentās iestādes valstī, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, kā arī citās valstīs, kurās atrodas Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli, var piekļūt šīm iekārtām un arhīva materiāliem, iepriekš informējot par to Aģentūras ģenerāldirektoru.

30. pants

1. Organizācija pastāvīgi sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, lai veicinātu labu tiesvedību, nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu un novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko varētu izraisīt šajā konvencijā noteiktās privilēģijas, neaizskaramība, atbrīvojumi vai iespējas.

2. Organizācija atbilstoši iespējām veicina sabiedrisko darbu veikšanu jebkurā nekustamajā īpašumā, ko tā savām vajadzībām izmanto Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai šāda īpašuma apkaimē.

31. pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, starptautiskie nolīgumi un valstu noteikumi par piekļuvi attiecīgo Līgumslēdzēju pušu teritorijai, tās pārlidošanu un drošību Aģentūrai ir obligāti jāievēro, un tai ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to piemērošanu

32. pants

Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu informāciju attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tai kļuvusi zināma, veicot funkcijas, kuras saistītas ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses gaisa telpu, lai minētās Līgumslēdzējas puses varētu kontrolēt starptautisko nolīgumu un valstu noteikumu piemērošanu.

33. pants

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Aģentūrai ir jāsasniedz finansiāls līdzsvars, un uzņemas to nodrošināt ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar šajā Konvencijā un I pielikumā iekļautajos Aģentūras statūtos noteiktajām robežām un nosacījumiem.

34. pants

1. Visus strīdus, kuri starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām pusēm vai starp vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju rodas par šīs Konvencijas interpretāciju, piemērošanu vai izpildi, jo īpaši attiecībā uz tās pastāvēšanu, tās spēkā esamību vai tās darbības izbeigšanu, un kurus sešu mēnešu laikā nav iespējams atrisināt tiešu sarunu ceļā vai citādi, iesniedz izskatīšanai Hāgas Pastāvīgajā šķīrējtiesā saskaņā ar minētās tiesas Fakultatīvo šķīrējtiesas reglamentu.

2. Šķīrējtiesnešu skaits ir trīs.

3. Šķīrējtiesas tiesvedība notiek Hāgā. Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs kalpo par kanceleju un sniedz administratīvus pakalpojumus saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas sniegtajiem norādījumiem.

4. Pastāvīgās šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši.

35. pants

1. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, tikai Līgumslēdzēju pušu tiesu piekritībā ir izskatīt strīdus, kas starp Organizāciju, kuru pārstāv Aģentūras ģenerāldirektors, un jebkādu fizisku vai juridisku personu var rasties attiecībā uz Organizācijas izdotu aktu piemērošanu.

2. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, procesu ierosina tajā valstī, kas ir Līgumslēdzēja puse:

a) kurā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

b) kurā atbildētājs veic komercdarbību, ja tā pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese neatrodas nevienas Līgumslēdzējas puses teritorijā;

c) kurā atbildētājam pieder aktīvi, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šī punkta a) un b) apakšpunktu;

d) kurā ir EUROCONTROL galvenā mītne, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šī punkta a)–c) apakšpunktu.

36. pants

1. Grozījumi, kas saskaņā ar šajā Konvencijā paredzētajiem nosacījumiem veikti attiecībā uz I pielikumā iekļautajiem Aģentūras statūtiem, 16. pantu un turpmākajiem pantiem IV pielikumā iekļautajos noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, ir spēkā un ir piemērojami Līgumslēdzēju pušu teritorijā.

2. Fiskālos noteikumus, kas iekļauti III pielikumā, un 1.–15. pantu noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, kuri iekļauti IV pielikumā, Ģenerālā asambleja nevar grozīt.

3. Ikvienai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs piecus gadus, skaitot no šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Šo piecu gadu termiņu automātiski pagarina par piecu gadu laikposmu. Līgumslēdzējai pusei, kura vismaz divus gadus pirms kārtējā laikposma beigām ir rakstiski informējusi Ģenerālo asambleju, ka tā nevēlas, lai tas tiktu pagarināts, pēc šī perioda beigām IV pielikums vairs nav saistošs.

4. Tiesības un pienākumus, kādi ir Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, vajadzības gadījumā var noteikt īpašā nolīgumā, kurš noslēgts starp to un Organizāciju.

Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā nepiedaloties.

5. Līgumslēdzēja puse, kurai IV pielikums vairs nav saistošs, var jebkurā brīdī rakstiski paziņot Ģenerālajai asamblejai, ka tā vēlas, lai IV pielikuma noteikumi tai atkal būtu saistoši. Attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums atkal ir saistošs pēc sešiem mēnešiem no dienas, kurā Ģenerālā asambleja, lemjot ar visu to Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu, kuras ir līdzdalīgas kopīgā sistēmā, ir pieņēmusi šo lūgumu. Minētajai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs piecus gadus, skaitot no dienas, kurā IV pielikums tai atkal kļūst saistošs. Šo termiņu automātiski pagarina saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas minēti šā panta 3. punktā.

37. pants

Līgumslēdzējas puses attiecībā uz Aģentūru apņemas nodrošināt to tiesību normu piemērošanu, kas paredzētas, lai nodrošinātu to sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, kuri nepieciešami ekspluatācijas pakalpojumu atbilstīgai veikšanai.

38. pants

1. Šī Konvencija ir grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un pēc tam ar protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, tās spēkā esamības termiņš tiek pagarināts uz neierobežotu laiku.

2. Pēc tam, kad šī Konvencija, kuras spēkā esamības termiņš tiek pagarināts, būs bijusi spēkā divdesmit gadus, ikviena Līgumslēdzēja puse varēs izbeigt Konvencijas piemērošanu, sniedzot rakstisku paziņojumu Beļģijas Karalistes valdībai, kas par to informēs pārējo Līgumslēdzēju pušu valdības.

Lēmums par izstāšanos stājas spēkā tā gada beigās, kas seko pēc tā, kura laikā paziņots par izstāšanos, ar nosacījumu, ka līdz šim datumam ir noslēgts šā panta 3. punktā paredzētais īpašais nolīgums. Pretējā gadījumā lēmums par izstāšanos stājas spēkā datumā, kas noteikts minētajā īpašajā nolīgumā.

3. Tiesības un pienākumus, jo īpaši finanšu jomā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, nosaka īpašā nolīgumā, kurš noslēgts starp to un Organizāciju.

Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā nepiedaloties.

4. Organizācijas darbību var izbeigt, ja Līgumslēdzēju pušu skaits samazinās, kļūstot mazāks par 50 % no to Līgumslēdzēju pušu skaita, kas parakstījušas iepriekš minēto 1997. gada protokolu, izņemot gadījumu, ja Ģenerālā asambleja, lemjot ar vienprātīgu balsojumu, pieņemt citu lēmumu.

5. Ja saskaņā ar to, kas minēts iepriekš, Organizācijas darbība tiek izbeigta, tās juridiskās personas statuss un tiesībspēja 4. panta izpratnē tiek saglabāta tās likvidācijas vajadzībām.

39. pants

1. Lai šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, varētu pievienoties valsts, kas nav parakstījusi pēdējo no minētajiem protokoliem, ir nepieciešama Ģenerālās asamblejas piekrišana, kura pieņemta ar vienprātīgu balsojumu.

2. Par lēmumu pieņemt pievienošanos šādai valstij paziņo Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs.

3. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kura par informē visu parakstītājvalstu un to valstu valdības, kas pievienojušās.

4. Pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas.

40. pants

1. Šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas var pievienoties saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienojas Līgumslēdzējas puses un šīs organizācijas, kurām piederīga viena vai vairākas parakstītājvalstis, un šie nosacījumi jāiekļauj Konvencijas papildprotokolā.

2. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kura par to informē pārējās Konvencijas dalībvalstis.

3. Ekonomiskās integrācijas reģionālas organizācijas pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas, ja ir stājies spēkā 1. punktā minētais papildprotokols.

Šis Konvencijas konsolidētais teksts un tās pielikumi ir sagatavoti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu un zviedru valodā. Saskaņā ar noslēguma klauzulu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskajā konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā noslēguma klauzulu 1981. gada 12. februāra protokolā, ar kuru groza minēto Konvenciju, kā arī noslēguma klauzulu protokolā, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē un ar ko minēto Konvenciju konsolidē pēc dažādajiem veiktajiem grozījumiem, neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā.

 

I PIELIKUMS

AĢENTŪRAS STATŪTI

Aģentūras Statūti

1. pants

1. Aģentūra ir institūcija, kurai uzdots īstenot mērķus un pildīt uzdevumus, kas minēti Konvencijā vai ko noteikusi Ģenerālā asambleja vai Padome, vai to palīgstruktūras. Tā sagatavo un iesniedz kompetentajām institūcijām priekšlikumus attiecībā uz to funkciju izpildi un to uzdevumu izpildi, kā arī attiecībā uz citiem uzdevumiem, kas deleģēti Organizācijai. Tā arī palīdz Ģenerālajai asamblejai un Padomei, kā arī to palīgstruktūrām to pārraudzības funkciju veikšanā.

2. Pildot savas funkcijas, Aģentūra, kad vajadzīgs, var izmantot palīdzību, ko sniedz civilie un militārie eksperti, kurus norīkojušas valstis vai attiecīgās pakalpojumu sniegšanas organizācijas.

3. Aģentūra kalpo par centralizācijas punktu sadarbībai un starpvaldību koordinācijai aeronavigācijas jomā. Tā iesniedz priekšlikumus un sniedz atbalstu, kas nepieciešams konverģencei saistībā ar vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un tās ieviešanai.

4. Tā sniedz regulēšanas, informācijas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumus Līgumslēdzējām pusēm un, pamatojoties uz nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Konvencijas 2. pantu, atzītām starptautiskajām organizācijām, kā arī valstīm, kas nav Līgumslēdzējas puses.

5. Konkrētāk, Aģentūra:

a) koordinē Līgumslēdzēju pušu īstenošanas plānus, lai nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

b) pārbauda aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus izskatījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO) vai citas starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar civilo aviāciju, un koordinē un iesniedz grozījumus SCAO dokumentiem;

c) sagatavo sīki izstrādātu plānu priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu un sistēmu, jo īpaši Līgumslēdzēju pušu uz zemes un gaisa kuģos esošo navigācijas sistēmu, saskaņošanu un integrāciju, lai ieviestu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu;

d) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa telpas maršrutu un atbalsta struktūru stratēģiskās plānošanas un organizēšanas mehānismu, nodrošinot koordināciju ar valstu ieceltajiem civilajiem un militārajiem ekspertiem;

e) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamo noteikumu saskaņošanu, izstrādā koordinētu vai kopīgu politiku, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldību lidostu teritorijā un to apkārtnē, un veicina gaisa telpas lietošanas efektivitātes un elastīguma uzlabošanu civilajiem un militārajiem lietotājiem;

f) iesniedz priekšlikumus vai konsultē attiecībā uz visiem vispārējās politikas un plānošanas aspektiem. Tās rīcības joma nav tikai maršruta gaisa satiksmes pārvaldība vien, bet attiecas arī uz lidojuma „no durvīm līdz durvīm” koncepciju, kas integrēta gaisa satiksmes pārvaldībā. Lai šajā jomā izstrādātu priekšlikumus, tā izmanto valstu ekspertu palīdzību;

g) pēta un veicina pasākumus, kas var palielināt efektivitāti un rentabilitāti aeronavigācijas jomā;

  h) izstrādā kopīgus kritērijus, procedūras un metodes, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un gaisa satiksmes pakalpojumu iespējami lielāku efektivitāti un kvalitāti;

i) koordinē valstu gaisa satiksmes pārvaldības organizāciju pētniecības, attīstības, testu un novērtēšanas (RDTE) programmas, jo īpaši rezultātu apkopošanu un izplatīšanu;

j) īsteno kopīgu izpēti, testus un lietišķus pētījumus, kā arī cita veida tehnisko attīstību;

k) nosaka, projektē, izstrādā, apstiprina un organizē vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu Padomes vadībā.

6. Kad Aģentūra nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus, tās uzdevums ir:

a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem;

b) nodrošināt precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu;

c) sniegt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un efektīvai lidojumu veikšanai;

d) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kuriem vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdzēt šīm organizācijām.

7. Aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar lietotāju organizācijām, lai pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk apmierinātu civilās aviācijas vajadzības. Tā strādā ciešā sadarbībā ar militārajām struktūrām, lai tādā pašā veidā apmierinātu militārās aviācijas īpašās vajadzības.

8. Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra var būvēt ēkas un uzstādīt iekārtas, kas tai nepieciešamas. Tomēr tā izmanto valstu tehnisko dienestu pakalpojumus un valstij piederošās iekārtas ikreiz, kad tas ir pamatoti no tehniskā un ekonomikas viedokļa, lai nepieļautu darba dubultošanu.

2. pants

1. Ņemot vērā Ģenerālajai asamblejai un Padomei piešķirtās pilnvaras, Aģentūru vada ģenerāldirektors, kam ir plaša pārvaldības brīvība attiecībā uz tā rīcībā nodoto tehnisko, finansiālo un personālresursu likšanu lietā, izmantošanu un pienācīgu darbību. Viņš šajā ziņā īsteno iniciatīvas, kuras uzskata par nepieciešamām savu pienākumu izpildei.

2. Taču, lai turpmāk minētos dokumentus iesniegtu apstiprināšanai Padomē, ģenerāldirektoram saskaņā ar Konvenciju ir:

a) jāizstrādā ikgadējā un piecu gadu darba programma, norādot ietekmi uz izmaksu un vienoto likmju izmaiņām;

b) jāizstrādā piecu gadu finanšu plānus un budžets, tostarp finanšu saistības, un saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem – vienotās likmes un tarifi;

c) jāsniedz Padomei gada pārskats par Organizācijas darbībām un finanšu stāvokli;

d) jāierosina principi, kas nosaka Aģentūras vispārējo struktūru – šīs struktūras aspekti ir tikai un vienīgi ģenerāldirektora kompetencē.

3. Turklāt ģenerāldirektors:

a) iesniedz regulārus pārskatus un prasa Padomes norādījumus ikreiz, kad pastāv risks, ka netiks sasniegti mērķi, kad pastāv risks, ka var tikt pārsniegti termiņi vai maksimālās summas, vai gadījumos, kad attiecībā uz programmām tiek veikti būtiski grozījumi;

b) veic sarunas par Konvencijas 2. pantā paredzētajiem nolūgumiem saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem.

3. pants

Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē nolikumu par iepirkumiem attiecībā uz:

a) līgumu slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi Organizācijai;

b) preču un pakalpojumu sniegšanu no Organizācijas puses;

c) nevajadzīgu aktīvu pārdošanu vai atsavināšanu.

4. pants

Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē finanšu nolikumu, kurā cita starpā paredz noteikumus, kas regulē valstu iemaksu veikšanu, kā arī noteikumus par to, kā Aģentūra var izmantot aizņēmumus, un rūpējas par pareizu finanšu pārvaldību, tostarp iekšējo auditu.

5. pants

1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesības iesniegt priekšlikumus, ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē Aģentūras personāla administratīvo reglamentu:

a) tajā cita starpā jābūt noteikumiem par personāla pilsonību, atlases un pieņemšanas procedūrām un principiem, atalgojuma skalām, pensijām, iekšējo nodokli, nesavietojamību, profesionālo noslēpumu un dienesta turpināmību;

b) Aģentūras darbiniekus izraugās no Līgumslēdzēju pušu pilsoņu vidus. Tādu valstu personālu, kas nav Līgumslēdzējas puses, var nodarbināt saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktā paredzētajiem nolīgumiem vai izņēmuma kārtā saskaņā ar ģenerāldirektora pienācīgi pamatotu lēmumu.

2. Tikai Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās tiesas piekritībā ir izskatīt strīdus starp Organizāciju un Aģentūras personālu – nevienai citai tiesai, ne valsts, ne starptautiskajai, šādas piekritības nav.

6. pants

1. Ģenerāldirektoru uz pieciem gadiem ar svērto balsu vairākumu ieceļ Ģenerālā asambleja, ja šis vairākums sasniedz trīs ceturtdaļas no svērtajām balsīm saskaņā ar Konvencijas 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vismaz trīs ceturtdaļas no balsojušo Līgumslēdzēju pušu skaita. Tā mandātu var saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem pagarināt vienu reizi. Ģenerāldirektora statūtus apstiprina Padome.

2. Ģenerāldirektors pārstāv Organizāciju tiesā un visos civilajos jautājumos.

3. Turklāt saskaņā ar Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemto politiku Ģenerāldirektors:

a) saskaņā ar personāla nolikumu var pieņemt darbā darbiniekus, kā arī atstādināt viņus no amata; iecelšanai uz piecu gadu termiņu A1 un A2 pakāpes amatos ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vienu reizi vispārējos gadījumos ir nepieciešams Padomes apstiprinājums;

b) var veikt aizņēmumus saskaņā ar finanšu nolikumā paredzētajiem nosacījumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā ziņā noteikusi Padome;

c) var slēgt līgumus saskaņā ar 3. pantā minēto nolikumu par iepirkumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā ziņā noteikusi Padome;

d) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus par datu aizsardzību, kas paredzēti Konvencijas 7. panta 2. punkta l) apakšpunktā;

e) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus un procedūras, kas piemērojamas standartiem, specifikācijām un praksei gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un pakalpojumu jomā.

4. Ģenerāldirektors savas funkcijas pilda bez iepriekšējas apspriešanās ar Padomi, bet to pastāvīgi informē par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar iepriekš minētajām pilnvarām.

5. Padome pieņem nosacījumus ģenerāldirektora aizvietošanai gadījumos, kad tas nevar pildīt savus pienākumus.

7. pants

1. Budžetam jābūt līdzsvarotam ienākumu un izdevumu ziņā.

Visi Aģentūras ienākumi un izdevumi ir jāparedz par katru finanšu gadu.

2. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3. Budžeta projektu un piecu gadu finanšu plānu ģenerāldirektors iesniedz apstiprināšanai Padomē ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. oktobrī.

8. pants

1. Organizācija var starptautiskajos finanšu tirgos aizņemties līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu izpildei.

2. Organizācija var izdot aizņēmumus kādas Līgumslēdzējas puses finanšu tirgos saskaņā ar valsts regulējumu, kas piemērojams iekšējo aizņēmumu emisijām, vai gadījumā, ja šāda regulējuma nav, – ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses piekrišanu.

3. Finanšu nolikumā nosaka procedūras, saskaņā ar kurām Organizācija veic un atmaksā aizņēmumus.

4. Katrā budžetā un katrā piecu gadu finanšu plānā nosaka maksimālo summu, ko Organizāciju var aizņemties to gadu laikā, uz kuriem attiecas budžets un piecu gadu finanšu plāns.

5. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi, Organizācija darbojas saskaņoti ar Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm vai emisijas bankām.

9. pants

Budžetu un piecu gadu finanšu plānu attiecīgā finanšu gada laikā var pārskatīt, ja to prasa apstākļi, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti to izstrādei un apstiprināšanai.

10. pants

1. Visu Aģentūras budžeta ienākumu un izdevumu pārskatus un Aģentūras finanšu pārvaldību katru gadu pārbauda Audita grupa.

2. Audita grupai tās uzdevumu izpildē palīdz ārēji auditori konsultanti. Ārējo auditoru konsultantu sabiedrību uz trim gadiem ieceļ Padome saskaņā ar Konvencijas 7. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

3. Mērķis pārbaudei, ko Audita grupa veic ar ārējo auditoru konsultantu palīdzību, ir konstatēt ienākumu un izdevumu likumīgumu un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. Katra finanšu gada beigās Audita grupa iesniedz Padomei pārskatu, kuram pievienoti Aģentūras apsvērumi. Padome var likt Aģentūrai veikt atbilstošus pasākumus, kas ieteikti audita pārskatā, saskaņā ar Konvencijas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4. Audita grupa rūpējas par to, lai saskaņā ar labas pārvaldības praksi un principiem Aģentūrā tiktu ieviests atbilstošs iekšējās kontroles mehānisms.

5. Audita grupa var saskaņā ar savu mandātu izskatīt citus finanšu jautājumus, kas attiecas uz Aģentūru.

11. pants

1. Aģentūras dienestos pēc Padomes pieprasījuma, rīkojoties pēc savas ierosmes vai pēc ģenerāldirektora pieprasījuma, var tikt veiktas administratīvās un tehniskās inspekcijas.

2. Šīs inspekcijas veic pārstāvji no Līgumslēdzēju pušu pārvaldes iestādēm, vajadzības gadījumā izmantojot ārēju palīdzību. Katru inspekcijas grupu veido vismaz divas personas ar atšķirīgu pilsonību. Katrā inspekcijas grupā, ja iespējams, jābūt vienai personai, kas piedalījusies iepriekšējā misijā.

12. pants

Padome nosaka Aģentūras darba valodas.

13. pants

Aģentūra izdod savai darbībai nepieciešamās publikācijas.

14. pants

Visi šo statūtu grozījumu projekti tiek iesniegti apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā saskaņā ar Konvencijas 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem.

 

II PIELIKUMS

LIDOJUMU INFORMĀCIJAS RAJONI

Lidojumu informācijas rajoni

Vācijas Federatīvā Republika

Berlīnes augšējais lidojumu informācijas rajons

Hanoveres augšējais lidojumu informācijas rajons

Reinas augšējais lidojumu informācijas rajons

Brēmenes lidojumu informācijas rajons

Diseldorfas lidojumu informācijas rajons

Frankfurtes lidojumu informācijas rajons

Minhenes lidojumu informācijas rajons

Berlīnes lidojumu informācijas rajons

Austrijas Republika

Vīnes lidojumu informācijas rajons

Beļģijas Karaliste - Luksemburgas Lielhercogiste

Briseles augšējais lidojumu informācijas rajons

Briseles lidojumu informācijas rajons

Bulgārijas Republika

Sofijas lidojumu informācijas rajons

Varnas lidojumu informācijas rajons

Kipras Republika

Nikozijas lidojumu informācijas rajons

Horvātijas Republika

Zagrebas lidojumu informācijas rajons

Dānijas Karaliste

Kopenhāgenas lidojumu informācijas rajons

Spānijas Karaliste

Madrides augšējais lidojumu informācijas rajons

Madrides lidojumu informācijas rajons

Barselonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Barselonas lidojumu informācijas rajons

Kanāriju salu augšējais lidojumu informācijas rajons

Kanāriju salu lidojumu informācijas rajons

Francijas Republika - Monako Firstiste (*)

Francijas augšējais lidojumu informācijas rajons

Parīzes lidojumu informācijas rajons

Brestas lidojumu informācijas rajons

Bordo lidojumu informācijas rajons

Marseļas lidojumu informācijas rajons (*)

Reimsas lidojumu informācijas rajons

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Skotijas augšējais lidojumu informācijas rajons

Skotijas lidojumu informācijas rajons

Londonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Londonas lidojumu informācijas rajons

Grieķijas Republika

Atēnu augšējais lidojumu informācijas rajons

Atēnu lidojumu informācijas rajons

Ungārijas Republika

Budapeštas lidojumu informācijas rajons

Īrija

Šanonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Šanonas lidojumu informācijas rajons

Šanonas okeāna pārejas rajons, ko norobežo šādas koordinātas: 51° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un 8° Rietumu garuma, 48°30 Ziemeļu platuma un 8° Rietumu garuma, 49° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma lidojuma 55. līmenī un augstāk.

Itālijas Republika

Milānas augšējais lidojumu informācijas rajons

Romas augšējais lidojumu informācijas rajons

Brindizi augšējais lidojumu informācijas rajons

Milānas lidojumu informācijas rajons

Romas lidojumu informācijas rajons

Brindizi lidojumu informācijas rajons

Maltas Republika

Maltas lidojumu informācijas rajons

Norvēģijas Karaliste

Oslo augšējais lidojumu informācijas rajons

Stavangeras augšējais lidojumu informācijas rajons

Trondheimas augšējais lidojumu informācijas rajons

Bodo augšējais lidojumu informācijas rajons

Oslo lidojumu informācijas rajons

Stavangeras lidojumu informācijas rajons

Trondheimas lidojumu informācijas rajons

Bodo lidojumu informācijas rajons

Bodo okeāna lidojumu informācijas rajons

Nīderlandes Karaliste

Amsterdamas lidojumu informācijas rajons

Portugāles Republika

Lisabonas augšējais lidojumu informācijas rajons

Lisabonas lidojumu informācijas rajons

Santamarijas lidojumu informācijas rajons

Rumānija

Bukarestes lidojumu informācijas rajons

Slovākijas Republika

Bratislavas lidojumu informācijas rajons

Slovēnijas Republika

Ļubļanas lidojumu informācijas rajons

Zviedrijas Karaliste

Malmes augšējais lidojumu informācijas rajons

Stokholmas augšējais lidojumu informācijas rajons

Sundsvalas augšējais lidojumu informācijas rajons

Malmes lidojumu informācijas rajons

Stokholmas lidojumu informācijas rajons

Sundsvalas lidojumu informācijas rajons

Šveices Konfederācija

Šveices augšējais lidojumu informācijas rajons

Šveices lidojumu informācijas rajons

Čehijas Republika

Prāgas lidojumu informācijas rajons

Turcijas Republika

Ankaras lidojumu informācijas rajons

Stambulas lidojumu informācijas rajons

 

III PIELIKUMS

FISKĀLIE NOTEIKUMI

Fiskālie noteikumi

1. pants

1. Neskarot Konvencijas 22. un 23. pantā paredzētos atbrīvojumus, gadījumos, kad Organizācija, pildot savus oficiālos uzdevumus, veic lielas preču iegādes vai izmanto lielas vērtības pakalpojumus, kuru vērtību ietekmē nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi (tostarp nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, ko iekasē par importa piegādēm, kuras nav minētas Konvencijas 23. panta 1. punktā), dalībvalstu valdības, cik vien iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šādu ietekmi, vai nu koriģējot finanšu iemaksas, ko maksā Organizācijai, vai arī atlīdzinot Organizācijai šādu nodokļu, nodevu vai netiešo nodokļu summu; var piemērot arī atbrīvojumu no šādiem nodokļiem, nodevām vai netiešiem nodokļiem.

2. Attiecībā uz maksājumiem, kas Organizācijai jāveic dalībvalstīm par šo valstu veiktajiem ieguldījumiem, un ciktāl Organizācijai ir jāatlīdzina atbilstošie izdevumi, minētās valstis nodrošina to, lai rēķinā, ko tās iesniedz Organizācijai, nebūtu iekļauti nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, no kuriem Organizācija ir atbrīvota, kurus tai atlīdzinās vai attiecībā uz kuriem tiks koriģētas finanšu iemaksas Organizācijai, ja Organizācija ieguldījumus veikusi pati.

3. Šā panta noteikumi neattiecas uz nodokļiem, nodevām vai netiešajiem nodokļiem, kurus iekasē kā atlīdzību par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

2. pants

Organizācijas iegādātās preces, uz ko attiecas 1. panta 1. punkts, drīkst pārdot vai atsavināt tikai saskaņā ar attiecīgo valstu valdību pieņemtajiem nosacījumiem.

3. pants

1. Aģentūras ģenerāldirektors un Organizācijas darbinieki Organizācijas labā maksā nodokli no sava atalgojuma un algas, ko tiem maksā minētā Organizācija, saskaņā ar Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem. Atalgojums un algas ir atbrīvoti no valsts piemērotā ienākuma nodokļa.

Tomēr dalībvalstis var ņemt vērā atalgojumu un algas, kas atbrīvotas no valsts piemērotā ienākuma nodokļa, kad tās nosaka summu nodoklim, kas piemērojams citiem šāda atalgojuma vai algu saņēmēju ienākumiem.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz Organizācijas maksātajām pensijām un pabalstiem.

3. Dalībvalstīm periodiski paziņo to darbinieku un bijušo darbinieku vārdu, amatu, adresi, atalgojumu un attiecīgā gadījumā pensiju, uz kuriem attiecas šā panta 1. un 2. punkts.

4. pants

Saistībā ar šā pielikuma piemērošanu Organizācija rīkojas, savu darbību saskaņojot ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

5. pants

1. Ar šo pielikumu aizstāj Konvencijas papildprotokolu, ko parakstīja 1970. gada 6. jūlijā Briselē un kas grozīts ar protokolu, kuru parakstīja 1978. gada 21. novembrī Briselē, kas abi grozīti ar XXXVIII pantu protokolā, kuru parakstīja 1981. gada 12. februārī Briselē un ar kuru grozīja Konvenciju.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem pienākumi, kas izriet no 1970. gada 6. jūlija papildprotokola 3. panta, paliek spēkā līdz pilnīgai parādu un saistību izpildei.

 

IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU MAKSU KOPĪGO SISTĒMU

Noteikumi par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu

1. pants

Līgumslēdzējas puses vienojas turpināt pārvaldīt kopīgo sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu maksu noteikšanai, rēķinu izrakstīšanai par šādiem maksājumiem un to iekasēšanai, piemērojot vienu vienīgu maksājumu par lidojumu, un šim nolūkam izmantot EUROCONTROL pakalpojumus.

2. pants

Organizācija nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kuras piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem, izraksta par tiem rēķinus un tās iekasē pēc to Līgumslēdzēju pušu priekšlikuma, kuras ir līdzdalīgas kopīgajā aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmā.

3. pants

Aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā Padome izveido struktūru, kas nodarbojas ar to Ģenerālās asamblejas lēmumu izpildes kārtības noteikšanu, kuri pieņemti aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā, un ar Aģentūras uzdevumu pārraudzību šajā jomā.

Konkrētāk, Padome:

a) sagatavo Ģenerālās asamblejas lēmumus, kas pieņemti aeronavigācijas pakalpojumu maksu politikas jomā;

b) nosaka norēķinu vienību, kurā izsaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas;

c) saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti atbilstoši Konvencijas 6. panta 2. punktam, pieņem sistēmas piemērošanas nosacījumus, tostarp maksāšanas nosacījumus, kā arī vienotās likmes, tarifus un to piemērošanas laikposmu;

d) apstiprina ziņojumus par EUROCONTROL darbību aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā;

e) pieņem finanšu nolikumu, kas piemērojams aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmai;

f) apstiprina budžeta pielikumus attiecībā uz EUROCONTROL darbību aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā.

4. pants

Aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kas parādās Organizācijas izdotā rēķinā, ir vienots maksājums, kas jāveic par katru lidojumu, un tas ir parāds, kas pienākas tikai EUROCONTROL un kas maksājams tās mītnes vietā.

5. pants

1. Maksa pienākas no personas, kas gaisa kuģi ekspluatējusi laikā, kad noticis lidojums. Maksa ir privileģēts parāds, kas gulstas uz gaisa kuģi, par kuru pienākas maksa, neatkarīgi no tā, kā rīcībā tas atrodas, ja to atļauj attiecīgās Līgumslēdzēju pušu valsts tiesību akti.

2. Ja lidojuma identifikācijai tiek izmantots SCAO identifikācijas numurs vai jebkāds cits atzīts identifikācijas numurs, tad EUROCONTROL par operatoru var uzskatīt gaisa kuģu ekspluatācijas organizāciju, kurai šis identifikācijas numurs ir piešķirts vai tiek piešķirts lidojuma brīdī vai kura ir identificēta iesniegtajā lidojuma plānā, vai kura ar SCAO identifikācijas numura vai jebkāda cita atzīta identifikācijas numura izmantošanu ir identificēta saziņā ar gaisa satiksmes kontroles dienestiem, vai jebkādā citā veidā.

3. Gadījumā, ja operatora identitāte nav zināma, uzskata, ka operators ir gaisa kuģa īpašnieks, kamēr netiek noteikts, ka šāds statuss bijis citai personai.

4. Gaisa kuģa operators un īpašnieks ir solidāri atbildīgi par to, lai attiecīgā maksa tiktu veikta, ja to atļauj attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību akti.

6. pants

1. Ja maksājamā summa netiek samaksāta, var veikt piespiedu piedziņas pasākumus, tostarp izmantojot gaisa kuģu aizturēšanu un pārdošanu, ja to atļauj tās Līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, kuras teritorijā nolaidies attiecīgais gaisa kuģis.

2. Šie pasākumi pēc EUROCONTROL pieprasījuma var ietvert arī to, ka Līgumslēdzēja puse vai jebkāda cita kompetentā iestāde pārskata administratīvās atļaujas, kas saistītas ar gaisa pārvadājumu darbību vai ar gaisa satiksmes pārvaldību un kas izdotas lietotājam, no kura pienākas samaksa, ja to atļauj attiecīgie tiesību akti.

7. pants

1. Nesamaksātās summas piedziņas procedūru ierosina vai nu EUROCONTROL, vai pēc EUROCONTROL pieprasījuma Līgumslēdzēja puse, vai arī kāda cita institūcija, kuru šajā ziņā pilnvarojusi Līgumslēdzēja puse.

2. Piedziņu veic tiesas ceļā vai administratīvā ceļā.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse informē EUROCONTROL par procedūrām, kas piemērojamas attiecīgajā valstī, kā arī kompetentās tiesas vai administratīvās iestādes.

8. pants

Piedziņas procedūru ierosina tās Līgumslēdzējas puses teritorijā:

a) kurā ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

b) kurā parādnieks veic komerciālu darbību, ja tā pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav nevienas Līgumslēdzējas puses teritorijā;

c) kurā parādniekam pieder aktīvi, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu;

d) kurā ir EUROCONTROL mītne, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šā punkta a)– c) apakšpunktu.

9. pants

1. Šā pielikuma 5., 6., 7. un 8. panta noteikumi neliedz Līgumslēdzējām pusēm vai Līgumslēdzēju pušu pilnvarotām iestādēm, rīkojoties pēc EUROCONTROL pieprasījuma, nesamaksātās summas piedziņu veikt, aizturot vai piespiedu kārtā pārdodot gaisa kuģus saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses administratīvo vai tiesas procedūru.

2. Aizturēšanas vai piespiedu pārdošanas tiesības attiecas arī uz aizturētā vai pārdotā gaisa kuģa iekārtām, rezerves daļām, degvielu, aprīkojumu un dokumentiem.

3. Aizturēšanas un piespiedu pārdošanas likumīgumu un spēkā esamību nosaka saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kuras teritorijā notikusi aizturēšana.

10. pants

EUROCONTROL ir tiesības celt prasību to valstu tiesās un kompetentajās administratīvajās iestādēs, kuras nav Konvencijas dalībvalstis.

11. pants

Pārējās Līgumslēdzējas puses atzīst un izpilda šādus lēmumus, ko pieņēmusi kāda Līgumslēdzēja puse:

a) galīgus tiesas spriedumus;

b) administratīvus lēmumus, kurus varēja pārsūdzēt tiesā, bet vairs nevar vai nu tāpēc, ka tiesa pārsūdzību noraidījusi ar galīgu spriedumu, vai arī tāpēc, ka prasītājs savu pārsūdzību atsaucis, vai arī tāpēc, ka pagājis pārsūdzības iesniegšanas termiņš.

12. pants

Lēmumus, kas minēti 11. pantā, neatzīst un neizpilda šādos gadījumos:

a) ja sākotnējās Līgumslēdzējas puses tiesai vai administratīvajai iestādei nebija piekritības saskaņā ar 8. pantā minētajiem noteikumiem;

b) ja lēmums ir pretrunā pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses sabiedriskajai kārtībai;

c) ja parādnieks netika laikus informēts par administratīvo lēmumu attiecībā uz lietas ierosināšanu, lai varētu aizstāvēties vai iesniegt pārsūdzību tiesā;

d) ja sākotnēji ierosināto lietu attiecībā uz tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām izskata pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde;

e) ja lēmums nav saderīgs ar citu lēmumu, kas attiecas uz tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām un kas pieņemts valstī, kura ir pieprasījumu saņēmusī Līgumslēdzēja puse;

f) ja, lai pieņemtu savu lēmumu, sākotnējās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde, izskatot jautājumu par fizisko personu stāvokli vai tiesībspēju, laulību režīmu, testamentiem un mantojumiem, nav ievērojusi kādu pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses starptautisko privāto tiesību noteikumu, ja vien tās lēmums nenoved pie tāda paša iznākuma, kāds būtu, ja tā būtu piemērojusi minētās Līgumslēdzējas puses starptautisko privāto tiesību noteikumus.

13. pants

Lēmumus, kas minēti 11. pantā un kas sākotnējā Līgumslēdzējā pusē ir izpildāmi, izpilda saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses spēkā esošajiem tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā konkrētam lēmumam attiecībā uz izpildraksta izdošanu pietiek ar pieprasījumu saņēmušās valsts tiesas vai administratīvas iestādes pieprasījumu.

14. pants

1. Pieprasījumam pievieno:

a) lēmuma eksemplāru;

b) gadījumā, ja tiesas lēmums pieņemts bez atbildētāja klātbūtnes, – apliecinātu tā dokumenta kopiju, kas pierāda, ka parādnieks ir laikus saņēmis paziņojumu vai brīdinājumu par lietas ierosināšanu;

c) administratīva lēmuma gadījumā – dokumentu, kas pierāda, ka ir izpildītas 11. pantā paredzētās prasības;

d) ikvienu dokumentu, kas pierāda, ka sākotnējā Līgumslēdzējā pusē lēmums ir izpildāms un ka parādnieks ir laikus saņēmis paziņojumu par lēmumu.

2. Ja to prasa pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde, tad jāiesniedz pienācīgi apliecināts dokumentu tulkojums. Nav nepieciešami nekādi tiesību akti vai analoģiskas formalitātes.

15. pants

1. Pieprasījumu var noraidīt tikai kāda no 12. pantā paredzēto iemeslu dēļ. Pieprasījumu saņēmušajā Līgumslēdzējā pusē lēmumu nekādā gadījumā nedrīkst pārskatīt pēc būtības.

2. Procedūru attiecībā uz lēmuma atzīšanu un izpildi regulē pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesību akti, ciktāl Konvencijā nav noteikts citādi.

16. pants

EUROCONTROL iekasēto summu izmaksā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar Padomes lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

17. pants

Kad kāda Līgumslēdzēja puse ir atguvusi noteiktu parādu, faktiski iekasēto summu pēc iespējas ātrāk pārskaita EUROCONTROL, kas piemēro 16. pantā paredzēto procedūru. Piedziņas izdevumi, kas radušies šai Līgumslēdzējai pusei, jāsedz EUROCONTROL.

18. pants

Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes sadarbojas ar EUROCONTROL aeronavigācijas pakalpojumu maksu noteikšanā un iekasēšanā.

19. pants

Ja Padome vienprātīgi nolemj izbeigt maksu piedziņu, attiecīgās Līgumslēdzējas puses var veikt visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem. Šādā gadījumā Konvencijas noteikumi par piedziņu un lēmumu atzīšanu un izpildi vairs nav piemērojami.

 

 

 

PROTOKOLS
PAR EIROPAS KOPIENAS PIEVIENOŠANOS
EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS
1960. GADA 13. DECEMBRA STARPTAUTISKAJAI KONVENCIJAI
PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ,
KAS VAIRĀKKĀRT GROZĪTA UN KONSOLIDĒTA
AR 1997. GADA 27. JŪNIJA PROTOKOLU

ALBĀNIJAS REPUBLIKA,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

SPĀNIJAS KARALISTE,

SOMIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN

ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

MALTAS REPUBLIKA,

MOLDOVAS REPUBLIKA,

MONAKO FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

TURCIJAS REPUBLIKA

UN

EIROPAS KOPIENA

ņemot vērā Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eirokontroles) 1960. gada 13. decembra Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar 1970. gada 6. jūlija papildprotokolu, kas savukārt grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu, vēlāk visus minētos dokumentus grozot ar 1981. gada 12. februāra protokolu, un grozīta un konsolidēta ar 1997. gada 27. jūnija protokolu, turpmāk – „Konvencija”, un jo īpaši tās 40. pantu,

ņemot vērā pienākumus, kuri ar 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas pārskatīts ar 1997. gada 2. oktobra Amsterdamas līgumu, Eiropas Kopienai noteikti konkrētās jomās, uz kurām attiecas Konvencija;

tā kā Eiropas Kopienas dalībvalstis, kas ir Eirokontroles dalībvalstis, pieņemot Protokolu, ar ko konsolidē Konvenciju un ko varēja parakstīt no 1997. gada 27. jūnija, paziņoja, ka to paraksts neskar Kopienas ekskluzīvo kompetenci konkrētās jomās, uz kurām attiecas minētā Konvencija, un Kopienas dalību Eirokontrolē šādas ekskluzīvas kompetences īstenošanai;

tā kā Eiropas Kopienas nolūks, pievienojoties Konvencijai, ir palīdzēt Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai, turpmāk – „Eirokontrole”, sasniegt tās mērķus, kas izklāstīti Konvencijā, jo īpaši mērķi būt vienīgajai un efektīvai gaisa satiksmes pārvaldības politikas izstrādes struktūrai Eiropā;

tā kā saistībā ar Eiropas Kopienas pievienošanos Eirokontrolei ir jāpaskaidro, kā Konvencijas noteikumi attieksies uz Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm;

tā kā noteikumi par Eiropas Kopienas pievienošanos Konvencijai dos iespēju Kopienai Eirokontrolē īstenot šādu kompetenci, ko tai nodevušas tās dalībvalstis;

tā kā 1987. gada 2. decembrī Londonā Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste, kā to apliecina abu valstu ārlietu ministru kopīgā deklarācija, ir vienojušās par ciešāku sadarbību attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu, un šis nolīgums vēl nav stājies spēkā,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Eiropas Kopiena atbilstoši savai kompetencei pievienojas Konvencijai ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, saskaņā ar Konvencijas 40. pantu.

2. pants

Attiecībā uz Eiropas Kopienu atbilstoši tās kompetencei Konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka pakalpojumiem gaisa satiksmē Konvencijas II pielikumā uzskaitīto dalībvalstu lidojumu informācijas rajonos, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma teritoriālā piemērojamība.

Uzskata, ka šā protokola piemērošana Gibraltāra lidostai neskar attiecīgi Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridisko nostāju attiecībā uz strīdu par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.

Šā protokola piemērošanu Gibraltāra lidostai atliek līdz brīdim, kad stājas spēkā režīms, kas noteikts 1987. gada 2. decembra Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru kopīgajā deklarācijā. Spānijas un Apvienotās Karalistes valdība informē pārējās šā protokola parakstītājvalstis par minēto spēkā stāšanās dienu.

3. pants

Saskaņā ar šā protokola noteikumiem Konvencijas noteikumus interpretē tā, lai Eiropas Kopiena būtu Kopienas kompetencē un lai dažādie termini, kas izmantoti Konvencijas līgumslēdzēju pušu un to pārstāvju apzīmēšanai, būtu pareizi saprotami.

4. pants

Eiropas Kopiena neveiks ieguldījumu Eirokontroles budžetā.

5. pants

Eiropas Kopienai, neskarot tās 6. pantā paredzēto balsstiesību izmantošanu, ir tiesības pārstāvēt sevi un iesaistīties visu to Eirokontroles institūciju darbā – izņemot institūcijas, kas veic auditu, – kurā kādai no tās dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kā Līgumslēdzējai pusei, un ja šā darba gaitā var tikt risināti jautājumi, kuri ir Kopienas kompetencē.

Visās Eirokontroles institūcijās, kuru darbā Eiropas Kopiena var piedalīties, tā izsaka savu viedokli atbilstīgi savai kompetencei un saskaņā ar saviem institucionālajiem noteikumiem.

Eiropas Kopiena nedrīkst izvirzīt kandidātus dalībai vēlētās Eirokontroles institūcijās, kā arī amatiem institūcijās, kuru darbā tai ir tiesības piedalīties.

6. pants

1. Lai balsotu par jautājumiem, kuri ir Eiropas Kopienas ekskluzīvajā kompetencē, un saistībā ar Konvencijas 8. panta noteikumu piemērošanu Eiropas Kopiena izmanto to savu dalībvalstu balsstiesības, kas ir Konvencijas līgumslēdzējas puses, un Eiropas Kopienas šādi nodotās un svērtās balsis uzkrāj, lai noteiktu vairākumu, kas paredzēts minētajā Konvencijas 8. pantā. Ja balso Kopiena, tās dalībvalstis nebalso.

Lai noteiktu Konvencijas līgumslēdzēju pušu skaitu, kas vajadzīgs, ja lēmums jāpieņem ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kā noteikts 8. panta 2. punkta pirmajā daļā, uzskata, ka Kopiena pārstāv tās savas dalībvalstis, kas ir Eirokontroles dalībvalstis.

Ierosinātu lēmuma pieņemšanu attiecībā uz konkrētu jautājumu, par kuru jābalso Eiropas Kopienai, atliek uz vēlāku laiku, ja to pieprasa Konvencijas līgumslēdzēja puse, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts. Šo atlikšanu izmanto, lai Konvencijas līgumslēdzējas puses, kam palīdz Eirokontroles aģentūra, apspriestos par ierosināto lēmumu. Ja ir izteikta šāda prasība, lēmuma pieņemšanu var atlikt ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem.

2. Par jautājumiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetence, Eiropas Kopienas dalībvalstis balso saskaņā ar savām balsstiesībām, kā paredzēts Konvencijas 8. pantā, un Eiropas Kopiena nebalso.

3. Eiropas Kopiena, katru gadījumu izskatot atsevišķi, informē pārējās Konvencijas līgumslēdzējas puses par gadījumiem, kad attiecībā uz dažādiem Ģenerālās Asamblejas, Padomes un citu tādu lēmējiestāžu darba kārtības jautājumiem, kurām Ģenerālā Asambleja un Padome ir deleģējušas pilnvaras, tā īstenos savas balsstiesības, kas paredzētas šā panta 1. punktā. Šis pienākums ir saistošs arī tad, ja lēmumus pieņem sarakstes veidā.

7. pants

Kopienai nodotās kompetences joma ir vispārīgi izklāstīta rakstiskā deklarācijā, kuru Kopiena izplatīja šā protokola parakstīšanas laikā.

Minēto deklarāciju var attiecīgi grozīt, ja Eiropas Kopiena par to paziņo Eirokontrolei.  Tā neaizstāj un nekādā ziņā neierobežo jautājumus, uz kuriem var attiecināt paziņojumus par Kopienas kompetenci, kas jāsniedz pirms Eirokontroles lēmumu pieņemšanas oficiālā balsošanā vai citādi.

8. pants

Konvencijas 34. pants attiecas uz strīdiem, kas rodas starp divām vai vairākām šā protokola parakstītājvalstīm vai starp vienu vai vairākām šā protokola parakstītājvalstīm un Eirokontroli, par šā protokola interpretāciju, piemērošanu vai darbību, tostarp par šā protokola esamību, spēkā esamību un izbeigšanu.

9. pants

1. Šo protokolu var parakstīt visas valstis, kuras parakstījušas Protokolu, ar ko konsolidē Eirokontroles 1960. gada 13. decembra Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā izdarīti vairāki grozījumi un kuru varēja parakstīt no 1997. gada 27. jūnija, turpmāk – „Konsolidācijas protokols”, un Eiropas Kopiena.

Šo protokolu pirms tā stāšanās spēkā var parakstīt arī jebkura valsts, kas ir attiecīgi pilnvarota parakstīt Konsolidācijas protokolu, saskaņā ar minētā protokola II pantu.

2. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai.

3. Šis protokols stājas spēkā, kad to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, no vienas puses, visas parakstītājvalstis, kuras ir arī Konsolidācijas protokola parakstītājas un kuru ratifikācija, akcepts vai apstiprinājums ir vajadzīgs, lai Konsolidācijas protokols stātos spēkā, un, no otras puses, Eiropas Kopiena, otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir deponēts pēdējais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments, ar nosacījumu, ka minētajā dienā ir stājies spēkā Konsolidācijas protokols. Ja šis nosacījums nav ievērots, tad šis protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Konsolidācijas protokols.

4. Attiecībā uz šā protokola parakstītājvalstīm, kas ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus pēc tā stāšanās spēkā, šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc attiecīgo ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponēšanas.

5. Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo šā protokola parakstītājvalstu valdības un Eiropas Kopienu par katru parakstīšanu un katru ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponēšanu, un katru šā protokola stāšanās spēkā dienu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

10. pants

Katra pievienošanās Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā nozīmē arī piekrišanu uzņemties šajā protokolā noteiktās saistības. Konvencijas 39. un 40. panta noteikumi attiecas arī uz šo protokolu.

11. pants

1. Šis protokols ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Ja visas tās Eirokontroles dalībvalstis, kas ir Eiropas Kopienas dalībvalstis, izstājas no Eirokontroles, tad uzskata, ka Eiropas Kopiena ir sniegusi paziņojumu par izstāšanos no Konvencijas un no šā protokola kopā ar paziņojumu atbilstīgi Konvencijas 38. panta 2. punktam par to, ka pēdējā Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas izstājusies no Eirokontroles, ir izstājusies no Konvencijas.

12. pants

Beļģijas Karalistes valdība reģistrē šo protokolu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē saskaņā ar 83. pantu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī Čikāgā.